Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Xxl
03.08.2016. 07:50»
mudryj gena
Ja neesi mudaks, tad jau spēsi argumentēti uzrakstīt kādā veidā varētu izmērīt projekta kvalitāti (bet kas raksturo projekta kvalitāti - kļūdu neesamība, racionāli risinājumi, korekts aprēķins...?) un arī projektētās būves drošību bez speciāla būvprojekta ekspertīzes standarta? maksimas gadījumā ekspertīzes...
Nu redzi, lai sīki un smalki to visu aprakstītu man vajadzētu mēnešus, tev tāds darbiņš vēl priekšā. Bet īsumā, tev jāpārbauda Eirokodeksu nosacījumu izpilde ekspertējot projektu, blakus noliec standartu un ej cauri pa punktiem. Eirokodeksos bez tekstuālās daļas ir arī analītiskā daļa (aprēķinu formulas). Bez atsaucēm uz standartu ir jābūt norādītām konkrētiem datiem par pieņemtajiem lielumiem un izvirzītajām prasībām, kas standartu izpratnē saucas "Specifikācijas". Tu pārbaudi pieņēmumu un izvirzīto prasību esamību un pamatotību saskaņā ar obligāti piemērojamiem standartiem! Piem. Pēc 1990 Jābūt norādītam Būvju un to daļu nozīmīguma klasēm, Drošuma klasēm, uzraudzības līmeņiem, no kā pa ķēdīti izriet visi pārējie nosacījumi pa klasēm, līmeņiem un kategorijām. Sekojoši pa ķēdīti tu jau redzēsi ainiņu vai būvniekam būs norādīts uzbūvēt ēko par vis augstāko cenu un iespējami zemāko kvalitāti, vai otrādi. Ekspertīžu standarts būvfiziku neatcels un arī citus aprēķinus neieviesīs, kādi jau ir norādīti Eirokodeksos....
mudryj gena
02.08.2016. 22:58»
Xxl
Mudaks ir tas kurš neko nesaprot. Acīm redzot tu esi no tiem onkām kas vēl joprojām neko nesaprot un arī netaisās saprast. Lasi STANDARTUS un tad taps skaidrs, ka būvju un projektu kvalitāti ar jaunu ekspertīžu standartu neizmērīsi-Mudak
Ja neesi mudaks, tad jau spēsi argumentēti uzrakstīt kādā veidā varētu izmērīt projekta kvalitāti (bet kas raksturo projekta kvalitāti - kļūdu neesamība, racionāli risinājumi, korekts aprēķins...?) un arī projektētās būves drošību bez speciāla būvprojekta ekspertīzes standarta? maksimas gadījumā ekspertīzes veicējs uz 1 A4 formāta lapas uzrakstīja atzinumu, ka projekts atbilst spēkā esošajiem normatīviem un pēc šāda projekta drīkst būvēt projektēto ēku.
Xxl
02.08.2016. 20:43»
ķets
Mudak, nejauc projektēšanas standartus jeb Eirokodeksus ar šo - "tomēr joprojām nav izstrādāts un apstiprināts būvprojektu ekspertīzes standarts...
Mudaks ir tas kurš neko nesaprot. Acīm redzot tu esi no tiem onkām kas vēl joprojām neko nesaprot un arī netaisās saprast. Lasi STANDARTUS un tad taps skaidrs, ka būvju un projektu kvalitāti ar jaunu ekspertīžu standartu neizmērīsi-Mudak!
ķets
02.08.2016. 18:30»
Xxl
Precīzi! noekspertēt projekta būvkonstrukciju daļu no 2014. gada 1. oktobra nevajadzētu būt problēmām, jo projektā obligāti jāpiemēro eiropas standarti:Eirokodekss 1990 -199n un tajos taču ir norādīti standarti atiecībā uz būvdarbu izpildi un materiālu ražošanu, lai vēlāk izmērītu būvdarbu kvalitāti...
Mudak, nejauc projektēšanas standartus jeb Eirokodeksus ar šo - "tomēr joprojām nav izstrādāts un apstiprināts būvprojektu ekspertīzes standarts".
Piekrītu "hm" komentāram - jāiztulko Vācijas, Zviedrijas un citu valstu standartus,kas attiecas uz būvekspertīzi un labākās lietas jāpaņem un jāieliek iekšā Latvijas standartā. Var arī "riteni" izgudrot no jauna un no 0, bet tas būs laikietilpīgi.
kā vienmēr
02.08.2016. 16:27Ak šausmas, katram dēlim vajag trīs sertifikātus un projektu pieskrūvēšanai pie sienas.
Ak šausmas, neviens nav izstrādājis standartus kādiem jābūt dēļa sertifikātiem un kā jāizstrādā projekts.
Xxl
02.08.2016. 12:08»
hm
Gan Skandināvijā, gan Vācijā ir standarti, un visiem ir viss skaidrs. Kur problēma iztulkot jau gatavus standartus? Jeb noteikti vajag izgudrot vēlreiz divriteni
Precīzi! noekspertēt projekta būvkonstrukciju daļu no 2014. gada 1. oktobra nevajadzētu būt problēmām, jo projektā obligāti jāpiemēro eiropas standarti:Eirokodekss 1990 -199n un tajos taču ir norādīti standarti atiecībā uz būvdarbu izpildi un materiālu ražošanu, lai vēlāk izmērītu būvdarbu kvalitāti!? Problēma domājams ir citur...Onkas tos vienkārši ignorē, tai skaitā projektētāji tos neizmanto (kā saka, pieturas pie sentēvu metodēm). Pēc loģikas ekspertam būtu jābūt ar pieredzi bagātākam un gudrākam, lai sākumā jau izķertu vai projekts izstrādāts saskaņā ar eirokodu un standartiem, lai negatīvā gadījumā tos atgrieztu pārstrādei jau pašā sākumā. Kungi lasat STANDARTUS, sākat ar Eirokodekss 1990 un vismaz atiecībā pret ēkas konstrukciju stiprību un noturību jums viss būs skaidrs! Kā arī tos 30Eiro par standartu iegādi, iekļaujat savās tāmēs.
hm
02.08.2016. 08:22Gan Skandināvijā, gan Vācijā ir standarti, un visiem ir viss skaidrs. Kur problēma iztulkot jau gatavus standartus? Jeb noteikti vajag izgudrot vēlreiz divriteni?
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
