Būvvalde pieprasa ekspertīzes par "Re&Re" būvētās sociālās mājas drošumu
PIETIEK10.02.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas pilsētas būvvalde pēc pārbaudes Pietiek jau aprakstītajā uzņēmumaRe&Re jaunbūvējamā sociālajā ēkā Imantas 8.līnijā pieprasījusi iesniegt ekspertīzes slēdzienu par pamatnes plātnes, grīdu konstrukcijas pagrabstāvā, starpsienu konstrukciju pagrabstāvā un kanalizācijas stāvvadu ietekmi uz turpmāko ēkas drošu ekspluatāciju un veikto būvdarbu atbilstību Latvijas būvnormatīviem.
Kā Pietiek informēja Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Ilze Žūka, būvinspekcija objekta apsekošanas laikā konstatējusi, ka ēkas pamatu plātnēm ir mainīts konstruktīvais risinājums un tas darīts autoruzraudzības kārtībā, kas neparedz šīs izmaiņas saskaņot būvvaldē. Arhitekts veic korekcijas un ar savu parakstu kā speciālists apliecina, ka šīs izmaiņas atbilst normatīvo aktu prasībām, kas sevī ietver gan drošības, gan stiprības un stabilitātes prasības.
Būvinspekcija arī konstatējusi neatbilstības dokumentācijā, piemēram, vairākiem būvmateriāliem netika uzrādītas būvmateriālu atbilstības deklarācijas, kā arī netika pilnībā uzrādīti nozīmīgo konstrukciju un segto darbu pieņemšanas akti. Atzinumā būvvalde norāda, ka līdz 28. februārim ir nepieciešams sakārtot un uzrādīt būvobjekta izpilddokumentāciju – nozīmīgo konstrukciju un segto darbu pieņemšanas aktus, sasaistot tos ar izmantoto materiālu deklarācijām, izpildshēmām un materiālu pārbaudes protokoliem.
Tāpat arī tika konstatēti tādi pārkāpumi kā, piemēram, neievēroti darba drošības pasākumi – strādnieki objektā atradās bez ķiverēm, tika arī neatbilstošos apstākļos uzglabāti būvmateriāli – sausie būvmateriāli bija pakļauti nokrišņu ietekmei. Vienlaikus gan būvvaldes pārstāve norāda, ka šīs apsekošanas laika netika konstatētas nedrošuma pazīmes ēku nesošajās konstrukcijās, piemēram, plaisas vai deformācijas.
Būvnieka Re&Re pārstāve Mārīte Straume sarunā ar Pietiek savukārt uzsvēra, ka pārbaudes laikā uz vietas akts netika sastādīts. Būvvaldes atzinums vēl uzņēmumā neesot saņemts, tādēļ arī komentārus par tā saturu kompānija sola sniegt tikai pēc iepazīšanās ar dokumentu.
Pietiek jau ziņoja, ka trauksmi par iespējami nekvalitatīviem būvdarbiem Rīgas domes sociālo māju būvniecībā Imantā, Imantas 8. līnijā cēla kāds anonīms iedzīvotājs, kas izsūtīja fotogrāfijas un aprakstu par ēkā esošo mitrumu un pauda aizdomas, ka objektā tiek taupīts uz kvalitatīvu mitrumu izolējošu materiālu rēķina un tas var apdraudēt mājas drošību.
Vēstulē, kuru aktīvists izsūtīja Rīgas domei un būvvaldei, bija norādīts, ka, veidojot grīdas siltinājumu pagrabā, nav ņemts vērā migrējošais mitrums caur pamata grīdu (betonētais grīdas slānis zem putuplasta).
„Hidroizolācijas vietā izmantota melnas krāsas plēve. Rezultātā paaugstināts mitrums ir zem plēves un uz putuplasta. Mitrums ļoti viegli arī nonāks starpsienu konstrukcijās pagrabstāvā, jo grīdā iebetonēto starpsienu konstrukciju profili (daļa kas atrodas zem grīdas līmeņa) ir ļoti piemērotas pastiprinātai mitruma migrācijai,” cita starpā bija teikts vēstulē.
Uz šo iedzīvotāju vēstuli nekavējoties reaģēja Rīgas būvinspekcija, kura bija ieradusies objektā veikt pārbaudi.
Iepriekš Re&Re apgalvoja, ka objektā neesot pieļautas nekādas kļūdas hidroizolācijas nodrošināšanā, un arī Rīgas pilsētas būvvaldes un pasūtītāja pārstāvji, kas apsekojuši objektu un veikuši detalizētu dokumentācijas un veikto darbu atbilstības projektam pārbaudi, "būtiskus pārkāpumus" neesot konstatējuši.
„Konkrētajā sūdzības vēstulē norādītie aizrādījumi netika konstatēti un aizdomas par darbu neatbilstību neapstiprinājās,” apgalvoja uzņēmuma pārstāve, piebilstot, ka gan ēkas hidroizolācija, gan visi tehniskie mezgli izbūvēti saskaņā ar tehnisko projektu, izmantojot projektā norādītos materiālus.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
