Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Esiet sveicināti 2015.gada pirmajā dienā! 1.janvāra domās vienmēr mājo sen lolotas cerības, nepiepildīti sapņi un nesasniegti mērķi. Tādēļ pirmo uzrunu 2015.gadā sākšu ar vēlējumu, lai īstenojas un piepildās viss tas, kas dara mūs laimīgus!

Valsts prezidenta uzruna Jaunajā 
gadā  video  
  
01.01.2015
Esiet sveicināti 2015.gada pirmajā dienā!
 
1.janvāra domās vienmēr mājo sen lolotas cerības, nepiepildīti sapņi un nesasniegti mērķi. Tādēļ pirmo uzrunu 2015.gadā sākšu ar vēlējumu, lai īstenojas un piepildās viss tas, kas dara mūs laimīgus!
 
1.janvāris ir diena, kad atskatāmies uz aizgājušo gadu, liekam punktu vai daudzpunktu un ejam tālāk. 2014.gadā: mūsu „sirmā” skaistā Rīga godam nesa Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu, daudziem pašu mājās un pasaulē dāvājot neaizmirstamus mākslas baudīšanas mirkļus.
 
Latvija kļuva par astoņpadsmito valsti, kas pievienojās eirozonai, tā nostiprinot savu finanšu sistēmu un paverot daudz plašākas iespējas mūsu uzņēmējiem. 2014.gada Ziemas Olimpiskās spēles Latvijai bija veiksmīgākās neatkarības gadu vēsturē iegūto medaļu skaita ziņā, apliecinot Latvijas sportistu augsto meistarību ne tikai kamaniņu, bobsleja un skeletona disciplīnās, bet arī ļaujot noticēt mūsu hokeja skolas tradīcijām un stiprajam garam.
 
Janvārī Latvija pārsteidza pasauli ar veidu, kādā notika pirmā grāmatu pārvietošana no Latvijas Nacionālās bibliotēkas vecās ēkas uz jauno, kad ziemas spelgonī vairāk nekā 14 000 cilvēku ķēde, no rokas rokā pārvietoja ap 2 000 grāmatu. Vasaras vidū Rīgā notika 8.Pasaules koru olimpiāde, kurā piedalījās ap 30 000 dziedātāju no visas pasaules, pieskandinot Rīgu un Latviju ar pasaules skaistākajām melodijām.
 
Arī 2015.gads solās būt kultūras mantojuma notikumiem bagāts, jo tas aizritēs izcilo dzejnieku Raiņa un Aspazijas zīmē. Viņi, ilgstoši savas tautas trimdinieki, vairāk nekā jebkurš Latvijas vēsturē domāja par savas tautas individualitāti, gara un kultūras spēku Eiropas un pasaules kontekstos. Pasaules tautu vēsture pierāda, ka tautas spēku nenosaka tās skaitliskais lielums, bet griba un apņēmība būt, palikt un nepazust.
Vēl esot trimdā, Rainis savās „Jaunā gadu simteņa nakts domās” rakstīja:
Iz lielās tāles jauno gadsimteni
 Var agrāk, skaidrāk redzēt atnākam, —
Un mīļā dzimtene guļ manā priekšā
Kā plaši izplatīta balta sega.
Rainis savu Latviju redzēja, arī tālumā būdams. Mums, stāvot uz gadumijas sliekšņa, jāredz it īpaši tas, kas vēl jādara un jāsasniedz, lai tā vienmēr būtu mūsu Latvija!
 
Kāda ir 21.gadsimta laikmetīgā Latvija? 25 neatkarības gadus jauna valsts, kas atdzima līdz ar unikālo „Baltijas ceļu” un tam sekojošo Berlīnes mūra krišanu, kas Eiropai atnesa jaunus laikus, ietekmējot arī katra eiropieša dzīvi.
 
Latvija, vēstures un politikas krustcelēs ir izgājusi straujas attīstības ceļu. Mūsu cilvēki toreiz nenobijās un rīkojās, pieņēma drosmīgus lēmumus, godam pildīja un arī tagad pilda savus pienākumus, veicot ikdienas darbu – nereti smagu darbu - katrs savā vietā, profesijā un atbildības lokā, tā stiprinot mūsu valsti un nesot tās vārdu pasaulē.
 
