Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Būt Cilvēkam: izpratne un iespējas

Ervins Ceihners, Dr.oec
12.10.2015.
Komentāri (13)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai cik tas arī nebūtu rūgti, bet pašlaik jāatzīst, ka vairākums no mums joprojām akli cīnās ar daudzējādā ziņā esošās varas sistēmas radītajām un joprojām atražotajām dzīves problēmām, grūtībām un nejēdzībām. Lai izdzīvotu, visiem spēkiem cenšamies adaptēties, neiedziļinoties apkārt notiekošajā, nedomājot par problēmu pirmcēloņiem, nemēģinot rast to saknes. Tā pielāgojamies, pierodam dzīvot apstākļos, kas nebūt nav cilvēka cienīgi.

Šķietami normāli cilvēki tiek pārvērsti par aprobežotiem tumsoņiem, par radījumiem, kuri varas interesēs ideoloģizētās izglītības sistēmas ietvaros, izsmalcinātas propagandas apstrādes rezultātā zaudē spēju patstāvīgi domāt, analizēt, nošķirt labo no ļaunā, tā nonākot amorālu, cinisku polittehnologu kalpībā, pašiem to neapzinoties, kļūstot par manipulējamu subjektu viņu izstrādātajās sociālās inženierijas shēmās.

Šādos apstākļos varas elites pārstāvji sāk sevi uzskatīt par visvareniem supercilvēkiem, kuri savus pakalpiņus var izvēlēties pēc kretīnisma (noderīgā idiota) principa, tā degradējot visu valsts pārvaldes iekārtu, sējot sabiedrībā analfabētisma, ksenofobijas, neuzticības sēklas, musinot neieredzēt citādi domājošos, apspiežot cilvēku radošumu, strikti ierobežojot viņu izaugsmes un izpausmes iespējas. Šāda demokrātija kļūst par savu pretstatu, par pašiznīcināšanās instrumentu, turpinot saglabāt savu kvazitāti, jo varas iedibinātie prettautiskie institūti ir panākuši stāvokli, ka tautas vairākums ir ieguvis pelēkās masas statusu. Tas ir cilvēku mažoritārais kopums, kurš – it kā demokrātiski organizētu vēlēšanu formā, citādu alternatīvu agresīvas noliegšanas, radikālas ierobežošanas ceļā – ir viegli manipulējams pie varas svirām esošo vadoņu interesēs. Izveidotā varas sistēma, balstoties uz masīvu propagandu, kontroli pār izglītības organizāciju un saturu, degradē lielu sabiedrības daļu, padarot par vientiesīgiem muļķiem - manipulējamām būtnēm. Līdzšinējā pieredze liecina, ka šādas varas metodes ir pietiekami iedarbīgas un efektīvas, lai pie varas esošie brīvprātīgi no tām atteiktos. Rezultātā formālā demokrātija valdošo politiķu interesēs tiek sekmīgi pārvērsta par fikciju tautai.

Varas realizētā politika, kura novedusi cilvēkus līdz pelēkās masas stāvoklim, ir klaji necilvēciska, kaitnieciska, antisociāla, jo degradē personību, liedz iespēju cilvēkiem īstenot savu humāno patību, savas dotības, talantus, prasmes kā pašam, tā arī visai sabiedrībai optimālā veidā. Cilvēki, kuri citādos apstākļos harmoniski iekļautos sociālajā dzīvē, tagad kļūst par aklu instrumentu varu uzurpējošo grupu un dižmaņu rokās, demokrātija pārvēršas par līdzekli manipulējamā vairākuma viedokļa uzspiešanai mazākumā palikušajiem citādāk domājošiem. Tā reāli tiek bremzēts sabiedrības progress ar visām no tā izrietošajām negācijām.

Vai tad beidzot nav jāapzinās, jāuztver vitālā nepieciešamība veidot tādu sociālo vidi, kurā ikkatram cilvēkam ir radītas iespējas pilnvērtīgi dzīvot, realizēt savu cilvēcisko būtību un sūtību?! Ir jārod iespēja pārcirst šos pseidodemokrātijas žņaugus, ir jārod izeja no mums ikvienam draudošajām briesmām! Tā turpinoties, valsts humāno pamatu iznīcība kļūst par tuvākās nākotnes perspektīvu, kad, tālāk nobriestot sociālajām problēmām, saasinoties politiskajām, ideoloģiskajām, reliģiskajām, etniskajām pretrunām, tās tiek risinātas vardarbīgā veidā ar tautām un cilvēkiem traģiskām sekām.

