„Čekas maisos” uzietais bijušais LU rektors Zaķis Rīgas domē nav iekļuvis

2006. gadā Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) klajā nāca ar informāciju, ka no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) ir saņemtas ziņas, ka bijušais Latvijas Universitātes rektors Zaķis varētu būt sadarbojies ar LPSR VDK, un šī informācija ir jāiekļauj ziņās par deputātu kandidātiem.

Toties tagad, nepilnus 11 gadus vēlāk, šie dati par Zaķi, kurš uz Rīgas domi kandidē no Saskaņas un Gods kalpot Rīgai apvienotā saraksta, CVK mājas lapā vairs nebija atrodami. Tieši pretēji – tur bija lasāms šāds teksts: „Deputātu kandidāts ir norādījis (-usi), ka nav sadarbojies (-usies) ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izklūdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.” Nekādu datu no TSCD tur nav.

Pats Zaķis ar partijas Gods kalpot Rīgai preses pārstāvja starpniecību Pietiek sniedza ļoti lakonisku komentāru, pavēstot, ka „tur nav, ko baigi skaidrot, jo jau iepriekšējās vēlēšanās viss bija labi un Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs nekādus aizliegumus nedeva”. Savu iespējamo sadarbību ar VDK ziņotāja statusā viņš ne noliedza, ne apstiprināja.

Šāda situācija varēja rasties tāpēc, ka TSDC oficiālā nostāja ir, ka tikai pirms Saeimas vēlēšanām tam ir jāpublisko informācija par deputātu kandidātu iespējamo „VDK stukača” statusu un atrašanos „čekas maisos”, savukārt pirms pašvaldību vēlēšanām šāda informācija vēlētājiem sniegta netiks.

TSDC atsaucas uz to, ka Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 9.panta 6.punkts nosaka, ka domes vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un domē nevar ievēlēt personas, kuras ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki.

„Šā likuma 22.panta 3.punkta 6.apakšpunkts nosaka, ka kandidāts svītrojams, pamatojoties uz attiecīgas iestādes izdotu izziņu vai tiesas spriedumu par to, ka kandidāts ir vai ir bijis PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks, - to apliecina attiecīgās tiesas spriedums,” skaidro TSDC. Savukārt par VDK ārštata darbiniekiem – „stukačiem” likumā, kā izriet no TSDC vēstījuma, nekas nav teikts.

Zaķa gadījums tomēr bija īpašs ar to, ka pirms 11 gadiem viņš, kandidējot uz Saeimu, bija „izgaismojies”, un šīs ziņas Pietiek un arī citi tagad publiskoja atkārtoti. Taču vēlētājiem 3. jūnijā nebija nekādas oficiālas informācijas par to, ka viņiem piedāvātajos sarakstos desmiti un simti, varbūt pat tūkstoši kandidātu atrodas „čekas maisos” kā iespējamie Valsts drošības komitejas aģenti – „stukači”.

Tas nozīmē, ka vēlēšanās Ušakova/Amerika sarakstā atkal startējušais bijušais Latvijas Universitātes rektors Zaķis, par kura atrašanos „čekas maisos” zināms no iepriekšējām vēlēšanām, būs izņēmums, - citu kandidējušo un arī ievēlēto „stukaču” vārdi saskaņā ar pašreizējo likumdošanu paliek un arī paliks nezināmi.

TSDC oficiāli informē, ka „Saeimas vēlēšanu likuma 5.panta 5.apakšpunktā noteikts, ka Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki, vai personas, kuras ir bijušas PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieki, izņemot personas, kuras bijušas tikai PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu, administratīvi saimnieciskās struktūrvienības darbinieki”.

„Šā likuma 15.panta 4.punktā noteikts, ka Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina, lai ne vēlāk kā divdesmit dienas, bet, ja Saeimas vēlēšanas notiek Satversmes 48.pantā paredzētajā gadījumā,- ne vēlāk kā desmit dienas pirms vēlēšanu dienas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" tiktu publicēti to kandidātu vārdi un uzvārdi, attiecībā uz kuriem Totalitārisma seku dokumentēšanas centram ir ziņas, ka tā rīcībā, Valsts arhīvā vai citās valsts glabātavās ir dokumenti, kas liecina, ka šie kandidāti varētu būt sadarbojušies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji,” skaidro TSDC.

Novērtē šo rakstu: