Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Būvinženieru savienības rīkotās diskusijas dalībnieki par Zolitūdes traģēdijas tehniskās ekspertīzes kvalitāti uzskata, ka būtu nepieciešams publiskot tehniskās ekspertīzes datus, lai citi būvinženieri zinātu par šīm kļūdām un turpmāk tādas nepieļautu. Būvinženieri uzskata, ka daudz svarīgāk par konkrētā vainīgā meklēšanu, kas ir tiesībsargājošo iestāžu kompetence un atbildība, būtu atklāti runāt par tehnisko ekspertīzi un ēkas sabrukšanas iemesliem.

Pietiek jau ziņoja,  Būvinženieru savienība rīkoja diskusiju, kurā analizēja bijušā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektora, inženierzinātņu doktora Egona Lavendeļa secinājumus par Zolitūdes traģēdijas ekspertīzi un ēkas sabrukšanas iemesliem. “Ko žurnālisti, sabiedrība, tiesu sistēma? Meklē vainīgo. Tas ir pats galvenais. Inženierim ir svarīgi noskaidrot līdz sīkumam, kāpēc sabruka, piemēram, Maxima, lai tas otrreiz vairs neatkārtotos,” uzsvēra Lavendelis.

Atgādinot, ka viņš nav būvinženieris, bet viņam ir liela pieredze aviācijas katastrofu izmeklēšanā, profesors uzsvēra, ka aviācijā ekspertīžu veikšana noorganizēta tā, ka “dažu stundu laikā jau ir uzticēta ekspertīze ļoti labam ekspertam, organizatoram, kas komplektē sev brigādi un meklē, kāda ir bijusi vaina. [Izmeklēšana] sākas ne tieslietu sistēmā, bet ar absolūti tehniskām lietām. Aviācijā tas novests līdz tādai sistēmai tāpēc, ka tur ir daudz naudas. Katrs gadījums ir jautājums, kā būs ar aviāciju tālāk”.

Pēc Lavendeļa domām, būvniecības traģēdiju gadījumos nav pareizi, ka katastrofas iemeslu meklēšanas vadība tiek uzticēta prokuroram. “Tūlīt pēc gadījuma prokurori jau nosauc vainīgos. Pat juristi protestē, ka nevar nosaukt vainīgos pirms pierādījumiem. Prokurors sastāda jautājumus tehniskajiem ekspertiem, tad izvēlas tehniskos ekspertus un jautājumu atdod viņiem. Nav komandas, zināmā mērā subjektīva ekspertu izvēle, un trakākais, ka jautājumus ir sastādījis prokurors, nevis inženieris. Līdz ar to atsevišķu ekspertu atbildes ir absolūti nesaskaņotas,” uzsvēra profesors.

Pēc viņa ieskatiem, nekādu kritiku neiztur prokurora paziņojums par ekspertīzē atklāto, ka atsevišķi elementi bijuši par 650% pārslogoti. “Ja nestrādā komanda, bet atsevišķi eksperti, tad, izrādās, prokurors ir tas, kurš novērtē, vai viņa eksperts ir tas pareizākais vai nepareizākais,” uz, viņaprāt, aplamībām ekspertīzes organizēšanā norādīja Lavendelis.

Viņa teikto gan atspēko Zolitūdes traģēdijas ekspertīzē iesaistītais būveksperts Artis Dzirkalis, uzsverot, ka bijusi 10 ekspertu komanda, bijuši pieaicināti eksperti gan no Tehniskās universitātes, gan vadošie konstruktori, aprēķini veikti gan datormodelēšanas programmās, gan ar roku. Tieši tādēļ ekspertīze ilgusi veselu gadu, turklāt jautājumi ekspertiem izstrādāti kopā, nevis tos uzdevis prokurors.

Vairāki diskusijas dalībnieki norādīja uz to, ka būtu nepieciešams publiskot ekspertīzi - ne tikai tādēļ, lai izslēgtu spekulācijas par ekspertīzes kvalitāti vai ļautu visiem ieinteresētajiem būvekspertiem un būvinženieriem paust savu redzējumu par iespējamiem sabrukšanas iemesliem, bet galvenokārt tāpēc, lai tādas traģēdijas vairs neatkārtotos un būvinženieri precīzi zinātu, kādas kļūdas tika pieļautas un kas noveda līdz ēkas sabrukšanai.

