Būvnieku nesaskaņu dēļ apdraudēts par ES līdzekļiem rekonstruēts ceļš
PIETIEK05.08.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rekonstrukcijas darbu ģenerāluzņēmēja SIA Hochtief Solutions Balticsnesaskaņu ar apakšuzņēmēju SIA Dižcildi dēļ ir apdraudēta par Eiropas Savienības struktūrlīdzekļiem rekonstruējamā autoceļa Augšlīgatne-Skrīveri nākotne. Juridiski samaksu nesaņēmušajam apakšuzņēmējam ir tiesības aizvest no objekta tur ieklātās smiltis un šķembas, līdz ar to nopostot visus vairākus gadus veiktos rekonstrukcijas darbus, kas izmaksājuši 3,5 miljonus latu (5 miljonus eiro).
Lai gan līgums par astoņus kilometrus garu ceļa Augšlīgatne-Skrīveri rekonstrukciju tika noslēgts jau 2012.gada vasarā, darbi joprojām nav pabeigti, turklāt uzņēmums Hochtief Solutions Baltics, kas konkursa kārtībā ieguva tiesības veikt rekonstrukcijas darbus, nav norēķinājies ar apakšuzņēmēju SIA Dižcildi, kā arī nav parakstījis paveikto darbu pieņemšanas-nodošanas aktu, līdz ar to tā rīcībā nevar būt juridiski korektu dokumentu par to ceļa rekonstrukcijas laiku, kad darbus veica SIA Dižcildi.
Konkursa nolikums paredz, ka par apakšuzņēmēju ir jāinformē darbu pasūtītājs Latvijas Valsts ceļi, tomēr tas nav izdarīts. Kā liecina Pietiek rīcībā esošā SIA Dižcildi un SIA Hochtief Solutions Baltics sarakste, ģenerāluzņēmējs nenoliedz, ka rekonstrukcijas darbus 2013.gadā veica SIA Dižcildi. Tomēr ģenerāluzņēmējs atsakās parakstīt darbu pieņemšanas-nodošanas aktu, kā arī lauzis līgumu ar SIA Dižcildi, bet samaksu par padarītajiem darbiem tā arī nav veicis.
Kā Pietiek skaidroja civiltiesību jurists, kas vēlējās palikt anonīms, tā kā par darbiem nav veikta samaksa, kā arī nav pieņemšanas-nodošanas akta, darbu veicējam juridiski ir visas tiesības tur ieklāto smilti un granti vest prom, jo tas joprojām ir darba veicēju īpašums. Turklāt neesot saprotams, kādā veidā ģenerāluzņēmējs gatavojas nodot ceļu ekspluatācijā, jo par apakšuzņēmēja Dižcildi veiktajiem darbiem un to atbilstību pasūtījumam nekādas dokumentācijas nevar būt, jo darbi nav juridiski korekti pieņemti.
SIA Hochtief Solutions Baltics pārstāvis Aigars Bors Pietiek apliecināja, ka uzņēmums nav bijis apmierināts ar SIA Dižcildi veikto darbu kvalitāti, tādēļ līgums lauzts un sākta tiesvedība. Par to, kā šis strīds var ietekmēt visus ceļa rekonstrukcijas darbus un Eiropas Savienības līdzekļu piešķīrumu, viņš nezinot teikt, jo esot tikai kvalitātes menedžeris, bet par šiem jautājumiem esot jājautā uzņēmuma ģenerāldirektoram Mārtiņam Priedem. Taču publiski pieejamie Mārtiņa Priedes un Hochtief Solutions Baltics kontaktālruņi vairākas dienas pēc kārtas tiek norādīti kā nesasniedzami.
Lai gan SIA Dižcildi par iespējamiem sarežģījumiem ar ceļa Augšlīgatne-Skrīveri rekonstrukcijas darbiem brīdinājusi darbu pasūtītāju Latvijas valsts ceļi, rodas iespaids, ka valsts uzņēmumu tas nesatrauc. Kā Pietiek informēja Latvijas valsts ceļu (LVC) komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova, uz SIA Dižcildi brīdinājuma vēstuli uzņēmums atbildējis, ka nevar iejaukties divu uzņēmēju strīdā.
Uz Pietiek jautājumu, vai LVC ir izvērtējuši, kādus draudus šis strīds var radīt rekonstrukcijas darbiem, Kononova neatbildēja vispār, bet informēja, ka darbi autoceļa P32 Līgatne-Skrīveri posmā 28,91.-36,54. km vēl šonedēļ turpinās un tie tiks pabeigti augusta vidū.
„Ņemot vērā to, ka līguma termiņus uzņēmējs ir pārkāpis, viņam būs jānomaksā līgumsods, kura apmērs būs atkarīgs no tā, kad tiks pabeigti būvdarbi. Tāpat kā visos citos gadījumos, pirms pieņemt ekspluatācija šo būvobjektu, LVC veiks visas nepieciešamās kvalitātes pārbaudes,” uzsvēra Kononova, apliecinot, ka apakšuzņēmēja SIA Dižcildi piesaisti ģenerāluzņēmējs nav saskaņojis ar darbu pasūtītāju.
„Konkursā par šī posma remontu uzvarēja SIA Hochtief Solutions Baltics, ar kuru VAS Latvijas Valsts ceļi ir noslēgusi līgumu. Šis ir vienīgais uzņēmējs, ar kuru LVC ir līgumattiecības šī objekta saistībā. Uzņēmējs ir arī oficiāli informējis LVC par to, ka kā apakšuzņēmēju šajos būvdarbos ir apstiprinājis SIA 8 CBR," norāda LVC.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