Latvija var lepoties ar patiesi apbrīnojamiem cilvēkiem, kuri savā ikdienā, veicot šķietami parastas lietas, padara mūsu valsti labāku. Nav jābūt varonim, lai pateiktu labu un uzmundrinošu vārdu, atvērtu durvis un pasniegtu roku saviem līdzcilvēkiem, bet brīdī, kad kādam tas ir dzīvības vērts, šāda rīcība ir varonība. Tie ir cilvēki, kas dāvā ģimenes siltumu bērniem, kuriem tās nav, kas sarūpē siltas pusdienas tiem, kam ikdienā tā ir pat vienīgā ēdienreize, kas izglābj līdzcilvēkus un nelaimē nonākušus dzīvniekus, kas nesaudzējot sevi, ir gatavi palīdzēt un būt līdzās. Mūsu vidū šādu cilvēku ir ļoti daudz. Viņi ir Latvijas lepnums un mūsu iedvesma, jo bez viņiem šī pasaule būtu citādāka.
 
Diemžēl, ne vienmēr novērtējam to, ko atgūtās neatkarības laikā esam paveikuši un sasnieguši. Mūs ir skārušas ekonomiskas krīzes, politiskas cīkstēšanās un neskaitāmi mēģinājumi sašķelt sabiedrību, bet Latvijas cilvēki to ir godam pārvarējuši, nezaudējot pašcieņu un cieņu vienam pret otru. Tas ir kā nerakstīts likums un vienlaikus mūsu pamatprincips – izšķirošos un grūtos brīžos meklēt kopīgo un vienojošo, jo Latvijas vēstures dēļ mēs joprojām spējam novērtēt to, ko nozīmē būt saimniekiem savā valstī un pašiem lemt tās likteni.
 
Rudens vēlēšanās izturējām kārtējo demokrātijas pārbaudījumu, ievēlot jaunu Saeimu, un nu mūsu politiķiem jāattaisno savu vēlētāju uzticība.
 
Šogad ir pienākusi Latvijas kārta augstākajā politiskajā līmenī apzināties un izcelt savus sasniegumus Eiropas Savienības valstu saimē, vienlaikus apliecinot, ka Latvija vienmēr ir bijusi atvērta Eiropas kopējām idejām un veikumiem. Iespēja būt vadošai valstij Eiropas Savienībā vispirms ir iespēja apzināties savus ieguvumus, savas uzvaras, panākumus un arī zaudējumus.
 
Joprojām notiekošais Ukrainā liek domāt par to, cik daudz mēs esam darījuši un darām, lai Latvija un Eiropas Savienība attīstītos, būtu aizsargātas un drošībā. Tas ir mūsu kopīgais uzdevums, tā ir mūsu atbildība nākotnes vārdā!
 
Latvija nekad nebūs Eiropas Savienības nomale, mūsu spēkos ir padarīt savu valsti par nozīmīgāko punktu austrumu un rietumu saskarsmē, par tiltu, kas veicina attīstību un uzplaukumu mūsu zemei un visai Eiropas Savienībai. Tā ir mūsu priekšrocība, kas jāizmanto gudri un mērķtiecīgi!
 
Būsim neatlaidīgi un pacietīgi, nebūsim pieticīgi un naivi, bet allaž saglabāsim spēju būt līdzjūtīgiem, saprotošiem un atbalstošiem, tikai tā - mēs nepazaudēsim cilvēcīgo grūtos brīžos un kļūsim stiprāki.
 
Lai Jaunais – 2015.gads ienāk mūsu dzīvē ar mieru un saticību!
 
Laimīgu Jauno gadu! 

1.janvāris ir diena, kad atskatāmies uz aizgājušo gadu, liekam punktu vai daudzpunktu un ejam tālāk. 2014.gadā: mūsu „sirmā” skaistā Rīga godam nesa Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu, daudziem pašu mājās un pasaulē dāvājot neaizmirstamus mākslas baudīšanas mirkļus.

Latvija kļuva par astoņpadsmito valsti, kas pievienojās eirozonai, tā nostiprinot savu finanšu sistēmu un paverot daudz plašākas iespējas mūsu uzņēmējiem. 2014.gada Ziemas Olimpiskās spēles Latvijai bija veiksmīgākās neatkarības gadu vēsturē iegūto medaļu skaita ziņā, apliecinot Latvijas sportistu augsto meistarību ne tikai kamaniņu, bobsleja un skeletona disciplīnās, bet arī ļaujot noticēt mūsu hokeja skolas tradīcijām un stiprajam garam.

