Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Būvinženieru savienības rīkotās diskusijas dalībnieki par Zolitūdes traģēdijas tehniskās ekspertīzes kvalitāti uzskata, ka būtu nepieciešams publiskot tehniskās ekspertīzes datus, lai citi būvinženieri zinātu par šīm kļūdām un turpmāk tādas nepieļautu. Būvinženieri uzskata, ka daudz svarīgāk par konkrētā vainīgā meklēšanu, kas ir tiesībsargājošo iestāžu kompetence un atbildība, būtu atklāti runāt par tehnisko ekspertīzi un ēkas sabrukšanas iemesliem.

Pietiek jau ziņoja,  Būvinženieru savienība rīkoja diskusiju, kurā analizēja bijušā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektora, inženierzinātņu doktora Egona Lavendeļa secinājumus par Zolitūdes traģēdijas ekspertīzi un ēkas sabrukšanas iemesliem. “Ko žurnālisti, sabiedrība, tiesu sistēma? Meklē vainīgo. Tas ir pats galvenais. Inženierim ir svarīgi noskaidrot līdz sīkumam, kāpēc sabruka, piemēram, Maxima, lai tas otrreiz vairs neatkārtotos,” uzsvēra Lavendelis.

Atgādinot, ka viņš nav būvinženieris, bet viņam ir liela pieredze aviācijas katastrofu izmeklēšanā, profesors uzsvēra, ka aviācijā ekspertīžu veikšana noorganizēta tā, ka “dažu stundu laikā jau ir uzticēta ekspertīze ļoti labam ekspertam, organizatoram, kas komplektē sev brigādi un meklē, kāda ir bijusi vaina. [Izmeklēšana] sākas ne tieslietu sistēmā, bet ar absolūti tehniskām lietām. Aviācijā tas novests līdz tādai sistēmai tāpēc, ka tur ir daudz naudas. Katrs gadījums ir jautājums, kā būs ar aviāciju tālāk”.

Pēc Lavendeļa domām, būvniecības traģēdiju gadījumos nav pareizi, ka katastrofas iemeslu meklēšanas vadība tiek uzticēta prokuroram. “Tūlīt pēc gadījuma prokurori jau nosauc vainīgos. Pat juristi protestē, ka nevar nosaukt vainīgos pirms pierādījumiem. Prokurors sastāda jautājumus tehniskajiem ekspertiem, tad izvēlas tehniskos ekspertus un jautājumu atdod viņiem. Nav komandas, zināmā mērā subjektīva ekspertu izvēle, un trakākais, ka jautājumus ir sastādījis prokurors, nevis inženieris. Līdz ar to atsevišķu ekspertu atbildes ir absolūti nesaskaņotas,” uzsvēra profesors.

Pēc viņa ieskatiem, nekādu kritiku neiztur prokurora paziņojums par ekspertīzē atklāto, ka atsevišķi elementi bijuši par 650% pārslogoti. “Ja nestrādā komanda, bet atsevišķi eksperti, tad, izrādās, prokurors ir tas, kurš novērtē, vai viņa eksperts ir tas pareizākais vai nepareizākais,” uz, viņaprāt, aplamībām ekspertīzes organizēšanā norādīja Lavendelis.

Viņa teikto gan atspēko Zolitūdes traģēdijas ekspertīzē iesaistītais būveksperts Artis Dzirkalis, uzsverot, ka bijusi 10 ekspertu komanda, bijuši pieaicināti eksperti gan no Tehniskās universitātes, gan vadošie konstruktori, aprēķini veikti gan datormodelēšanas programmās, gan ar roku. Tieši tādēļ ekspertīze ilgusi veselu gadu, turklāt jautājumi ekspertiem izstrādāti kopā, nevis tos uzdevis prokurors.

Vairāki diskusijas dalībnieki norādīja uz to, ka būtu nepieciešams publiskot ekspertīzi - ne tikai tādēļ, lai izslēgtu spekulācijas par ekspertīzes kvalitāti vai ļautu visiem ieinteresētajiem būvekspertiem un būvinženieriem paust savu redzējumu par iespējamiem sabrukšanas iemesliem, bet galvenokārt tāpēc, lai tādas traģēdijas vairs neatkārtotos un būvinženieri precīzi zinātu, kādas kļūdas tika pieļautas un kas noveda līdz ēkas sabrukšanai.

Diskusijas dalībnieki atgādināja Ķeguma tilta sabrukšanas izmeklēšanas pieredzi, kad valdība noteikusi komisiju un laiku, kurā jāizmeklē sabrukšanas iemesli. Tikai pēc tam prokurori un tiesībsargājošās iestādes ķērušies pie vainīgā meklēšanas.

Tāpat diskusijas dalībnieki norādīja uz aplamo praksi, ka ēku sabrukšanas fakti vispār tiek slēpti, nevis analizēti un dokumentēti, lai ar tiem var iepazīties visi nozares speciālisti. Kā piemēru būvinženieri minēja noliktavas sabrukšanu Brocēnos, rūpnīcā Cemex, kura vispār no sabiedrības noklusēta, jo īpašnieki nav vēlējušies, lai par to uzzinātu visā valstī, tādēļ izlēmuši norakstīt to zaudējumos.

