Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rietumos par sabiedrības arhaizāciju sāka rakstīt jau XX gadsimta 70.gados. Pirmajā laikā jēdzienu „arhaizācija” attiecināja uz patērēšanas kaislību uzplaukumu (tolaik slaveno sadzīves priekšmetu kultu) un dažādu arhetipisko motīvu izmantošanu patērēšanas stimulēšanā – reklāmā.

Tā laika Rietumu intelektuāļi asi nosodīja biznesmeņu neapdomīgo un sociāli bīstamo rīcību, pelnīšanas nolūkā spekulatīvi balstoties uz cilvēka dabas vājībām. Rietumu intelektuāļu skatījumā tas var izraisīt iracionālitāti un pat debilizāciju cilvēka dzīves visās sfērās un ne tikai patērēšanā. Var sākties sociuma vispārējā degradācija.

Tagad degradācijas līmenis ir tik varens un visaptverošs, ka spējīgs aizbāzt muti gandrīz jebkuram Rietumu (visvairāk eiropiešu) intelektuālim. Rietumu medijos tagad nav pieņemts publiski izteikties ne par sociuma arhaizāciju, ne citām sociālajām anomālijām. Par to kāds margināls gudrinieks var rakstīt šaurām aprindām adresētajos zinātniskajos traktātos un tos ievietot savā mājas lapā.

Rietumu intelektuāli saulainajā nomalē Latvijā arī valda klusums. Nav nācies sastapties ar darbiem, kuros būtu atklāti raksturotas mūsdienu sabiedrības sociālās epidēmijas. Arī pie mums no ļaužu masām tiek rūpīgi slēpts pats galvenais – cilvēku patiesais garīgais portrets. Tas ir izdevīgi un vajadzīgs ļoti daudziem – transnacionālo korporāciju biznesmeņiem, politiķiem, masu kultūras industrijas magnātiem, finanšu oligarhijai, mediju monopolistiem u.c. Aina ir neredzēti ciniska. Jo tuvāk mūsdienām, jo atklātāk un nemitīgāk tiek pielietotas masu debilizācijas tehnoloģijas. Tas notiek politiskās kundzības nostiprināšanai un reizē arī peļņas vairošanai.

Neskatoties uz neoficālajiem ideoloģiskajiem filtriem, viltīgi noformētām sankcijām pret marginālajiem gudriniekiem un perfekti organizēto īsto zinātnieku noklusēšanu, tomēr globālo procesu analītikā un kulturoloģiskajā publicistikā sabiedrības arhaizācijas tēma šodien ir ļoti izplatīta. Rakstīšana par arhaizāciju draud pārvērsties modīgā trendā. Šodien par cilvēku apziņas, darbības, uzvedības un komunikācijas arhaizāciju ir ļoti plaša literatūra. Tā ir klasiska tēma attiecīgajās pētnieciskajās jomās.

Sabiedrības arhaizācija ir mūsdienu sociālā realitāte. Tas var patikt vai nepatikt. To var atzīt vai noliegt. Taču tā ir konkrēta parādība šodienas sociumā. Protams, šķietami jocīga parādība. Taču šķietami jocīga tāpēc, ka atspoguļo mūsu laikmeta tipisko pretrunu: no vienas puses interneta galaktikas un sestās paaudzes tehnoloģiju triumfs, no otras puses – neobarbarisma triumfs.

Stāstījumā par sabiedrības arhaizāciju ieteicams atbildēt uz vairākiem jautājumiem.

Pirmais jautājums varētu būt šāds. Ko pieņemts uzskatīt par sabiedrības arhaizāciju?                       

Atbilde ir lakoniska. Par sabiedrības arhaizāciju uzskata pirmscivilizētības domāšanu un darbību. Tātad atgriešanos kultūras arhaiskajos slāņos. Tātad atgriešanos pirmatnējās kopienas sociāli ekonomiskās formācijas garīgajā atmosfērā. Zinātnē par arhaizācijas bāzi tradicionāli uzskata pirmskristiānisma ēru – pagānisma dzīves formātus. Šodienas sabiedrības plaši slāņi it kā ir atgriezušies tālā pagātnē – ļoti senā vēsturiskajā periodā.