Paradoksāli, ka sevi visvarenības statusā iecēlušajiem varas elites pārstāvjiem, šāds pavērsiens galu galā arī kļūst pašnāvniecisks, lai gan viņi savā neremdināmajā varas kārē turpinās spēlēt uz sabiedrības polarizāciju, liks šķēršļus pilsoņu pašorganizēšanās centieniem, veltīs savus spēkus tautas masu tālākai apstulbināšanai, zemisko instinktu uzkurināšanai, izlaižot ļaunuma džinu no pudeles un vairs nekādi nevarot un neprotot to iesprostot atpakaļ - kļuvuši par pašu radītās situācijas ķīlniekiem. Augstprātīgi tuvredzīgā, tumsonīgā, savtīgā politika tādējādi kļūst par viņu pašu kapraci un, diemžēl - arī par tautas masu traģēdiju.

Ikviens no mums kļūdās. Svarīgākais, būtiskākais ir, kā mēs reaģējam uz pieļautajām kļūdām! Kāpēc tiek atkārtotas iepriekšējo paaudžu kļūdas, tās tiek atjaunotas vēl lielākā mērogā, augstākā kvalitātē, neko nemācoties no skarbās vēsturiskās pieredzes?! Kas tad būtu jādara, lai vēl pēdējā brīdī prastu izvairīties no šādas traģiskas notikumu attīstības, lai novērstu šādu pesimistisku nākotnes vīziju?

Un šeit atkal jāatceras mūžsenā patiesība, ka paši vien esam savas laimes (kā arī nelaimes) kalēji, savas dzīves veidotāji. Visi mēs nākam šajā pasaulē ar sev specifisko, individuālo gēnu komplektu: savām dotībām, talantiem, iedzimtajām labajām un sliktajām īpašībām, kuras, jaunajam cilvēkam pielāgojoties dzīvei attiecīgajā vidē, vai nu tālāk tiek attīstītas un pilnveidotas, vai bremzētas un ierobežotas. Šeit cilvēka personības veidošanā galveno lomu spēlē sabiedrība un tās pamatšūniņa – ģimene. Šī sociālā vide sniedz topošai personībai sevis izzināšanas un pašapliecināšanās iespējas, vai arī degradē līdz eksistences primitīvo refleksu un instinktu līmenim. Tas atkarīgs no šeit dominējošo vērtību un vajadzību skalas, no individuāli pieņemto (nereti - valsts uzspiesto, kultivēto) interešu un motīvu sistēmas, no sevī apjaustajiem ideāliem, no apzinātā cilvēcības mēra.

Lai gūtu nepieciešamo sabiedrības atbalstu savas personības atklāšanas, tās izzināšanas un veidošanas ceļos, vajadzīgs rast sociāli efektīvus līdzekļus, mūsdienu zinātnes līmenim atbilstošus izglītošanas un audzināšanas instrumentus. Kā vienu no šādiem perspektīviem līdzekļiem, sociāli iedarbīgiem instrumentiem piedāvāju izmantot sociālās identitātes pases (SIP) – sk. idejas konceptuālo izklāstu rakstos „Demokrātijas pilnveidošanas iespējas” un “Par sociālās identitātes pases mērķfunkciju”: http://ceihners.blogspot.com/ = www.blogger.com.

Sabiedrības vairākuma un - jo īpaši, pie varas esošo reakcionāro, ciniski savtīgo, īstermiņā domājošo personu ieskatā - tā ir ne tikai neordināra iniciatīva, bet viņiem arī nepieņemams priekšlikums, kas tieši apdraud to varas pozīcijas, grauj izveidotās manipulējamās demokrātijas pamatus. No viņu skatpunkta šāda iniciatīva ir jāignorē, jānoklusē vai arī jāraksturo kā bīstama, naivi ideālistiska, sabiedrības locekļu privātumu aizskaroša. Tādēļ nepieņemama, par kuru nav vērts pat uzsākt publisku diskusiju, to vispusīgi un kritiski izvērtējot. Protams, šāda attieksme var uz kādu laiku nobremzēt SIP ierosmes attīstību, radīt barjeras tās īstenošanai. Kā rezultātā sociālā krīze turpinās padziļināties, sabiedrībai aktuālās problēmas vēl vairāk samilzīs, kas darīs to sekas vēl smagākas, nesīs jaunas traģēdijas un izpostītas dzīves.

Nedrīkst un nevar pārmest jebkuram, kurš nav izpratis sociālās identitātes pases mērķi, uztvēris SIP idejas jēgu, apzinājis ierosmes potenciālu, jo mēs visi jau no dzimšanas esam pakļauti nepārtrauktai ideoloģiskai apstrādei, kas kropļo un profanizē mūsu uztveri, šablonizē mūsu pasaules uzskatu, pieradina samierināties ar sasniegto un esošajos apstākļos kaut kā nodrošināto dzīves minimumu.

Tikai mēģinot sevi ieraudzīt sabiedrības spogulī, apzināt kā sociālu būtni, cilvēks spējīgs mobilizēt savu intelektuālo potenciālu, radīt priekšnosacījumus, lai atteiktos no varas uzspiestajiem stereotipiem, maldiem, aizspriedumiem, lai atfiltrētu un attīrītu savu pasaules uzskatu no populisma un ideoloģiskās miglas, no demagoģijas sārņiem. Tā nonāksim pie visā civilizācijas vēstures gaitā pārbaudītas atziņas, ka jebkuras publiskās personas darbības pamatkritērijs ir vārdu un darbu saskaņa, ka tās darbības gala rezultāts tiek mērīts pēc paveiktā darba apjoma un kvalitātes, nevis pēc pseidodemokrātisko lozungu skaļuma, statistikas datu ekvilibristikas, visdažādāko attaisnojumu daudzuma.

Kamēr vien sabiedrībā nebūs izpratnes, uztveres par patieso cilvēcisko vērtību saturu un to izpausmi, tiks turpināts patētiskā stilā tiražēt populistiskus saukļus bez reāla saturiskā piepildījuma, turpināsies politiķu piekoptā demagoģija un mītu izplatīšana.

Ticu, esmu pārliecināts, ka ikviena sabiedrības locekļa patības īstenošana ir gan viņa personiskā, gan arī visas sabiedrības un valsts diženuma atslēga!

Jebkuras sabiedrības un valsts pamatu veido cilvēki – individualitātes ar visām viņu personības raksturojošajām iezīmēm: gan ar plus, gan mīnus zīmi. Kamēr vien esam ierindas pilsoņi, mūsu ietekme uz valsts varas struktūrām izpaužas visai pastarpināti – galvenokārt caur valstī funkcionējošiem demokrātiskajiem institūtiem. Bet, tiklīdz nonākam varas struktūrās, kļūstam par publiskām personām ar lēmējvaras, izpildvaras vai tiesu varas pilnvarām, tad katra indivīda rīcībspēja un viņa ietekme uz sociālo procesu norisi būtiski pieaug, līdzi augot arī viņa ambīcijām, attīstoties pārākuma sajūtai, arogancei, iedomībai, dižmanībai, izrietošai no savas varas apziņas. Šo publisko personu pieņemto lēmumu sekas izjūt visi attiecīgajā pārvaldes hierarhijā esošie un ar to saistītie cilvēki. Tādēļ mūsdienās jebkurā demokrātiskā valstī objektīvas nepieciešamības raksturu iegūst prasība visiem uz publiskas personas statusu pretendējošiem kandidātiem atklāt tautai, t.i., vēlētājiem savas individuālās potences, rakstura iezīmes, no kurām, savukārt, būs atkarīga šo tautas interešu pārstāvošo cilvēku rīcība, viņu pieņemto lēmumu kvalitāte, atbilstība demokrātiskajām normām un gala rezultātā – visas sabiedrības progress, ikviena cilvēka dzīves līmenis, tā kvalitāte, tautas patiesas uzticības valsts varai pakāpe.

Kā modernās zinātnes sasniegumi, tā arī šodienas dzīves realitāte prasa pārvarēt iedvestās bailes par personificētās informācijas konfidencialitātes saglabāšanas riskiem neatvairāmās, straujās un visaptverošās mūsdienu civilizācijas informatizācijas apstākļos. Šādu baiļu barjera līdz šim ir ļoti apgrūtinājusi, pat liegusi uztvert, saprast patiesību, ka, tikai ierobežojot savu patmīlību, revidējot savus aizspriedumus, objektīvi izvērtējot maldus par iespējamību saglabāt un nodrošināt pilnīgu privātumu modernajā sabiedrībā, ir iespējams palīdzēt cilvēkiem atbrīvoties no varas struktūru kultivētā pasaules redzējuma, to uzspiestajiem priekšstatiem un uzvedības normām, vairs nepieļaut varas manipulācijas ar tautas vairākumu. Tādi apturot antihumānu procesu attīstību, veicinot patiesu demokrātiju. Tikai to apzinoties, ievērojot šādu orientāciju, var tikt radīti nepieciešamie priekšnoteikumi, lai vēlreiz neatkārtotu iepriekšējo paaudžu pieļautās kļūdas, lai ikviens saglabātu sūrā, grūtā darbā sasniegto, lai radītu iespējas tālāk harmonizēt savu personību, pilnvērtīgi izmantojot savas dotības, prasmes un talantus kā paša, tā arī visas sabiedrības labā.

