Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts un pašvaldību būvniecības darbu iepirkumos joprojām nav novērstas problēmas, kas saistītas ar nepamatoti zemas cenas piedāvājumu, kas apdraud ne tikai godīgu konkurenci, bet arī ēku kvalitāti un drošību, un tas, neraugoties uz skrupulozo būvniecības procesa un ēku drošības uzraudzīšanu, var novest pie līdzīgas katastrofas kā Zolitūdes traģēdija. Tā uzskata Latvijas Būvinženieru savienības eksperts Rodrigo Pelsis: viņam zināmi vairāk nekā 20 veidu, kā iegūt pasūtījumu ar nepamatoti zemu cenu un pēc tam projekta realizēšanas laikā iegūt papildu finansējumu, kas pārsniedz pat dārgākā piedāvājuma cenu.

Lai gan būvnieki piedāvājuši vairākus risinājumus, kā izskaust nepamatoti zemo cenu piedāvājumus būvniecības konkursus, tomēr nedz Ekonomikas ministrijā, nedz Iepirkumu uzraudzības birojā dzirdīgas ausis nav atradušās.

Pelsis ir pārliecināts, ka ikvienā lielākā iepirkumā iespējams piesaistīt ekspertus, kas objektīvi varētu noteikt, kāda ir zemākā iespējamā cena, līdz ar to piedāvājumus, kas ir zem šīs cenas, varētu izslēgt no vērtēšanas. Tomēr, kamēr atbildīgās institūcijas izliekas šo piedāvājumu nedzirdam un nesaprotam, būvnieki un projektētāji arvien pilnveido savas prasmes konkursos piedāvāt nereāli zemas cenas, bet pēc tam jau projekta realizēšanas laikā atrast veidu, kā pierādīt, ka pasūtītājs neprecīzi definējis iepirkuma priekšmetu, tādēļ nepieciešams papildu finansējums.

“Ja mēs izskaustu nepamatoti zemās cenas, tad varētu runāt, ka mēs lēnā garā ar kontroles mehānisma palīdzību, ar Būvniecības valsts kontroles biroju un visām būvvaldēm pamazām paprasītu lielākas prasības, un viņas pašas no sevis veidotos konkursa gaitā. Uzvarētu tas, kas ir labāks,” ir pārliecināts būvinženieris.

Īpaši bieži nepamatoti zemas cenas piedāvājumi saistīti ar būvprojektēšanu, novērojis Pelsis. Tad ar iespējami zemām izmaksām tiek piedāvāts tikai projekta “skelets” bez detaļām un paskaidrots, ka, ja pasūtītājs vēlas arī detaļas, tad nepieciešams papildu finansējums. Tā kā pēc Zolitūdes traģēdijas vairs neviens neuzdrīkstas riskēt ar paviršiem un līdz galam neizstrādātiem projektiem, lielākoties pasūtītāji piekāpjoties un piekrītot maksāt vēl.

Turklāt nereti papildu samaksas krietni pārsniedz sākotnējā piedāvājuma cenu. “Skaidrs, ka neviens neriskēs ar to, ka kaut kas varētu sagāzties, bet citas detaļas būs daudz paviršākas, būs mazāks projekta saturs, nebūs uzzīmētas tās lapas, bez kurām var iztikt, un tās būs pasūtītājam jāpasūta vēl papildus,” novērojis būvinženieris.

Viņam zināmas vairāk nekā 20 metodes, kā uzvarēt ar nepamatoti zemu cenu un pēc tam panākt papildu finansējuma piešķiršanu. Populārākā ir saisatīta ar Eiropas Savienības struktūrfondu finansētajiem projektiem, kad valsts, lai nezaudētu Eiropas naudu, ir gatava piekāpties būvnieka prasībām.

“Visefektīvāk ir tad, ja uzvar tajā periodā, kad Eiropas naudas dalīšana iet uz beigām. Tad saprot, ka pieļauta kļūda - par tādu cenu, kā ir izstrādāts, neko izdarīt nevar. Ja nevar atrast trūkstošos tūkstošus, ko piemaksāt, tad tā projekta vienkārši nebūs vai būs tikai pēc 2 gadiem, kad ES naudas vairs nebūs. Ko tad tam pasūtītājam darīt? Viņš visos iespējamos veidos atradīs tos tūkstošus,” stāsta Pelsis.

Viņš min arī konkrētu piemēru, kad neviena institūcija nav vēlējusies ieklausīties ekspertu atzinumos par nepamatoti zemu cenu. 2013.gadā Daugavpils projektēšanas institūts piedāvāja Daugavpils profesionāli tehniskajai skolai izgatavot projektu jaunbūvei un esošo vairāku korpusu rekonstrukcijai. “Viņi piedāvāja uztaisīt projekta ekspertīzi visiem šiem korpusiem par 300 latiem (427 eiro) +PVN. „Uztaisīt ģeoloģiju” - atkal 300 lati +PVN. Uztaisīt topogrāfiju – tie paši 300 +PVN. Pirmkārt, jau pats fakts, ka trīs dažādi darba veidi maksā 300 latus, rada aizdomas. Tas jau liek aizdomāties, ka cipars no griestiem kaut kur izzīsts. Otrkārt, tas cipars 300 lati ir 20x mazāks nekā tirgus cena,” projektu atceras būvinženieris.

Viņš piedāvājis savus aprēķinus šiem darbiem, tomēr tajos neviens nav vēlējies iedziļināties vai apšaubīt šo aprēķinu pareizību. Toreiz Iepirkumu uzraudzības birojs uzklausījis Daugavpils projektēšanas institūta paskaidrojumu, ka viņi paši ar šiem darbiem nenodarbosies, bet piesaistīs apakšuzņēmējus, kas arī piedāvājuši tādas cenas. “Ir trīs papīri, trīs organizācijas apsola, ka par tādu cenu var uztaisīt. Lai gan jau pats par sevi dīvaini, ka trīs dažādas organizācijas piedāvā identisku cenu dažādiem darbiem. Iepirkumu uzraudzības birojam ar to pietika, lai visus manus aprēķinus aizslaucītu mēslainē,” secina Pelsis.

Tāpat reizēm iepirkumos uzvar dārgākais pasūtījums, kura iesniedzējs piedāvājis nepārbaudāmu kvalitāti. Viens no tādiem gadījumiem bijis ar siltumtrasēm. “Lai gan Latvijā divas kompānijas ražo siltumtrases, tomēr konkursos uzvar Dānijas kompānija, kura piedāvā neizmērāmu kvalitāti. Viņi apgalvo, ka siltumtrase būs kā jauna arī pēc 30 gadiem, lai gan pati rūpnīca strādā tikai septiņus gadus, līdz ar to iespējas to pārbaudīt nav nekādas. Tas nekas, ka visi speciālisti apšauba šo apgalvojumu, viņi tā saka, un līdz ar to uz papīra viņu piedāvājums izskatās ekonomiski izdevīgāks,” ar nožēlu secina būveksperts.

Pelsis novērojis, ka tagad parādījusies mode uzvarēt ar dārgāko cenu, bet ar nesaprātīgi īsiem termiņiem, kā bijis arī Salu tilta rekonstrukcijas darbos. Lai gan trīs eksperti atzinuši, ka tik īsā termiņā plānotos darbus nav iespējams paveikt, tomēr iepirkumu uzraugs uzticējies pretendenta pieaicinātajam ekspertam, kurš apgalvojis, ka ir iepazinies ar kompānijas piedāvāto unikālo metodi, tādēļ arī iespējams tik īss termiņš. “Mēs trīs palikām muļķos, bet pēc tam loģiski, ka darbu izpildes termiņi tika pagarināti,” atgādina Pelsis, kurš par šo gadījumu sūdzējies arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.

Būvinženieris ir nobažījies, ka šie triki ar cenām un termiņiem ne tikai apdraud godīgu konkurenci, bet var novest arī pie nopietnākām sekām.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...