Iesaki rakstu: 
Kādreiz esmu domājis, kāpēc “StratCom” Rīgā dēvē par NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru? Kāpēc Guntas Slogas Baltijas mediju centru dēvē par “izcilības” centru?
Latvijā burtiski plosās NATO nedraudzīgu valstu mediju troļļi. Ir milzīgs risks, ka Saeimas vēlēšanās triumfēs NATO naidīgās Krievijas politiskie sabiedrotie - partija “Saskaņa.”
Šo tā dēvēto NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru vada Jānis Sārts, kurš iepriekš no 2008. līdz 2015. gadam bija bāli un necili darbojies kā Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs.
Atgādinu, ka, 2014. gadā sākoties Ukrainas krīzei, Latvijas aizsardzības spējas bija tālu no vēlamā. Maigi izsakoties - patiesībā daudzi stratēģiski būtiski projekti bija reāli, latviski runājot, nočakarēti birokrātiskās neizdarības dēļ, zemessardze kā organizācija teju vai iznīdēta.
Tagad līdzīgi faktiski atstāta pilnīgi neizsargāta NATO informatīvā telpa Latvijā, un atkal atbildīgais ir "izcilības" centra Jānis Sārts ar savu komandu.
Tāpat esmu domājis, kāpēc Baltijas Mediju izcilības centru sauc par izcilības centru? Jā, tas ir tas pats, kuru vada ar savu augstprātīgo uzturēšanos bēdīgi slavenā Gunta Sloga (attēlā).
Tas, kas viņai izspruka LTV „Tiešās runas” laikā, - tas nav pārpratums vai pārteikšanās. Tieši tā šie “burbuļa” cilvēki domā. Tieši tā viņi uzvedas. Jā, cilvēki ārpus viņu iedomātā “burbuļa” - Latgalē, Īrijā, Kaimiņa vai kādā citā “nepareizā” partija nav ar “pietiekamu intelektu” viņu uztverē, protams.
Jo viņi sevi uzskata par intelekta "eliti," "izredzētajiem," "īpašajiem." Uzvedības modelis, kas klīniskā formā izpaužas daļai no tā dēvētās Sarmītes Ēlertes "fermas.”. (To noteikti nevar pārmest visiem kādreizējās - Ēlertes laika "Dienas" darbiniekiem)
Un zināma augstprātība būtu varbūt pat saprotama, bet nudien neredzu nekādu pamatu “mediju” izcilībai, valstī, kur pilsoniskās sabiedrības tradīcijas ir tikušas regulāri un pamatīgi piesmietas. Gadiem.
Šie mediju “burbuļa” izcilnieki ir gadiem ilgi viens otra priekšā pozējuši ar skaistām, bet tukšām frāzēm, kamēr valstī reālo varu pārņēma vējoņi, lembergi, dažādi nespējas administratoru grupējumi, Saeimas mahināciju zaķi, notikusi vājprātīga sabiedrības noslāņošanās un ielaistas, smagi ielaistas neskaitāmas fundamentālas, valstij eksistenciālās problēmas.
Bet, galvenais, nosaukt sevi par “izcilības” centriem. Izskatās, ka mums ir cilvēki, kuri par pieticības trūkumu nevar žēloties. Protams, ir jautājums - kas un kāpēc šīs organizācijas uztur? Un kas prasa no viņiem reālu atbildību?
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