Ietiepīgi negribot to uztvert un saprast, ignorējot novitātes, cietēji būsim mēs visi: kā bez vainas vainīgie ikdienas rūpēs iegrimušie pasīvie vērotāji un apcerētāji, konsekventie opozicionāri, tā arī politiskās pozīcijās esošie grupējumi un vadoņi, kuri savā aprobežotībā, tumsonībā, greizajā pasaules redzējumā vēl joprojām ir ieinteresēti saglabāt represīvo, cilvēku prātu manipulācijai veidoto sistēmu, radot zombētu cilvēku paaudzi, vedot tautu morālā pagrimumā, diskreditējot cilvēcību.

Tādēļ jau SIP iniciatīvas īstenošana rūpīgi pārdomātā pakāpeniskā veidā, tās detalizētas izvērtēšanas, analīzes gaitā ir kļuvusi no objektīvās situācijas izrietoša prasība. Galvenais, lai gaišie, altruistiski noskaņotie prāti to uztvertu kā aktīvas rīcības vadmotīvu, lai mērķtiecīgu darbību uzsākšana neievilktos garumā, lai tas sabiedrībai un valstij nebūtu kritiski par vēlu!

Šodienas apstākļos personificētās informācijas uzkrāšana, sistematizēšana, izmantošana ir realitāte, kuru daudzi no mums vēl nav apzinājuši vai banāli strausveidīgā kārtā ignorē. Par to uzskatāmi liecina, piemēram, tādas aktualitātes kā Kembridžas Universitātes psihologu izstrādātais onlline serviss, kas ļauj izveidot cilvēka psiholoģisko portretu, vadoties tikai no viņa Facebook profilā pieejamās informācijas (sk.: http://applymagicsauce.com/you.html). Masu mediju telpā nonākusi arī ziņa, ka hakeru uzbrukuma rezultātā iegūts grandiozs privātās informācijas masīvs par ASV administratīvo personālu, kurš atklāj ap 20 miljonu valsts dienestā strādājošo dzīves datus un sniedz viņu personālo raksturojumu (sk.: https://www.opm.gov/cybersecurity).

Lai saglabātu un nodrošinātu katra pilsoņa un visas valsts izaugsmi, nepieciešama pārliecība, ka esošā situācija vairs nepasliktināsies. Ir vajadzīgas garantijas šādai pārliecībai, kuras varētu dot SIP ierosme. Beidzot jāapzinās, ka SIP nav drauds, bet gan cilvēces neaptveramā sociālā un radošā potenciāla atklāšanas un izmantošanas instruments, kas sniedz iespēju atvērt jaunu sabiedrības pilnvērtīgas demokrātiskās attīstības lapaspusi.

Atstājot nelabvēlīgos procesus pašplūsmā, turpina pieaugt sociālo katastrofu riski. Varas struktūrām un to vadītājiem radot no sabiedrības puses nekontrolējamu darbības vidi (veidojot paralēlo politisko realitāti = mītisku greizo spoguļu valstību), notiek sociālo procesu neprognozējama attīstība. Aktīvi darbojas šādi izveidoto apstākļu attīstības vektors, kurš motivē būtiskai sabiedrības daļai darboties zemisku instinktu vadītiem, noniecinot savu cilvēcību.

Citādu viedokļu paletes un risinājumu ignorance, vāvuļošana par apkārt vērojamajām nejēdzībām, piemērošanās, samierināšanās ved mūs sociālā strupceļā, kad esošās negācijas kļūst vēl groteskākas, situācija katastrofālāka, demagoģija rafinētāka.

Ar mērķi darīt sabiedrību cilvēciskāku, autors ir izvirzījis SIP ideju, piedāvājis aprobēt SIP ierosmi kā tautas priekšstāvju morāles līmeņa un garīgās attīstības mēru, kā demokrātijas pilnveidošanas līdzekli, lai gala rezultātā nodrošinātu valsts pārvaldes organizāciju uz striktiem tautvaldības principiem ar īstu un stipru atgriezenisko saiti.

