Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Bļodlaižu varas jaunais oligarhs

Ivars Zariņš, Saeimas deputāts
29.09.2014.
Komentāri (46)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Esošā mazspējnieku vara, kura par savu politisko pamatuzstādījumu sabiedrībai bija pasludinājusi tiesiskumu un atklātību, braši uzņēmās arī „pašaizliedzīgu” cīņu ar oligarhiem, bet rezultātā, paklausīgi izkalpojoties komercbanku lobijam, pati nu ir radījusi jaunu oligarhu ar tādu varu pār sabiedrību un valsti, kāds Latvijā vēl nav bijis!

Komercbankām pieder ne tikai nozīmīga ekonomiskā un finansiālā vara pār mūsu sabiedrību un valsts procesiem, - tās ir arī dominējošās mūsu sabiedrības un valsts varas ekonomiskās domas veidotājas un noteicējas. Ļoti reti masu medijos, valsts pārvaldes institūcijās var iegūt vēl kādu citu alternatīvu viedokli. Vai esat to ievērojuši - parasti tas vienmēr ir kādas bankas ekonomists vai baņķieris, kurš gudri un nosvērti māca mūs, kā pareizi dzīvot, kā valstij attīstīties un risināt problēmas. Šis banku paustais viedoklis medijos gandrīz vienmēr totāli dominē. Un, kā mēs to redzam, tas izdara savu - valsts vara tam paklausīgi seko, ļaujot bankām ērti un netraucēti izrīkoties, kā tām labpatīkas, ar mūsu sabiedrību un valsti.

Kad tās vēlas – tās pārpumpē mūsu ekonomiku ar kredītiem, ļauj ieslīgt mums parādos. Kad tās vēlas – tās „piegriež skrūves”, tādējādi atņemot visu par to naudu pirkto un vēl padarot daudzus par parādu vergiem. Un vienmēr, lai ko tās arī darītu, - tās rīkojas pareizi.

 Mūs tās māca dzīvot atbildīgi, bet pašas šādu atbildību uzņemties negrasās.

Pēc ilgas apspriešanas beidzot ir pieņemti grozījumi Maksātnespējas likumā, kuri tika aizsākti vēl pirms pāris gadiem, ar mērķi radīt instrumentu, ar kura palīdzību sabiedrībai izrauties no banku radītā nesamērīgā parādu sloga, kas traucē attīstīties, liek cilvēkiem izvēlēties ēnu ekonomikas patvērumu vai vispār doties projām no šīs valsts.

Protams, ka komercbankas bija pret šo iniciatīvu, tāpēc tā arī „uzkārās” varas gaiteņos, un rezultātā ir tikusi pamatīgi izkastrēta (tieši tā!), pakalpīgi ņemot vērā komercbanku vēlmes, pat tās, kuras tika izteiktas, neievērojot Saeimas kārtības rullī noteikto procedūru.

Rezultātā nekāda iecerētā parādu verdzības brīvlaišana Saeimai nav izdevusies. Un, ja nebūtu vēlēšanu tuvuma, tad visdrīzāk nebūtu sanācis arī tas mazumiņš, ko tomēr ir izdevies izcīnīt pretēji komercbanku lobētajam, – tā saucamais „nolikto atslēgu” princips, kas gan darbosies tikai uz nākotni un patiesībā nav nekāds „nolikto atslēgu” princips, jo neparedz šādu iespēju parādniekam - vienkārši „nolikt atslēgas” un atbrīvoties no uzņemtajām kredītsaistībām.

Tas ir izdarāms tikai maksātnespējas procesa ietvaros, kad parādnieku par maksātnespējīgu ir atzinusi tiesa, tātad tam ir nepieciešami objektīvi, nevis tikai subjektīvi (parādnieka griba) faktori, turklāt šādā gadījumā – ejot cauri maksātnespējas procesam - parādnieks šķiras no visas savas mantas, nevis vienkārši „nomet atslēgas” no viena sava īpašuma un aiziet.

Līdz ar to komercbanku paustais sašutums par šiem likuma grozījumiem ir nevietā un ir nekorekts. Šo grozījumu būtība ir vienkārši likt uzņemties bankām to pašu, ko tās tik uzstājīgi māca un liek darīt visai pārējai sabiedrībai – pašiem atbildēt par saviem lēmumiem! šajā gadījumā, bankām izsniedzot kredītus pret ķīlu, likt arī bankām uzņemties atbildību par kredītņēmēja maksātspējas un ķīlas vērtības izvērtējumu.

