Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Budžets kā pārplēsts lupatu deķis, jeb veselības sistēmas "izdegšanas sindroms"

Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents
19.06.2013.
Komentāri (15)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Neviens šodien pat neapstrīd faktu par to, ka Rietumeiropā iedzīvotāju veselībai tiek atvēlēti 6–7% no IKP, Austrumeiropā – 4–6%, bet Latvijā – 3%. Neviens neapstrīd to, ka IKP Latvijā uz vienu iedzīvotāju ir divkārt mazāks par Rietumeiropu. Tātad uz katru iedzīvotāju Latvijā solidāri tērē 4–5 reizes mazāk naudas nekā citās Eiropas valstīs. Un mēs jautājam – "kāpēc?".

Pirmkārt jau tāpēc, ka Latvijas budžets visos šajos 23 gados ir bijis iespējami sarežģīts ciparu savirknējums, lai būtu necaurspīdīgs. Katrs, kas ieskatās Igaunijas Finanšu ministrijas mājaslapā http://www.fin.ee, var ieraudzīt skaidri saprotamus rimbuļus – cik kam paredzēts. Neceriet kaut ko tādu ieraudzīt Latvijas Finanšu ministrijas dokumentos.

Latvijā budžeta sastādīšana tradicionāli ir būvēta, koriģējot iepriekšējā gada budžetu. Parasti valsts budžetā ir neliels pieaugums, un šo pieaugumu sarausta, katram resoram piesviežot mazumiņu. Veselības aprūpes sistēmas problēma ir senajā 1990. gada Ivara Godmaņa valdībā, kad, dalot nabadzības budžetu, Godmanis izlēma – medicīnai pavisam maz, jo ārstus tauta paēdinās. Tā no 1990. gada medicīna palikusi sērdienītēs.

Visas valdības savās deklarācijās apņemas sasniegt veselības aprūpei paredzēto 4,1% vai pat 4,5%, bet piemet iepriekšējā gada budžetam dažus miljonus (proporcionāli mazāk par IKP pieaugumu), un veselības budžets pret IKP gadu no gada slīd lejup. Ja nākamā gada budžeta veidošana būs tikpat ignoranta kā līdz šim, tad ar nelielu pielikumu veselības budžets beidzot būs mazāks par 3% no IKP.

Otrkārt, tas ir tāpēc, ka Latvijas valsts ilgstoši darbojusies pēc vēlēšanu gaidīšanas principa, bet īsteni uzticami vēlētāji Latvijā ir bijuši tikai pensionāri. Šā iemesla dēļ pensijas vienmēr bijušas Latvijas politiķu "svētās govis". Atcerieties – 2009. gadā valsts sektorā strādājošajiem algas tika samazinātas par 25%, bet pensijas netika aiztiktas. Reālās darba algas kļuva mazākas par pensijām.

Šodien visi runā par pensiju indeksāciju, aicina indeksēt pensijas līdz 250 latiem, bet neviens negrasās atjaunot 2008. gada algu medicīnas māsai. Vidējā medicīnas māsas alga (uz rokas, strādājot vairāk nekā slodzi – Ls 234, vidējā pieredzējušas māsas pamatalga uz rokas - 176 lati) Latvijā pašlaik ir mazāka ne tikai par šo skaitli, bet arī par vidējo pensiju – 180 lati. Līdz ar to Latvija ir valsts, kur valsts alga ir mazāka par pensiju. Cerības, ka medicīnas māsas neaizbrauks strādāt uz Norvēģiju par 6–8 reizes lielāku algu, kļūst par utopiju. Es vēlos atgādināt visiem pensiju indeksācijas faniem – ja Latvijas valsts indeksēs pensijas līdz 250 latiem, medicīnai un izglītībai finansiāla pieauguma nebūs.