Šajā ziņā noteikti nākas pieminēt vienu momentu. Interesantu un savā būtībā absurdu momentu. Arī pie mums Latvijā daudziem ir labi pazīstams šodienas cilvēku naids pret vēsturi. Daudzi cilvēki nemīl vēsturi un neko negrib zināt par vēsturi. Kad šo rindu autoram bija gods neilgi strādāt par pasniedzēju Daugavas kreisajā krastā vienā no mūsu privātajām augstskolām ar jauniešu iecienīto iesauku „trulība”, tad mūsu priekšnieks, jauneklīgi enerģiskais dārgais dekāns (tā viņu sauca firmas saimnieki) burtiski katru dienu atgādināja: „Tu, Artur, nestāsti vēsturi un liec mieru vēsturei. Tavs galvenais uzdevums ir viņiem (studentiem - A.P.) iemācīt pelnīt naudu. Par naudu var visu nopirkt!”

Nevērīgā un pat atklāti naidīgā attieksme pret vēsturi tagad ir tāda pati sociālā slimība kā arhaizācija. Postmodernisms nemīl vēsturi. Par vēsturisko infantīlismu un vēstures nihilismu tagad var lasīt līdz pasaules galam tāpat kā var lasīt līdz pasaules galam par arhaizāciju. Turklāt publikāciju skaits nemitīgi palielinās. Un, lūk, interesants un savā būtībā absurds moments ir šāds. No vienas puses cilvēki nemīl vēsturi, taču no otras puses viņi faktiski savu dzīvi ir organiski sapinuši ar vēsturi. Arhaizācija ir sava veida vēsturiskā retrospekcija – pievēršanās pagātnes materiālam. Arhaizācija bez vēsturiskā mantojuma nav iespējama. Ja savā kultūrā nav attiecīgais arhaiskais mantojums, tad to var kopēt no citām kultūrām.

Saprotams, diemžēl nākas ņemt vērā vēl vienu rūgtu novērojumu. Daudzi mūsu jaunieši var nezināt patiesību. Viņi var nezināt, ka tas viss, ko viņi šodien it kā moderni dara, jau kādreiz ir bijis viņu vai citu senču tālā pagātnē. Par sabiedrības arhaizācijas vēsturisko kontekstu informēti var būt tikai speciālās literatūras lasītāji. 

Otrais jautājums: kas savā būtībā ir arhaizācija?

Arhaizācija ir tā dēvētās kultūras apziņas zemāko slāņu (arhaikas) restaurācija. Katrā kultūrā ir tradīcijas un arhaika. Tradīcijām piemīt racionāla struktūra, stabilitāte un noteiktība. Tas, piemēram, attiecas uz tādu mūsu senu tradīciju kā Līgo svētki. Arhaikai tikko minētās īpašības pietrūkst. Arhaikai nav racionāla struktūra, stabilitāte un noteiktība. Arhaika balstās uz iracionālo, haotisko un nenoteiktību.

Labi ir zināma iracionālisma, haotiskuma un nenoteiktības loma šodienas daudzu hominīdu formāli it kā ar galvu veiktajās izdarībās. Arhaiskās enerģijas destruktīvi izvirdumi mūsdienu sabiedrībā ir hroniska slimība. Liekas, mūsu valdošās kliķes labvēlīgajiem novērotājiem jau ir apnicis vai aptrūcis spēka runāt par visdažādāko valstisko direktīvu neatbilstību veselajam saprātam. Vēl nesen par veselā saprāta trūkumu valstij labu vēloši entuziasti medijos sūdzējās burtiski katru dienu. No malas lūkojoties, varēja nodomāt, ka Latvijā veselā saprāta trūkums ir vietējo iedzīvotāju prāta norma.