Jo reāli jau ir tā: lai mēs saņemtu nepieciešamo finansējumu no bankas, teiksim, mājokļa iegādei, bez tā, ka maksājam bankām procentus no aizdevuma summas, lai tās varētu no tiem pelnīt, kamēr esam tām parādā, mēs parasti maksājam arī kredīta komisijas maksu, kas nepieciešama bankai kredīta izvērtēšanai, mēs apmaksājam arī banku izvēlētās ķīlas novērtējuma sagatavošanu, kuru veicam pie tiem bankas noteiktiem ekspertiem, kuru ekspertīzi tā atzinusi par uzticamu, mēs to apdrošinām pie bankas akceptēta apdrošinātāja.

Pēc tā visa būtu tikai taisnīgi un pamatoti, ka arī bankas uzņemtos savu daļu atbildības par to, cik pamatoti un pareizi ir bijusi noteikta parādnieka kredītspēja un bankas noteiktās ķīlas vērtība. Nevis kā līdz šim - uzkraut to pilnībā uz labticīgā kredītņēmēja pleciem, kura kompetence un iespējas adekvāti izvērtēt darījuma pamatotību parasti ir daudzkārt mazākas nekā bankai, tāpēc mēs, paklausīgi apmaksājot visus šos kreditora noteiktos kredīta saņemšanas pasākumus, paļaujamies uz kreditora kompetenci un labticību - ka tas saprot, ko no mums prasa, lai varētu mums piešķirt vajadzīgo finansējumu.

Savukārt kreditoram šie Saeimas pieņemtie likuma grozījumi strādās kā labs drošības ventilis, kas ierobežos tā iespējas ļauties alkatībai taisīt kārtējo kreditēšanas burbuli, nepamatoti uzpumpējot īpašumu cenas, pret kuriem tiek izsniegti kredīti, jo šoreiz kreditoriem pašiem var nākties par to atbildēt – par saviem kredītiem saņemot atpakaļ savus pārvērtētos īpašumus.

Tas, ka tagad bankām nesanāks „ieskapēt” kredītus katram, kuram tās vēlas, jo par to atgūšanu nu arī tām būs jāuzņemas atbildība, ir vērtējams drīzāk pozitīvi, sevišķi jau no to kredītņēmēju puses, kuri tādējādi nenonāks zem tiem nepanesama parādu sloga.

Savukārt bankām tas būs motivējošs instruments, lai beidzot pārskatītu savu tām tik ļoti ērto kreditēšanas politiku, kas līdz šim ir bijusi balstīta uz iespēju veidot fizisku personu parādu verdzību, nevis uz attīstības veicināšanu. Bankām būs vairāk jācenšas kreditēt uzņēmējdarbību, vairāk jārūpējas par tautsaimniecības stabilitāti un attīstību, kas rezultātā uzlabos arī fizisko personu ienākumu līmeni, tādejādi – arī to kredītspēju. Un rezultātā ilgtermiņā no šādām izmaiņām visi būs ieguvēji - gan tautsaimniecība, gan kredītņēmēji, gan arī bankas.

Ir saprotams, ka īslaicīgi, kamēr bankas pārkārtosies no ierastā parādu verdzības principa izmantošanas kredītu izsniegšanā, iemācīsies kvalitatīvāk izvērtēt iespējamos riskus (tas, par ko mēs tām esam maksājuši jau līdz šim), kredīti fiziskām personām var palikt grūtāk pieejami, bet, ņemot vērā banku vēlmi un nepieciešamību pelnīt, tas nebūs ilgi, jo naudai ir jāstrādā, tai ir jābūt apritē, lai  bankai tā nestu labumu, un bankas būs spiestas rūpēties par to, lai šī nauda atgrieztos tautsaimniecībā, bet nu jau veselīgākā veidā, lai stimulētu tās attīstību un kredītspēju, nevis taisot „burbuļus”  un ērtas peļņas iespējas, izmantojot parādu verdzības instrumentu.       

Komercbanku mēģinājums uzspiest sev vēlamo viedokli par šo grozījumu atcelšanu - gan caur lobijiem varas struktūrās, gan masu medijos, gan paziņojot, ka tiks torpedēta „pirmā mājokļa programma” - ir vērtējams kā šantāža.

Un nu jau šantažēta tiek ne tikai sabiedrība, bet arī Valsts prezidents, kam tiks pieprasīts neizsludināt šos likuma grozījumus, un arī valsts augstākā vara - Saeima. Kur vēl tālāk var iet banku oligarhija?

