Bordāns tiesneša Ungura interešu konflikta lietā varētu rīkoties tikai galējā gadījumā
PIETIEK09.07.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns Rīgas apgabaltiesas tiesneša Gvido Ungura iespējamā interešu konflikta lietā varētu rīkoties tikai galējā gadījumā - tad, ja saistībā ar atklātajiem faktiem nereaģēs ne pats tiesnesis, ne arī tiesnešu un zvērinātu revidentu profesionālās organizācijas.
"Tiesnesim neapšaubāmi pašam jārūpējas, lai nepieļautu interešu konfliktu. Ja tas netiek darīts, tad par to jārūpējas tiesnešu un zvērinātu revidentu profesionālajām organizācijām. Ja arī tās nerūpējas, tad rīkojas ministrs," - šādu Bordāna atbildi Pietiek otrdien nodeva viņa padomnieks Jānis Tomels, atzīstot, ka ministrs iepriekš nav bijis lietas kursā par Pietiek aprakstītajiem faktiem.
Pietiek jau informēja - publisko datu bāzu informācija rāda, ka apgabaltiesas tiesneša Ungura personiskā labklājība ir tieši atkarīga no viņa personiski par Latvijas Krājbankas administratoru apstiprinātās auditorfirmas KPMG Baltics valdes locekles Ingas Lipšānes labvēlības.
Pildot Rīgas apgabaltiesas tiesneša pienākumus, tieši Ungurs 8.maijā pasludināja divus nepārsūdzamus spriedumus par AS Latvijas Krājbankas bankrotu un par bankas administratora - zvērinātu revidentu komercsabiedrības SIA KPMG Baltics neatcelšanu.
Jau iepriekš bija zināms, ka KPMG Baltics valdes locekle (šajā amatā kopš 2002. gada) Lipšāne bijusi Krājbankas revidente līdz laikam, kad par bankas lielāko īpašnieci kļuva bēdīgi slavenajai Antonovu ģimenei piederošā Lietuvas Snoras banka.
Taču garām bija paslīdējis fakts, ka vienlaikus ar amatu KPMG Baltics Lipšāne ir arī Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas Kvalitātes komisijas locekle. Šī komisija ir apveltīta ar plašām pilnvarām, - cita starpā tā gan uzrauga zvērinātu revidentu profesionālās darbības kvalitātes kontroles procesu, gan veic asociācijas Disciplinārajā nolikumā paredzētos prasību izskatīšanas pienākumus.
Tas nozīmē, ka noteiktās situācijās no Lipšānes viedokļa profesionālajā jomā un vienkārši labvēlības ir arī tieši atkarīga zvērināta revidente Ārija Ungure, kas, kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta publiskā datu bāze, ir tiesneša Ungura māte, - viņai saskaņā ar Lursoft datiem pieder SIA Zvērinātas revidentes Ā.Ungures birojs, kurā viņa ir arī vienīgā valdes locekle.
Savukārt no tiesneša Ungura amatpersonas deklarācijas par pagājušo gadu izriet, ka viņam solidāri, t.i. tieši kopā ar māti ir iespaidīgas parādsaistības - vairāk nekā 78 tūkstoši eiro.
"9.punktā norādītās parādsaistības 78115,87 EUR apmērā ir solidāras ar Āriju Unguri," savā amatpersonas deklarācijā par 2012. gadu paskaidrojis tiesnesis Ungurs. Viņa kopējie ienākumi tiesneša amatā pērn bijuši 13 717 lati.
Ne Ungurs, ne Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Strence otrdien uz Pietiek jautājumiem neatbildēja. Tāpēc uz jautājumiem nevēlējās atbildēt arī Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas vadība.
Savukārt KPMG preses pārstāvis norādīja, ka "Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics jau no 2011. gada beigām ir „zem palielināmā stikla” – tā darbību rūpīgi uzrauga ne tikai FKTK un tiesa, bet arī mediji un citas ieinteresētās puses, tādēļ savās darbībās un lēmumos administrators vienmēr ir profesionāls un atklāts, ievērojot visas likumā noteiktās normas".
Tāpat KPMG paziņoja, ka "Inga Lipšāne ir viena no septiņām Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas (LZRA) Kvalitātes komitejas loceklēm, kas savus lēmumus pieņem ar balsu vairākumu, turklāt izšķirošā balss, vienādu balsu skaitu gadījumā, ir komitejas vadītājam. Mēģināt saistīta I.Lipšānes pašreizējo publisko darbību LZRA ar Latvijas Krājbankas bankrota procesu, mūsuprāt, ir nepamatoti".
KPMG pārstāvis neatbildēja ne uz jautājumu, vai uzņēmuma vadība iepriekš ir bijusi lietas kursā par Pietiek publikācijā aprakstītajiem faktiem, ne uz jautājumu, vai KPMG Latvia vadība šādu situāciju uzskata par normālu.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