Treškārt, tas ir politiskās retorikas dēļ. Apzinoties, ka Latvijā ir daži desmiti ārstu, kas pelna vairākus tūkstošus mēnesī (tiesa, ar šādu kvalifikāciju ASV viņi pelnītu 50 tūkstošus dolāru mēnesī), Latvijas politika, publicistika, KNAB tantes un citi izliekas, ka visām medicīnas māsām, ārstu palīgiem, vecmātēm ar augstāko izglītību un lielu atbildību jāstrādā par naudu, kas ir mazākas par iztikas minimumu (iztikas minimums Latvijā - 177 lati, vidējā pieredzējušas māsas pamatalga uz rokas - 176 lati). Vēl vairāk – jebkuru mediķu iebildi pārvērš par politisku kampaņu, piemēram, KNAB televīzijas kampaņu pret ārstiem.

Politiskā retorika Latvijā nepieļauj domu, ka līdzekļi ir vajadzīgi nevis mediķiem, bet gan pacientiem, ka lielākā daļa veselības līdzekļu aiziet zālēm, aparatūrai, pārsienamajiem materiāliem, operāciju zāļu iekārtām, slimnīcu gaismai un siltumam, ātrās palīdzības mašīnu detaļām un benzīnam.

Latvijas politiķi ir vidēja gadagājuma cilvēki, kas pieredzi par medicīnu smēlušies galvenokārt gripas laikā vai, kalnu slēpošanā salaužot roku. Atbilstoši tam viņi neuztver veselības pakalpojuma nopietnību – viņi vēl nezina, ka lielāko daļu naudas medicīna tērē vecu cilvēku ārstēšanā. Tieši pēdējos dzīves gados, ārstējot vēzi vai insultu, cukura diabētu vai sirds asinsvadu mazspēju, tiek tērēts vairāk nekā visā mūžā kopā.

Gluži tāpat kā vecs cilvēks vēlas ārstēt savu kaiti un dzīvot dažus gadus ilgāk, arī šodienas politiķis agri vai vēlu kļūs vecs, tērēs lielus sabiedriskos līdzekļus savai ārstēšanai. Un tad par to gādās tie, kas tad maksās nodokļus.

Latvijas lielākā sāpe ir nepamatoti liels līdzmaksājums, pacientu iemaksa un maksas pakalpojumi, kas kopā medicīnā ienes gandrīz pusi no visiem līdzekļiem. Latvija nav valsts, kur veselais solidāri maksā par slimo, – Latvija ir valsts, kur pusi naudas jāsagramsta slimajam pašam. Un tā ir reāli Latvijas kā valsts mazspēja.

Sabiedrības veselības globālas attīstības un medicīnas panākumu dēļ strauji pieaug katra individuāla cilvēka dzīves ilgums un sabiedrības iedzīvotāju mūža garums kopumā. Dzīves ilgums kopš 1990. gada ir pagarinājies vidēji par vienu gadu četru gadu laikā (Latvijā vēl straujāk). Sabiedrībā pieaug vecu ļaužu īpatsvars. Veselības aprūpē dominē vecu hronisku iedzīvotāju ārstēšana.

 Medicīna, ja vien tai ir pietiekami daudz līdzekļu, var pagarināt katra indivīda dzīvi ļoti ievērojami. Katrs indivīds mūsdienās pretendē uz ļoti lielu kopējās naudas daudzumu, lai pagarinātu savu individuālo dzīvi, un neatkarīgi no valsts ekonomiskās bagātības medicīnas sektorā katastrofāli sāk trūkt naudas. Šeit rodas medicīnas pamatparadokss– jo vairāk naudas tiek ieguldīts veselības aprūpē, jo cilvēki dzīvo ilgāk (sadzīvo ar savu hronisko slimību), jo lielāki resursi vajadzīgi veselības aprūpei. Visās valstīs, kas nonāk šajā ekonomiskās attīstības stadijā, sākas iedzīvotāju strauja neapmierinātība ar veselības aprūpes sistēmu un veselības aprūpes finansēšanu.

