Būtu tikai godīgi mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts
Alvis Hermanis23.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan Rietumu (angļu, vācu, franču valodās) puses. Tas ir mega krahs, ko patlaban Rietumi piedzīvo ar savām ilūzijām un pārpratumiem par Krieviju.
1. Rietumiem joprojām grūti apjēgt, ka krievi ir pilnīgi cita civilizācija. Tas ir optisks apmāns. Viņi tikai ārēji izskatās pēc eiropiešiem. Viņu uzvedībai ir maz kā kopēja ar rietumu civilizāciju. Akcentēju - viņi nav kaut kādi otrās šķiras cilvēki, viņi vienkārši ir citādāk iekārtoti.
2. Krievijas gadījumā nav iespējams runāt par sabiedrības subjektu. Tai zemē nekad nav bijis sabiedrības tai nozīmē, kā mēs to saprotam. Tādas, kura spējīga pati organizēties. Tur vienmēr gadsimtiem ir bijis tikai bars jeb biomasa, kura pakļaujas vienam cilvēkam. Un cerības uz pretējo ir laika tērēšana.
3. Kļūdainais pieņēmums, ka krievu tauta nenes atbildību par impērisma agresīvo uzvedību. Jo ir tieši otrādi - tiekot vaļā no visādiem Staļiniem un Brežņeviem, nekas nemainās, un viss atsākas no jauna. Jo impērisma ideja nāk tieši no pašas tautas.
4. Ir arī godīgi jāatzīst, ka Krievijas opozicionāri tomēr tikai ļoti retos gadījumos ir krievu tautības cilvēki. Kā redzam arī šobrīd - tie ir pārsvarā ebreji vai gruzīni, tatāri un citi. Jā, krievi starp viņiem ir, bet maz.
5. Krievu psiholoģiskais kokteilis (vairākuma gadījumos) sastāv no diviem pamata elementiem - mazvērtības kompleksa un lieluma mānijas. Jeb mūžīgais upura sindroms plus mistiska izredzētības apziņa. Masveidīgs darbs psihoterapeitiem.
6. Krievu kultūras atbildība ir ļoti diskutējams jautājums. Jo liela daļa krievu kultūras patiešām tautai ir iegalvojusi, ka tieši krievi ir apveltīti ar īpašu garīgumu ("duhovnostj"), kurš citām tautām tomēr gluži nepiemīt, un līdz ar to ir pārāki par tām. Arī slavenā frāze "veļikaja russkaja kuļtura", kuru turpina lietot daudzi, tai skaitā - opozicionāri, arī norāda uz impēriskiem kompleksiem. Neesmu nekad dzirdējis, piemēram, itāļus sakām - "veļikaja italianskaya kultura". Esmu daudz kontaktējies ar krievu mākslas cilvēkiem, un kultūras šovinisma un augstprātības izpausmes diemžēl piemīt pat vissakarīgākajiem.
7. Vācijas, Francijas un tagad arī Itālijas aicinājums vienoties ar Putinu izskatās pēc idejas 1943. gada beigās tomēr mēģināt vienoties ar Hitleru.
Jo ātrāk atzīsim rūgto patiesību, jo lielākas cerības kaut kad panākt mieru Eiropā. Kopš New York Times publicēja Snaidera (fašisma vēsturnieka, cita starpā) viedokli, ka fašisma apzīmējums šodienas Krievijas gadījumā nav vairs nekāds eifēmisms, būtu tikai godīgi arī mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
