"Briest" iespējama jaunu valsts līdzekļu ieguldīšana "Liepājas metalurgā"
PIETIEK30.09.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau iepriekš prognozēti izgāžoties maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgstiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā paredzētajai 10 miljonu latu aizdevuma saņemšanai no potenciālajiem investoriem, aizvien ticamāks kļūst variants, ka, nevēloties pieļaut uzņēmuma maksātnespējas pasludināšanu, Valda Dombrovska valdība var pieņemt lēmumu par valsts ieguldījuma veikšanuLiepājas metalurgā, pārvēršot akcijās uzņēmuma kredītsaistības valstij un citiem lielajiem kreditoriem.
Pirmdien no potenciālajiem investoriem, par kuru nopietnību jau sen šaubījušies visi, izņemot Valda Dombrovska valdību un tās noalgotajiem konsultantiem Prudentia, tā arī netika saņemti 10 miljoni latu, kas kā viņu aizdevums bija būtiska tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna sastāvdaļa.
Saskaņā ar plānu līdz 30. decembrim uzņēmumam no potenciālajiem investoriem kā aizdevums bija jāsaņem 10 miljoni latu, līdz 31.oktobrim - 15 miljoni latu, bet līdz 31.decembrim - 12 miljoni latu. Taču pirmie 10 miljoni tā arī nav saņemti.
Līdz ar to no otrdienas sākas 30 dienu ilgs periods, kurā būs iespējams novērst plāna pārkāpumus un piesaistīt investoru. Taču, ja tuvākā mēneša laikā plāns netiks pildīts, Liepājas metalurga administratoram tiesā nāksies iesniegt maksātnespējas pieteikumu.
Iespējamība, ka potenciālais investors pašreizējā sarežģītajā tiesiskajā situācijā (turpinās uzņēmuma akcionāru strīds par akciju paketes piederību, Sergeja Zaharjina un Iļjas Segala akcijas ir arestētas kriminālprocesa ietvaros) tiešām varētu ieguldīt 37 miljonus latu, ir maza - Pietiek avoti uzskata, ka tas varētu reāli būt iespējams tikai tādā gadījumā, ja aiz investora slēptos uzņēmuma pašreizējie lielākie akcionāri.
Savukārt, ja tas tā nenotiktu, kā ticamākos tālāko notikumu scenārijus Pietiek avoti līdztekus uzņēmuma maksātnespējas pasludināšanai, kuras sekas var būt neprognozējamas, min divus variantus, un tie abi saistīti ar faktisku valsts līdzekļu ieguldīšanu Liepājas metalurgā.
Viens no tiem - valsts, visticamākais, Citadele bankas personā ar valdības lēmumu pa daļām varētu ieguldīt uzņēmumā sākotnēji nepieciešamos 37 miljonus latu, kuri pēc tam ar akcionāru sapulces lēmumu tiktu atzīti par akciju kapitāla papildemisiju.
Akciju kapitāls attiecīgi palielinātos, valsts iegūtu būtisku pārstāvību, taču savas paketes nezaudētu arī pašreizējie akcionāri, kas tādējādi atkal tiktu pie līdzdalības strādājošā uzņēmumā.
Savukārt otrs iespējamais scenārijs - uzņēmuma administrators vai pašreizējā vadība varētu nākt klajā ar aicinājumu veikt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izmaiņas.
Atbilstoši tām lielākie nodrošinātie kreditori (vislielākais - Latvijas valsts, kā arī Citadele banka, varbūt arī SEB banka) piekristu uzņēmuma saistību pārvēršanai akciju papildemisijā. Līdz ar to valsts atkal kļūtu uzņēmuma būtisku akcionāru, bet pašreizējie akcionāri jau atkal savu līdzdalību nezaudētu.
Pietiek jau informēja, ka par šādu notikumu virzību bija skaidrs, jau iepazīstoties ar tiesiskās aizsardzības procesa plānu, kas cita starpā paredz, piemēram, ka uzņēmuma potenciālais investors var būt fiziska vai juridiska persona, kas atbilst virknei pietiekami stingru kritēriju:
"(1) Tai un tās patiesā labuma guvējiem ir laba reputācija,
(2) Tai ir atvērts norēķinu konts kādā no lielākajām Latvijas komercbankām (starp 10 lielākajām pēc aktīvu kopsummas pēc pēdējā publicētā gada pārskata),
(3) Tā var būt par komercķīlas devēju Latvijas Republikas Komercķīlu reģistrā,
(4) Tai ir pozitīva darbības pieredze metalurģijas, ar metalurģiju saistītā vai finanšu investīciju nozarē,
(5) Tā ir panākusi vienošanos ar AS Liepājas metalurgs akcionāriem, kuriem pieder vismaz 75% no AS Liepājas metalurgs balsstiesīga pamatkapitāla, kas parasti pārstāvēts AS Liepājas metalurgs akcionāru sapulcēs, par AS Liepājas metalurgs pamatkapitāla palielināšanu, pilnībā kapitalizējot aizdevuma summu saskaņā ar TAP plānu."
Taču akcionāru, kuriem pieder vismaz 75% pamatkapitāla, piekrišanu ir iespējams saņemt tikai akcionāru sapulcē, savukārt likums nosaka, ka par publiskās akciju sabiedrības akcionāru sapulces sasaukšanas jāpublicē paziņojums vismaz 30 dienas iepriekš, un līdz ar to šādas sapulces sasaukšana plānā paredzēto termiņu ievērošanai vispār nebija iespējama.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