Pilsoniskā sabiedrībā, kurā demokrātijas vērtības nav tikai skaists piesegs visatļautībai un bezatbildībai, gan sabiedrība, gan vara atbilstoši uz to reaģētu, lai šādus pašlabuma uzurpatorus noliktu pie vietas un atsistu tiem jebkādu vēlmi turpmāk lietot šādus instrumentus savu interešu īstenošanai.

Piemēram, valdība varētu aicināt valsts iestādes un uzņēmumus izvērtēt, cik pamatoti un pareizi ir turēt savus līdzekļus un turpināt sadarbību ar bankām, kuras atļaujās šantažēt sabiedrību. Tāpat arī sabiedrības locekļi – atvērt kontus citās bankās un pārvest uz tiem savus naudas līdzekļus un ienākumus, ja „ šantāžistu bankas” nemaina savu nostāju.

Latvijas gadījumā tas ir kļuvis papildus apgrūtināti, jo mums ir ļoti ierobežotas rīcības iespējas - ar sulaiņu iztapību (un iespējams ne tikai tāpēc) līdzšinējās varas turētāji ir jau krietni pacentušies, lai pāris skandināvu bankas mūsu valstī varētu netraucēti dominēt un īstenot savas intereses, īpaši nerēķinoties ar mūsējām: lai atceramies, kā savulaik tika pārdota Latvijas Hipotēku un zemes banka – līdzīgi kā Citadeles bankas pārdošanā izveidojot tādu pārdošanas procedūru un nosacījumus, kas bija pieņemami tikai pāris pircējiem, kuri tādejādi varēja uzspiest savus nosacījumus valdībai, kā rezultātā par šādi veidotu darījumu valstij vajadzēja vēl piemaksāt 25 miljonus latu; kā steigšus tika likvidēta Krājbanka, lai gan izdevīgāk un lētāk to būtu bijis pārņemt un izglābt; kā tika nolemts iznīcināt bankas licenci jaunradāmajai Attīstības finanšu institūcijai – rezultātā nostiprinot skandināvu banku pozīcijas un īpašo stāvokli Latvijas finanšu tirgū.

Un tagad tie paši, kas savulaik virzīja un pieņēma šos lēmumus, nu iestājas pret šiem Maksātnespējas likuma grozījumiem un steidz tagad pārdot arī Citadeles banku.

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! Laikam ar tiem oligarhiem kādam sanāk tāpat?...

Novērtē šo rakstu:

130
23

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mēs esam PAR

FotoMēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai par paša lēmumiem.
Lasīt visu...

12

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

FotoVeselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu cilvēku pazinēju - psihoterapeiti. Šoreiz ministre ir izcēlusies ar paziņojumu par savu grūtniecību. Lai gan tā, cik var noprast, ir pašā sākuma stadijā, jo priecīgais notikums ir gaidāms tikai nākamajā gadā, A. Čakša, jau tērpusies brīva griezuma halātiņā, neslēpj savu topošās mātes prieku.
Lasīt visu...

21

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

FotoAugsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti atšķirīgās pasaulēs, kur Jūsu pasaulē nav nabadzības un nav bērnu, kas klaiņo apkārt, nav ģimeņu, kas savus bērnus atstājušas novārtā, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas bezspēcīgi un visu pamests vientulībā nomirst mežā.
Lasīt visu...

12

Skarba replika par PVN un tiesām

FotoAr tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks sodīts, citam – iespēja izbaudīt sava darba vai īpašuma augļus, citam – pārliecība, ka birojā neieradīsies reketieri un nepieprasīs samaksu par “jumtu”. Dažkārt „jumts” ir skaisti tērpies tiesneša, pašvaldības uzņēmuma vai politiski valdošas partijas paskatā. Man tiesiska valsts citu, prozaiskāku izpratņu starpā nozīmē arī to, ka, vēršoties tiesā, varu paļauties uz likuma varu un likuma nemainīgu piemērošanu.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

FotoIesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un Valsts prezidentu par Veselības ministrijas faktisko atteikumu veikt viņa kā ārstniecības personas resertifikācijas procesa tiesiskuma pārraudzību.
Lasīt visu...

21

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

FotoTiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī, pieņemot likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”. Zemes reformas mērķis tika pasludināts šā likuma 2. pantā:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

Par uzpūsto depresijas problēmu

Jau vairāku gadu garumā saziņas līdzekļos dzirdam, redzam un lasām psihiatrijas „korifeju” izteikumus, ka Latvijā esot pāri par 100 000 t.s. „depresijas slimnieku”,...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...