Nākas dažus iepriecināt. Arhaizācija nav tikai zināmu sociālo slāņu prioritāte. Mūsdienās ir spēki, kuri apzināti nodarbojās ar sabiedrības arhaizāciju, plašāk – debilizāciju vispār. Taču lieta ir tā, ka debilizējās arī elite. Sociālās epidēmijas atsaucās arī uz elites intelektuālo, profesionālo un morālo līmeni. Turklāt ir vareni spēki, kuriem ir ļoti izdevīga debila elite. Tā tas ir planetārā, atsevišķu konfederāciju un valstu mērogā. Piemērus mēs zinām.

Populārs paraugs šodienas Eiropas elites groteskā slavināšanā ir ASV un ES konstitūciju salīdzinājums. ASV konstitūcijā 1787.gadā politiskā elite apsprieda 7 pantus. ES konstitūcijā pirms kāda laika politiskā elite apsprieda 465 pantus. Zinoši analītiķi norāda, ka ES konstitūcijas tekstu neesot sapratuši pat vairāki tā oficiālie autori. Savukārt daudzu valstu parlamenti nenormāli garo un terminoloģiski komplicēto un superneskaidro konstitūciju ratificēja dažās minūtēs. Tā tas notika arī Bruņinieku namā.

Starp citu, Z.Bžezinska iemīļotākais atgādinājums viņa jaunākajās grāmatās un intervijās attiecas uz Rietumu elites pagrimumu. Viņaprāt, Austrumu varenība pieaug uz Rietumu pagrimuma fona. Viņš nesaudzīgi izsakās par savas valsts elites aplamībām un tumsonības pieaugumu ASV sabiedrībā. Gudrais un slavenais globālo procesu analītiķis Z. Bžezinskis iet priekšgalā tiem, kuri Rietumus apsaukā par mutantu ar tās riebīgo mutāciju. Mutanta riebīgā mutācija jau ir apriebusies daudziem saprātīgākajiem Rietumu cilvēkiem.

Trešais jautājums: kad „uzplaukst” arhaizācija?

Sabiedrības arhaizācija nav tikai mūsdienu lepnums. Arhaizācija ir bijusi arī agrāk. Tās „uzplaukums” notiek zināmos vēsturiskajos apstākļos. Arhaizācijas „uzplaukums” apliecina noteiktu likumsakarību. Arhaiskās formas no kultūras perifērijas nonāk kultūras centrā tad, kad cilvēku dzīvē viss kardināli mainās. Tātad arhaiskās formas kļūst aktuālas pārejas laikmetos. Cilvēkiem vecās kultūras formas vairs nepatīk. Taču viņi vēl nav izdomājuši dzīves jaunajiem apstākļiem atbilstošas formas un tāpēc sāk balstīties uz senākajām arhaiskajām formām. Kultūrā ir iestājies vakuums, un tas tiek piepildīts ar relatīvi senu materiālu.

Taču sabiedrības arhaizācija nav konstatējama visos pārejas laikmetos. Mēdz būt optimistiski perspektīvi pārejas laikmeti un mēdz būt bēdīga gala iezvanoši pārejas laikmeti. Piemēram, pārejas laikmets no feodālisma uz kapitālismu bija optimistiski perspektīvs pārejas laikmets. Savukārt Romas impērijas vairākus gadsimtus ilgā agonija mūsu ēras sākumā bija bēdīga gala iezvanošs pārejas laikmets. Impērija gāja bojā.

Romas impērijas piemērs ir kļuvis triviāls. Nepierastāki ir citi piemēri. Vēsturnieki raksta par arhaizāciju Senajā Ēģiptē 3500 gadus pirms mūsu ēras. Tas pats notika Senajā Babilonijā 300 gadus pirms mūsu ēras. Abās zemēs žēlojās par sabiedrības arhaizāciju pirms šo civilizāciju bojāejas.

