Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šobrīd ar nebijušu aktivitāti klajā nākuši mediķi, kas praktiski strādā. Nevis galvenie speciālisti, profesori un politikas veidotāji, bet praktiskā darba veicēji medicīnā, jo netaisnīgais atalgojums veselības aprūpē jau ir tik kliedzošs, ka praktiskā darba darītāji ar saviem nieka grašiem vairs negrib samierināties.

Veselības ministre Anda Čakša sola, ka visiem būs algas pēc viņas plāna, piebilstot - ja viņa būs ministre. Tad sanāk, ka citiem šie solījumi un dokumenti jau atkal nebūs saistoši vai arī tā ir Čakšas šantāžā un vēlme par katru cenu saglabāt savu krēslu, kas nu jau sāk šūpoties visvairāk no visa ministru kabineta. Spriežot pēc dzirdētā, lasītā, šis Čakšas plāns ir ārkārtīgi vienkāršs - nav svarīgi, kāda ir esošās veselības aprūpes sistēmas efektivitāte, aizveram uz to acis un ausis, bet tā vietā - nezinu kā un nezinu kurš - dodiet vairāk naudas, daudz vairāk naudas un tik dodiet... Vārdu sakot - metiet tik vairāk Sprīdīša cepurē bez dibena jeb caurajā mucā, varbūt kaut kas atleks arī algām...

Lai parādītu dažādas veselības aprūpes sistēmas problēmas valstī, katrreiz tiek izmantoti savi (pašu pasūtīti) pētījumi un ekspertu slēdzieni. Tagad tiek runāts par medicīnas māsu trūkumu, ārstu un speciālistu trūkumu nozarē. Bet interesanti, kāpēc Valsts kontrole atzīst, ka pie mums pacienti nokļūst pie speciālistiem divas reizes vairāk nekā vidēji Eiropā? Un kāpēc citi dati uzrāda, ka vidēji ārstniecības speciālistu skaits uz iedzīvotāju skaitu Latvijā ir pietiekams tāpat kā medicīnas māsu skaits uz iedzīvotāju skaitu? Kāpēc Veselības ministrijai (VM) vēl līdz šim nav skaidras sapratnes cik tad īsti papildu darbos un kurās vietās (pie)strādā mediķi, ja ģeogrāfiski daudzos Latvijas reģionos to katastrofāli pietrūkst, bet citur (piem., Rīgā) ir pat rindas uz darba vietas gaidīšanu (sk.http://www.vmnvd.gov.lv/lv/503-ligumpartneriem/arstu-gaidisanas-saraksti) )? 

Esošā apmaksas sistēma neliek mediķiem normāli un godīgi nostrādāt pilnu darba slodzi vienā darba vietā un klātienē visu darba dienu. Ārstu algas ambulatorajā aprūpē un ārstu algas slimnīcās pat vienai specialitātei ir krasi atšķirīgas, sākot no pāris simtiem eiro līdz pat desmit tūkstošiem eiro, kaut nav noteikts, par cik lielu darba apjomu (kur nu vēl kvalitāti) ir šī samaksa. Viss tiekot maksāts par slodzes stundām (turklāt neapmaksājot virsstundas, dēvējot tās par normālo pagarināto darba laiku).

Valsts kontrole, skatot VID informāciju, arī atzīmē datus par mediķiem, kas strādā (vai drīzāk formāli skaitās, ka strādā) vairākos darbos vienlaicīgi. Pēc darba uzskaites dokumentiem sanāk, ka ikdienā vairākās darba vietās vienlaicīgi šie mediķi atrodas 24 un vairāk stundas, kas noteikti neatbilst īstenībai. 

Ir specialitātes, kur jau esošie kolēģi nemaz nepiesaka jaunas rezidentūras vietas, lai tur nenonāktu gadījuma rakstura entuziasti, kas pēc tam jau esošajiem sastādīs konkurenci un nebūs iespējams noturēt šādu "strādāšanas" monopolu. Konkurenti netiek pieļauti arī no jau praktizējošiem kolēģiem. 

Iepriekšējie ES izglītībai piešķirtie miljoni tika izšķērdēti dažādos kursos un neakreditētās programmās, lai apmācītu trūkstošajās specialitātēs (neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsts un ģimenes ārsts) jau praktizējošos ārstus. Rezultātā reālu labumu guva tikai kursu pasniedzēji un to monopolistiskie organizētāji, jo tie ārsti, kuri apguva šīs tālākizglītības kvalifikācijas neakreditētās programmas, tā arī netika sertificēti, jo, kā pēcāk izrādījās, šī nemaz nebija izglītības programma, tikai formālās izglītības kursi...

Sen nav noslēpums, ka Austrumu slimnīcā operāciju zāles tiek noslogotas labi, ja par 50%, tai pat laikā slimnīcu vadību tas neuztrauc un netiek prasīts no Veselības ministrijas papildu darbs ambulatorā aprūpē, lai noslogotu pie sevis strādājošos pilnas slodzes speciālistus, par ko slimnīca gūtu papildu ienākumus.

Tiek klusi murmināts par neatbilstošiem tarifiem, taču tā arī nav skaidrs, kāds neredzamais ienaidnieks Čakšai nav ļāvis pārrēķināt pakalpojumu cenas saskaņā ar Valdības rīcības plānu līdz 1. oktobrim. Tā pat nav skaļi pieteikta reforma, bet tikai elementāra matemātika, kur jau no 2017. gada visos līgumos varēja būt pareizie cipari un izlīdzināta netaisnība naudas sadalē.

Interesanti, ka, neskatoties uz nepietiekamiem līdzekļiem reālās ārstniecības pakalpojumiem, nesamērīgi lielām algām administrācijai un tiem pietuvinātajiem, visas slimnīcas strādā ar peļņu! Tas liecina, ka visi maksājumi ir nosegti, rēķini samaksāti un algas laikā saņemtas. Tas viss ir, pateicoties šai nepareizo tarifu sistēmai, kur īsti nevar saprast, kas un kā tiek ietverts cenā, kad un par ko tiek maksāts.

Austrumu slimnīcā saņem gandrīz 100 miljonus eiro gadā no Nacionālā veselības dienesta (NVD) kā valsts pasūtījumu, bet tik brīva vadības attieksme pret zemo darba efektivitāti liek domāt, ka viss visus apmierina un kaut kā jau viss tāpat notiek. Gudrākie nodaļu vadītāji ir atraduši veidus, lai motivētu arī medicīnas māsas, tur notiek gan operācijas, gan manipulācijas. Bet ir arī tādi, kam īpaši tas nerūp, jo slimnīcas vadību tas satrauc vismazāk.

 It kā uz pilnu slodzi un pilnu darba laiku esošo ārstu (daudzskaitlī) prombūtni nodaļās veiksmīgi nosedz rezidenti dienas otrā pusē, bet brīvdienās nodaļās nav arī rezidentu, tos var atrast tikai uzņemšanas nodaļās. "Akutizētie" ambulatora profila pacienti pacietīgi guļ slimnīcā nedēļām, gaidot rindu uz nepieciešamajiem izmeklējumiem un manipulācijām, jo ārpus slimnīcas sienām saņemt izmeklējumus par valsts naudu ambulatori faktiski ir neiespējami. 

Vai tad NVD ir paredzējis šādu darba organizāciju? Kas vispār nosaka, kā un kas slimnīcās ir jādara? No valsts puses nav ne nacionālo kvalitātes standartu, ne ārstniecības vadlīniju. Tas viss ir valdes rokās....

Izskatās, ka šī iesīkstējusī feodālā tipa labumu gūšanas sistēma pieder pie "sarkanajām līnijām", kuru nedrīkst pārkāpt. Tas ir tabu, līdzīgi kā neoficiāla paritātes vienošanās - nekādus ambulatoros pakalpojumus nedrīkst nodot slimnīcām vai konsolidēt publiskā sektorā; slimnīcās nedrīkst reāli sekot līdzi, kontrolēt darba izpildi un nodarbināt mediķus pilnas 8 stundas dienā - neatkarīgi no tā, kas un cik ir ierakstīts darba uzskaites tabelē, šajā laikā pavisam brīvi drīkst lasīt lekcijas, mācīt studentus, iet uz privātpraksi vai piestrādāt farmācijas firmās; nedrīkst runāt un apvienot jau esošus specializētus centrus, kaut tie nav pilnībā noslogoti; nedrīkst runāt par augstskolu apvienošanu jeb RSU pievienošanu LU, kas būtu finansiāli pamatoti.

Tāpat nedrīkst runāt par to, ko patiesi nozīmē termins "universitātes slimnīca"; nedrīkst ķerties klāt medikamentu cenām, regulējumam un kompensējamiem medikamentiem. Šeit ir milzīgas iespēju rezerves, jo tieši šeit, caur šo nekontrolēto feodālā tipa labumu gūšanas sistēmu tiek novirzīti vislielākie līdzekļi, kuri iet secen reālā ārstniecības darba apmaksai un reāli nepieciešamajiem ārstniecības pakalpojumiem, to kvalitātei un pieejamībai.

Čakšai ir vieglāk prasīt papildu 150 miljonus (it kā) algām, nevis ķerties klāt iesīkstējušās greizās sistēmas tabu tēmām - jo tad amatu zaudēs ātrāk nekā situācijā, ja nespēs novērst draudošo Dzemdību nama streiku. Ar milzīgo naudu tika aplaimoti visi, tikai ir noslēpums - kā?

Skaļi runājot par līdzekļu trūkumu veselības aprūpei un uzrādot pat aprēķinus par to apjomu gan relatīvajos, gan absolūtajos ciparos, Veselības ministrija izliekas nemanām un nepieskaita saviem izdevumiem arī pašvaldību investīcijas un veselības pabalstus iedzīvotājiem, tāpat kā neierēķina veselības aprūpes līdzekļos to, ka Aizsardzības ministrijai, Iekšlietu ministrijai un Tieslietu ministrijai arī ir savi veselības centri, mediķi un izdevumu pozīcijas, kas sedz pilnu veselības pakalpojuma cenu.

Tāpat nemana un neieskaita to, cik no 76 miljoniem eiro, ko veic brīvprātīgā privātā veselības apdrošināšana, ir valsts un pašvaldības iestādes, uzņēmumi un kapitālsabiedrības, kas sastāda vairāk nekā pusi no visa. Kopā saskaitot, tie jau ir ievērojami līdzekļi, kuri valstī tiek plānoti un ir ieguldīti veselības aprūpē no budžeta.

Izskatās, ka Čakša kā milzīgu atslogu medicīnas finansiālām problēmām redz pašvaldību budžetus. Piesedzoties ar prasību nodrošināt pieejamību veselības aprūpei, varēs pašvaldībām likt maksāt par slimnīcu komunāliem maksājumiem vai arī kā citādi finansiāli atbalstīt ārstniecības iestādes. Protams, veselība iestāžu valdes iestādēs ieceļ pašvaldības, un ne vienmēr tās nodrošina labu menedžmentu un kvalitatīvu iestādes darbu. Bet, tā kā no valsts puses netiek izvirzīti nekādi kvalitātes kritēriji, tad arī nekādas pamatotas pretenzijas par neefektīvu darbu celt nevar.

Veselības iestādes pēc savas struktūras ir komercuzņēmumi, līdz ar to tās atšķiras no skolām, kas ir iestādes. Līdz ar to pašvaldības nedrīkst segt tekošos izdevumus, tās drīkst veikt tikai investīcijas, bet ne komunālos maksājumus. Un maz ticams, ka pašvaldības būs sajūsmā par šo priekšlikumu, jo tieši dažu procentu ienākuma nodokļa novirzīšana Circenes plānotajam modelim, kas mazinātu pašvaldību budžetus, nobloķēja šo "veselības apdrošināšanas" ieceri .

Nav jau brīnums, ka Čakša nesaprot savus dīvainos priekšlikumus, skaidri parādot, ka, strādājot slimnīcu valdēs, nav sapratusi pamatdarbības principus un īstenībā nezina, kas notiek veselības aprūpes uzņēmumos.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...