Janvārī Latvija pārsteidza pasauli ar veidu, kādā notika pirmā grāmatu pārvietošana no Latvijas Nacionālās bibliotēkas vecās ēkas uz jauno, kad ziemas spelgonī vairāk nekā 14 000 cilvēku ķēde, no rokas rokā pārvietoja ap 2 000 grāmatu. Vasaras vidū Rīgā notika 8.Pasaules koru olimpiāde, kurā piedalījās ap 30 000 dziedātāju no visas pasaules, pieskandinot Rīgu un Latviju ar pasaules skaistākajām melodijām.

Arī 2015.gads solās būt kultūras mantojuma notikumiem bagāts, jo tas aizritēs izcilo dzejnieku Raiņa un Aspazijas zīmē. Viņi, ilgstoši savas tautas trimdinieki, vairāk nekā jebkurš Latvijas vēsturē domāja par savas tautas individualitāti, gara un kultūras spēku Eiropas un pasaules kontekstos. Pasaules tautu vēsture pierāda, ka tautas spēku nenosaka tās skaitliskais lielums, bet griba un apņēmība būt, palikt un nepazust.

Vēl esot trimdā, Rainis savās „Jaunā gadu simteņa nakts domās” rakstīja:

Iz lielās tāles jauno gadsimteni

Var agrāk, skaidrāk redzēt atnākam, —

Un mīļā dzimtene guļ manā priekšā

Kā plaši izplatīta balta sega.

Rainis savu Latviju redzēja, arī tālumā būdams. Mums, stāvot uz gadumijas sliekšņa, jāredz it īpaši tas, kas vēl jādara un jāsasniedz, lai tā vienmēr būtu mūsu Latvija!

Kāda ir 21.gadsimta laikmetīgā Latvija? 25 neatkarības gadus jauna valsts, kas atdzima līdz ar unikālo „Baltijas ceļu” un tam sekojošo Berlīnes mūra krišanu, kas Eiropai atnesa jaunus laikus, ietekmējot arī katra eiropieša dzīvi.

Latvija, vēstures un politikas krustcelēs ir izgājusi straujas attīstības ceļu. Mūsu cilvēki toreiz nenobijās un rīkojās, pieņēma drosmīgus lēmumus, godam pildīja un arī tagad pilda savus pienākumus, veicot ikdienas darbu – nereti smagu darbu - katrs savā vietā, profesijā un atbildības lokā, tā stiprinot mūsu valsti un nesot tās vārdu pasaulē.

Latvija var lepoties ar patiesi apbrīnojamiem cilvēkiem, kuri savā ikdienā, veicot šķietami parastas lietas, padara mūsu valsti labāku. Nav jābūt varonim, lai pateiktu labu un uzmundrinošu vārdu, atvērtu durvis un pasniegtu roku saviem līdzcilvēkiem, bet brīdī, kad kādam tas ir dzīvības vērts, šāda rīcība ir varonība. Tie ir cilvēki, kas dāvā ģimenes siltumu bērniem, kuriem tās nav, kas sarūpē siltas pusdienas tiem, kam ikdienā tā ir pat vienīgā ēdienreize, kas izglābj līdzcilvēkus un nelaimē nonākušus dzīvniekus, kas nesaudzējot sevi, ir gatavi palīdzēt un būt līdzās. Mūsu vidū šādu cilvēku ir ļoti daudz. Viņi ir Latvijas lepnums un mūsu iedvesma, jo bez viņiem šī pasaule būtu citādāka.

Diemžēl, ne vienmēr novērtējam to, ko atgūtās neatkarības laikā esam paveikuši un sasnieguši. Mūs ir skārušas ekonomiskas krīzes, politiskas cīkstēšanās un neskaitāmi mēģinājumi sašķelt sabiedrību, bet Latvijas cilvēki to ir godam pārvarējuši, nezaudējot pašcieņu un cieņu vienam pret otru. Tas ir kā nerakstīts likums un vienlaikus mūsu pamatprincips – izšķirošos un grūtos brīžos meklēt kopīgo un vienojošo, jo Latvijas vēstures dēļ mēs joprojām spējam novērtēt to, ko nozīmē būt saimniekiem savā valstī un pašiem lemt tās likteni.

Rudens vēlēšanās izturējām kārtējo demokrātijas pārbaudījumu, ievēlot jaunu Saeimu, un nu mūsu politiķiem jāattaisno savu vēlētāju uzticība.

Šogad ir pienākusi Latvijas kārta augstākajā politiskajā līmenī apzināties un izcelt savus sasniegumus Eiropas Savienības valstu saimē, vienlaikus apliecinot, ka Latvija vienmēr ir bijusi atvērta Eiropas kopējām idejām un veikumiem. Iespēja būt vadošai valstij Eiropas Savienībā vispirms ir iespēja apzināties savus ieguvumus, savas uzvaras, panākumus un arī zaudējumus.

