Brīvības kategorija latviskajā identitātē

Un vēlreiz!
"Par Tēvuzemi - Brīvību tāds ieraksts iekalts man
Vēl Tēvu zeme turās un balss tai tālu skan.
Ar brīvību tā paknapāk, līdz tā pie visiem tiek
Priekš dažiem liekas diezgan, bet visiem nepietiek."

Atbildēt

»

Speciāli par tēmu, lai par galveno var pat uzdziedāt, iztiekot pat bez pārgudro profesoru kādiem tur garu gariem tematiskiem centrējumiem par visu kaut ko.
"Dziediet," tā mēdza aicināt Tautas dzejnieks Imants Ziedonis.
"Es stāvu ielas vidū, visapkārt brauc un skrien
Un tūristi no ārzemēm mani apbrīno arvien.
Ar Tēvuzemi - Brīvību tāds ieraksts iekalts man
Vēl Tēvu zeme turās un balss tai tālu skan.
Ar brīvību tā paknapāk, līdz tā pie visiem tiek
Priekš dažiem liekas diezgan, bet visiem nepietiek.
Par mani, draudziņ, nebēdā, / Man cēla varoņcilts, / Man pamatā ir laukakmens / Un tēvu zemes smilts. / Pat ziemā, kad sniegs virpuļos/
Un ledus lieti līs, / Trīs zvaigznes, kas virs galvas mirdz / Tās mani sasildīs..."
Čikāgas Piecīši:"Par mani, draudziņ, nebēdā.."

Atbildēt

»

ar galvu ir slims, jo nav spējīgs atšķirt speciāli tematiski centrētu darbu no intervijas par visu kaut ko.

Atbildēt

Manupraat nav jeegas ciiniities par abstraktu briiviibu. Reaali jebkuram latvietim interesee ieguut tiesiibas uz cilveeka cieniigiem dziives apstaakliem. Diemzeel tas daudziem nav izdevies skatoties latviesu veesturee!

Atbildēt

"Nav sastapts neviens darbs par attieksmi pret brīvību latviskās identitātes sakarā. Tāpat nav sastapts neviens darbs, kurā latviskās identitātes sakarā vispār būtu izlasāms vārds „brīvība”.
====================================================
Var būt vēl kāds ir spējis atkārtot profesora paveikto - visus internetā pieejamos darbus spējis pārskatīt?! Smiekli nenāk, pat atceroties vecās anekdotes no sērijas "Armēņu radio.." un grāmatas par blefošanu.
Rita Grāvere:"- ....vērtību sistēma. Un šajā sistēmā latviešiem pirmajā vietā allaž bijusi brīvība, kas mums jau kopš seniem laikiem bijis pamatjautājums, kas atspoguļojas arī rakstnieku un dzejnieku darbos un tamlīdzīgi. Astoņpadsmitajā gadsimtā kāds baltvācietis teica, ka kurzemnieks jau vispār ir labs cilvēks, bet, ak, viņam šie vājprātīgie brīvības murgi!"
Arnis Terzens: 'Mēs esam tādi neērti Eiropai'; saruna ar Ritu Grāveri (fragmenti)

Atbildēt

»

Viņiem brīvība saistās ar to, ka viņiem naudas ir vairāk nekā tiem, kas pieņēma saukli "kaut pastalās..."

Atbildēt

»

Ne jau sinonīmi ir būtiskākais, bet gan tie brīvie cilvēki. Eduardam Veidenbaumam 150.
"Mosties, mosties reiz, svabadais gars, / Celies un salauzi kalpības spaidus, / Atpestī cietējus, klusini vaidus –/ Mosties reiz, brīvības cēlajais gars! / Tumšos varmākas zemē triec, / Svētos liekuļus garīdzniekus, / Kuri melš krāpdami debesu niekus. / Ticības māņus pie malas liec. Zemē kungus, kas lepnībā sēž, / Šķērdībā putina miljonu sviedrus! / Zemē kundzības draugus un biedrus, Kas savus brāļus spaida un plēš!"

