Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Būvinženieru savienības rīkotās diskusijas dalībnieki par Zolitūdes traģēdijas tehniskās ekspertīzes kvalitāti uzskata, ka būtu nepieciešams publiskot tehniskās ekspertīzes datus, lai citi būvinženieri zinātu par šīm kļūdām un turpmāk tādas nepieļautu. Būvinženieri uzskata, ka daudz svarīgāk par konkrētā vainīgā meklēšanu, kas ir tiesībsargājošo iestāžu kompetence un atbildība, būtu atklāti runāt par tehnisko ekspertīzi un ēkas sabrukšanas iemesliem.

Pietiek jau ziņoja,  Būvinženieru savienība rīkoja diskusiju, kurā analizēja bijušā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektora, inženierzinātņu doktora Egona Lavendeļa secinājumus par Zolitūdes traģēdijas ekspertīzi un ēkas sabrukšanas iemesliem. “Ko žurnālisti, sabiedrība, tiesu sistēma? Meklē vainīgo. Tas ir pats galvenais. Inženierim ir svarīgi noskaidrot līdz sīkumam, kāpēc sabruka, piemēram, Maxima, lai tas otrreiz vairs neatkārtotos,” uzsvēra Lavendelis.

Atgādinot, ka viņš nav būvinženieris, bet viņam ir liela pieredze aviācijas katastrofu izmeklēšanā, profesors uzsvēra, ka aviācijā ekspertīžu veikšana noorganizēta tā, ka “dažu stundu laikā jau ir uzticēta ekspertīze ļoti labam ekspertam, organizatoram, kas komplektē sev brigādi un meklē, kāda ir bijusi vaina. [Izmeklēšana] sākas ne tieslietu sistēmā, bet ar absolūti tehniskām lietām. Aviācijā tas novests līdz tādai sistēmai tāpēc, ka tur ir daudz naudas. Katrs gadījums ir jautājums, kā būs ar aviāciju tālāk”.

Pēc Lavendeļa domām, būvniecības traģēdiju gadījumos nav pareizi, ka katastrofas iemeslu meklēšanas vadība tiek uzticēta prokuroram. “Tūlīt pēc gadījuma prokurori jau nosauc vainīgos. Pat juristi protestē, ka nevar nosaukt vainīgos pirms pierādījumiem. Prokurors sastāda jautājumus tehniskajiem ekspertiem, tad izvēlas tehniskos ekspertus un jautājumu atdod viņiem. Nav komandas, zināmā mērā subjektīva ekspertu izvēle, un trakākais, ka jautājumus ir sastādījis prokurors, nevis inženieris. Līdz ar to atsevišķu ekspertu atbildes ir absolūti nesaskaņotas,” uzsvēra profesors.

Pēc viņa ieskatiem, nekādu kritiku neiztur prokurora paziņojums par ekspertīzē atklāto, ka atsevišķi elementi bijuši par 650% pārslogoti. “Ja nestrādā komanda, bet atsevišķi eksperti, tad, izrādās, prokurors ir tas, kurš novērtē, vai viņa eksperts ir tas pareizākais vai nepareizākais,” uz, viņaprāt, aplamībām ekspertīzes organizēšanā norādīja Lavendelis.

Viņa teikto gan atspēko Zolitūdes traģēdijas ekspertīzē iesaistītais būveksperts Artis Dzirkalis, uzsverot, ka bijusi 10 ekspertu komanda, bijuši pieaicināti eksperti gan no Tehniskās universitātes, gan vadošie konstruktori, aprēķini veikti gan datormodelēšanas programmās, gan ar roku. Tieši tādēļ ekspertīze ilgusi veselu gadu, turklāt jautājumi ekspertiem izstrādāti kopā, nevis tos uzdevis prokurors.

Vairāki diskusijas dalībnieki norādīja uz to, ka būtu nepieciešams publiskot ekspertīzi - ne tikai tādēļ, lai izslēgtu spekulācijas par ekspertīzes kvalitāti vai ļautu visiem ieinteresētajiem būvekspertiem un būvinženieriem paust savu redzējumu par iespējamiem sabrukšanas iemesliem, bet galvenokārt tāpēc, lai tādas traģēdijas vairs neatkārtotos un būvinženieri precīzi zinātu, kādas kļūdas tika pieļautas un kas noveda līdz ēkas sabrukšanai.

Diskusijas dalībnieki atgādināja Ķeguma tilta sabrukšanas izmeklēšanas pieredzi, kad valdība noteikusi komisiju un laiku, kurā jāizmeklē sabrukšanas iemesli. Tikai pēc tam prokurori un tiesībsargājošās iestādes ķērušies pie vainīgā meklēšanas.

Tāpat diskusijas dalībnieki norādīja uz aplamo praksi, ka ēku sabrukšanas fakti vispār tiek slēpti, nevis analizēti un dokumentēti, lai ar tiem var iepazīties visi nozares speciālisti. Kā piemēru būvinženieri minēja noliktavas sabrukšanu Brocēnos, rūpnīcā Cemex, kura vispār no sabiedrības noklusēta, jo īpašnieki nav vēlējušies, lai par to uzzinātu visā valstī, tādēļ izlēmuši norakstīt to zaudējumos.

Pēc būvinženieru domām, jau augstskolas studiju laikā būvinženieriem būtu nepieciešams atsevišķs kurss par avārijām, kuras notikušas ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Tad nākamie būvinženieri zinātu, pie kā noved viņu nevīžība un negodprātīga attieksme pret būvniecības jautājumiem.

Rīgas Tehniskās universitātes Būvmehānikas katedras vadītāja, asociētā profesore Līga Gaile norāda uz kaimiņvalstu pieredzi, kur jebkuras tehniskās avārijas informācija tiek apkopota, analizēta un izdarīti secinājumi profesionāļu lokā. “Piemēram, Anglijā veido tādus mazus izdevumiņus, kas tiek katrā inženieru birojā izlikti pie sienas. Ir sistēma, lai tādas kļūdas netiktu atkārtotas,” par Lielbritānijas pieredzi būvniecības avāriju jautājumos klāstīja Gaile.

Turklāt Anglijā būvinženieru un projektētāju biroji apmainoties ne tikai ar slikto pieredzi, bet arī citiem nestandarta risinājumiem, kad tiek projektētas un būvētas sarežģītas ēkas. Tādējādi, iepazīstoties ar konkurējošo biroju pieredzi un risinājumu, būvinženieri un projektētāji ceļ nozares kopējo kvalitāti, uzsvēra Gaile.

Arī Dzirkalis piekrīt, ka ekspertīzes slēdzienu būtu nepieciešams publiskot, taču pagaidām tas kalpo kā apsūdzības puses pierādījumu bāze, tādēļ procesuālo darbību ietvaros ar to vēl nevar iepazīstināt nozari un interesentus.

Dzirkalis piekrita kolēģu domām, ka valstī būtu nepieciešams izveidot būvekspertīžu kompetences centru, ko varētu uzņemties Būvinženieru savienība, lai ikvienā situācijā tiesībsargājošo iestāžu darbinieki zinātu, kur vērsties pēc būvekspertīzes, nevis katru reizi tiktu pieaicināti eksperti no dažādām institūcijām, par kuru kompetenci ne vienmēr ir pārliecība.

“Atceros, ka ne visai sen Būvniecības kontroles birojs bija gatavs uzņemties to darīt, jo mums šī zona ir ļoti nenosegta, bet, cik es atceros, Būvniecības padomē to visi beigās norēja, un ar to arī viss beidzās. Tagad sākam atkal kaut ko no jauna,” kvalitatīvas būvekspertīzes nepieciešamību pamato Dzirkalis.

“Tajā laikā, kad es strādāju Valsts būvinspekcijā par ekspertīzes daļas vadītāju, bija šīs tiesvedības, kur tiesā piedalījās 5–6 eksperti. Pa lielam nekas nav mainījies. Katra puse pieaicina ekspertu, un nav neviena, kas pasaka, kuram tad īsti ir taisnība, nav nevienas kompetentas institūcijas, kura sniedz saistošu viedokli,” pauda Dzirkalis.

Viņš atgādināja, ka avāriju būvekspertu pieredze pēdējā laikā ir krietni uzkrājusies, jo bijusi gan Zolitūdes izmeklēšana, gan Stradiņu slimnīcas jaunās ēkas pieredze, līdz ar to ekspertu kvalifikācija ir pietiekami augusi. Pēc viņa domām, tieši Būvinženieru savienība varētu būt tā institūcija, kuras paspārnē tiek izveidots kompetents ekspertīžu centrs.

Novērtē šo rakstu:

32
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vēstule Saeimas Ārlietu komisijai – nepieciešams neatkarīgs pētījums par CETA ietekmi uz Latviju

Foto2016.gada 30.oktobrī Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (turpmāk tekstā - CETA), kas bija iespējams tikai pēc intensīvām sarunām un īpašo atrunu iekļaušanu, panākot Beļģijas akceptu nolīguma parakstīšanai.
Lasīt visu...

13

Balagāns, kas tiek uzdots par lielo plēsēju aizsardzības plāna apspriešanu

FotoPašlaik paklusām, sabiedrībai nezinot, notiek mūsu lielo plēsēju - lūša, vilka un brūnā lāča aizsardzības plāna apspriešana, ko administrē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF) un šobrīd veic Mežzinātnes institūts  „Silava": https://www.lvafa.gov.lv/projekts?ticker=1-08/189/20
Lasīt visu...

13

Gaļas stulbums

FotoGunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāls deva iespēju vietējiem gaiļiem - kuri sevi dēvē par „medniekiem” - publiski nodemonstrēt savu trulumu, stulbumu un uzpūtību visā krāšņumā. Dažu dienu laikā savus uzskatus par ne-medniekiem pauda Zemkopības ministrijas ierēdņi Valters Lūsis un Jānis Bārs, kā arī mednieku organizāciju vadītāji Jānis Baumanis un Haralds Barviks.
Lasīt visu...

21

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju

FotoValsts aizsardzības koncepcijās (2012-2016, 2016-), iepriekš pieņemtas Saeimā 2012.gada 10. maijā, 2016. gada 16. jūnijā, ir noteikti valsts militārās aizsardzības stratēģiskie mērķi, pamatprincipi, prioritātes un pasākumi miera, valsts apdraudējuma un kara laikā. Cita starpā dots drošības vides raksturojums, ietverot konvencionālās karadarbības elementus.
Lasīt visu...

21

Privatizēto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā gadsimta “bardaks”

FotoŠāds secinājums izriet ne tikai no viena piemēra, ko aprakstīšu. Vai katru dienu var saskarties, kad Rīgā pielieto zemes piespiedu privatizācijas paņēmienus vai piespēlē 1000 m2 klāt, jo to pieprasot zemes īpašnieks utt. Māju pārvaldīšana likumos atstāta bez risinājuma. Gribat paši pārvaldīt - iegūstiet profesionālo izglītību, tikai tad. Kurš sāks? Nav tādu. Daudzas mājas katastrofālā stāvoklī. Kas samaksās kapitālos remontus? Plus maksa ar nebeidzamām šausmām par piespiedu nomas zemi. Ir kriminālprocesi par apsaimniekotāju krāpšanos lielā apmēra, ko izmeklē 5-6 gadus, vai prasības tiesā samaksāt nomas maksu par 10 gadiem un dubultā, kad apsaimniekotājs bankrotējis vai nobēdzinājis iekasēto naudu. Turpināt uzskaitījumu?
Lasīt visu...

21

Intelektuālā viagra deputātiem

Foto2017.gada 1.martā latviešiem uzzied jauna dzīve. Lieli prieki būs latviešu elektorātam. Šajā dienā darbību sāks Saeimas Analītiskais dienests. Tā uzdevums „nodrošināt aprakstošu un analītisku pētījumu veikšanu, lai uzlabotu Saeimā izskatāmo likumprojektu kvalitāti, novērtētu Saeimā pieņemto likumu efektivitāti, kā arī sniegtu atbalstu likumdevējam lēmumu pieņemšanas procesā un kontrolē pār izpildvaru”.
Lasīt visu...

12

Kāds simbols, tāda tauta: Jūlijs Krūmiņš pret Jāņa Jurkāna viedokli saistībā ar VVF un viņas „blata kapu”

FotoJanvārī prese daudz rakstīja par Vairas Vīķes-Freibergas piedzīvojumiem, kad viņa "pa blatu" sev ieguva vietiņu kapsētā. Šajā apstāklī nebūtu nekā īpaša, ja vien 19. janvārī sīko krāpniecību neaizstāvētu patētiski mūsu visai cienītais Jānis Jurkāns. Mēs pārrunājām šo rakstu, turklāt Jūlijs Krūmiņš un Jānis Jurkāns ir draugi kopš bērnības. Viedokļi sakrita, un mēs uzrakstījām Jānim vēstuli. Pēc kāda laika ar šīs nepublicētās vēstules rekomendācijām nodarbojās Saeima. Ar Jurkāna piekrišanu vēstuli publicējam.
Lasīt visu...

21

Deputātu jautājumi par pamatojumu labklājības ministra Jāņa Reira apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

FotoŠī gada 1. februārī Jums tika iesniegti jautājumi (Nr.251/J/12) ar lūgumu sniegt pamatojumu Jūsu publiski vairākkārt paustajam apgalvojumam, ka valsts speciālais budžets (turpmāk - VSB) nav ilgtspējīgs un ir nepieciešams rast risinājumu, lai valsts spētu izpildīt savas nākotnes saistības pret esošajiem nodokļu maksātājiem un spētu nodrošināt tiem sociālos maksājumus paredzētajā apmērā. Diemžēl uz vairākiem jautājumiem atbildes pēc būtības netika sniegtas, tādēļ atkārtoti lūdzam tās iesniegt, lai varam pārliecināties par Jūsu pausto apgalvojumu pamatotību.
Lasīt visu...

6

Deputātu jautājumi Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām

FotoVairākos deputātu jautājumos esam Jums uzdevuši jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecību un ar to saistītajām izmaksām. Uz saviem jautājumiem esam saņēmuši atbildes, kuras vēlamies precizēt.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), Latvijas Televīzijas un žurnāla "Ir" atklātā vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kopijas -...

Foto

Balsojums par CETA šādā redakcijā ir balsojums pret Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju interesēm

Eiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu...

Foto

Uzcelt pieminekli, nepiesmejot piemiņu

Biedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales...

Foto

Drošības policija: žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus

Otrdien biju uzaicināts uz Drošības policiju sniegt liecības kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kura...

Foto

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības...

Foto

Kā man gāja Drošības policijā

“Kuram gan citam var uzticēties, ja ne Drošības policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka Drošības policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapīšiem...

Foto

Laikmeta ainiņas V (Valentīndienas noskaņās)

Romantiskam stāstam esot jābūt kā nobriedušam vīnam - nedaudz neticamam un reibinošas domas raisošam. Ar stāstu sākas vīrieša un sievietes attiecības,...

Foto

Krimināli tiesātais Poikāns ir kaitnieks, Meroni personiski man naudu nemaksā

Esmu saņēmis daudzus jautājumus epastos un sociālajos tīklos. Artus, kas notiek? Kāpēc Tu neatbildi uz visiem...

Foto

Par to, kāpēc „labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem”

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to,...

Foto

JKP no 2018. gada Rīgā ieviesīs bezmaksas sabiedrisko transportu

Pirmais darbs, ko Jaunā konservatīvā partija (JKP) darīs Rīgas domē (RD), ir visu pašvaldības uzņēmumu audits. Tādā...

Foto

Cenzūra uzstāties KPV LV partijas kongresā

Šī ir manis sagatavotā uzruna KPV LV partijas kongresam, ko esmu spiests nosūtīt medijiem, jo partijas valde aizliedz partijas biedriem...

Foto

Par vienu bezkaunīgu un melīgu piektklasnieku

Jūtos parādā savu viedokli par raidījumā deFacto rādīto sižetu pagājušā svētdienā. Tā kā Artuss (mans draugs, kā viņš sižetā apgalvoja) mani no...

Foto

Publiski atklāta vēstule SAB direktoram J. Maizīša kungam no LR 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola

Kā Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēts 12.Saeimas deputāts vēršos pie Jums ar šādiem...

Foto

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb Kādēļ es neraudāšu Latvijas valsts bērēs

Es apzinos, ka šāds virsraksts var tikt uzskatīts par visai provokatīvu un varu...

Foto

Pārbūves mantojums: perversijas deserts

Pēcpadomju gados latviešu garīgajā kultūrā nepatīkams jaunums ir masveidīgā pievēršanās perversajam. Tas tiek darīts ar īpašu entuziasmu un lepnumu un, iespējams, ne...

Foto

Kā valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?

Ģimenes ārsts ir pašnodarbinātais. Viņa rīcībā ir darbinieki - sertificēts ārsta palīgs un medmāsa. To...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos nosaukt atbildīgos saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem

Jums tika sagatavoti un iesniegti deputātu jautājumi sniegt konkrētu informāciju par...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidras atbildes saistībā ar “e-veselības” izmaksu pamatotību

Rūpīgi iepazīstoties ar visu Jūsu sniegto informāciju, nākas secināt, ka Jūs...