Šādi autors cenšas aktivizēt saprātīgi domājošo cilvēku prātus, piedāvāt aktuālo problēmu iespējamu risinājumu, rast alternatīvu līdzšinējai retrogrādai politikai, jo kurš tad, ja ne mēs paši varam izprast nepieciešamību un uzdrīkstēties mainīt iesīkstējušos varas institūtus!? Šodienā dzimst nākotne. Un mēs esam atbildīgi par to, kāda būs šī nākotne, kādu to izauklēsim, atstāsim nākamajām paaudzēm! Galu galā katram pašam ir jāizvērtē savi priekšstati, jāizlemj, kā rīkoties, jo mūžam patiesa ir dižā Raiņa atziņa “Pastāvēs, kas pārvērtīsies”.

Autora nolūks nekādā ziņā nav vairot bailes par kopējo nākotni, tālāk dramatizēt situāciju, bet gan mēģināt atvērt līdzcilvēku acis uz skaudro īstenību, brīdināt par draudošajiem riskiem, piedāvājot kā risku novēršanas (minimizēšanas) līdzekli izmantot SIP.

Vai kāds šobrīd ir aizdomājies līdz tam, ka zinātnieku veidotais mākslīgais saprāts - kurš pašreiz vēl ir bērna autiņos, - kad būs izaudzis un nobriedis, cilvēku sabiedrības funkcionēšanas analīzes un izvērtēšanas rezultātā (ja jaunā cilvēku paaudze līdz tam tā arī nebūs mobilizējusi savu cilvēciskuma potenciālu un kvalitatīvi mainījusies, kardināli stiprinot savu humāno identitāti) nonāks pie argumentēta un loģiska secinājuma, ka vairums cilvēku ar savu destruktīvo rīcību grauj sabiedrības pamatus, izplata sabiedrības eksistencei letāli bīstamu infekciju. Tādēļ viņi ir jāizolē, obligāti jāārstē, varbūt arī jāpārveido. Mākslīgā saprāta iespējas triumfēs pār šodienas cilvēka prāta potencēm, tā dzelžainā loģika uzvarēs aprobežotībā dzimušo, šodien vērojamo cilvēku neprātu.

Kāpēc jāturpina liekuļot, spekulēt ar ideāliem, kāpēc ir jālabo citu pieļautās kļūdas, jātērē kolosāli resursi, jāpieliek milzu pūles, lai novērstu sabiedrības locekļu kontrproduktīvas darbības (vai bezdarbības) radītās sekas, ja to visu varēja arī nepieļaut un dzīvot daudz harmoniskākā valsts iekārtā.

Līdz šim tā arī neesmu atradis nevienu pārliecinošu, loģiski argumentētu ģenerālu risinājumu modernai sabiedrībai piemītošo negāciju, valstij aktuālo problēmu novēršanai jau saknē, to izcelsmes pamatā. Tādēļ izvirzīju SIP ideju, kuras īstenošanai šodien ir izveidojušies visi nepieciešamie apstākļi, objektīvie priekšnoteikumi, ir pieejami tehniskie un zinātniskie resursi, ir radošais intelektuālais potenciāls. Tikai jāpārvar kolosālās baiļu, egoisma, neticības barjeras, varas pārstāvju neieinteresētība SIP iniciatīvas īstenošanā, daudzos mītošā samierināšanās ar pastāvošajām reālijām, piemērošanās tām. Tā turpinot dzīvot sociāli degradētā vidē, bet necenšoties to mainīt (vai arī neapzinoties, nerodot iespējas kā to varētu izdarīt).

Tradicionāli bezjēdzīgi un ietiepīgi cīnoties ar citu un pašu radītajām grūtībām, nemēģinot rast alternatīvas, meklēt un atrakt problēmu saknes, likvidēt tās, aktuālo problēmu cēloņi tā arī netiks novērsti, jo būtiska to daļa slēpjas mūsos pašos: nespējam atzīties savā aprobežotībā, īsredzībā, egoismā, neuzskatām par vajadzīgu saglabāt objektivitāti, t.i., no dažādiem redzes viedokļiem kritiski analizēt un adekvāti uztvert masu mediju izplatīto informāciju (propagandu), negribam izvētīt savus aizspriedumus, ceļam sienas, rokam tranšejas tur, kur būtu jāveido sapratnes tilti. Tā dzimst absolūta savas taisnības apziņa, kuru bieži turam dziļi sevī, neriskējot iesaistīties argumentētā diskusijā, pieverot acis uz faktiem, kuri pretrunā ierastajam priekšstatu kopumam.

Vai tas, kas notiek mums visapkārt, neliecina, ka sabiedrības ievērojama daļa patiešām sastāv no apmātiem pašnāvniekiem, kuri akli turpina iet varas pavadā, tās inspirētajā apokalipses virzienā, paši to neapjēgdami un raudami līdzi visus pārējos?!

Aplūkojot mūsdienu sabiedrības dažādu slāņu pārstāvju realitātes uztveres adekvātumu saistībā ar viņu sociālo statusu, iezīmējas šādas sākotnējās struktūrdaļas:

Cilvēki, kuru dzīves pamatsaturu veido nepārtrauktas pūles par savu un savas ģimenes izdzīvošanu, t.i., cīņa par eksistenci, visādi cenšoties pielāgoties realitātei un tikai izmisuma brīžos atļaujoties paust protestu valsts institūtu darbībai, neticību oficiālajai propagandai, aktīvi stāties pretī varai. Dažādās valstīs šādu iedzīvotāju īpatsvars variē no 20 pat līdz 80 procentiem no kopskaita;

Degradētā sabiedrības daļa, kas apstākļu spiesta izvēlējusies noziedzīgu dzīves veidu, praktizē blēdības, krāpšanos, izspiešanu, prostitūciju, kontrabandu, nelegālo spēļu biznesu, nonākusi narkotiku, alkohola atkarībā, mafijas, radikāļu un ekstrēmistu ietekmē. Šo iedzīvotāju daļas aktivitātes tendētas uz vardarbīgu protestu situācijās, kad valsts struktūras demonstrē pilnīgu nespēju mainīt viņu dzīves vidi, viņu darbības motivāciju. Šāds slānis veido no 5 līdz pat 25 procentu no kopskaita;

Materiāli nodrošinātā sabiedrības daļa (ieskaitot vairumu valsts dienestā strādājošo darbinieku un ierēdņu), kura var atļauties kvalitatīvu izglītību un veselības aprūpi, izklaides, ceļojumus, kuri var izbrīvēt laiku personības attīstībai. Līdz ar to viņiem maz rūp norises sabiedrībā, t.i., ārpus viņu privātā horizonta, viņi gatavi samierināties ar ārējām ļaunuma izpausmēm, bieži kļūstot par konformistiem, mietpilsoņiem. Tādu cilvēku skaits svārstās no 20 līdz pat 60 procentiem augsti attīstītajās valstīs;

Sabiedrības krējums: oligarhi, aristokrāti, baņķieri, TOP menedžeri, augsta līmeņa politiķi un garīdzniecības pārstāvji, miljonāri un miljardieri, kā arī daļa no izciliem māksliniekiem, sportistiem. Viņi visi kopā veido mazāk par procenta desmitdaļu no iedzīvotāju skaita jebkurā pasaules valstī, bet, lai nezaudētu no sava sociālā statusa izrietošās privilēģijas, gandrīz visi ir pilnībā ieinteresēti pastāvošās varas sistēmas saglabāšanā.

Redzams ka, vislielāko protesta potenciālu slēpj 1. sociālā slāņa pārstāvji, bet viņi ir arī grūtāk mobilizējami konstruktīvai darbībai, dzīves izmisuma brīžos vieglāk pakļaujas revolucionāriem un ekstrēmistiskiem aicinājumiem. Sabiedrības pārmaiņu evolucionārā ceļa pārstāvji visvairāk ir rodami 3. sociālajā slānī. Daudziem no viņiem ir atbilstošā intelektuālā attīstība un sasniegts nepieciešamais garīgais briedums, lai tautas interesēs reformētu valsts struktūras, lai pārdomāti reorganizētu valsts varas sistēmu, lai apzinātos demokrātijas pilnveidošanas nepieciešamību (arī lai būtu gatavi diskutēt, uztvert, izprast, rūpīgi izvērtēt SIP izmantošanu šiem mērķiem). Šeit vajag SIP idejai rast nepieciešamo informatīvo atbalstu, piedāvāt atbilstošus stimulus mērķtiecīgai darbībai, t.sk., izstrādāt rīcības programmu, ieteikt pasākumus un metodes iezīmētā galamērķa sasniegšanai, t.i., patiesi demokrātiskas valsts pārvaldes sistēmas izveidošanai.