Sabiedrības arhaizācija „uzplaukst” bēdīga gala iezvanošos pārejas laikmetos. Bēdīgu galu piedzīvoja Senā Ēģipte, Senā Babilonija, Romas impērija. Tie nebūt nav vienīgie piemēri. Bēdīgu galu piedzīvoja Amerikas indiāņu vairākas civilizācijas. Atšifrētie hieroglifi stāsta par dziļu pagrimumu civilizāciju pastāvēšanas beigu periodā. Minētajos piemēros sabiedrības arhaizācija gāja kopsolī ar ļaunuma kulta uzplaukumu, morāles pagrimumu, ģimenes institūta sairumu, valsts un pilsoniskās sabiedrības devalvāciju, mežonīga etniskā naida uzliesmojumiem utt.

Tagad šo piemēru grupu papildina „balto” cilvēku civilizācija. Mēs dzīvojam bēdīga gala pārejas laikmetā. Mēs izmirstam un zaudējam kulturoloģiski kreatīvo iniciatīvu. Tā mums līdz šim nodrošināja līdera pozīcijas uz planētas. Mūsu vietu strauji aizņem tie, kurus izcili gudrais Bžezinska kungs dēvē par Austrumiem.

Arī mūsu sabiedrības arhaizācija nav vienīgā sociālā slimība. Mēs tagad tāpat kā seno civilizāciju pārstāvji savu sabrukumu izbaudām kompleksi – cilvēka esamības visos aspektos.

Taču ir viena lieta, ar ko mēs savā drūmajā liktenī manāmi atšķiramies no bojāgājušajām senajām civilizācijām. Mums ir Internets. Tāpēc mēs savu arhaizāciju varam propagandēt planetārā mērogā. Mēs spējam un arī gribam visu cilvēci ievilināt savas arhaizācijas burvībā. Tas nekas, ka pārējās civilizācijas pretojās. Mēs pagaidām sekmīgi izplatām savas mentālās epidēmijas. Internets ir mūsu pārziņā. Tas, kurš pārvalda Internetu, pārvalda visas cilvēces prātu un dvēseli. Internets ir mūsu vienīgā cerība. Ja Austrumi mums atņems Internetu, tad mūsu totālā garīgā nāve iestāsies daudz ātrāk nekā mēs fiziski izmirsim un izšķīdīsim citu rasu genofondā.

Ceturtais jautājums: kā konkrēti izpaužas sabiedrības arhaizācija?

Sabiedrības arhaizācija teorētiski var izpausties jebkurā cilvēka darbības, uzvedības un komunikācijas veidā. Sabiedrības arhaizācijai var būt visdažādākās izpausmes formas – vizuālā, verbālā, rakstības u.c.

Tā, piemēram, latviešiem tagad patīk tetovējumi. Mūsu solīdie ziņu portāli šai kaislībai velta neadekvātu uzmanību. Piemēram, regulāri tiek papildināta informācija par populāru latviešu tetovējumiem: „Miks Dukurs aptetovējis ceturto ķermeņa daļu”; „Seksīgā Lee aptetovējusi visus pirkstus”; „Seksīgā Lee virs krūtīm ietetovē Ziedoņa rindas”; „Linda Mūrniece tetovējas” utt.u.tml.

Iespējams, kāds mūsējais drīz pārspēs pašu Lucky Diamond Rich – pasaulē aptetovētāko cilvēku. Jā, jā,- viņa penis arī esot tetovēts. Viņš dzīvo Jaunzēlandē, dzimis 1971.gadā, un viņa vārds ir ierakstīts Ginesa grāmatā. Diemžēl mūsu solīdajos ziņu medus podos iepil arī pa darvas pilienam. Piemēram, aktiera Mārtiņa Vilsona burkšķis: „Tetovējas tikai mērkaķi."

