Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan ar jauno Būvniecības likumu, kas stājās spēkā 2014.gada 1.oktobrī, noteikts, ka visiem sabiedrisko ēku būvprojektiem ir jāveic ekspertīze, tomēr joprojām nav izstrādāts un apstiprināts būvprojektu ekspertīzes standarts. Līdz ar to katrs būveksperts var brīvi interpretēt, ko pārbaudīt un kam nepievērst uzmanību. Turklāt par nozari atbildīgā Ekonomikas ministrija šī standarta izstrādi atstājusi pašas nozares ziņā.

Būveksperts Artis Dzirkalis, kurš kopā ar policiju vērtēja pārkāpumus Zolitūdes Maxima lielveikala būvniecībā, ir pārliecināts, ka jaunais Būvniecības likums un to pavadošie būvniecības normatīvi ir ieviesuši daudz lielāku kārtību un skaidrību būvniecības procesā, turklāt, pēc viņa domām, likumā noteiktā prasība obligāti veikt būvprojekta ekspertīzi sabiedriski nozīmīgām ēkām, ļoti ievērojami palielina būvniecības procesa un pašu būvju drošību. Arī būvekspertu sertificēšanas uzticēšana Būvniecības valsts kontroles birojam, viņaprāt, ir loģisks un pareizs solis.

Tomēr arī ekspertīžu jautājumā joprojām palikuši robi, kas paver iespējas interpretācijām, jo joprojām nav tapis būvprojektu ekspertīžu standarts. Līdz ar to katrs eksperts pats brīvi un radoši meklē veidu, kā pēc iespējas kvalitatīvāk veikt ekspertīzi, bet bieži vien viena eksperta atzinums tik krasi atšķiras no otra eksperta slēdziena, ka, piemēram, tiesu lietās tie nav nedz salīdzināmi, nedz izdarāmi loģiski secinājumi.

“Es domāju, ka Latvijā ir par maz naudas normatīvu izstrādei, bet standartu izstrādei vispār nav paredzēts finansējums. Gan Skandināvijā, gan Vācijā ir standarti, un visiem ir viss skaidrs. Bet mums tā nav,” problēmu izklāsta būveksperts, norādot, ka standarta izstrādi nav liegts uzņemties pašai industrijai, lai gan teorētiski šim regulējumam būtu jānāk no valsts. “Mums saka – jūs gribat standartu? Jauki! Rakstiet augšā! Bet kad es rakstīšu? Man ir jāvada uzņēmums, man ir jātaisa ekspertīzes!” neizpratnē ir būveksperts, kura atzinumus valsts izmantojusi arī saistībā ar problēmām Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecībā.

Lai gan no valsts nav saņemts nekāds atbalsts būvprojektu ekspertīžu standartu izstrādei, tomēr paši nozares entuziasti ārpus tiešajiem darba pienākumiem sabiedriskā kārtā arī pamazām veidojot šo standartu, stāsta Dzirkalis: „Tad es sēžu pēc deviņiem vakarā un ģenerēju, kāds varētu būt standarts...”

Turklāt būvprojektu ekspertīzē nepieciešams ne viens vien standarts. “Standarts par būvkonstrukciju ekspertīzi, par arhitektūras ekspertīzi, par ugunsdrošības, energoefektivitātes, darba drošības. Un vēl visas pārējās. Jo tās ir piecas galvenās, plus vēl izmaksu ekspertīze. Ir vel apkure, vēdināšana, kondicionēšana, ārējie tīkli, iekšējie tīkli, ūdensvads, kanalizācija, elektrība, vājstrāvas, akustika. Tās nav obligātas ekspertīzē, bet drīzumā jau būs,” ekspertīžu daudzveidību un standartu izstrādes lielo skaitu uzver būveksperts.

Viena no lielākajām problēmām kvalitatīvu projektu izstrādē pašlaik ir naudas un laika trūkums, norāda Dzirkalis. Nereti pasūtītājs atnes uz ekspertīzi vēl negatavu projektu cerībā, ka ekspertīzi varēs sākt arī vēl nepabeigtam projektam, jo bieži vien pasūtītājam šķiet, ka visi konsultāciju, projektēšanas, ekspertīzes un citi papīru darbi pirms reālās būvniecības uzsākšanas aizņem pārāk daudz laika. “Ja mums atnes pusgatavu projektu, mēs vispār nesākam to ekspertēt. Kādreiz vispār ekspertīzes viens projektētājs uztaisīja savam čomam otram projektētājam un otrādi, pie alus kausa salika visus nepieciešamos parakstus, jo ekspertīze nebija obligāta ar likumu. Tagad to var darīt tikai sertificēti būvprojektu eksperti,” izmaiņas skaidro Dzirkalis.

Ja būtu izstrādāts konkrēts būvprojektu ekspertīžu standarts, ikvienam būtu skaidri spēles noteikumi,,, ir pārliecināts eksperts. “Ja mums simtprocentīgi jāpasaka, ka tā ēka ir droša, ko arī no mums kā ekspertiem arī sagaida, tad mums principā jātaisa otrs projekts. Tas nozīmē tikpat lielas izmaksas un laiku kā pašam projektam. Tas loģiski nav iespējams. Mēs kā eksperti pārbaudām savas lietas, uztaisām savus modeļus. Ekspertīzes uzdevums ir atrast slidenās vietas un tās pārbaudīt, nevis skrupulozi pārbaudīt visu projektu. Tad mēs arī skatāmies, vai detalizācijas apjoms ir pietiekams,” norāda Dzirkalis. Viņš ir pārliecināts, ka standarts palīdzētu arī pašiem ekspertiem, jo būtu pilnīgi skaidrs, kas ir jādara, un nebūtu katru reizi jāmēģina izgudrot divriteni.

No šā gada 1.jūllija būvekspertīzes atļauts veikt tikai Būvniecības valsts kontroles biroja sertificētiem speciālistiem. Līdz 30.jūnijam sertifikātu ieguvuši tikai 62 speciālisti. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...