Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

„Būt vai nebūt” – inovācijām izglītībā!

Andrejs Mūrnieks, Dr.sc.adm., Latvijas Pedagogu domes valdes priekšsēdētājs
14.07.2011.
Komentāri (18)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai tiešām Latvijas skolotāji ir mazāk radoši nekā viņu ārzemju kolēģi? Tādas šaubas varētu rasties no nereti vienpusīgās informācijas masu medijos. Protams, tāpat kā jebkurā jomā, arī izglītībā līdzās izcilniekiem strādā arī viduvējības. Tomēr „apokaliptiskās” bažas par visu Latvijas skolotāju it kā neieinteresētību izglītības attīstībā ir stipri pārspīlētas. To pierāda viens piemērs no nesenas pagātnes: Izglītības inovācijas fonda (IIF) pieredze. Diemžēl tā tika nepamatoti pārtraukta, lai gan IIF savu darbu veica sekmīgi, balstoties uz profesionālu ekspertu slēdzieniem un izglītības nevalstisko organizāciju pārraudzību pār finansējuma sadali. Pastāv bažas, ka šobrīd izglītības inovāciju politika ir nonākusi vienīgi ierēdņu rokās.

Valstiski būtu domāt ne vien par ārējiem strukturāliem pārkārtojumiem, kas skar finansējuma modeli izglītības iestādēm vai klašu skaita samazināšanu, bet arī par izglītības satura un inovāciju idejas attīstību. Tas, ka atteiksimies no vienas klases un samazināsim skolā pavadīto laiku, kurš jau tā Latvijā nav ilgs salīdzinājumā ar citām valstīm, izglītības kvalitāti nepaaugstinās. Drīzāk otrādi. Jādomā ir par pedagogu motivācijas un metodiskā atbalsta sistēmu, par izglītības satura mūsdienīgošanu, par vērtībizglītības attīstību. Šajā virzienā viens no izglītības politikas uzdevumiem ir atbalsts inovācijām.

Izglītības inovācijas fonds bija tapis 14 gadu ilgās diskusijās. Tā pastāvēšanu pieprasīja jau 1994. gadā Izglītības un zinātnes darbinieku kongress un Latvijas Pedagogu dome (LPD) – biedrība, kura pārstāv 20 pedagogu profesionālās asociācijas. Taču tikai 2007. gadā bija iespējams uzsākt Fonda darbību, lai gan Likumu par Izglītības inovāciju fondu Saeima pieņēma jau 2002. gadā.

IIF bija vienīgā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārraudzības iestāde, kurā īstenojās valsts līdzekļu sabiedriska pārvaldība, jo Fondu vadīja padome, kurā bija pārstāvētas 10 ievērojamākās valstiskās un nevalstiskās izglītības organizācijas. Izglītības inovācijas fonds darbojās līdzīgi kā Kultūrkapitāla fonds.

Savu lietderību IIF ir apliecinājis: pirmā izglītības inovāciju projektu konkursa rezultāti daļēji ir pieejami Valsts izglītības attīstības aģentūras mājas lapā. Šajā konkursā uzvarēja 76 projekti. To atbalstam tika izlietoti – 189 653 Ls. Vienam projektam varēja iegūt līdz 5000 Ls. Kopējā pirmajā konkursā saņemto 388 inovācijas projektu pieprasītā summa bija 1 220 088 Ls.

Tas pierāda, ka Latvijā ir talantīgi skolotāji, kuri vēlas dalīties ar savām radošām idejām. Protams, minētie projekti nepretendē uz pasaules līmeņa izgudrojumiem vai apvērsumiem pedagoģijā.  Daudzi no tiem ir saistīti ar nelieliem uzlabojumiem, savas pieredzes apkopojumiem, inovatīvu, bet Latvijā maz izmantotu metožu adaptācijām, alternatīvu mācību programmu, uzdevumu krājuma vai elekronisku mācību līdzekļu radīšanu utml. Minētajiem projektiem tomēr bija multiplicējoša ietekme – skolotājs tika motivēts jauninājumu ne tikai izdomāt un ieviest, bet arī dalīties tajā ar citiem.

Otrajā konkursā IIF saņēmā vēl 312 jaunus projektu pieteikumus. Taču tie palikuši neizvērtēti – sakarā ar Fonda darbības apturēšanu, ko 2009.g. panāca toreizējā izglītības un zinātnes ministre T.Koķe (ZZS). Turklāt tas notika gadā, ko Eiropas Komisija bija pasludinājusi par Radošuma un inovāciju gadu!

Lēmums tika pieņemts krīzes histēriskajā gaisotnē, tomēr tam nav attaisnojuma, jo ietupījums 100 000 Ls apmērā valsts līmenī neko būtiski nemainīja. Īstais iemesls Fonda darbības apturēšani iespējams bija tas, ka finansējums tika sadalīts caurskatāmi, profesionāli un nedz ierēdņiem, nedz politiķiem, kuri bija IIF padomē, nebija iespēja ietekmēt ekspertu lēmumus. Fonda padomē bija gan izglītības un zinātnes ministrs, gan Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas pārstāvis. Tomēr Fonda stratēģiju noteica visas IIF padomes koleģiāli lēmumi, kur izglītības profesionālajām organizācijām bija pārsvars.

Zīmīgi, ka iepriekšējā dienā pirms izšķirīgā balsojuma Saeimas izglītības, zinātnes un kultūras komisijas deputāti vienprātīgi iestājās par Fonda saglabāšanu. Tomēr partiju discpilīna un koalīcijas padomes lēmums jau nākamajā dienā visiem pozīcijas deputātiem spieda savu nostāju mainīt. Tika pieņemts Izglītības un zinātnes ministrijas bīdītais likums Par Izglītības inovācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu. Tieši tas šajā un līdzīgajos gadījumos satriec visvairāk.  Solīts tiek viens, bet darīts – cits! Kas galu galā ir Saeimas deputāti? Tautas suverēnās gribas pārstāvji, kuri balso pēc savas sirdsapziņas, vai Satversmē neminētās koalīcijas padomes un neredzamo režisoru marionetes?

Inovāciju projektu liktenis, saskaņā ar minēto likumu, ir uzticēts Valsts izglītības attīstības aģentūrai (VIAA), kas pārņēmusi Izglītības inovācijas fonda saistības. Tiesa gan VIAA deleģētā izglītības inovāciju attīstības funkcija pusotra gada tika atstāta bez finansiāla seguma.

Šogad izglītības inovācijām beidzot piešķirti 67 000 Ls.  Taču rodas jautājums: kā ar šo nelielo naudas summu pareizāk rīkoties.

VIAA ir IIF saistību pārņēmēja (sk. likuma „Par Izglītības inovācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” 2. pantu). Tas nozīmē, ka vajadzētu nevis sludināt jaunu konkursu, bet gan pabeigt  iesākto Otro izglītības inovāciju projektu konkursu. Pretējā gadījumā cieš tiesiskās paļāvības princips (projektu iesniedzējiem no valsts puses tika solīts, ka viņu piedāvājumi tiks izvērtēti). VIAA var pārmest arī nelietderīgu valsts līdzekļu izšķiešanu, ja divreiz tiek organizēts konkurss ar vienu un to pašu mērķi.

VIAA būtu jāskaidro arī kā tieši šogad paredzēts izglītības inovāciju projektus izvērtēt.

Inovāciju izvērtēšanai jābūt caurskatāmai, profesionālai un maksimāli objektīvai. Tāpēc svarīgi saglabāt IIF izstrādāto sistēmu projektu izvērtēšanā. Izglītības inovācijas fonda padome, saskaņā ar IIF nolikumu, bija izveidojusi 4 ekspertu padomes – eksakto, sociālo, humanitāro zinātņu un kultūrizglītbas jomā. Konkursā uz 20 izglītības inovāciju ekspertu vietām startēja 144 pretendenti. Eksperti tika arī speciāli apmācīti.

Latvijas Pedagogu dome uzskata, ka izglītības inovācijas projektus nevajadzētu vērtēt IZM struktūrvienību vai VIAA ierēdņiem. To vislabāk un objetīvāk var veikt savas jomas profesionāļi, kuriem pašiem ir inovatīva domāšana un inovāciju pieredze. Turklāt tādi jau tika izvēlēti minētajā IIF konkursā.

Atklāts ir jautājums: kā saglabāt ideju par valsts līdzekļu sabiedrisku pārvaldību. 

Kā jau minēts, Izglītības inovācijas fonda stratēģiju noteica padome, kas sastāvēja no 10 nevalstisko organizāciju un valsts struktūrvienību pārstāvjiem (t.sk. LPD, Pašvaldību savienības, Izglītības vadītāju asociācijas u.c.). Tā tika daļēji saglabāta arī likumā „Par Izglītības inovācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”.

2010. gadā diemžēl ir notikusi likuma  grozīšana, no kura izslēgti (ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.) būtiskie 3. – 7. panti.  Šie panti saglabāja ideju par IIF padomes līdzdalību turpmākajā izglītības inovāciju stratēģijā. Minētā likuma grozījumi, kas pieņemti klusībā, neinformējot par to sabiedrību, IIF padomi un Latvijas Pedagogu domi, vedina domāt, ka notikusi sabiedrības līdzdalības samazināšana izglītības inovāciju pārraudzības procesā un valsts līdzekļu pārvaldībā. Ja tā ir apzināta politika, tad LPD nosoda šādu rīcību kā nedemokrātisku un pretēju Latvijas sabiedrības un izglītības attīstības interesēm. Tā ir pretēja  arī nevalstisko organizāciju un valsts partnerattiecību principiem.

Izglītībā – tāpat kā jebkurā dzīves jomā – ir nepieciešamas nelielas, bet nepārtrauktas inovācijas, ne tikai vienreizēji vareni pārkārtojumi. Radošu un izdomas bagātu skolotāju motivēšana ar nelielām inovāciju projektu naudām ir viens no izglītības vadīšanas un attīstības instrumentiem. Tas var dod ievērojamu efektu ar nelielu līdzekļu ieguldījumu, salīdzinot ar patlaban praktizēto netiešo skolotāju algu paaugstināšanu, izmantojot struktūrfondu līdzekļus. Tas, ka pedagogs, iesniedzot savu portfolio ar dokumentiem, var pretendēt uz 100 Ls papildinājumu savai algai, protams, ir daļējs risinājums kritiskajā pedagogu atalgojuma situācijā. Tas pagaidām attur daļu skolotāju no streika vai došanās ekonomiskajā trimdā uz ārzemēm. Tomēr no tā izglītības darba   kvalitāte uzlabojas minimāli. Toties iespēja ar reālu, izmērāmu rezultātu apliecināt savu radošumu inovāciju projektu konkursā var būtiski uzlabot izglītības kvalitāti daudzās skolās un motivēt pedagogus radošam darbam.

 Ar tik zemu atalgojumu kā tagad diez vai Latvijā sagaidāms supererudītu jaunu cilvēku masveida pieplūdums skolotāja profesijā. Tāpēc jāizmanto tie skolotāji, kuri ir. Daudzi no viņiem ir gatavi radošam darbam un jauninājumiem, kā to apliecina skolotāju atsaucība inovāciju konkursos.

Pilnvērtīga izglītības inovāciju politika risinātu arī mācību grāmatu problēmu. Izdevniecības labprāt strādā ar gatavu mansukriptu, taču autoram izstrādāšanas laikā nepieciešami vismaz nelieli iztikas līdzekļi, ko varētu nodrošināt projekts par inovatīvas mācību grāmatas satura radīšanu.

Latvijas Pedagogu dome aicinās nākamo Saeimu un valdību nekavējoši atjaunot Izglītības inovācijas fondu – tādā formā, kādā tas tika iecerēts un veiksmīgi darbojās! Diemžēl sarunās, kas nesen (22. 06. 2011.) notika ar izglītības un zinātnes ministriju, LPD priekšlikumi par IIF atjaunošanu tika noraidīti. Atliek cerēt uz nākamās valdības atsaucību vai pašiem aktīvi iesaistīties politikā, ko šobrīd paver paredzamās ārkārtas Saeimas vēlēšanas.

Novērtē šo rakstu:

1
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...