Daudzi vīlušies, neatraduši alternatīvas, nespēdami rast savu vietu cilvēka cienīgai dzīvei Dzimtenē, pamet valsti, meklē laimi ārzemēs, jo šodienas varas institūti pret savu pavalstnieku bieži ir inerti, mazspējīgi, dažbrīd izturoties kā svešs spēks, nevis kā palīgs, padomdevējs, atbalsts indivīda centieniem pēc sakārtotas dzīves.

Tauta, kuras genofonds jau tā ir nīcināts karu, represiju, izsūtīšanas, emigrācijas rezultātā, atkal jaunajā vēsturiskajā situācijā tiek ierauta ļoti bīstamā, visiem riskantā, nereti ārējo spēku diriģētā, ģeopolitiskā un amorālu vadoņu izspēlētā ciniskā spēlē. Tagad, turpinot vērot notiekošo, pārgudri spriežot, neko reāli iedarbīgu nedarot, sabiedrībai vienkārši pietrūks tai atvēlētā vēsturiskā laika sprīža, lai nostātos uz sen nobriedušo reformu un pārmaiņu jaunā ceļa, lai nepieļautu nelabojamo.

Pie valsts varas svirām esošie ir ieinteresēti saglabāt varas sistēmu, kura viņiem ir radījusi un turpina radīt efektīvas iespējas tautas masu muļķošanai, sev paklausīgu marionešu ar neredzošu skatienu un atslēgtu veselo saprātu štancēšanai, citādi domājošo ietekmēšanai, nepakļāvīgo šantāžai. Pirmais, no kā viņi grib izvairīties, ir atklātas, patiesi brīvas vēlēšanas, tā arī no savas darbības efektīvas vēlētāju (tautas) kontroles, kas būtu panākama ar SIP ieviešanas palīdzību.

Kā gan varam gausties par grūto dzīvi, par līdzcilvēku vienaldzību, nežēlastību, par varas nelietībām, ja joprojām Sīzifa cienīgām pūlēm turpinām akli cīnīties ar sekām, veicam kosmētiska rakstura darbības, ignorējot esošo grūtību un problēmu saknes, jo necenšamies uztvert, izprast, analizēt SIP ierosmi un tādēļ nepieņemam to, pat baidāmies no tās?! Nesaprotot, neaptverot, ka šīs bailes kā rūsa saēd katra no mūs ar tādām pūlēm rūpīgi būvēto mikropasauli, pakāpeniski drupina mūsu darba rezultātā izveidoto ierasto vidi, reāli apdraudot ikviena sabiedrības locekļa nākotni.

Tautas vāji kontrolēta vara kropļo demokrātiju, iedveš pie varas esošajiem savas varenības, nesodāmības, pārākuma sajūtas. Tā, zūdot atgriezeniskai saiknei ar tautu, krītas paškritika, uzplaukst vadoņu kults, kad varas pilnvaras ieguvusī persona varas vertikāles nostiprināšanas rezultātā iedomājas sevi par lokālu pasaules centru, kad viņa priekšstatu kopums, personiskās iezīmes, rakstura īpatnības - kā pozitīvās, tā arī negatīvās - tiek projicētas uz apkārtējo pasauli, kad citi tiek vērtēti un tiesāti pēc sava ģīmja un līdzības, aizmirstot, ka arī pats soģis ir grēcīgs, ar netikumiem apveltīts.

Populistiski deklarētu, cēlu mērķu vārdā slēpjoties aiz cildeniem lozungiem un vārdiem, it kā tautas laimes vārdā, pie varas esošie dara amorālas un netīras lietas, bendē cilvēku personības, spēlē ar sabiedrību ilūziju teātri, izplatot nebeidzamu dažādu nokrāsu dezinformāciju, padarot tautas vairākumu par bezpersonisku pelēko masu , kurai - pēc varas izvēles - var ticami iekrāsot realitāti kā baltos, tā melnos toņos. Tādējādi lētticīgos maldināt labā un ļaunā uztverē, izpratnē. Kāpēc tauta tā jāstulbina, kāpēc no tā mums visiem ir jācieš?

Tādēļ - savu iespēju robežās - cenšos atvērt laikabiedru acis, atradināt pieņemt daudzu politiķu pausto demagoģiju, mītus un pasakas par neapšaubāmu patiesību, sniegt uztveres, domāšanas un rīcības alternatīvu, lai ikviens varētu uzsākt grūto un ilgo psiholoģiskās konversijas un garīgās augsmes ceļu.

Lai labais uzvarētu ļauno, jāiziet sevis attīrīšanas ceļš, sava egoisma ierobežošanas ceļš, izprotot solidaritātes nozīmi, sadarbības, iecietības un saskaņas lomu, uztverot, ka visi cilvēki ir tādas pat sociālas būtnes kā tu pats, ka arī viņiem - tāpat ka tev – sāp nodarītās pārestības, ka darot labu sev līdzīgiem, tu dari arī sevi laimīgu. Tas stimulē ļaužu kooperāciju, audzina līdzjūtību un vairo sirsnību, augstsirdību, rezultātā ļaujot arī apzināties publisko personu personalizētās informācijas juridiski strikti reglamentētas atklāšanas sociālo nepieciešamību vispārējības labā.

Atsevišķs cilvēks nevar izmainīt visu pasauli, bet viņš var radīt ap sevi vidi (savējo loku), kas stimulē, palīdz līdzgaitniekiem, laikabiedriem soli pa solim pilnveidoties, mainīties pašiem, tā pakāpeniski mainot arī sistēmu. Ja bailēs, nevarībā un neticībā nolaidīsim rokas, paši nemācēsim izdarīt savu objektīvajā īstenībā balstītu izvēli, tad citi to izdarīs mūsu vietā, uzspiedīs mums savu redzējumu.

Kāpēc jāpiemērojas manipulējamajam pūlim, lai juktu prātā līdz ar citām marionetēm, ja vari palikt tāds kāds esi, ja esi pārliecināts par savu pozīciju, par savu dzīves grūtībās un meklējumos rasto taisnību, par izsvērtu reformu nepieciešamību, ja - no dažādiem avotiem iegūtās informācijas daudzpusīgas analīzes un kritiska vērtējuma rezultātā, - esi nonācis pie maksimāli patiesībai tuvas situācijas atspoguļošanas pakāpes, tā spējot apzināt un nošķirt objektīvo realitāti no meliem, saskatīt manipulācijas ar faktiem, dezinformāciju.

Varbūt, ka dažviet autors ir sabiezinājis krāsas, realitāti atspoguļojis no tumšās puses. Bet tas darīts vienīgi tādēļ, lai kontrastaināk izgaismotu esošās sociālās negācijas, akcentētu to novēršanas akūto nepieciešamību.

Lai gan katrā no mums mīt veselais saprāts, spēja izprast notikumus, rast problēmu cēloņus, arī cīnītāja pret netaisnību dzirksts, tomēr nezinu, vai šeit izklāstītajam viedoklim būšu atradis dzirdīgas ausis, redzīgas acis, vai būšu spējis pārliecināt sabiedrības gaišos prātus par SIP iniciatīvas īstenošanas aktuālo nepieciešamību . Bet tāpat paliks gandarījums par to vien, ka esmu varējis popularizēt savu redzējumu, savu viedokli, noformulēt dzīves kredo, nest tautā savas dzīves gaitā izkristalizējušos uzskatus. To daru, lai palīdzētu mūsdienu paaudzei izvairīties no liktenīgām kļūdām, lai mainītu agresijas, naida, neiecietības klimatu ļaužu savstarpējās attiecībās un tā vairotu mīlestību, cieņu vienam pret otru, savstarpējo solidaritāti, norādot orientierus, kā to sasniegt, ejot pa sociālā progresa ceļu, mācoties būt Cilvēkam!

Tas ir garīgas pilnveidošanās un cilvēciskuma stiprināšanas ceļš, lai mēs visi varētu dzīvot laimīgi, t.i., harmonijā ar sevi, harmonijā vienam ar otru un harmonijā ar apkārtējo pasauli , atbilstoši savai apzinātai, izjustai humānai identitātei.

Turpinot slēpties individuālajā čaulā, savā šķietami noslēgtajā mikropasaulē, klusinot sirdsapziņu un mēģinot pieciest negācijas, neapzinoties savu līdzatbildību apkārt notiekošajā, baidoties būt sociāli aktīviem, nemēģinot iedziļināties SIP idejas konceptā un stūrgalvīgi tā arī neticot tās realizācijas iespējai, - tālāk tikai veicinām kā savu personīgo, tā arī visai sabiedrībai aktuālo problēmu saasināšanos, krīzes padziļināšanos, paliekot par inertu marioneti varaskāro politikāņu rokās.

Novērtē šo rakstu:

32
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

FotoKas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami tās patiesie cēloņi un dziļumi. Toties valdības partiju reakcija – ar grūti noslēpjamām histērijas pazīmēm – liecina: valsts varai ir trāpīts ļoti sāpīgā vietā.
Lasīt visu...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...