Tetovējumus uzskata par arhaizācijas vizuālo izpausmes formu. Tiesa, mūsu klimatiskajiem apstākļiem ne visai pateicīgu formu. Kādā no aizvadītajiem mācību gadiem mūsu firmas auditorijā visu bargo ziemu sēdēja jauneklis plānā sporta krekliņā. Krekliņš bija bez piedurknēm un ar dziļu dekoltē. Skats bija fantastisks. Pārējie augstskolas diploma pircēji sēdēja vilnas svīteros un biezās jakās. Uz viņu fona puskailais jauneklis izskatījās sirreālistiski. Puskailais jauneklis bija nepiemēroti apģērbies tāpēc, lai visi varētu priecāties par viņa mērkaķīgi apsmērētajām rokām un kaklu.

Tetovēšanās ir sena tradīcija daudzām tautām un visām rasēm. Minētajā Jaunzēalandē bija populāri rituālie tetovējumi. Par tetovēšanās lielmeistariem uzskata polinēziešus, Kanādas indiāņus. Taču tajā pašā laikā ir labi zināms par tetovēšanas tradīcijas atmiršanu „balto” cilvēku kultūrās jau pirms daudziem gadsimtiem. Eiropeīdu daudzās tautās tetovēšana izmira ļoti sen. Jaunajos laikos tradīciju ne reti atsāka kriminālās aprindas. Tetovējumi ir kriminālo grupu identifikācijas simboli. Vēl nesen nožēlojamos padomju laikos tetovējumi asociējās ar piederību ne visai cienījamām sabiedrības aprindām. Daudzi kaunējās par saviem tetovējumiem. Viņi nožēloja jaunībā (visbiežāk armijas dienesta laikā) pastrādātās muļķības.

Visinteresantākais ir tas, ka baltu un slāvu ciltis acīmredzot nekad nepazina tetovēšanu. Baltu un slāvu ciltīm nav bijusi tetovēšanas tradīcija jeb tā ir kādreiz pilnīgi pazaudēta. Par to liecina mums pieejamais šo cilšu kultūras mantojums. Tātad šodien Miks Dukurs, seksīgā Lee, Linda Mūrniece, puskailais jauneklis un citi, modīgi atdarinot Rietumu ākstības,  aizsāk baltu un slāvu cilšu pēcnācējos jaunu tradīciju. Tas ir vareni, un tautas to nekad neaizmirsīs.

Sabiedrības arhaizācijas atsevišķs atzars ir etniskais naids. Senatnes vēsture liecina par mežonīgu etnisko naidu. Pirmatnējās ciltis visus svešos varēja uzskatīt par mežonīgiem zvēriem un pārdabiskām nenormālām būtnēm. Senajos laikos naids pret tiem, kuri dzīvo „aiz kalna” vai „upes otrā krastā” bija mežonīgs. Ja mēs tagad kāda cilvēka attieksmi pret svešas tautas pārstāvi kvalificējam kā ārprātīgu mežonību, tad mēs neapzināti atsaucāmies uz savu gēnu pirmatnējo sākotni. Diemžēl visjaunākajos laikos mežonīgais etniskais naids tiek speciāli veicināts, jau pamatskolā audzinot zombijus starpetniskajā komunikācijā. Piemērus atkal nav vajadzīgs atgādināt. Latvieši ir starptautiski slaveni ar savu mežonīgo naidu pret atsevišķām kaimiņu tautām. Tādējādi var izpausties mazvērtības kompleksa sekas. Taču par laimi mežonīgā naida demonstrēšana var būt konjunktūristiska izlikšanās. Prāta un dvēseles dziļumos reāli nekāds naids nepastāv. Lai izdzīvotu slimīgi arhaizētajā sociumā, daudziem nākas tēlot mežonīgu naidu pret attiecīgo tautu.

Rietumu un Austrumeiropas analītiķi debatē par islama fundamentālisma arhaiskajām formām. Par sabiedrības arhaizācijas atsevišķu ļoti nepatīkamu un globāla mēroga atzaru viņi uzskata t.s. sauszemes pirātus. Runa ir par labi apbruņotu cilvēku grupām („kaujiniekiem”), kuru dzīves veids ir bruņota laupīšana. Sauszemes pirāti dzīves labumus iegūst ar spēku, bet nevis ar darbu. Tā ir arhaiska izpausme, kas arī tiek apzināti atbalstīta. Galvenais mentors – speciālie dienesti.

