Iesaki rakstu: 
Šis brīnišķais "kovidlaiks"! Nu jau ir tā, ka nevar uzrakstīt pat pāris vārdus, tiem neveltījot atsevišķus komentārus un nepaskaidrojot vēstījuma domu sīkāk - tik ļoti ir sagrozīti vārdi, mainīta vārdu nozīme, informācija aizstāta ar propagandu, kas, vienkāršā valodā runājot, nozīmē visiem dzirdēto "smadzeņu skalošanu".
Starp citu, tā ir ļoti nopietna un reāla lieta. Esmu lasījis, ka Vjetnamas kara laikā dažiem gūstekņiem ir tā "izskalotas smadzenes", ka viņi pārgājuši ienaidnieka pusē. Klāt nebiju, tādēļ apgalvot nevaru. Toties varu apgalvot to, ka šodienas Latvijā tas notiek pilnā sparā.
Jā, karš ir mainījis savu raksturu, bet tas nenozīmē, ka būtu kļuvis mazāk nāvējošs un postošs. Faktiski, karš pret cilvēci ir sācies jau sen, bet mēs to asi sākām izjust tikai pēdējos trīsdesmit gados. Šis kara veids ir sarucinājis Latvijas populāciju par trešdaļu un raksturīgs ar tādu materiālo vērtību iznīcināšanas mērogu, kāds nav bijis pa spēkam nevienam karam. Latvijā tika faktiski iznīcināta vieglā un smagā rūpniecība, lopkopība, zivsaimniecība un daudzas citas nozares. Izzūdot darba vietām un ienākumiem, izzuda arī cilvēki.
Tomēr fiziski klāt viņiem neviens tā īsti neķērās, ja neskaita valsts mēroga indēšanu ar kamīnspirtu "Royal" un novešanu līdz pašnāvībai ar eksistences līdzekļu atņemšanu, vienlaikus izgudrojot un uzkraujot tautai jaunus, iepriekš nebijušus nodokļus, nodevas un maksājumus un paceļot nebijušos augstumos dažādus tarifus. Tā bija pastarpināta, rafinēta slepkavošana. Genocīdam pret Latvijas tautu vairāk bija ekonomisks raksturs.
Tagad - jau kuro reizi! - laiki mainījušies. Tagad vara vairs pat necenšas slēpt savu slepkavniecisko raksturu un atklāti, nepastarpināti ķeras klāt Latvijas iedzīvotāju pēdējam mājoklim - viņu ķermenim. (Ceru, ka mans lasītājs tic tam, ka katram cilvēkam ir dvēsele.) Bet, lai piekļūtu ķermenim, ir jāapstrādā prāts. Tādēļ publiskajā, korumpētajā masu mediju telpā 24/7 režīmā tiek "skalotas" cilvēku smadzenes. Tas notiek visur; paglābties gandrīz nav iespējams. Tu nevari veikalā nopirkt pat sērkociņus, vairākkārt nenoklausījies klaji idiotiskos diktoru ierunātos tekstus: "Viens, divi - mazgājam rokas, trīs četri..."
Ja nobriedušam prātam šī uzbāzīgā programmēšana izraisa tikai nepatiku un riebumu, kā arī nostiprina pārliecību par visas kovidafēras antihumāno un neticami nekaunīgo raksturu, tad atrodas tomēr cilvēki, kuri uz šo visu "pavelkas". Un tādu diemžēl nav maz. Kamēr viņi ir piekrāpta cilvēka, upura lomā, man viņu ir žēl. Citādāk ir, ja šie kovidsektas adepti kļūst par sludinātājiem un sāk izrādīt aktivitāti vai pat agresiju. Tad (pats to esmu sajutis) ir grūti saglabāt žēlumu pret piemānīto cilvēku, un tā vien gribas novēlēt viņam ātrāk saņemt savu poti vai vēl labāk - divas... Lai pārējiem būtu vieglāk dzīvot.
Protams, šāda attieksme nedara cilvēkam godu, un es cenšos to pārvarēt. Neviens cilvēks nav lieks, nav balasts gaisa balonā, kuru izmetot ārā, var pacelties augstāk. Drīzāk mēs visi esam vienas lielas, grimstošas laivas pasažieri, un tikai mūsu kopīga, saskaņota rīcība var glābt mūs visus no nogrimšanas pasaules vēstures okeānā.
