Brīdinājums par tieslietu ministra Jāņa Bordāna neatbilstību ieņemamajam amatam

Saskaņā ar Eiropā pastāvošo praksi sabiedriskos un citus raidošos medijus visās demokrātiskajās Eiropas uzrauga no politiķiem neatkarīgas institūcijas. Piemēram, Apvienotajā Karalistē tas ir Ofcom, pie mums — Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Tajā Saeima ievēl piecus nozares profesionāļus, kuri tiek izvēlēti atklāta konkursa kārtībā. Ikvienam ir tiesības pieteikt speciālistus, ikvienam ir iespēja izteikt pamatotu kritiku par vai pret jebkuru no locekļiem.

Tieslietu ministram (vai jebkuram citam politiķim) neviens likums nedod tiesības jaukties NEPLP darbībā, atcelt tās lēmumus vai spiest uz “vajadzīgo” cilvēku pieņemšanu darbā (vai atlaišanu).

Kad pagājušā gada beigās atklājās simttūkstošos mērāmas neizdarības LTV finansēs, NEPLP reaģēja tā, kā to pieprasīja likums — atlaida divus atbildīgos locekļus no LTV valdes. Ja jebkurā valsts uzņēmumā atklātos neizdarības un zaudējumi 500 tūkstošu apmērā, bet uzraugošā institūcija uz to nereaģētu, tad uzraugošā institūcija pati jāatlaiž — tā kā, piemēram, tikko Juris Pūce izdarīja ar Nilu Ušakovu, kurš (būdams Rīgas Satiksmes kapitāldaļu turētājs) nebija izdarījis neko, lai mazinātu shēmas un naudas zaudējumus Rīgas Satiksmē.

Kad divi LTV valdes locekļi bija atlaisti, NEPLP (izpildot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma normas par atklātu konkursu uz valdes locekļu vietām) izsludināja atklātu konkursu uz valdes locekļu vietām — tā, kā likumā rakstīts.

No iepriekšējiem gadiem atceroties, ko nozīmē šāds konkurss, pieteicās tādi kandidāti, kas bija gatavi iziet cauri visai tai “mēslu vētrai”, kāda sagaida visus, kas šādam konkursam stāv tuvumā. No tiem, kas tomēr pieteicās, tika izvēlēti divi tobrīd labākie kandidāti, tomēr viņi — redzot vispārējo jūkli — tomēr nolēma labprātīgi pakāpties malā, un ir acīmredzami, ka neviens viņus par to nevaino.

Visā šajā procesā NEPLP ir vadījusies nevis pēc politiski motivētiem izteikumiem no Rīgas, Ventspils, Maskavas vai kādas citas puses, bet gan darbojusies tikai saskaņā ar tām likumu normām, kas būtu spēkā NEPLP darbībā neatkarīgi no tā, tieši kādi speciālisti ieņemtu NEPLP locekļu amatus.

Gan J. Bordānam, gan visiem citiem ir jāsaprot, ka NEPLP kā valsts iestādei ir jāseko nevis politiķu izteikumiem, bet gan likumam. Tieši tāpēc katrā Eiropas valstī pastāv tāda iestāde kā sabiedrisko mediju regulators — lai nebūtu jāpaklausa politiskām pavēlēm!

Respektējami vērtējama Guntas Līdakas atkāpšanās no amata — viņa izvēlējās labāk aiziet no darba nekā pieļaut, ka viņai būtu jāpadodas politiskam spiedienam no nejēgu vai angažētu personu puses.

Iejaucoties neatkarīgu institūciju darbībā un plānojot tās vadītājas atstādināšanu par to, ka vadītāja likumus nevis pārkāpj, bet gan IZPILDA (!), tieslietu ministrs J. Bordāns pārkāpj savas pilnvaras un funkcijas. Turklāt NEPLP nemaz neatrodas Tieslietu ministrijas pakļautībā — NEPLP ir Kultūras ministrijas pārziņā.

J. Bordāna izteikumi NEPLP sakarā ir ekvivalenti, piemēram, tam, ja viņš paziņotu, ka meklēs iespējas atstādināt Tiesībsargu pēc tam, kad tas sastādījis ministram nepatīkamu atzinumu, aizstāvot bāreņus un bērnus — invalīdus, vai gribētu atlaist Valsts kontrolieri pēc tam, kad VK publicējusi ministram netīkamu ziņojumu.

Līdz ar to tieslietu ministrs J. Bordāns ar savām nosodāmajām darbībām ir pelnījis publisku izvērtējumu un brīdinājumu par neatbilstību savam ieņemamajam amatam. Tieslietu ministram jau nu būtu jārāda priekšzīme likumu ievērošanā, un viņa rīcībai nevajadzētu drīzāk atgādināt sliktas atmiņas par Janukoviča laika Ukrainu.

Novērtē šo rakstu: