Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Būt vai nebūt reformām veselības aprūpē?

Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents
05.11.2014.
Komentāri (8)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Apstiprināta Laimdotas Straujumas jaunā valdība. Veselības ministrs - ārsts un farmaceits, bioloģijas zinātņu doktors, uzņēmējs, kolekcionārs, mecenāts Guntis Belēvičs. Kad par cilvēku var uzrakstīt tik daudz labi saprotamu pozitīvu jēdzienu, tautas izpratnē līdzi nāk tenkas, nievas, noraidījums un... cerība uz pārmaiņām. Pārmaiņas veselības jomā sauksim par strukturālām reformām, jo bez tām pārmaiņas parasti ir darbības ilūzija. Tātad – no Gunta Belēviča tiek gaidītas reformas, un no viņa baidās. Ar savu enerģisko virzību uz amatu ministrs devis arī nepārprotamu mājienu par nepieciešamajām reformām.

Ko mēs gaidām no reformām veselības aprūpes jomā?

Visi Latvijas iedzīvotāji pārliecinoši pārvalda trīs zinības – kā audzināt kaimiņa bērnus, kā vadīt Latvijas hokeja izlasi un kā ārstēt slimniekus. Principā padomdevēju veselības reformām Latvijā mēs varētu atrast vismaz miljonu. Tāpēc šo rindu autors aprobežosies ar teorētisku izklāstu, nepretendējot uz vienīgo patiesību.

Kā reformu mediķi un pacienti gaida rīcības kopumu, kas ļautu padarīt veselības aprūpes struktūru kompaktāku, mērķtiecīgāku, kas spētu veiksmīgāk izmantot cilvēkresursus, materiālos resursus, tehnoloģijas, telpu un transporta resursus utt. Valdības finansisti (parasti Finanšu ministrijas ierēdņu izskatā) par reformām veselības aprūpē uzskata tikai izdevumu samazināšanu veselības jomai kopumā un atbrīvojušās naudas masas ieguldīšanu tehnoloģiskā attīstībā.

Savukārt 90% sistēmā iesaistīto kā reformas saprot finansējuma palielināšanu no valsts budžeta (piemēram, līdz 4,5% no IKP).

To, ko mēs patiesi nevēlamies no reformām, – vienkāršotu kādas sistēmas finansējuma apgriešanu kādai citai sistēmai par labu. Piemēram, ministrs Juris Bārzdiņš noņēma finansējumu universitāšu slimnīcām par labu reģionālajām un aprūpes slimnīcām. Vēl neveiksmīgāks reformu modelis ir stimulēt (noteikt kā prioritāru) kādu nozari (piemēram, Baiba Rozentāle palielināja vakcinācijas apjomu, bet Ingrīda Circene virzīja mākslīgo apaugļošanu), nepalielinot kopējo finansējumu, tā ka realitātē šī prioritāte kļūst par slogu visai sistēmai.

Visi atzīst, ka veselības aprūpē kopumā ir "slikti", ka ir nepieciešamas reformas. Vienalga, cik vajadzīgas un vērtīgas būs reformas, tām opozīcija būs ļoti nopietna, opozīcija ievērojami pārsniegs 50% no tiem, kam vispār par šo jautājumu ir viedoklis. Tātad reformām ir nepieciešama ļoti stipra griba jeb politiskā vilkme. Visu reformēt nevar, pat tad, ja Guntim Belēvičam veselības ministra amatā būs atvēlēti 4 vai 8 gadi. Turklāt lielāko daļu no reformām paredzētā laika viņš pavadīs, "izsitot" naudu savai nozarei un atbildot nozarē strādājošajiem, kāpēc tik maz naudas ir "izsitis".