Atbildēt

tu esi kļuvusi vēl pār biezu kārtu glupāka, nekā biji jau iepriekš, mikroce.fālā lapsa. :D

Atbildēt

»

pameklēt sinonīmus, ko agrāk lietoja biežāk - brīve, vaļa.

Atbildēt

Brīvības kategorija latviskajā identitātē.
======================================================
Intereses pēc ieskatījos Dainu skapī. Oho,- Meklēja brīvība - Rezultāti: 1 - 1 no 1
Vienā tautasdziesmā pieminēta brīvība?!
32061-2
Pa vārtiem aiziedams,
Atpakaļ atskatos,
Atpakaļ atskatos,
Kurš raud gauži pakaļâ.
Gauži raud tēvs, māmiņa,
Vēl gaužaki līgaviņa.
Kaut man bijse ta brīviba,
Līdzi vest līgaviņu,
Līdzi vest līgaviņu
Uz tiem Prūšu robežiem,
Lai redzetu līgaviņa,
Kādas dienas zaldatam:
Skrotes, lodes skrien kà bites
Ap to manu augumiņu,
Vēl asais zobintiņš
Ap galviņu vīcinaja.

Atbildēt

par kādu "brīvību un suverenitāti" var vārsmot indivīdi,kuri valsti ievilkuši svf apkampienos un paraugs šiem ir lavrušniki un ukropabanderieši.Saki kas tavi drauģeļi,pateikšu kas esi.

Atbildēt

Latvijas Republikas SATVERSME.

VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības

100. IKVIENAM IR TIESĪBAS UZ VĀRDA BRĪVĪBU, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. C.E.N.Z.Ū.R.A ir AIZLIEGTA.

===========

Aktuālais w-resurss: https://likumi.lv/doc.php?id=57980

Ir sacīts: "Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS."

Atbildēt

»