Latviešu daiļliteratūrā ir sastopams arhaisms – lielceļu laupītāji. Austrumeiropā pēc sociālisma sistēmas sabrukuma lielceļu laupītāju bandas daudzus gadus terorizēja mūsu ceļotājus uz Vāciju un citām Rietumeiropas valstīm. Latvijas iedzīvotāji noteikti glabā atmiņā šausmīgo tikšanos ar šīm bandām. Tās apturēja un aplaupīja autobusu un vieglo mašīnu pasažierus. Lielceļu laupītāju kultūrvēsturiskais tips bija atgriezies no sirmās pagātnes.

Par sabiedrības arhaizācijas atsevišķu atzaru var uzskatīt  reketu. Pie mums plaša vēriena izspiešana ar draudiem un varmācību sākās noziedzīgās „perestroikas” laikā. Reketu organizēja un vadīja Gorbačova speciālie dienesti. Saprotams, bija arī reketa pašdarbnieki. Arī viņi tāpat kā īstie reketieri piedāvāja savu glaunāko pakalpojumu – „jumtu” (slaveno „krīšu”).

Ja baltu un slāvu izcelsmes etnosi nepazina tetovēšanu, tad pazina „krīšu”. Tas mums ir vēsturiski labi pazīstams arhaisks fenomens. Kad vācieši nolēma kristianizēt un patiesībā pakļaut baltu ciltis, viņi vispirms devās uz Polocku. Tur XII gadsimtā atradās līvu, kuršu, latviešu, sēļu, zemgaļu cilts „krīša”. Lai darbotos Livonijā, vāciešiem vajadzēja saņemt „krīšas” atļauju. Atļauja tika saņemta, taču vācieši Polockai drīz ar spēku atņēma mūsu „krīšas” godu.

Mūsu sabiedrības vistrakākā arhaizācija kopumā ir „perestroika”. Tā sagrāva mūsu racionālo domāšanu, skaidro pasaules izpratni un stabilos morāles pamatus. Tā sagrāva racionālās domāšanas galvenos instrumentus – loģiku un valodu. „Perestroika” atņēma mums veselo saprātu un spēju sakarīgi un literāri pieklājīgi lietot savu valodu. Tā padarīja mūs par „eiropeiskumu” atdarinošiem mērkaķiem un īstā eiropeiskuma karikatūrām.

„Perestroika” sagrāva mūsu eliti. Nelietīgi un viltīgi izmantojot zinātnes un mākslas milzīgo autoritāti un padomju ideoloģijas grandiozo mašīnu, „perestroikas” arhitekti mūs ievilka intelektuālās un morālās patoloģijas zaņķī. Tas ir noticis tik pamatīgi, ka šodien pārāk daudzi no mums šo zaņķi atzīst par mūsu dzīves fatālo nolemtību – savu likteni uz mūžu mūžiem. Ļoti daudzi no mums neko negrib dzirdēt par atdzimšanu, kas ir sekmīgi sākusies kaimiņu zemēs. Ļoti daudzi publiski ņirgājās par dilemmu „dzīvot kā cūkai jeb nomirt kā cilvēkam”. Viņuprāt galvenais ir dzīves baudīšana. Viņi nav spējīgi saprast, ka dzīves baudīšana ir cūkas dzīve. Viņi neko negrib dzirdēt par dzīves jēgas atjaunošanu, bez kā nav iespējama sociālo epidēmiju likvidēšana. Ja nav dzīves jēga, tad nav arī nekāda atbildība ne par savu, ne par citu (tautas, valsts) dzīvi. Tā varbūt ir vieglāk. Taču tā nav cilvēka cienīga esamība. Iespējams, tas būs postcilvēku veģetēšanas centrālais formāts.

Foto no tokyofashion.com

Novērtē šo rakstu:

23
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...