Ja punktā par piekrāptajiem, lētticīgajiem un labticīgajiem kovidkulta sekotājiem tā kā būtu skaidrs - žēlojam, apgaismojam un apelējam pie viņu veselā saprāta vai vismaz pie tā atliekām, tad pilnīgi cita aina un attieksme ir pret tiem, kuri saņem naudu par tautas maldināšanu un zombēšanu. Tradicionāli tie ir sabiedrībā pazīstami cilvēki, visbiežāk - saucamie "skatuves mākslinieki". Ieliku pēdiņās, jo daudzi no viņiem spēj pastāvēt tikai un vienīgi ar varturu atbalstu, gan ar, gan bez ziepēm kalpojot katrai kārtējai varai. Tie ir vispretīgākie.
Man personīgi pat lēta m…ka, kura tirgojas ar savu miesu, šķiet cienījamāka par cilvēku, kurš ir prostituēts savā garā, savā dvēselē. Lielākā daļa saucamo "skatuves mākslinieku" gatava izpušķot ar savu klātbūtni jebkuras varas un sabiedriski politiskās iekārtas propagandas pasākumus. Viņi ir ļoti viegli pērkami. Viņiem nav principu. Sirdsapziņa ir padzīta pagultē...
Viņu priekšteči bija galma āksti, klauni un prostitūtas. Te gan jāpiebilst, ka katram likumam ir izņēmumi un arī starp māksliniekiem un mūziķiem gadās pa kādam godīgam cilvēkam. Parasti gan viņu ceļš ir visai ērkšķains, un tas arī saprotams - peldēt pret straumi nekad nav bijis viegli...
Pārsvarā gan šīs "šlakas" cilvēki savās dvēselēs ir visai sapuvuši un nelabi ož. Ož pēc maucības un netīras naudas, pēdējā laikā - arī pēc nāves. Es atceros, kā kādreiz tā saucamo "točku" turētājus sauca par "nāves tirgoņiem". Tagad šis rūpals ir konvertējies un tajā iesaistījusies vesela politiķu, ekspolitiķu, mūziķu, režisoru un vēl vesela nederīgu, amorālu cilvēku - parazītu armija. Viņi ož pēc nāves tādēļ, ka viņi sludina nāvi. Viņi melo un dara to profesionāli. Jo viņi ir pieraduši izlikties un melot. Par to viņiem maksā...
Viņi reklamē kā vakcīnu vielu, kura pat neatbilst vakcīnas definīcijai. Vielu, kura nepasargā no saslimšanas. Vielu, kura izraisa cilvēkā ģenētiskas izmaiņas, vielu, kuru pat ražotāji atzīst par eksperimentālu, attiecīgi - tās ievadīšanai var būt neprognozējamas sekas. Un tomēr viņi to reklamē...
Lūk, kādēļ šis laiks ir tik brīnišķīgs. Šis ir laiks, kad uzpeld s…i un nostājas nogulsnes, kad kļūst redzams, "kas ir kas", laiks, kad maskas krīt. Šis ir lielais Attīrīšanās laiks. Mēs varam attīrīt Latviju no svešzemju okupantiem un pašmāju kolaboracionistiem, bet sevi - no skaudības, nesaticības, bailīguma un gļēvuma.
Austrumos saka apmēram tā: "Ja ar tevi kaut kas notika, tas nevarēja nenotikt; ja tev kaut kas nenotika, tas nevarēja notikt.”
Tā nav nejaušība, ka mums iekritis dzīvot šajā bezgala interesantajā, sarežģītajā laikā. Tā ir privilēģija. Šis ir laiks, kurā izgaismojas vistumšākie nostūri un vismelnākie cilvēki, kad no daudzu dvēseļu dzīlēm izlien atbaidoši dēmoni. Vienlaikus šis ir varoņu laiks. Gaismas, patiesības, goda, vesela saprāta, sirdsapziņas un gara spēka demonstrācijas laiks.
Šis brīnišķais laiks! Izmanto to tā, lai kādreiz, atskatoties atpakaļ, tu sajustu sevī lepnumu un gandarījumu. Es izturēju! Es pastāvēju! Es nepārdevos! Es nesalūzu! Es nekļuvu ļauns! ES PALIKU PAR CILVĒKU!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