Rietumu civilizācijā pret etnisko identitāti izturas divējādi. Sastopamas divas diametrāli pretējas pozīcijas. Civilizācijas rietumu daļā (Rietumeiropā) etniskai identitātei (tautībai) uzmanību sāka pievērst tikai Jaunajos laikos. Bet tas neturpinājās ilgi, jo XX gs. sākās atsacīšanās no etniskās identitātes (tautības) publiskas fiksēšanas, kuras galvenā politiskā forma kļuva norma identifikācijas dokumentos (piem., pasē) nenorādīt tautību. Civilizācijas austrumu daļā (Austrumeiropā) XX gs. eksistēja plaša interese par etnisko identitāti, kas aizstāja reliģiskās identitātes autoritāti ateisma invāzijas gaisotnē. Pēc sociālisma sistēmas sabrukuma un šīs sistēmas neveiksmes radīt jaunu identitāti (padomju tautu) bijušajās padomju republikās sākās identitāšu „meklēšanas” bums. Rietumu civilizācijā ir trīs pieejas etniskajai identitātei no tās intelektuālās vērtības un sociālās vajadzības viedokļa. Viena pieeja etnisko identitāti neuzskata par zinātniskās izpētes cienīgu priekšmetu, jo etniskā identitāte pamatā attiecas uz ideoloģiju, masu apziņu, masu sabiedrisko domu, masu politiskās manipulācijas sfēru. Šīs pieejas pārstāvji uz etnisko identitāti lūkojas ar neslēptu neuzticību. Otra pieeja saskata iespēju zinātniski analizēt etnisko identitāti, jo tā atspoguļo sociālo realitāti un palīdz iegūt objektīvu informāciju par sabiedrību. Tādējādi pret etniskas identitātes analītiku nākas izturēties kā pret izziņas racionālu darbību. Tas nekas, ka etniskās identitātes konstruēšana ir emocionāli kognitīvs (izzinošs) process, cilvēkam fiksējot savu piederību kādai etniskajai kopienai. Nav jāvairās no šī procesa, kaut gan šis process ir emocionāli vērtējošs process un to nosaka subjektīvi faktori. Etniskās identitātes konstruēšana ir viens no sociālās identifikācijas veidiem. Ja nāktos izvēlēties definīciju, tad tā varētu būt šāda: Etniskā identitāte ir subjektīva emocionāli kognitīva sevis pieskaitīšana kādai etniskajai kopienai, ņemot vērā tādus kritērijus kā vēsture, kultūra, tradīcijas, paražas, ideāli, jūtas, intereses, folklora, valoda, dzīves teritorija, valstiskums. Trešā pieeja ir etniskās identitātes ideoloģiskā izmantošana, veidojot dažādas ideoloģiskās kompozīcijas, lai kāpinātu tautas pašapziņu un pašlepnumu, garīgi mobilizētu tautu valsts celtniecībai un valsts aizstāvēšanai pret ārējiem spēkiem, kuri tiecas sagraut tautas nacionālo ideju – tautas esamības jēgu. Ideoloģiskā darbība vēlas panākt konsensusu par tautas identitātes noteiktu kompleksu, kas raksturo dotās tautas seju. Šo kompleksu var dēvēt par tautas mentālo kompleksu. Tā elementi var būt visdažādākie. Tautas mentālā kompleksa sastādīšana pamatā ir tautas sapņa jeb tautas mīta radīšana ar mitoloģiskiem tēliem un mitoloģiskiem sižetiem. Tāda rīcība ir tipiski ideoloģiska rīcība, ņemot vērā mītisko risinājumu stimulētās enerģijas milzīgās iespējas atbalsoties masu cilvēku darbībā un uzvedībā. Tautas sapnī jeb tautas mītā integrējas tautas priekšstati par sevi un savu nākotni. Tautas sapņa jeb tautas mīta enerģijai ir jābūt pietiekami spēcīgai, lai tauta nenolaistu rokas saskarsmē ar dzīves grūtībām un neatsacītos no saviem eksistenciālajiem (sociālajiem, politiskajiem, valstiskajiem, morālajiem, estētiskajiem, reliģiskajiem) ideāliem. Tautas mentālajā kompleksā (etniskajā identitātē) faktiski atspoguļojas tautas vērtējošā attieksme pret ārējo pasauli, kas reizē ir arī vērtējoša attieksme pašiem pret sevi – prasības un kritēriji sevis vērtējumos. Tā, piemēram, tauta var augstu vērtēt lietu un parādību būtības izpratnes mīlestību – velmi vienmēr domāšanā un darbībā pievērsties būtiskākajam. Tauta var augstu vērtēt patiesīgumu un taisnīgumu, zināšanu sistēmiskumu un brīvības fundamentālismu. Tauta var augstu vērtēt suverēnas personības ideālu, garīgumu, atklātību, līdzcietību, saticību.

Atbildēt

Vispār tā cepšanās par un ap to latvisko identitāti ir viena vienīga viltīga demagoģija, kuras mērķis ir mums iestāstīt, ka "latvietis"- tas ir tikai tāds mākslīgi izdomāts apzīmējums, kam nav reāla seguma. Un tāpēc nevar runāt ne par kādu latviskumu vai latvietību. Lai dzīvo globalizācija, kas likvidēs šo "arhaismu"!
Lai saprastu šādas demagoģijas absurdumu, līdzīgi jāpaspriedelē par citiem jēdzieniem. Piemēram, vai jūs variet "nodefinēt" cilvēcisko identitāti tā, lai tā ietvertu visus aspektus un es pie tās nevarētu "piekasīties? Protams, nevarat! Tātad "bezjēdzīgi" ir runāt par tādu lietu kā cilvēcība vai humānisms!"Vai jūs variet "nodefinēt", kas ir zemeslode tā, lai šī definīcija ietvertu visus zemeslodes aspektus? Protams, nevarat! Ja jūs to mēģināsiet, es, līdzīgi Priedīša kungam, slaidi paņirgāšos par visiem šiem jūsu mēģinājumiem, norādīšu uz "kļūdām" un nepilnībām jūsu definīcijā bet glarezultātā lepni paziņošu, ka ja jau jūs nespējat nodefinēt, kas ir zemeslode, tad kādas jums vispār ir tiesības šādu jēdzienu lietot, vai, kas vēl trakāk, šo jēdzienu rakstīt kaut kādos normatīvajos dokumentos.