Pēc būvinženieru domām, jau augstskolas studiju laikā būvinženieriem būtu nepieciešams atsevišķs kurss par avārijām, kuras notikušas ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Tad nākamie būvinženieri zinātu, pie kā noved viņu nevīžība un negodprātīga attieksme pret būvniecības jautājumiem.

Rīgas Tehniskās universitātes Būvmehānikas katedras vadītāja, asociētā profesore Līga Gaile norāda uz kaimiņvalstu pieredzi, kur jebkuras tehniskās avārijas informācija tiek apkopota, analizēta un izdarīti secinājumi profesionāļu lokā. “Piemēram, Anglijā veido tādus mazus izdevumiņus, kas tiek katrā inženieru birojā izlikti pie sienas. Ir sistēma, lai tādas kļūdas netiktu atkārtotas,” par Lielbritānijas pieredzi būvniecības avāriju jautājumos klāstīja Gaile.

Turklāt Anglijā būvinženieru un projektētāju biroji apmainoties ne tikai ar slikto pieredzi, bet arī citiem nestandarta risinājumiem, kad tiek projektētas un būvētas sarežģītas ēkas. Tādējādi, iepazīstoties ar konkurējošo biroju pieredzi un risinājumu, būvinženieri un projektētāji ceļ nozares kopējo kvalitāti, uzsvēra Gaile.

Arī Dzirkalis piekrīt, ka ekspertīzes slēdzienu būtu nepieciešams publiskot, taču pagaidām tas kalpo kā apsūdzības puses pierādījumu bāze, tādēļ procesuālo darbību ietvaros ar to vēl nevar iepazīstināt nozari un interesentus.

Dzirkalis piekrita kolēģu domām, ka valstī būtu nepieciešams izveidot būvekspertīžu kompetences centru, ko varētu uzņemties Būvinženieru savienība, lai ikvienā situācijā tiesībsargājošo iestāžu darbinieki zinātu, kur vērsties pēc būvekspertīzes, nevis katru reizi tiktu pieaicināti eksperti no dažādām institūcijām, par kuru kompetenci ne vienmēr ir pārliecība.

“Atceros, ka ne visai sen Būvniecības kontroles birojs bija gatavs uzņemties to darīt, jo mums šī zona ir ļoti nenosegta, bet, cik es atceros, Būvniecības padomē to visi beigās norēja, un ar to arī viss beidzās. Tagad sākam atkal kaut ko no jauna,” kvalitatīvas būvekspertīzes nepieciešamību pamato Dzirkalis.

“Tajā laikā, kad es strādāju Valsts būvinspekcijā par ekspertīzes daļas vadītāju, bija šīs tiesvedības, kur tiesā piedalījās 5–6 eksperti. Pa lielam nekas nav mainījies. Katra puse pieaicina ekspertu, un nav neviena, kas pasaka, kuram tad īsti ir taisnība, nav nevienas kompetentas institūcijas, kura sniedz saistošu viedokli,” pauda Dzirkalis.

Viņš atgādināja, ka avāriju būvekspertu pieredze pēdējā laikā ir krietni uzkrājusies, jo bijusi gan Zolitūdes izmeklēšana, gan Stradiņu slimnīcas jaunās ēkas pieredze, līdz ar to ekspertu kvalifikācija ir pietiekami augusi. Pēc viņa domām, tieši Būvinženieru savienība varētu būt tā institūcija, kuras paspārnē tiek izveidots kompetents ekspertīžu centrs.

Novērtē šo rakstu:

32
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

12

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

FotoGarkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā tādā Mežonīgo Rietumu šerifu pilsētā, - ir domei labvēlīgie un nelabvēlīgie rajoni, kā arī pareizie cilvēki, kam pilsētiņā atļauts faktiski viss.
Lasīt visu...

12

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

FotoDrīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami risināmu problēmu, un no ministres, kura daudzus gadus šajā jomā ir strādājusi, mums ir tiesības gaidīt taustāmus rezultātus arī bez īpaša iešūpošanās perioda, kā to solīja premjers Māris Kučinskis un topošā amata kandidāte. Gads būs pagājis, taču vai mēs varam nosaukt kaut vienu veselības ministres sasniegumu, kaut vienu izcīnītu uzvaru pacientu un medicīnas darbinieku interesēs?
Lasīt visu...

21

Fotogrāfe un divas mammas

FotoSociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darīt privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. Netrūka arī to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.
Lasīt visu...

18

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

FotoLatvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda, ir pasaulē labākie skeletonisti, BMX velobraucēji, paraolimpiskie vieglatlēti ar zelta medaļām no Olimpiskajām spēlēm Rio. Paraolimpiādē startēja paraolimpietis Rihards Snikus, kurš, neskatoties uz savu slimību, ar apkārtējo atbalstu un palīdzību spēja startēt paraolimpiskā iejādē – daiļjāšanā ar zirgu.
Lasīt visu...

6

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

Foto2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas lietas ir apstājušās un nav darba rezultātu. 2. Deputāti apdraud smago korupcijas noziegumu izmeklēšanu
Lasīt visu...

21

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

FotoLatvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota aizskāruma gadījumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...