Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad pēc Zolitūdes traģēdijas aktualizējās jautājums par būvniecības valsts kontroli, tika radīts Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB), kurš darbojas jau pusotru gadu. Vispirms birojs ķērās pie publisko ēku ekspluatācijas uzraudzības, lai pārliecinātos, ka publiskās ēkās neapdraud cilvēku drošību. Jau gadu tas veic arī būvdarbu uzraudzību un publisko būvju pieņemšanu ekspluatācijā, bet kopš šā gada 1.jūlija tiesības veikt būvekspertīzes ir tikai BVKB sertificētiem ekspertiem. Kas šajā laikā paveikts, kādas problēmas atklājušās, vai šī biroja izveide ir garantija, ka līdzīgas traģēdijas kā Zolitūdē neatkārtosies, - to Pietiek intervijā jautā biroja direktoram Pēterim Druķim.

- Kas ir nozīmīgākais, ko Būvniecības valsts kontroles birojs paveicis savā pastāvēšanas laikā?

- Ekspluatācijas ietvaros publiskajās ēkās mēs esam likuši īpašniekiem aizdomāties par savas ēkas drošību, veikt attiecīgos uzlabojumus, turklāt gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Protams, ir dažādi argumenti, piemēram, jūs noteikti atceraties Rīgas cirka sakarā, kad cirka direktore uzskata, ka tas nav bīstami, ka cilvēki var atrasties ēkā. Mēs operējam tikai ar tiem datiem, ko secina būvinspektori. Ja būvinspektori, kas ir speciāli šim mērķim apmācīti, uzskata, ka tas ir bīstami, tad arī top administratīvie lēmumi.

Protams, ka ir paskaidrojums no īpašnieka puses. Lielākoties īpašnieki piekrīt mūsu vērtējumam. Pat, ja publiskā telpā kādreiz saka, ka tur nekā tāda nav, piemēram, Rīgas Volejbola skolā, kur īpašnieku pārstāvji publiski saka, ka tā jau tikai dekoratīvā siena, mēs to nojauksim. Patiesībā viņi paši saprot bīstamību un veic nepieciešamos darbus. Taču, ko mēs šajā sakarā redzam, ka pašvaldībai nevajadzētu pašai veikt tiesiski nesakārtotus darbus jeb patvaļīgo būvniecību. Jūs varat veikt būvdarbus, kad esat saņēmuši attiecīgo atļauju, un tas, ka pašvaldībai ir pašai sava būvvalde, nenozīmē, ka var ignorēt likumu un darīt darbus bez būvatļaujas. Tā nevajadzētu darīt. Ar to tiek rādīti nepareizi piemēri arī citiem.

Tā pati Volejbola skola bija spilgts piemērs, kur uz sienām patvaļīgi bija uzliktas savilces, lai novērstu sienas atdalīšanos. Mēs no inženiertehniskā viedokļa piekrītam, ka tās tur bija vajadzīgas, jo stāvoklis tiešām bija draudīgs. Bet bez attiecīgās dokumentācijas, bez iepriekšējas izpētes, bez būvvaldes saskaņojuma to nedrīkst darīt.

Mēs piekrītam, ka var būt situācijas, kad ir jāglābj, un nav tā, ka papīrs stāv pirmajā vietā. Nevar būt tā, ka gāzīsies virsū, bet es iešu pēc papīra. Bet šis nebija tāds gadījums, lai tā rīkotos. Reizēm īpašnieki uzskata, ka mēs piekasāmies par daudz. Taču mums ir būvinspektori, kas ir apmācīti, un ir procedūras, lai nebūtu interešu konflikti, līdz ar to mēs nekad nerīkojamies, ja tam nav pamatojuma.

- Viens ir jau esošās ēkas, bet kas notiek ar jaunbūvējamām ēkām?

- Tur mēs esam tikai ceļa sākumā. Būvdarbu kontrolē mums joprojām nav labo piemēru. Mēs nevaram atrast nevienu paraugobjektu, kur mēs teiktu – jā, šādi ir jāorganizē būvdarbi, tas atbilst gan likuma garam, gan likuma burtam.

- Kas ir galvenie grēki, kas parādās būvdarbos?

