Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
mels
06.12.2016. 19:42Oui, kā šīs likumdošanas iniciatīvas pieņemšana monopolizēs būvniecību, ekstrēmi palielinās būvniecības izmaksas! Jūs domājat, ka cels kvalitāti un novērsīs Zolitūdes neatkārtošanos. Taču nē, cilvēki, kas uzskata ka ir jāievieš šis sistēma, taču arī ir izdevuši sertifikātus (ierobežojumus) speciālistiem, kas ir cēluši zolitūdes veikalu. Pēc Tam viņi tos viņiem atņēma un bija spiesti atdod atpakaļ. Lai celtu kvalitāti nav jāpieņem ierobežojoši likumi, bet jāpilnveido un jāizveido atvērta apmācība. Tikai izglītības kvalitātes līmeņa palielināšana un konkurences augšana cels kvalitāti. Ierobežojumi neveicina konkurenci, konkurence neveicina izaugsmi.
palīgstrādnieks
03.12.2016. 18:49»
Celtnieks
Diemžēl būvniecībā būvinženieru praktiski nav. Likums neprasa. Ir būvspeciālisti. Viens pa trim kantoriem ar vidējo speciālo izglītību. Tā ekanomikas ministrija nosaka. Tāpēc arī grūst pa reizei šis tas. Celtniecībā strādājoša būvinženiera profesijas prestižs ir tuvs nullei ar visiem ikgadus abonējamiem...
Būvinženieris, kas saņem mazāk kā trauku mazgātāja Stokholmā, arī domā, kur vēl piepelnīties, vai ko nozagt, jo viņu neviens nenovērtē, nevis viss ziedojas savu tiešo pienākumu izpildei!
Piekrītu
02.12.2016. 07:47»
būvinspektors
Ja čalis no laukiem divus gadus skrūvē rigipsi. Trešajā gadā uzskata sevi par meistaru...
Daudz speciālistu ar vidējo profesionālo izglītību strādā ārzemēs. Kamēr nebūs šī sistēma sakārtota, viņi i nedomā atgriezties.Agrāk "padomijas" gados cilvēks bez izglītības varēja būt palīgstrādnieks un viņam attiecīgi maksāja, jo būvniecība strādniekiem bija kategorijas un tas bija pareizi.tagad ir bardaks vārda tiešājā nozīmē.
būvinspektors
30.11.2016. 14:20Ja čalis no laukiem divus gadus skrūvē rigipsi. Trešajā gadā uzskata sevi par meistaru.
Tad mums drīz vel kaut kas sabruks.
Man fiziski nav laika izkontrolēt visus būvobjektus savā jurisdikcijā.
Man jākrāmējās ar BIS un vel trijām papīrus reģistrējošām programmām.
Kamēr būvniecības nozarē galvenie būs juristi un ģeogrāfi mūsu būvniecībā būs bardaks.
Tā viš ir
30.11.2016. 08:38
Tas, kurš nodzēris šofera tiesības ātri pārtop par celtnieku.Ja neticat,pavērojiet, kur šie visi paliek.
a
30.11.2016. 08:35»
Pelecis
Darbinieku čipošana ir laba lieta.Visi tiks uzskaitīti un nomaksāti nodokļi,tikai neviens nevērtē izmaksas čipošanai un iespējas šo sistēmu apiet.Ja būvniecībā nodarbinātos nevar uzskaitīt pašreiz,tad pēc čipošanas nekas nemainīsies.Un uzskaitīt nodarbinātos nevis nevar,bet gan negrib.Jau esošais regulējums...
Kaut ko esi dzirdējis par skrūves pievilkšanas spēku un iepriekšēja sasprieguma radīšanu skrūvē? Būvkonstrukciju skrūvētājam augstāko izglītību nevajag, bet kursus par montāžas lietām obligāti būtu jāapgūst.
Pelecis
29.11.2016. 22:40Darbinieku čipošana ir laba lieta.Visi tiks uzskaitīti un nomaksāti nodokļi,tikai neviens nevērtē izmaksas čipošanai un iespējas šo sistēmu apiet.Ja būvniecībā nodarbinātos nevar uzskaitīt pašreiz,tad pēc čipošanas nekas nemainīsies.Un uzskaitīt nodarbinātos nevis nevar,bet gan negrib.Jau esošais regulējums atļauj uzskaitīt visus objektā strādājošos.
Pēc visu jaunieviesēju viedokļa sanāk,ka neviens,bez speciālas izglītības neko nevar darīt.Ja piemērs,ka skrūves skrūvēja speciālo izglītību neieguvušais skrūvju skrūvēšanas speciālists ir arguments,tad man par stulbumu vairs nav ko teikt.Skrūvju skrūvētāju var salīdzināt ar personu,kura veikalā nopirkusi skapi un ievērojot pievienoto instrukciju mēģina to salikt.Pēc grudrišū domām,skapja salicējam ir jābūt maģistra grādam skapja salikšanā,jeb vismaz jābūt izgājušam speciālos kursus,jo instrukcijas ievērošana nav saiastoša.Ja ievēro tehnoloģisko procesu,tad nevar rasties problēmas (protams,ja tehnoloģiskais process ir pareizs un tiek ievērots).
Janka
29.11.2016. 21:23Nu un ko mazkvalificētie darīs, ies par deputātiem? Tā vismaz cementu nēsāja un ķieģeļus padeva. Bet augstākā izglītība kļūs pērkama, jo nebūs kas strādā.
Neiedziļinoties detaļās
29.11.2016. 19:23Visi tie kvalifikāciju papīri lielākoties ir butaforija. Ar LPSR laikiem kā diena pret nakti.
Papīri=zināšanas - prasa resursus. Kangariem ārzemju kaklakungiem likumīgos % jāmaksā + pašiem vēl japaspēj sazagties. Kvalitātei nepietiek resursu + drīz arī nepaliks cilvēku ar zināšanām.
Kangari iznīcina potenciālu mums izglābties un neizzust
teātris
29.11.2016. 19:00Tiem plānā galdiņa urbējiem miera nebūs, kamēr visus nenočipos kā suņus.
Celtnieks
29.11.2016. 17:00Diemžēl būvniecībā būvinženieru praktiski nav. Likums neprasa. Ir būvspeciālisti. Viens pa trim kantoriem ar vidējo speciālo izglītību. Tā ekanomikas ministrija nosaka. Tāpēc arī grūst pa reizei šis tas. Celtniecībā strādājoša būvinženiera profesijas prestižs ir tuvs nullei ar visiem ikgadus abonējamiem sertfikātiem, maksas kursiem un apdrošināšanām.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