Valstij patiesībā ir tikai divi uzdevumi – lai iedzīvotāji dzīvo ilgāk un kvalitatīvāk. Latvija pašlaik ir izvēlējusies ceļu – lai tie cilvēki ātrāk mirst nost, līdzekļus tērējot relatīvi apšaubāmām kvalitātēm – jaunam VID namam, jauniem elektriskajiem vilcieniem, Parex bankas glābšanai utt.

Un tomēr – atgriezīsimies pie mūsu pamatuzstādījuma – Latvijas valsts budžets ir sakārtots tā, ka veselībai ir iedota ceturtā daļa līdzekļu par maz. Un neviens netaisās pārskatīt kopbudžeta sastādīšanu, bet papildus piedalīt kaut ko no tā, ko nodokļu maksātāji vairāk samaksā. Tātad – valsts budžets 2014. gadā būs par kādiem 100 miljoniem lielāks (Valdis Dombrovskis man privātā sarunā ir teicis, ka 60– 70 miljoni, bet gan jau viņu piespiedīs padalīt kaut ko uz nākotnes rēķina), un visi mēģinās šo naudiņu sadalīt – skolotāju algām, Piebalgas ceļu remontam, jaunajai Gaismas pilij, cietumu atjaunošanai, jauniem krasta apsardzes kuģiem, dalībai olimpiskajās spēlēs un gaidāmajai Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā.

Par visu pārējo Finanšu ministrijas ierēdņi braši teiks – vairāk iedot nevaram, tad jums kaut kam jāņem nost. Un vēl ar asariņu acīs piebildīs, ka tad jau nāksies noņemt zinātnei, bāreņu pabalstiem vai psihiski slimu ļaužu pansionātam. Es pajautāju saviem kolēģiem – kam tad naudu ņemt nost, un viņi visi iekliedzās – armijai. Bet Latvijai taču būtu jāpilda savas saistības par aizsardzības budžetu 2% apmērā (no budžeta, nevis IKP!), nu labi – kaut vai tos pašus 1,2%, ko šogad.

Un tomēr pavērosim Latvijas budžeta pīrāgu. Latvija ir izveidota nevis par valsts centralizētas varas valsti, bet par pašvaldību valsti. Paskatieties – premjers saņēmis gadā 23 tūkstošus latu, bet Nils Ušakovs kā Rīgas mērs (kopā ar ienākumiem no Rīgas brīvostas) - 54 tūkstošus latu. Mazpilsētas mērs, kā likums, pelna vairāk nekā ministrs. Premjers taupa katru latu, bet Rīgas pilsēta iepērk jaunus tramvajus par miljoniem, kas tukši vizinās uz Mežaparku. Cilvēkiem patīk jaunie tramvaji, bet skaidrs, ka tie nopirkti par neadekvāti lielu naudu, par nodokļu maksātāju naudu brīdī, kad vienkāršām zālēm bērniem līdzekļu nepietiek.

Rīgā tiek būvēti nami maznodrošinātajiem par 1600 latiem kvadrātmetrā, lai gan varētu kaut vai Bolderājā, kur katrs trešais dzīvoklis brīvs, tos izremontēt maznodrošinātajiem par 200 latiem kvadrātmetrā. Tas notiek tikai tāpēc, ka kādam vajadzīga daļa.

Trešais piemērs ir ziņa, ka kūrortpilsēta deva 70–85% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim. Tātad kūrortpilsētai vienkārši budžets bija par 70% pārspīlēti liels.

Pašvaldību funkcijās ir arī veselības pakalpojuma pieejamības nodrošināšana saviem iedzīvotājiem un sabiedrības veselības funkcijas. Katra pašvaldība to pilda pēc savas izpratnes. Daļā pašvaldību lēmumus par veselību pieņem mērs pats, citās – kāds no deputātiem, parasti ārsts vai ārsta palīgs, kas uz Latvijas kopējo veselības aprūpi skatās no sava zvanu torņa, bet citās lēmumi ir vienkārši – iegādāties datortomogrāfu, nopirkt jaunus datorus vai izremontēt telpas.