Atbildēt

»

Pašlaik katram ar savu galvu jādomā, jāpieņem lēmumi un jāuzņemas atbildība, ja jau jūdu "zelta teļu" 1990.g.4.maijā Latvijā brīvības cīnītāji par svēto pasludināja ( privātīpašums ir svēts, valsts-tautas intereses pakārtotas).
Vajag Raiņa rakstīto pārlasīt, tad tā Darvina teorija par Homo Sapiens būs skaidrāk saprotama:"
"Priekš citiem darbodamies, attīsti
Pats savus spēkus negurstošā karā —
Un mūžīgs darba lauks būs tavā varā
Un mūžam jaunots spēks un ieroči..."

Atbildēt

Latviskā kultūrapziņa mūsu tautai bijusi no senlaikiem. Man nav jāstāsta par skaistu apģērbu darināšanu, par teatrālu svētku svinēšanu, dziedāšanu gan svētkos, gan darbus darot. Pēdējā laikā gan ir raksturīgi kultūru pirkt. Nu labi, ja tā nebūtu degradējoša, izvirtīga kultūra (vai tādas izpausmes maz var saukt par kultūru?)
Nu jā, bet tā atkal ir brīvība, radīt un rādīt visu, ko iegribas.
Mahātma Gandijs ir teicis- "cilvēce atrodas krustcelēs, un tai nāksies izvēlēties starp džungļu un cilvēcības likumiem."

Atbildēt

»

Ja par pareizu pieņem Darvina teoriju tad par tiem instinktiem pareizi teikts.
Bet , mēs ļoti maz zinām par savu izcelsmi, drīzāk jau pirmatnējā vēdiskā kultūra ir aizvietota ar jūdu ,,zelta teļa,, kultu,no turienes arī visi dzīvnieciskie instinkti.

Atbildēt

Kas vispār ir brīvība? Kāda ir brīvības mērvienība? (Ja kaut kas eksistē, tad taču to var izmērīt:))
Ja cilvēks iegūst brīvību, ko viņš dara ar savu brīvību? Cilvēks nevar savu iegūto brīvību iebāzt kabatā, vai paslēpt azotē un tad justies laimīgs. Tikko cilvēks iegūst brīvību, viņš šo brīvību kaut kam ziedo (atdod, uzdāvina). Brīvībai pašai par sevi nav vērtības. Vērtību var iegūt tikai ziedojot brīvību. Viens savu brīvību ziedo mīļotajam cilvēkam, saviem bērniem, ģimenei. Cits savu brīvību ziedo mākslai, zinātnei, dažādiem hobijiem. Vēl cits savu brīvību ziedo naudas pelnīšanai vai kalpošanai kādiem ideāliem. Ir cilvēki, kas savu brīvību ziedo sevis apreibināšanai, baudu un izklaides meklēšanai.... Visbiežāk mēs to savu brīvību pa gabaliņam vien sadalām vairākām jomām, visdažādākajās kombinācijās. Un rezultātā mūsu brīvība ir zaudēta (atdota, uzdāvināta, ziedota). Tās vietā stājas pienākums, atbildība, atkarība. Tomēr mēs kā atlīdzību savas brīvības ziedojumam, esam saņēmuši arī kaut ko pretim. Un tas, cik lielu atlīdzību mēs esam saņēmuši par savas brīvības ziedošanu ir atkarīgs no mūsu prasmes šo brīvību ziedot pareizajiem mērķiem. Tāpēc ne tik svarīgi ir dziedāt slavas dziesmas brīvībai, cik domāt par to, kā pareizi izmantot (kādiem mērķiem ziedot) šo savu brīvību. Tikai saprotot, kas es esmu un kas man patiešām ir vajadzīgs, var saprast, kam ziedot savu brīvību, lai par šo ziedojumu iegūtu maksimālu kompensāciju (gandarījumu savās izjūtās). Ja runā par brīvību visas tautas mērogā, tad tikai izejot no tā kas ir tauta un kas vajadzīgs lai šī tauta varētu ne tikai pastāvēt, bet arī uzplaukt un attīstīties, var spriest par to, kādiem mērķiem būtu tautai jāziedo sava brīvība. Visu to sevī iemieso uz savas tautas un tēvzemes mīlestību orientētā nacionālisma ideoloģija. Nacionālisms ir VIENĪGAIS ceļa rādītājs un padomdevējs kā tautām realizēt savu brīvību, kādiem mērķiem ziedot savu brīvību, lai pretim saņemtu maksimālu kompensāciju. Ja tautas apziņā ir izdzēsts nacionālisms, tauta nav spējīga atrast kopējus mērķus, kam ziedot savu brīvību. Tad tauta savu brīvību ziedo svešiem mērķiem un svešām interesēm. Tauta zaudē savu brīvību nesaņamot pretim nekādu kompensāciju. Tas tā pavisam īsi.