Lielā pretestība reformām ir iemesls, kāpēc pa īstam neviens nevēlas reformas veikt, bet pilnībā nododas naudas "izsišanai". Taču, ja reformas tiek atliktas, tās nākotnē izmaksās dārgāk. Man ir iespaids, ka apstākļi sagadījušies labvēlīgi – veselības jomai ir ministrs, kas tendēts uz reformām, bet viņam blakus valdība, kas nav gatava reformām pretoties (jo parasti tieši citi ministri bremzē atsevišķas jomas reformēšanu, piemēram, Valda Dombrovska valdībā Ingrīda Circene un Ilze Viņķele bloķēja viena otras aktivitātes).

Manuprāt, prognozējamā laikā jaunā valdība vienosies par strukturālo reformu nepieciešamību veselībā un tikai pēc tam sāks domāt, kurus dienestus (slimnīcas) reformēt.

Ar lielāko varbūtību tiks radīts prioritāšu un atbalstāmo jomu saraksts, kur par prioritātēm tiks atzīts primārās aprūpes ārstu (ģimenes ārstu) dienests, universitātes slimnīcas un reģionālās slimnīcas, iespējams, – ambulatoriski lietojamie, kompensējamie medikamenti atsevišķām slimībām vai atsevišķām ļaužu grupām (bērniem un/vai pensionāriem).

Tieši šajā brīdī visi prioritāri reformējamo dienestu un iestāžu līderi, pacienti (kā organizācijas), speciālisti (kā biedrības un asociācijas) plaši sāks plūst pie Valsts prezidenta, Ministru prezidentes vai Saeimas priekšsēdētājas, aktīvi lobējot savas intereses. Šajā brīdī (es prognozēju – nākamā gada sākumā) Saeimai un valdībai nāksies izšķirties, vai atbalstīt reformas, zināmu haosu un nesapratni vai norakstīt visu uz reformas veicēju neprasmi, nepareizajiem konsultantiem, starptautiskajiem ļaunprāšiem, kas vēlas aizvilināt prom mūsu ārstus, māsas, pacientus.

Reformas patiesībā var īstenot tikai tad, ja tās veic nevis vienpatis ministrs, bet valdība kopumā.

Mūsu mērķis ir veselība visās politikās, bet Latvijas realitātē nereti sanāk politika visās veselībās. Realitāti veselības aprūpē vienmēr nosaka skatpunkts, no kura mēs uz medicīnu skatāmies.

Reformas būtu jāīsteno ātri, pretējā gadījumā tās novedīs pie ierēdņu skaita palielināšanās, jaunu dokumentu, veidlapu, atskaišu radīšanas. Ierēdniecība ir visneieinteresētākā reformās, tādēļ jebkura reforma no ierēdniecības puses tiek virzīta atbilstoši Pārkinsona likumam ierēdniecības palielināšanai (uzpūsti štati) un ierēdniecības nepieciešamības pamatojumam.

Visas reformas, kas ieilgst (piemēram, ar diagnozēm saistītu grupu (DRG) principa ieviešana apmaksā par medicīnas pakalpojumu), rada tikai jaunus kafijdiskusiju ierēdņus, kas veido darba grupas, raksta vēstules un gaida atbildes. Lai pamatotu reformas palēnināšanu, parasti tiek izmantota argumentācija – "nepieciešami vispārēji pētījumi" un "jāieklausas visās ieinteresētajās sabiedrības grupās". Jau iepriekš norādīju, ka reformām vienmēr pretojas vairāk nekā 50% interesentu arī tad, ja šīs reformas ir pamatotas un valstiski nepieciešamas.

Lielākā problēma, kas nepieļauj reformas Latvijas medicīnā, ir tradīcijas.

Tradīcijas nosaka, ka katrā pilsētā ir slimnīca, ka cilvēks ar sliktu pašsajūtu ir pelnījis pagulēt slimnīcā, ka vērtība ir "gultas dienai", jo tradicionālā uztverē tieši slimnīcas gulta, nevis konkrēts ārsts ārstē slimnieku. Pie tradīcijām pieder arī lokālā hierarhija. Kādas lielas Latvijas pilsētas ķirurģijas guru mēdz teikt "kamēr es te būšu, lietas notiks tā". Tas visvairāk attiecas uz onkoloģisku slimnieku ķirurģisku ārstēšanu, ko vienkāršoti varētu saukt par nemodernu.