Rezultātā mums ir vairāk nekā 2000 radioloģisko vienību (datortomogrāfu, magnētiskās rezonanses datoru, digitālo rentgenaparātu) uz nepilniem 200 radiologiem, mums ir lielākais ar datortomogrāfu un magnētisko rezonansi izmeklēto iedzīvotāju skaits, galu galā – mums ir konkurējoši datortomogrāfi viens pretim otram pilsētas slimnīcā un poliklīnikā.

Tas viss tik un tā nāk no mūsu kopējās naudas. Un nekādas reālas atbildības. Tiesa, dažas pašvaldības veselībai novirza patiesi lielus līdzekļus, slimnīcas izremontētas un aprīkotas daudzkārt jaudīgāk nekā P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, bet sistēmai tas pārlieku nepalīdz.

Pirmais piedāvājums ir Veselības ministrijai pārņemt pašvaldības funkciju – nodrošināt pakalpojuma pieejamību un sabiedrības veselības nodrošinājumu kopā ar visu naudu. Un premjerministram pārdomāt, ka tieši šāds piedāvājums ievērojami sakārto valsts veselības aprūpi. Mazā valstī uz 2 miljoniem iedzīvotāju nevar būt simt dažādu veselības aprūpes pieejamības sistēmu. Veselības aprūpe atņemtu pašvaldībām šo viņām neraksturīgo funkciju līdz ar 150 miljoniem, un ticiet – veselības aprūpes līmenis paceltos par pakāpi.

Latvijas attīstību pašlaik var formulēt kā šķēršļu skrējienu starp divām vēlēšanām, kur augstais kavēklis ar ūdensbedri būs Eiropas atzinums par Latvijas gatavību pievienošanai eiro zonai. Vieglatlētikā 3000 metru šķēršļu skrējienā katrā aplī ir piecas barjeras, bet aiz vienas no tām ir gandrīz 5 metrus gara ūdensbedre. Latvijas valsts stadiona skrejceļš nav gluds arī pārējā distances daļā. Neredzēdami priekšā gludu distanci un skaidrus sacensību noteikumus, liela daļa dalībnieku izdeg, ko medicīnā mēs saucam par izdegšanas sindromu.

Kaut pasaulē runā par izdegšanas sindromu atsevišķu profesiju pārstāvjiem (parasti tiem, kam jāsniedz palīdzība citiem, – mediķiem, skolotājiem, ugunsdzēsējiem un lielu uzņēmumu vadītājiem), literatūrā nereti parādās ziņas par kolektīvu izdegšanu. Pašlaik rodas iespaids, ka kolektīvi "izdeg" Latvijas valsts. Un valsts arogances dēļ visvairāk izdeg medicīna – kā cilvēki, tā sistēma. Gaidīsim 9. jūliju, kad Eiropa dos savu atzinumu par lata nomaiņu pret eiro, un tad tik sāksies jampadracis – kā budžeta pārplēsto deķi katra nozare raus uz savu pusi.

Novērtē šo rakstu:

7
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai Latvija ir atguvusi neatkarību?

FotoBarikāžu laiks 1991.gada janvārī deva spēcīgu impulsu Latvijas iedzīvotāju apņēmībai panākt valsts neatkarības pilnīgu atjaunošanu. 1991. gada 3. marta aptaujā piedalījās 87,6% Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju, no kuriem par demokrātisku un valstiski neatkarīgu Latvijas Republiku nobalsoja 73,7%, bet pret – 24,7% iedzīvotāju. Tā rezultātā 1991. gada 18. martā Dānijas valdība parakstīja protokolu par sadarbību starp Dānijas Karalisti un Latvijas Republiku, apstiprinot Latvijas atzīšanu par neatkarīgu valsti, pagaidām gan neatjaunojot oficiālas diplomātiskās attiecības.
Lasīt visu...