- Tie galvenie grēki, ko mēs redzam, ir tas, ka būvdarbu veicējs kā ģenerāluzņēmējs, iespējams, joprojām neizprot uz viņa uzlikto mandātu. To, ka tieši viņš ir atbildīgs par to, lai jaunbūve atbilstu normatīvu prasībām. Viņos joprojām ir iekšā vecie stereotipi pēc vecā regulējuma, ka mans uzdevums kā būvdarbu veicējam ir gādāt, lai būve atbilst projektam, bet tas, vai projekts atbilst normatīviem, nav mana darīšana. Es neesmu projektētājs.

Šobrīd regulējums paredz, ka būvdarbu veicējam ir jāgādā, lai būve atbilst gan projektam, gan normatīviem. Un normatīvi arvien vairāk nosaka prasības tieši būvdarbiem. Protams, joprojām ir strīdi un nesaprašanās. Mēs piekrītam, ka regulējums nedod visas pareizās atbildes, kas ir jādara projektētājam, cik tālu ir jādetalizē, un kas tālāk jādara būvdarbu veicējam. Mēs vēl neesam saskārušies ar situāciju, kad ģenerāluzņēmējs uzņemas atbildību, un viņš šo projektu, ko viņam iedod projektētājs, pēc tam detalizē, analizē, atrod risinājumus, kā to realizēt, un tam visam aizmugurē ir pierādījumi. Tas, ko mēs redzam, ir tas, ka cilvēki vispirms dara un tad domā - ā, to risinājumu vajadzēja likt uz papīra, labi, uzliksim uz papīra.

 Mēs arī negribam būt tādi birokrāti, kas saka, ka visam ir jābūt aprakstītam no A līdz Z, nepārvērsties par papīru birokrātijas kalngalu, taču tas, ka ģenerāluzņēmējs dēļ nezināšanas vai nevēlēšanās uzņemties atbildību par būves atbilstību prasībām, tas ir joprojām redzams. Mūsuprāt ģenerāluzņēmēji joprojām uzskata sevi par starpniekiem starp pasūtītāju un darbu darītājiem jeb apakšuzņēmējiem, un ka viņu uzdevums ir tikai nomenedžēt, un, ja kāds kaut ko neizdara, tad tie ir tie sliktie, vainīgie, un mēs paši kā ģenerāļi mazgājam rokas nevainībā.

Mūs kā kontroles biroju apakšuzņēmēju klātbūtne maz interesē, jo mums darbu darītājs ir ģenerāluzņēmējs. Tas, vai viņš visu dara pats, vai pieaicina apakšuzņēmējus, kuri atkal pieaicina apakšuzņēmējus un tie atkal nākamos, tas mūs neinteresē. Mūs interesē, lai būvlaukumā visus procesus pārvaldītu un kontrolētu ģenerāluzņēmējs un risinājumi atbilst normatīvo aktu prasībām. Reizēm dzirdam - pasūtītājs mums par to nemaksā. Zemākā cena dzen mūs taisīt brāķi. Arī šāda mēdz būt retorika. Mēs uzskatām, ka tad, ja tu kā ģenerāluzņēmējs esi nosolījis un apņēmies šos darbus paveikt par šādu cenu, tev ir jātiek galā, tu nevari atļauties vainot pasūtītāju.

Vēl viena problēma ir normatīvu nezināšana. Tas, ar ko aprobežojas normatīvu zināšanas, ir Ministru kabineta noteikumi un būvnormatīvi, bet tālāk ir būvniecības standarti. Un šajos standartos ir aprakstīts, kā ir jārealizē viens vai otrs darbs. Un tieši šo standartu nezināšana ir sistēmiska problēma.

Esam gan konstatējuši, ka būvniecības standartu zināšanu trūkums ir arī būvinspektoriem, tādēļ mēs plānojam sākt visu Latvijas būvinspektoru izglītošanas kampaņu caur Pašvaldību mācību centru. Taču tas neatceļ to, ka par būvdarbiem un to kvalitāti atbild ģenerāluzņēmējs. Arī tad, kad runājam par Zolitūdes traģēdiju, arī tur atbildes ir standartos. Var jau runāt par cēloņiem, var aizbildināties, ka standarti nav iztulkoti valsts valodā, ka tie jāpērk par naudu, bet par to nav jāraud, jo tā ir visas pasaules prakse.

Piemēram, braucot ar savu auto uz tehnisko apskati, jums nav jāzina, kā viņi to darbu dara. Viņiem ir standarti, pēc kuriem veic tehnisko apskati. Tā ir visās jomās. Būvniecībā cilvēki nezin kāpēc ir iedomājušies, ka valstij šie standarti būtu jādod pa velti, vēl jāiztulko latviski, jo runa taču ir par drošību, un šī drošība it kā būtu svarīga valstij, nevis būvniekam, kas šo pakalpojumu sniedz. Mēs aicinām uzņēmējus apzināties, ka drošība pirmām kārtām ir svarīga viņiem pašiem.

- Arī būveksperti norāda, ka standartu izstrāde atstāta viņu pašu ziņā.

- Viņi ir cilvēki, kas veic ekspertīzes, viņi zina, kā tās jāveic. Ja kāds sagaida, ka kāds ierēdnis uzrakstīs, kā veikt ekspertīzi ekspertam, tad tas būtu tā, it kā mēs maizes cepēja vietā rakstītu receptes, kā viņam cept maizi. Ekspertīžu veicējiem pašiem jānosaka, kā vērtēt, lai nebūtu sajūta, ka es daru tik, bet kaimiņš dara uz pusi mazāk un kaut ko haltūrē, tad attiecīgi viņiem no savas puses ir jāgādā, ka attiecīgi standarti tiek izstrādāti. Mēs varam saukt, piemēram, zvērinātus revidentus. Arī viņiem ir standarti, ko viņi ir rakstījuši paši, nevis Valsts ieņēmumu dienests vai Finanšu ministrija. Tādēļ mēs aicinām industriju aktīvi piedalīties standartizācijas darbā un noteikt prasības darbu izpildē.

Būvniecībā ar Latvijas standartiem līdz šim gandrīz nekas nav darīts. Ir mēģināts tehniskos jautājumus risināt ar būvnormatīviem, kas ir Ministru kabineta noteikumi. Tas nozīmē tehniskas dabas jautājumus uzticēt izlemt ierēdņiem un ministriem, kuriem nemaz nav jābūt saprašanai par šādiem jautājumiem. Kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijai ir labāka situācija, jo viņi pa taisno izmanto kaimiņvalsts Somijas standartus. Latvijā mums ir jāpārņem Eiropas standarti, jo tie jau ir gatavi, un jomās, kur nav Eiropas standarti, jāizstrādā Latvijas standarti pašiem. Protams, arvien vairāk toni nosaka tieši Eiropas un starptautiskie standarti, jo būvniecība jau sen ir pārrobežu darbība.

Un tas izgaismo vēl vienu problēmu - ierobežotā konkurence Latvijas būvniecībā. Sakarā ar sertifikācijām un nacionālajām reglamentācijām Latvijas tirgus ir noslēgts, jo ārvalstu kompānijas nevar sniegt pakalpojumus bez Latvijas sertifikātiem. Mūsu būvnieki strādā Vācijā, Norvēģijā, utt., jo tur nav šīs barjeras – ja uzņēmums var pierādīt savu kompetenci ģenerāluzņēmējam, viņam nav nepieciešami sertifikāti. Ja mēs turpinām uzskatīt, ka tirgus ir mazs, tādēļ ir jāaizsargā, tādēļ mēs radām noslēgtu vidi, kurā mēs nevaram attīstīties.

- Pēc jūsu domām, Latvijai vajadzētu atteikties no sertifikācijas?

- Mans aicinājums industrijai būtu, ka šai sertifikācijai ir jābūt brīvprātīgai. Ja mēs paskatāmies uz to pašu Zolitūdes traģēdiju. Kas sēž uz apsūdzēto sola? Tie ir cilvēki, kuriem ir attiecīgie sertifikāti, kuri ar savu parakstu ir uzņēmušies saistības par to, par ko parakstījās. Es domāju, ka daudzi ir neapmierināti, kādēļ kompānijas darbinieki sēž uz apsūdzēto sola, bet kompānijas vadība tur nav. Ja tāda lieta notiktu Vācijā vai Somijā, pirmie uz apsūdzēto sola sēdētu tieši uzņēmumu vadītāji.

Uzņēmumu vadītājiem ir resursi, viņi ir tie, kuriem ir jātur rūpe par savu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu objektā un, ja kaut kas notiek, tad skaidrs, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēma nav nostrādājusi un par to ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs. Tad, kad uzņēmuma vadītājs būs atbildīgs arī Latvijā, tad viņš pats būs ieinteresēts ņemt darbā cilvēkus, kuriem ir kompetence. Un tad, kad jāizvēlas, vai cilvēku ar sertifikātu vai bez tā, viņam pašam būtu jāsaprot, ka cilvēkam ar sertifikātu ir augstāka kompetence.

Protams, tas, ka ir sertifikāts, negarantē, ka cilvēkam būs augsta atbildības izjūta. Mēs paši esam saskārušies ar gadījumiem, kad cilvēks ar augstu kompetenci un sertifikātiem izturas vieglprātīgi. Ja skatāmies Latvijas Būvniecības likumā, tad tur jau ir noteikts, ka par būvdarbiem atbild būvdarbu veicējs, bet tālāk ir Ministru kabineta noteikumi, kur atbildības jau noteiktas būvspeciālistiem, un, kamēr saglabāsies atbildība uz atsevišķiem speciālistiem un nevis uzņēmumu vadītājiem, tikmēr mēs joprojām dzīvosim tādā sistēmā, kurā par visu beigu beigās atbildīga būs pati valsts, kas ir ģenerējusi šo sistēmu.

- No 1.jūlija būvekspertus sertificē Būvniecības valsts kontroles birojs. Tika izteiktas šaubas, vai jūs spēsiet nepieciešamo skaitu sertificēt, tāpat tika pausta negatīva nostāja pret eksāmeniem, kas jākārto būvekspertiem. Kāda ir situācija ar būvekspertiem?

- Šī ir jauna joma, jo līdz šim būvekspertus vispār nesertificēja. Bija kārtība, ka jebkurš, kuram ir sertifikāts projektēšanā vai būvdarbu veikšanā, var būt arī savas jomas eksperts. Līdz ar to vieni un tie paši projektētāji uzticēja ekspertīzi viens otram – tu ekspertē manu projektu, es tavējo. Tajā pašā Zolitūdē ekspertīzi veica persona, kas bija izstrādājusi projektu Brocēnu rūpnīcas Cemex angāram, kurš sabruka. Ekspertīzi šim projektam veica Zolitūdes projektētājs.

Šī situācija izgaismoja to, ka ir atsevišķi jāizceļ prasības pašiem ekspertiem. Ilgtermiņā skatoties, šādai sertifikācijai vajadzētu būt pie sertifikācijas iestādēm, valsts iestādēm ar sertifikāciju nevajadzētu nodarboties. Sertifikācijas iestādēm būtu jādod tiesības arī anulēt sertifikātus cilvēkiem, kuri pārkāpj kādus noteikumus vai nespēj tikt galā ar pienākumiem. Taču problēma ir tā, ka sertifikācijas process ievelk līdzi administratīvo procesu, kas ir līdzīgs kriminālprocesam, kur tad, ja nav pierādīta vaina, tiek uzskatīts, ka cilvēks nav vainīgs. Pierādīt profesionālos pārkāpumus ir ārkārtīgi sarežģīti. Arī Zolitūdes gadījumā tiesvedība ilgs gadiem, un sakarā ar nevainīguma prezumpcijas jautājumiem sertifikātus apsūdzētajiem nevar anulēt.

Ja sertifikācija ir brīvprātīga un netiek veikta pēc administratīvā procesa, tad sertifikācijas institūcijai ir daudz lielākas iespējas sertifikātu anulēt. Šis princips ir visā pasaulē. Administratīvajā procesā sertifikācijas iestādei ir jāpierāda, ka sertifikāta īpašnieks ir pārkāpis noteikumus, savukārt civiltiesiskajā procesā sertifikāta īpašniekam ir pienākums pārliecināt sertifikācijas iestādi, ka viņš nav pārkāpis noteikumus. Tā ir milzīga atšķirība. Tas ievērojami ceļ sertifikācijas iestādes atbildību un prestižu. Sertifikācijas iestādei tad ir iespējas anulēt sertifikātu pat tad, ja ir tikai šaubas par pārkāpumiem, kamēr administratīvajā procesā ar šaubām neko nevar izdarīt. Bet tas ir ilgstošāks process, kas ir jāsagremo pašai industrijai.