Joprojām notiekošais Ukrainā liek domāt par to, cik daudz mēs esam darījuši un darām, lai Latvija un Eiropas Savienība attīstītos, būtu aizsargātas un drošībā. Tas ir mūsu kopīgais uzdevums, tā ir mūsu atbildība nākotnes vārdā!

Latvija nekad nebūs Eiropas Savienības nomale, mūsu spēkos ir padarīt savu valsti par nozīmīgāko punktu austrumu un rietumu saskarsmē, par tiltu, kas veicina attīstību un uzplaukumu mūsu zemei un visai Eiropas Savienībai. Tā ir mūsu priekšrocība, kas jāizmanto gudri un mērķtiecīgi!

Būsim neatlaidīgi un pacietīgi, nebūsim pieticīgi un naivi, bet allaž saglabāsim spēju būt līdzjūtīgiem, saprotošiem un atbalstošiem, tikai tā - mēs nepazaudēsim cilvēcīgo grūtos brīžos un kļūsim stiprāki.

Lai Jaunais – 2015.gads ienāk mūsu dzīvē ar mieru un saticību!

Laimīgu Jauno gadu! 

Novērtē šo rakstu:

12
52

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Darba anihilizācija

FotoSaprotams, nekas negaidīts nav noticis. Tas, kas ir noticis, principā bija sagaidāms. Tiekamies ar prognozējamu jauninājumu. Labi ir zināms, ka stulbeņu un neliešu darbībā ir iespējami visdažādākie jauninājumi. Saskarsmē ar stulbeņu un neliešu darbību vienmēr ir jābūt gatavam tikties ar visdažādākā veida stulbībām un nelietībām. Stulbeņiem un neliešiem piemīt stulbuma un nelietību neierobežotas oriģinalitātes potenciāls. Drīkst paslavēt – ģeniāls potenciāls!
Lasīt visu...

3

Neiejauciet bērnus, „Latvijas valsts mežu” barotie pakalpiņi

FotoPēc bērnu piedzimšanas cilvēki kļūst emocionālāki attiecībā uz bērniem. Nesen kļuvu par tēvu jau trešajai meitai, tāpēc par sevi to zinu droši. Un emociju spektrs ir visplašākais - no aizkustinājuma asaru valdīšanas par tādiem niekiem kā dziesma "Save Your Kisses for Me" līdz neizmērojamam niknumam, klausoties radio par to, kā izturas pret bērniem dažos bērnu namos. Varbūt tieši tāpēc šķebinoši bija lasīt Māra Liopas jaunāko garadarbu portālā "Delfi", kur minētais kungs savas organizācijas īstenoto pret dabas aizsardzību vērsto politiku attaisno ar bērnu interešu aizstāvību.
Lasīt visu...

12

Par Čakšas izteikumiem un „Divpadsmit krēsliem”

Foto7.aprīlī tiku publicējis savu lekciju par ārstu sertifikācijas procesa īpatnībām. Šai sakarā esmu saņēmis vairāku interesentu jautājumus par divdesmit astoto slaidu (1.pielikums šai vēstulei) – kādas tad konkrētāk ir pretrunas valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā?
Lasīt visu...

12

Pusmiljons mediju atbalstam ir izdalīts „savējiem”: Kučinski un Melbārde, vai to pieļausiet?

FotoVēršamies pie Jums ar atklātu vēstuli, lai paustu savu neizpratni par Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) rīkotā konkursa „Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” neprofesionālo norisi un nespēju nodrošināt Ministru kabineta pieņemtā dokumenta „Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam” izpildi.
Lasīt visu...

12

Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu

FotoNesen Drošības policija (DP) nākusi klajā ar pērnā gada pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, terorisma draudu līmenis ir zems, tomēr radikalizācija novērojama arī Latvijā.[1] Par vienu no iemesliem minēts fakts, ka bijušais Latvijas islāma kultūras centra vadītājs Oļegs Petrovs no Islāma valsts izplata latviski tulkotu tās propagandu Latvijas ummah (ticīgo kopienai).[2]
Lasīt visu...

21

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

FotoPēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai klikšķinot internetā. Tas ļauj secināt, ka vairāk nekā 25 neatkarības gadi ir darījuši savu un esam sākuši saprast, ka dzīvojam demokrātijā un drīkstam paust savu viedokli.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

Biedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra...

Foto

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

Vairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot...

Foto

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

Šajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas...

Foto

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates...

Foto

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

Godātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem...

Foto

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...