Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeimas ceturtdien pieņemtie grozījumi Robežas likumā, kas Satiksmes ministrijai ļauj iecerētās elektroniskās robežšķērsošanas sistēmas administrēšanu uzticēt autopārvadātāju organizācijai Latvijas Auto, var novest nevis pie cerētajiem uzlabojumiem uz Austrumu robežas Terehovā, bet pie esošās „taloniņu sistēmas” legalizācijas un garantēta biznesa ar bijušās Parex bankas akcionāriem saistītajai SIA Austrumu kravu terminālis, kam pieder maksas stāvlaukumi uz robežas

Tie politiķi, kas ar elektroniskās robežšķērsošanas sistēmas ieviešanu vēlējās, lai tās uzturēšana nenonāk to pašu ekonomisko grupējumu rokās, kas jau kontrolē auto plūsmu uz Austrumu robežas, varētu būt vīlušies. Bija iecerēts, ka, dodot iespēju autopārvadātājiem ar interneta vai sms starpniecību elektroniski reģistrēties robežas šķērsošanai konkrētā laikā, viņi, pirmkārt, tiktu pasargāti no nīkšanas kilometriem garajā „dzīvajā” rindā, otrkārt, tiktu izskausta nelegālā kārtas numuriņu tirgošana un arī maksas stāvlaukumu jeb termināļu apmeklēšana arī nebūtu spiesta lieta.

Tomēr, labi gribēta, šīs sistēmas administrēšanas uzticēšana neatkarīgai organizācijai - Latvijas Autopārvadātāju asociācijai Latvijas Auto var tik un tā palīdzēt saglabāt ietekmi uz robežas ar bijušās Parex bankas akcionāriem saistītajai SIA Austrumu kravu terminālis, kam pieder miljonus izmaksājušais stāvlaukums Terehovā. Latvijas Auto prezidents Valdis Trēziņš Pietiek neslēpj, ka, stāstot par organizācijas gatavību jau kaut tūlīt ieviest sistēmu, rēķinās ar tehnisko un programmnodrošinājumu, ko jau izstrādājusi SIA Austrumu kravu terminālis, šo firmu sarunā dēvējot par „sadarbības partneri”. Trēziņš zina stāstīt, ka SIA Austrumu kravu terminālis ne tikai izstrādājusi un palaišanai sagatavojusi elektroniskās robežšķērsošanas sistēmu, bet jau paguvusi iepirkt papildu aparatūru, piemēram, auto reģistrācijas zīmes nolasītāju, kas jau gaidot sistēmas palaišanu Terehovas robežpunktā.

Tas viss rada iespaidu, ka šī firma jau pirms normatīvo aktu pieņemšanas rēķinājusies – sistēmas ieviešana galu galā tiks uzticēta viņiem. SIA Austrumu kravu terminālis līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Jānis Kaverskis savukārt neslēpj, ka viņa bizness ir ieinteresēts, lai elektroniskās robežšķērsošanas sistēma paredzētu auto izbraukšanu caur maksas stāvlaukumu. Pat, ja autopārvadātājs attālināti elektroniski reģistrējies robežšķērsošanai konkrētā laikā, viņam būšot grūti ierasties uz robežas precīzi noteiktajā laikā, tādēļ bez maksas stāvlaukumiem neiztikt. „Bez stāvlaukuma sistēma ir tikai pussistēma,” saka Kaverskis. Viņam pieder arī uzņēmums Parex brokeru sistēma, kas pirms tam piederējusi Parex bankai.

Daudz ko ietekmēs Ministru kabineta noteikumi, kas jāizstrādā Satiksmes ministrijai (SM) un jāapstiprina valdībai, jo tieši tajos jāatrunā elektroniskās robežšķērsošanas kārtība un prasības sistēmai. Tiek pieļauts, ka šajos noteikumos iespējams iestrādāt mehānismu, kas autopārvadātājus mudinās izmantot maksas autostāvlaukumus. Pēc Trēziņa teiktā var noprast, ka Latvijas Auto jau faktiski izstrādājis savu piedāvājumu un cer, ka SM to virzīs valdībā. Satiksmes ministrs Aivis Ronis Pietiek sola, ka martā no Latvijas Auto gaida prezentāciju un sekos līdzi, lai tiktu izraudzīta autopārvadātājiem izdevīgākā sistēma. Ne no viņa, ne SM valsts sekretāra Anrija Matīsa neizskan, ka ministrija varētu pati varētu uzņemties sistēmas izraudzīšanos konkursā, un tas tiks uzticēts Latvijas Auto zem SM „lupas”.