Diskusijas dalībnieki atgādināja Ķeguma tilta sabrukšanas izmeklēšanas pieredzi, kad valdība noteikusi komisiju un laiku, kurā jāizmeklē sabrukšanas iemesli. Tikai pēc tam prokurori un tiesībsargājošās iestādes ķērušies pie vainīgā meklēšanas.

Tāpat diskusijas dalībnieki norādīja uz aplamo praksi, ka ēku sabrukšanas fakti vispār tiek slēpti, nevis analizēti un dokumentēti, lai ar tiem var iepazīties visi nozares speciālisti. Kā piemēru būvinženieri minēja noliktavas sabrukšanu Brocēnos, rūpnīcā Cemex, kura vispār no sabiedrības noklusēta, jo īpašnieki nav vēlējušies, lai par to uzzinātu visā valstī, tādēļ izlēmuši norakstīt to zaudējumos.

Pēc būvinženieru domām, jau augstskolas studiju laikā būvinženieriem būtu nepieciešams atsevišķs kurss par avārijām, kuras notikušas ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Tad nākamie būvinženieri zinātu, pie kā noved viņu nevīžība un negodprātīga attieksme pret būvniecības jautājumiem.

Rīgas Tehniskās universitātes Būvmehānikas katedras vadītāja, asociētā profesore Līga Gaile norāda uz kaimiņvalstu pieredzi, kur jebkuras tehniskās avārijas informācija tiek apkopota, analizēta un izdarīti secinājumi profesionāļu lokā. “Piemēram, Anglijā veido tādus mazus izdevumiņus, kas tiek katrā inženieru birojā izlikti pie sienas. Ir sistēma, lai tādas kļūdas netiktu atkārtotas,” par Lielbritānijas pieredzi būvniecības avāriju jautājumos klāstīja Gaile.

Turklāt Anglijā būvinženieru un projektētāju biroji apmainoties ne tikai ar slikto pieredzi, bet arī citiem nestandarta risinājumiem, kad tiek projektētas un būvētas sarežģītas ēkas. Tādējādi, iepazīstoties ar konkurējošo biroju pieredzi un risinājumu, būvinženieri un projektētāji ceļ nozares kopējo kvalitāti, uzsvēra Gaile.

Arī Dzirkalis piekrīt, ka ekspertīzes slēdzienu būtu nepieciešams publiskot, taču pagaidām tas kalpo kā apsūdzības puses pierādījumu bāze, tādēļ procesuālo darbību ietvaros ar to vēl nevar iepazīstināt nozari un interesentus.

Dzirkalis piekrita kolēģu domām, ka valstī būtu nepieciešams izveidot būvekspertīžu kompetences centru, ko varētu uzņemties Būvinženieru savienība, lai ikvienā situācijā tiesībsargājošo iestāžu darbinieki zinātu, kur vērsties pēc būvekspertīzes, nevis katru reizi tiktu pieaicināti eksperti no dažādām institūcijām, par kuru kompetenci ne vienmēr ir pārliecība.

“Atceros, ka ne visai sen Būvniecības kontroles birojs bija gatavs uzņemties to darīt, jo mums šī zona ir ļoti nenosegta, bet, cik es atceros, Būvniecības padomē to visi beigās norēja, un ar to arī viss beidzās. Tagad sākam atkal kaut ko no jauna,” kvalitatīvas būvekspertīzes nepieciešamību pamato Dzirkalis.

“Tajā laikā, kad es strādāju Valsts būvinspekcijā par ekspertīzes daļas vadītāju, bija šīs tiesvedības, kur tiesā piedalījās 5–6 eksperti. Pa lielam nekas nav mainījies. Katra puse pieaicina ekspertu, un nav neviena, kas pasaka, kuram tad īsti ir taisnība, nav nevienas kompetentas institūcijas, kura sniedz saistošu viedokli,” pauda Dzirkalis.

Viņš atgādināja, ka avāriju būvekspertu pieredze pēdējā laikā ir krietni uzkrājusies, jo bijusi gan Zolitūdes izmeklēšana, gan Stradiņu slimnīcas jaunās ēkas pieredze, līdz ar to ekspertu kvalifikācija ir pietiekami augusi. Pēc viņa domām, tieši Būvinženieru savienība varētu būt tā institūcija, kuras paspārnē tiek izveidots kompetents ekspertīžu centrs.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...