21

Par nekustamā īpašuma Skolas ielā 4, Ikšķilē iegādes nepieļaušanu

FotoBiedrībai "Ikšķiles novada uzņēmēju biedrība" tapis zināms, ka uz Ikšķiles novada domes aprīļa sēdi tiek gatavots jautājums par nekustamā īpašuma Skolas ielā 4, Ikšķilē iegādi par nesamērīgi augstu pirkuma maksu EUR 325 100 apmērā.
Lasīt visu...

6

Kā intereses pārstāv Saeimas deputāti?

FotoIk pa četriem gadiem notiek Saeimas vēlēšanas, kurās tiek izvēlēti 100 tautas pārstāvji, kurus vēlētāji var izvēlēties tikai no partiju sarakstiem. Turpmākos 4 gadus šie partiju pārstāvji melnām mutēm groza un pieņem likumus savās un savu sponsoru interesēs, kā arī ieceļ tiesnešus. Lai cik tas skumīgi neliktos, bet es nevaru nosaukt nevienu likumu vai likumu grozījumus, kas būtu pieņemts iedzīvotāju vairākuma interesēs.
Lasīt visu...

21

Darba anihilizācija

FotoSaprotams, nekas negaidīts nav noticis. Tas, kas ir noticis, principā bija sagaidāms. Tiekamies ar prognozējamu jauninājumu. Labi ir zināms, ka stulbeņu un neliešu darbībā ir iespējami visdažādākie jauninājumi. Saskarsmē ar stulbeņu un neliešu darbību vienmēr ir jābūt gatavam tikties ar visdažādākā veida stulbībām un nelietībām. Stulbeņiem un neliešiem piemīt stulbuma un nelietību neierobežotas oriģinalitātes potenciāls. Drīkst paslavēt – ģeniāls potenciāls!
Lasīt visu...

3

Neiejauciet bērnus, „Latvijas valsts mežu” barotie pakalpiņi

FotoPēc bērnu piedzimšanas cilvēki kļūst emocionālāki attiecībā uz bērniem. Nesen kļuvu par tēvu jau trešajai meitai, tāpēc par sevi to zinu droši. Un emociju spektrs ir visplašākais - no aizkustinājuma asaru valdīšanas par tādiem niekiem kā dziesma "Save Your Kisses for Me" līdz neizmērojamam niknumam, klausoties radio par to, kā izturas pret bērniem dažos bērnu namos. Varbūt tieši tāpēc šķebinoši bija lasīt Māra Liopas jaunāko garadarbu portālā "Delfi", kur minētais kungs savas organizācijas īstenoto pret dabas aizsardzību vērsto politiku attaisno ar bērnu interešu aizstāvību.
Lasīt visu...

12

Par Čakšas izteikumiem un „Divpadsmit krēsliem”

Foto7.aprīlī tiku publicējis savu lekciju par ārstu sertifikācijas procesa īpatnībām. Šai sakarā esmu saņēmis vairāku interesentu jautājumus par divdesmit astoto slaidu (1.pielikums šai vēstulei) – kādas tad konkrētāk ir pretrunas valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pusmiljons mediju atbalstam ir izdalīts „savējiem”: Kučinski un Melbārde, vai to pieļausiet?

Vēršamies pie Jums ar atklātu vēstuli, lai paustu savu neizpratni par Valsts Kultūrkapitāla fonda...

Foto

Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu

Nesen Drošības policija (DP) nākusi klajā ar pērnā gada pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā, salīdzinot ar...

Foto

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

Pēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai...

Foto

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

Biedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra...

Foto

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

Vairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot...

Foto

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

Šajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas...

Foto

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates...

Foto

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

Godātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem...

Foto

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...