Tas viss, paša vārdiem runājot, ir „nepatīkams pārsteigums” Iekšlietu ministrijas parlamentārajam sekretāram, Saeimas deputātam no Zatlera reformu partijas (ZRP) Edmundam Demiteram. Viņš atceras, ka Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē, kad apspriesti attiecīgie likuma grozījumi, viņš Latvijas Auto uzdevis jautājumu, vai organizācija pati spēs ieviest elektroniskās robežšķērsošanas sistēmu, un atbilde bijusi apstiprinoša. Demiters aizstāvējis domu, ka sistēmas administrators jāizvēlas konkursā, bet šī ideja tika noraidīta. Neoficiāli no konkursa idejas oponentiem tobrīd bija dzirdams arguments, ka tādā gadījumā ir liels risks, ka konkursā pieteiksies un jauno sistēmu pārņems ekonomiskie grupējumi, kas jau saimnieko uz robežas, un turpināsies vecā shēma.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (Vienotība) likuma grozījumu virzīšanas gaitā Pietiek neslēpa, ka ir vēlme izvairīties no Igaunijas pieredzes, kur noteikts, ka autobraucējiem pat pēc elektroniskās reģistrēšanās robežas šķērsošanai pirms tam jāizbrauc cauri maksas stāvlaukumam. Igaunijā, kur sistēma ieviesta no pērnā gada augusta, autobraucējiem nākas lielāko daļu maksas par elektronisko robežšķērsošanu atstāt maksas stāvlaukumos, – ja pati rezervācija internetā vai ar sms palīdzību maksā 1 eiro, iebraukšana stāvlaukumā atkarībā no tā, cik tuvu robežai tas atrodas, maksā no 1-3 līdz 14 eiro.

Minētos grozījumus Latvijas Republikas valsts robežas likumā, ar kuriem tiek ieviesta elektroniskā robežšķērsošana, Saeima vienbalsīgi pieņēma aizvadītajā ceturtdienā, 12. janvārī. Likumā noteikts, ka rindu uz robežas administrē SM, kas ar līgumu šo uzdevumu var deleģēt autopārvadātāju profesionālajai organizācijai, kas Latviju pārstāv Starptautiskajā Autopārvadātāju savienībā IRU. Sākotnēji Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā strādājot pie šiem likuma grozījumiem izskanējis SM priekšlikums minēt konkrēti, ka administrēšana jāuztic Latvijas Autopārvadātāju asociācijai Latvijas Auto, bet izlemts konkrētu organizāciju likumā neminēt. Tomēr tā kā kritērijam par starptautisko pārstāvību atbilst tikai Latvijas Auto, skaidrs, ka norma attiecas tieši uz šo organizāciju. Tagad rodas aizsomas, ka Latvijas Auto kā „cepuri”, zem kuras paslēpties, izmantojuši uzņēmēji, kuru atklāta parādīšanās pie apvāršņa jau saknē varēja atturēt no jaunās sistēmas ieviešanas.

Deputāti atceras, ka Latvijas Auto prezidents Trēziņš Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā solījis, ka pārņemta tiks igauņu sistēma un tas atvēris visas durvis, jo igauņu ieviestā elektroniskā robežšķērsošana tiek pasniegta kā veiksmes stāsts cīņai ar Eiropas Savienības Austrumu robežu apkaunojošajām automašīnu rindām. Igaunijas Iekšlietu ministrijas konkursā par elektroniskās robežšķērsošanas sistēmas ieviešanu uzvarēja igauņu firma Girf OU. Konkursā piedalījās arī firma Sivex International, kurai, izrādās, jau vairāk nekā 10 gadus noslēgts sadarbības līgums ar SIA Parex brokeru sistēma. Kaverskis atzīst, ka sistēma, kuru kopā ar Latvijas Auto gatavs palaist Austrumu kravu terminālis, ir izstrādāta kopā ar igauņu Sivex Internetional, un tai dots nosaukums iNext.