Atbildēt

»

"Brīvības fundamentālistus" jādodas meklēt uz Amazones, Āfrikas vai Papua-Jaungvinejas džungļiem:
"Cilvēks vienmēr grib dzīvot labklājībā, komfortā un brīvībā. Taču te ir pamats aizdomāties, kas ir civilizācija vispār. To var saprast, salīdzinot ar pretējo stāvokli – mežonību. Proti, civilizācija uzliek cilvēkam rāmjus un ierobežojumus – ētiskos, morālos, sociālos, politiskos utt. -, bet mežoņiem ir daudz vairāk brīvības. Antropologi ir konstatējuši likumsakarību: jo mežonīgāka sabiedrība, jo vairāk tajā ir šādas brīvības no ētiskām normām, jo lielāka instinktu vara pār cilvēkiem. Tātad, dzīvot pavisam dabiski nozīmē dzīvot instinktu varā, būt mežonim. No tā izriet secinājums: jo vairāk mēs raisām vaļā savus instinktus, jo vairāk līdzināmies mežoņiem."
Tuvojamies ciklopu līmenim. Saruna ar Hariju Tumanu.

Atbildēt

Kur redzami brīvības fundammentālisti Rietumairopā?

Atbildēt

»

Latvietis ir zemnieks. Latvieši, tā ir arāju tauta. Gadsimtiem izdzīvoja savā seta, savā būdiņā un uz sva zemes pleķīša, savā kaktiņā.

Es gribētu piebilst autoram, ka Anglijā par aristokrātu varbūt, jā viņa vectēva tēvs ir bijis aristokrāts.

Latvietis arī var būt tikai zemnieks piektajā paaudzē!
Latvieša mentilitāti veidoja trīs DDD, kā rakstīja Anna Brigadere, tas ir Dievs, Daba, Darbs.
Cittautieši galveno kārt bija amatnieki, tirgotāji un apkalpoja zemniekus, kas no kopējā Latvijas iedzīvotāju saita, 85% bija zemnieki.

Arī no zinātniekiem, māksliniekiem, 85% ir nākuši no laukiem.

Atcerēsimies atmodas lauku saukli: Nebūs Latvijas lauku - nebūs Latvijas!!!
Vai zemes prihvatizācija nav iznīcinājusi Latviju?

Tāpēc aicinu visus parakstīties par Saeimas atsaukšanu!!!

Atbildēt

"Karš ir miers. Brīvība ir verdzība. Nezināšana ir spēks."

/ Džordžs Orvels, "1984" /
&
MUĻĶU zeme, SILES "valsts" parodija "eurolatv(ĀN)ija", XXI gadsimts.

Atbildēt