- Bet vairumā gadījumu taču paši projektētāji arī veic ekspertīzes savu kolēģu projektiem.

- Jā, tā ir Latvijas problēma. Mēs bieži saskaramies ar situācijām, kad ekspertīzes veicēji baidās ziņot par kļūdām projektos, jo tad var gadīties, ka nākamajā reizē viņa projektu ekspertēs tas, kuru šodien izgāz, un izgāzīs tevi. Pēc teiciena “vārna vārnai acīs neknābj” viņi mēģina šos jautājumus atrisināt paklusām. Vispārīgie būvnoteikumi paredz, ka gadījumos, kad eksperts secina, ka projekts neatbilst prasībām, viņš par to sniedz negatīvu atzinumu un par to informē Ekonomikas ministriju un Būvniecības valsts kontroles biroju.

Šī prasība ir spēkā jau gandrīz divus gadus, bet šajā laikā nav bijis neviens ziņojums par neatbilstībām projektos. Kad mēs jautājam – kādēļ jūs tā darāt, viņi saka – tās īsti nav neatbilstības, tās ir tādas nepilnības, mēs šīs nepilnības norādām un projektētājs tās izlabo. Taču patiesībā viņi paši piesedz viens otru. Kamēr paši darbu darītāji būs tiesīgi veikt ekspertīzes, objektīva ekspertīze Latvijā joprojām būs neiespējama. Taču mums ir arī labie precedenti, jo parādās uzņēmumi, kas nodarbojas tikai ar ekspertīzi un paši ar projektēšanu vai būvdarbu veikšanu nenodarbojas. Bet tādu joprojām ir maz.

- Latvija pārāk maza?

- Pie visa vainīga mūsu domāšana. No vienas puses ir uzskats – kā mēs dosim vērtēt projektu cilvēkiem, kuri paši projektus netaisa, viņi taču neko nesaprot. Vēl ir uzskats, ka projekta ekspertīzi var veikt tikai projektētājs, un būvdarbu ekspertīzi tikai būvdarbu veicējs. Mēs uzskatām, ka gan būvnieks var veikt projekta ekspertīzi, gan projektētājs būvdarbu ekspertīzi.. Ja kāds saka, ka būvnieks taču nemāk lasīt projektu, tad mums ir jautājums – kā tad viņš varēs pēc šī projekta uzbūvēt? Būvinženieriem ir jāspēj lasīt projekts. Un arī otrādi. Ja projektētājs nepārvalda būvdarbus, tad kā viņš var izstrādāt projektu?

- Kā jums veicies ar būvekspertu sertificēšanu? Vai ir sertificēts pietiekams daudzums? Tā bija viena no bažām, ka jūs nespēsiet sertificēt nepieciešamo skaitu.

- Tad ir jāskatās, cik vispār Latvijā vajag ekspertus. Līdz šim tāda statistika netika veikta. Piemēram, Vācijā ir nedaudz zem 500 būvekspertiem. Saka, ka Latvijā vajag ap 300. Vai mēs esam tikai uz pusi mazāki kā Vācija? Mēs lēšam, ka nepieciešams ir ap simts. Protams, mēs spējam nosertificēt daudz vairāk. Taču nav nemaz tik daudz to gribētāju. Ir sektori, kuros nav neviena sertificēta eksperta. Var jau teikt, ka mums nav pārliecības, vai tie eksaminētāji kaut ko saprot no ekspertīzes. Eksaminēšanu neveic ne Druķis, ne biroja ierēdņi, to veic paši eksperti no konkrētās nozares. Mēs viņu lēmumus nespējam ietekmēt. Bažas jau ir pašiem speciālistiem, ka viņi nespēs izturēt eksāmenu. Eksāmens ir līdzīgi kā augstskolā aizstāvēt bakalaura vai maģistra darbu. Atnes savu projekta ekspertīzi un paskaidro, kā nonāci pie secinājuma, ka būvprojekts vai būve atbilst prasībām.

Šobrīd ir sertificēti jau 65 būvprojektu ekspertīžu veicēji, bet būvēs gan tikai 11 eksperti. Piemēram, arhitektūras risinājumiem ir sertificēti 14 eksperti. Jautājums, vai 14 eksperti spēj veikt arhitektūras ekspertīzes visiem Latvijas projektiem, kuriem šādas ekspertīzes tiek pieprasītas. Piemēram, pastāv uzskats, ka viens sertificētais speciālists var mēnesī novērtēt tikai vienu projektu. Taču jautājums ir par darba organizēšanu. Ir palīgi, ir dažādi papildus speciālisti, un mēnesī viens eksperts ar savu komandu, kurai viņš uzticas, var veikt tikpat labi arī 50 ekspertīzes. Ir ļoti svarīgi, kā šie speciālisti organizē savu pakalpojumu. Tas, ka viņš ir atbildīgs, nenozīmē, ka viņš visu no A līdz Z veic viens pats. Ir jābūt ekspertīžu birojam, kurā ir dažādi speciālisti, palīgi utt. Piemēram, tajās pašās revīziju kompānijās zvērinātiem revidenti ir skaitāmi uz vienas rokas pirkstiem, bet tajā pašā laikā tur strādā vairāk nekā simts darbinieki. Latvijā būvekspertīzēs tādas pieredzes nav, tādēļ arī katrs sēž viens pats.

Projektu ekspertīzēs sertifikāciju nokārtojušo skaits ir augsts. Savukārt būvju ekspertīzēs tas ir zems. Būvju ekspertīzēs galvenā problēma ir tā, ka tie, kas nāk uz eksāmenu, piemēram, nepārvalda Eirokodus (Eiropas standartus), kas nosaka būves stiprības principus. Cilvēki, kas ilgus gadus ir strādājuši par būvuzraugiem un būvdarbu vadītājiem, veikuši arī ekspertīzes, taču, ja neorientējas Eirokodos, tas liedz viņiem saņemt sertifikātus. Būvprojektu eksperti šos standartus zina. Mēs prasām, lai tie, kas kārto eksāmenu būves ekspertīzēs, zinātu konstrukciju drošības standartus. Mehāniskā stiprība ir pamatu pamats. Bija plānots lielāks pieteikumu skaits ēku būvdarbu ekspertiem - aptuveni 40, bet pašlaik ir tikai deviņi.

Mēs sākam veidot ekspertīzes tradīcijas, taču, kā jau minēju, ekspertīzes standartus nenoteiksim mēs. Mēs palīdzēsim tos izstrādāt, taču to izstrādi veiks paši eksperti. Pašreiz, piemēram, top standarts pa būvkonstrukciju ekspertīzi. Taču tas paceļ citu jautājumu – nevar standartizēt ekspertīzi, kamēr nav standartizēta pati projektēšana. Tieši projektu standartizēšanā Latvijā, diemžēl, praktiski nekas nav darīts. Kamēr nebūs vienoto standartu, tikmēr pastāvēs strīds, kam kas ir jādara. Viens skatās uz otru un domā, ka tas jau jādara tam otram. Standarti šādus strīdus izslēgs.

- Vai vispār ir iespējams novērst to, ka viens veļ vainu uz otru un cer, ka tas otrs jau zinās un izdarīs?

- Var novērst. Tad ir skaidri un gaiši jāpasaka, ka par visu atbildīgs ir galvenais būvnieks. Tad arī viņš skatīsies, lai visos posmos visu ir izdarījuši kvalitatīvi. Tāpat principā pareizākais risinājums būtu, ka tehniskā projektēšana un būvniecība tiek uzticēta vienam. Tad būvnieks vairs nevarēs pārmest projektētājam, ka tas kaut ko nav pietiekami detalizēti uzrakstījis. Viens no šādiem piemēriem, kur būvnieks ir arī projektētājs, ir Stradiņu slimnīca. Viena lieta, ka tur notika tas, kas notika, bet tāpēc, ka projektēšanu un būvdarbus īstenoja ģenerāluzņēmējs, Pasūtītājs tika pasargāts no riskiem, ka Projektētājs ar būvnieku būtu sākuši viens otram pārmest, kurš vainīgs. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...