Ķirurģijas, dzemdniecības, traumatoloģijas nodaļu saglabāšanai atsevišķās slimnīcās, kur pat vairs nav atbilstošo speciālistu, tiek lietoti tādi argumenti kā attiecīgās pilsētas medicīnas tradīcijas, nepieciešamība saglabāt palīdzību iespējami tuvu pacientu dzīvesvietai, nepieciešamība saglabāt īpašo pilsētas auru (mērs – mācītājs – ārsts – skolotājs).

Latvijā slimnīcas lielākoties atrodas pašvaldību īpašumā (Rīgā pacienti galvenokārt palīdzību saņem valsts – universitāšu slimnīcās). Pašvaldības vadībai slimnīca ir lielākā un mīļākā rotaļlieta, kuru pārkrāsot, nopirkt datortomogrāfu un valdē iecelt izbijušus deputātus un domes darbiniekus. Visu pašvaldību vadītāji iemanās reflektēt ar vārdiem "gultas dienas", "ārstniecības rezultāti", "cilvēkresursi" ar piebildi – par labo atbild pašvaldība, par slikto – valsts.

Neatkarīgi no reformām naudas veselībai pietrūks

Dzīves ilgums kopš 1990. gada Latvijā ir pagarinājies vidēji par vienu gadu trīsarpus gadu laikā. Sabiedrībā pieaug vecu ļaužu īpatsvars. Veselības aprūpē dominē vecu, hroniski slimu iedzīvotāju ārstēšana. Novecošanai uz zemeslodes ir nozīmīgas konsekvences:

(i) medicīna, ja vien tai ir pietiekami daudz līdzekļu, var pagarināt katra indivīda dzīvi ļoti ievērojami;

(ii) katrs indivīds mūsdienās pretendē uz ļoti lielu kopējās naudas daudzumu, lai pagarinātu savu individuālo dzīvi, un neatkarīgi no valsts ekonomiskās bagātības medicīnas sektorā katastrofāli sāk trūkt naudas;

(iii) jebkurš resurss (mediķa zināšanas, intuīcija, pieredze, darba laiks, telpas, aparatūra, medikamenti, nauda), kas tiek ieguldīts veselības aprūpē, specifiskajā profilaksē, diagnostikā, ārstniecībā un rehabilitācijā, pagarina cilvēka dzīves ilgumu un uzlabo dzīves kvalitāti;

(iv) medicīnas pamatparadokss – jo vairāk naudas tiek ieguldīts veselības aprūpē, jo cilvēki dzīvos ilgāk (sadzīvos ar savu hronisko slimību), jo lielāki resursi būs vajadzīgi veselības aprūpei.

Tātad reformas 21. gadsimtā nozīmē pagarināt veselīgi nodzīvotus mūža gadus – reforma sabiedrības veselības jomā, maksimāli racionāli izmantojot esošos solidāros (valsts budžeta) līdzekļus visu sabiedrības locekļu diagnostikā, ārstēšanā un rehabilitācijā.

Kas nav reformas, bet kuras alkst par reformām uzskatīt politiķi?

Īslaicīgas naudas injekcijas katra gada beigās ir atelpa veselības jomai, bet pilnībā nav problēmas risinājums.

Pieprasījuma palielināšana nekādā gadījumā nerisina problēmu, bet dod īstermiņa uzlabošanās ilūziju. Tipiskākā īstermiņa reformai līdzīgā rīcība ir kvotu palielināšana vienā konkrētā jomā (piemēram, valsts izdala finansējumu 2 miljoniem analīžu decembrī, vismaz 1,5 miljoni veikto analīžu no šīm konkrētajā decembrī ir liekas, jo nerisina akūtu slimnieku ārstēšanas nepieciešamību. Otrs piemērs – valsts izdala 5000 kvotu datortomogrāfijas izmeklējumiem, bet neatver "zaļo koridoru" onkoloģijas slimniekiem).