SIA Parex brokeru sistēma partneris Sivex International Latvijā jau reģistrējis mājaslapu inext.lv, kur testa režīmā iespējams apskatīt elektroniskās robežšķērsošanas reģistrācijas sistēmu. Mājaslapā norādītais kontakttālrunis atrodas Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Terehovas robežkontroles punktā. Austrumu kravu terminālis ar robežsardzes Ludzas pārvaldi jau iepriekš ir noslēdzis līgumu par kārtas numuriņu dalīšanu „dzīvās” auto rindas regulēšanai uz robežas. Iepriekš izskanējusi informācija par gadījumiem, kad šie bezmaksas taloniņi tirgoti pat par 100-150 eiro gabalā. Neoficiāli izskan bažas, ka ,elektroniskās robežšķērsošanas sistēmas ieviešanā iesaistoties ar „pareksiešu” grupējumu saistītiem uzņēmējiem, notiktu esošās talonu tirgošanas sistēmas legalizācija.

Tagad Trēziņš Pietiek nevar konkrēti pateikt, kuru sistēmu domā – Girf OU vai Parex brokeru sistēmas sadarbības partneru izstrādāto. Piesauktas tiek abas, un Trēziņš tikai norāda, ka piedāvājumi ir vairāki. Jebkurā gadījumā, lai kuru sistēmu no igauņiem vēlētos pārņemt Latvijas Auto Girf OU vai Sivex International –, abās tiek respektētas pierobežas stāvlaukumu īpašnieku biznesa intereses, kuras vēlējās apiet Latvijas likumdevējs. Šobrīd Igaunijā notiek tiesāšanās starp sistēmas administratoru Girf OU un Sivex International, jo pēdējie uzskata, ka sistēmas ieviesējs nozadzis viņu izstrādātās sistēmas ideju, kamēr tā bijusi publiski pieejama testa režīmā.

Īpaši aktīvi elektroniskās robežšķērsošanas sistēmas ieviešanu lobēja tā dēvētais ZRP šķeltnieku sešinieks. Īsajā likuma grozījumu apspriešanas gaitā sešu pie partijām nepiederošo Saeimas deputātu grupa paguva izplatīt vismaz trīs atbalstošus paziņojumus par šo tēmu, neskaitot individuālo uzstāšanos. Decembra sākumā, kad Saeima šo likumu skatīja priekšpēdējā - otrajā – lasījumā, sešinieka neformālais līderis Klāvs Olšteins uzstājās debatēs, aizstāvot šīs sistēmas uzticēšanu tieši Latvijas Auto, kas jau ilgāku laiku esot strādājusi pie elektroniskās robežšķērsošanas sistēmas izveides. „Asociācijas rīcībā jau šobrīd ir visa nepieciešamā kompetence un aprīkojums, lai šādu sistēmu ieviestu. Asociācija ir arī norādījusi uz to, ka šādu sistēmu varētu ieviest mēneša laikā, vajadzīga vien zaļā gaisma no atbildīgajām institūcijām un sakārtota likumdošana,” uzsvēra Olšteins. Tagad zināms, ka Olšeina piesauktais Latvijas Auto rīcībā it kā esošais aprīkojums un kompetence ir SIA Austrumu kravu terminālis izstrādātā sistēma. Lai gan atsevišķiem kādreizējiem Olšteina partijas biedriem gan no Vienotības, gan no ZRP šīs aktivitātes izraisīja piesardzību, konkrētas aizdomas par lobēšanu, kuras politiķi būtu gatavi oficiāli paust, neizskanēja. Tika piedāvāta nevainīgākā versija, ka Olšteins, nespēdams iegūt solīto amatu SM, vēlas izmantot situāciju un sevi pozicionēt kā elektroniskās robežšķērsošanas ieviesēju, kas tiek pasniegta kā veiksmes stāsts.

Novērtē šo rakstu:

33
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

12

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

FotoGarkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā tādā Mežonīgo Rietumu šerifu pilsētā, - ir domei labvēlīgie un nelabvēlīgie rajoni, kā arī pareizie cilvēki, kam pilsētiņā atļauts faktiski viss.
Lasīt visu...

12

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

FotoDrīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami risināmu problēmu, un no ministres, kura daudzus gadus šajā jomā ir strādājusi, mums ir tiesības gaidīt taustāmus rezultātus arī bez īpaša iešūpošanās perioda, kā to solīja premjers Māris Kučinskis un topošā amata kandidāte. Gads būs pagājis, taču vai mēs varam nosaukt kaut vienu veselības ministres sasniegumu, kaut vienu izcīnītu uzvaru pacientu un medicīnas darbinieku interesēs?
Lasīt visu...

21

Fotogrāfe un divas mammas

FotoSociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darīt privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. Netrūka arī to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...