Reformām visbīstamākais ir Pasaules Bankas vai jebkuras citas starptautiskas organizācijas aizdevums, ja tas netiek patiesi efektīvi izmantots. Šāda aizdevumu programma strukturālās problēmas nerisina un reformas neaizvieto, bet to var izmantot, lai nopirktu laiku, kā arī cilvēkus reformu izstrādei un īstenošanai. Parasti šādu aizdevumu nauda aizplūst netalantīgu (savā valstī pie rīcības netiek) ārvalstu cilvēku algošanai.

Kādas reālas reformas būtu jāīsteno?

Pirmkārt, jārada sistēma solidārai finansējuma izmantošanai. Tas nozīmē radīt jaunu ārstniecības likumu un caurskatāmu finansējuma izlietošanas sistēmu (sākotnēji radīt "finanšu pankūku", kurā precīzi nolasāms, cik procentuāli naudas valsts gatava lietot profilaksei, primārajai aprūpei, neatliekamajai palīdzībai, onkoloģijai, kardioloģijai utt.).

Otrkārt, jācentralizē veselības aprūpes sistēmu. Latvijā pašlaik ir 119 sabiedrības veselības aprūpes modeļi un pieejamības risinājumi, kam nav nekāda pamatojuma 2 miljonu iedzīvotāju valstī. Nāksies pārņemt valsts īpašumā vismaz reģionālās slimnīcas.

Treškārt, ievērojami jāreformē un jāveicina primārās aprūpes ārstu (ģimenes ārstu) dienests.

Sākotnēji reformas veikšanai būs jāpārstrādā Ārstniecības likums, jārada jauns Sabiedrības veselības likums un jāpārstrādā 40 Ministru kabineta noteikumu.

Labu veiksmi, Gunti Belēvič!

Novērtē šo rakstu:

13
21

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mēs esam PAR

FotoMēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai par paša lēmumiem.
Lasīt visu...

12

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

FotoVeselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu cilvēku pazinēju - psihoterapeiti. Šoreiz ministre ir izcēlusies ar paziņojumu par savu grūtniecību. Lai gan tā, cik var noprast, ir pašā sākuma stadijā, jo priecīgais notikums ir gaidāms tikai nākamajā gadā, A. Čakša, jau tērpusies brīva griezuma halātiņā, neslēpj savu topošās mātes prieku.
Lasīt visu...

21

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

FotoAugsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti atšķirīgās pasaulēs, kur Jūsu pasaulē nav nabadzības un nav bērnu, kas klaiņo apkārt, nav ģimeņu, kas savus bērnus atstājušas novārtā, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas bezspēcīgi un visu pamests vientulībā nomirst mežā.
Lasīt visu...

12

Skarba replika par PVN un tiesām

FotoAr tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks sodīts, citam – iespēja izbaudīt sava darba vai īpašuma augļus, citam – pārliecība, ka birojā neieradīsies reketieri un nepieprasīs samaksu par “jumtu”. Dažkārt „jumts” ir skaisti tērpies tiesneša, pašvaldības uzņēmuma vai politiski valdošas partijas paskatā. Man tiesiska valsts citu, prozaiskāku izpratņu starpā nozīmē arī to, ka, vēršoties tiesā, varu paļauties uz likuma varu un likuma nemainīgu piemērošanu.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

FotoIesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un Valsts prezidentu par Veselības ministrijas faktisko atteikumu veikt viņa kā ārstniecības personas resertifikācijas procesa tiesiskuma pārraudzību.
Lasīt visu...

21

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

FotoTiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī, pieņemot likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”. Zemes reformas mērķis tika pasludināts šā likuma 2. pantā:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

Par uzpūsto depresijas problēmu

Jau vairāku gadu garumā saziņas līdzekļos dzirdam, redzam un lasām psihiatrijas „korifeju” izteikumus, ka Latvijā esot pāri par 100 000 t.s. „depresijas slimnieku”,...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...