Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

04.02.2015. Valmierā, Vidzemes Augstskolā notika ekspertu diskusija, kuras vāji afišētais mērķis bija pārliecināt sabiedrību, ka Latvijā mežs jācērt pusotru reizi vairāk, kas ne tikai raisa ekoloģisko katastrofu, bet arī apdraud Latvijas ekonomiku. To visu varēja vērot tiešraidē. Jau iepriekš paldies par ieteikumiem draugiem, šī ir mūsu kopīga problēma!

Koksnes cenas vajadzētu "nomest 10, pat vairāk eiro"?

Pēc skaistām un, spriežot pēc gramatiskajām kļūdām, privātam prezentācijām ar šķietami izciliem datiem un salīdzinājumu ar citām Eiropas valstīm tika uzdots jautājums LKF izpilddirektoram Kristapam Klausam: „Kāds ir plāns koksnes iepirkuma cenu paaugstināšanai?” Uz ko sekoja atbilde, ka „Mums vajadzētu nomest 10, pat vairāk eiro". Un tas ne tikai lika izgaist skaistu datu ilūzijai, bet pievērsa uzmanību maz pārrunātajai niansei par meža izzāģēšanas daudzumu, kas vistiešāk apdraud privātu mežu īpašniekus, Latvijas ekonomiku un ekoloģiju.

Palielinot preces daudzumu, vienmēr kritīs vērtība!

Pie maz afišētas, bet tagad saprotams, pašas svarīgas nianses pieder vēlme pārliecināt sabiedrību mežu cirst vairāk, proti, no 11, 5 miljoniem kubikmetru uz 17 milj. kubikmetru. Ja 17 : 11.5 ~ 1,47 – sanāk teju pusotru reizi lielāks daudzums, kuru aizpildīs „Latvijas Valsts meži”, kuru pārstāvis arī bija uz apspriešanu un izteica velmi pāriet uz tirgus cenām, kuras nenoteiktu valsts, kas sākumā šķiet nevainīgi.

Vēl pamatskolā māca, ka preces daudzums ietekmē cenu, jo vairāk preces, jo zemāka cena un otrādi, jo mazāk preces, jo lielāka cena. Lai gūtu skaidrību no sekojošajiem jautājumiem, salieciet kopā K. Klausa atbildi par augstām cenām, cērtama daudzuma mākslīgu palielināšanu un uzņēmumu „Latvijas Valsts meži”, kam pieder aptuveni 50% Latvijas mežu!

Kur garantija, ka valsts ekonomika paliks stabila, ja palielinās cērtamo koku daudzumu?

Vai privāto mežu īpašnieki varēs atļauties oficiāli nolīgt mežstrādniekus, ja kritīs cena?

Vai privāto meža īpašniekiem vispār atmaksāsies zāģēt kokus, ja cenas būs par 10 € zemākas?

Vai ir aprēķināti valsts zaudējumi, ņemot vērā, ka nodoklis nav likme, bet procents un cena koksnei var kristies par 10 €?

Skaidra lieta, ka cenu kritums izdevīgs tikai koksnes pārstrādātājiem no ārzemēm.

Latvijai pilnākās lielāka CO2 kvota!

Šaubas rada koksnes pārstrādātāju arguments cērtama apjoma palielināšanai, proti, daudz koku jau pūst un tie jānozāģē. Kopš kura laika, piemēram, mēbeļu ražotājus interesē sapuvuši koki? Acīmredzami runa iet par veseliem kokiem, un tas nozīmē, ka Latvijai ir daudz lielāks skābekļa ražošanas un CO2 pārstrādes potenciāls, kas norāda, ka Latvijai piesākās lielāka CO2 kvota, kuru Latvija nav spējīga iztērēt un to pārdod.

Iegūtie līdzekļi no CO2 kvotām pilnībā nonāk valsts kasē, saudzējot dabu un katra Latvijas iedzīvotāja ekonomisko drošību!

Mītiskie eksperti, mītiskie argumenti, jeb jautrība.

Tika pamanīta arī pozitīva - uzjautrinoša lieta. Jautrību radīja Swedbank galvenā ekonomista ķermeņa valoda (nekontrolēti žesti, kuri pārņem cilvēku brīdī, kad viņš mēģina slēpt informāciju un melot), ar kuru viņš pasniedza Swedbank prezentāciju. Reti kad var ar jautrību vērot prezentācijas, un šī bija tā reize, kad eksperts izvairās no atbildības par saviem datiem.

Tāpat jautrību radīja iespēja vērot, kā eksperts izvairās parādīt vienā lapā Eiropas un Krievijas ekonomikas attīstības grafikus, kuru dinamika bija pat ļoti līdzīga gan pēc gadiem, gan pēc attīstības. Taču nepilnības grafikos nav svarīgas, svarīgi, ka mums jācērt vairāk, jo Eiropas Centrālā banka piezīmēs vairāk naudas, eiro kritīsies līdz dolāra vērtībai (1:1) un kredītus varēs ņemt lētāk. Par atdošanu runas nebija.

Kāds sakars Latvijas mežiem ar Ukrainas konfliktu? Eiropas Centrālā banka ir tā, kas piezīmē klāt naudu, proti, palielina daudzumu, samazinot vērtību, un tas ir tas, no kā baidījās un citus mēģināja pasargāt patiesie eiroskeptiķi! Un te joki mazi.

Jāpiebilst, ka Swedbank, jeb postHansabanka pieder zviedriem, tas nav Latvijas uzņēmums, un pagājušajā gadu desmitniekā šis uzņēmums aktīvi piedalījās Latvijas nekustāmu īpašumu tirgus pārkarsēšanā.

Sausais atlikums par meža cērtama daudzuma palielinājuma ieceri

Eksperti izvairās no atbildības par saviem datiem.

Trūkst Eiropas Komisijas komentāru par šo ieceri.

Trūkst garantēts saraksts par valsts līdzekļu ieguvi.

Trūkst precīzs saraksts ar summām, cik iegūs valsts nozares no valsts gūtajiem ienākumiem.

Trūkst pārliecības, ka šī iecere neapdraud privātu mežu īpašniekus un ekoloģiju Latvijā.

Trūkst kompetentu ekspertu atzinuma ar atbildību par sniegtajiem datiem.

Trūkst ticamības tam, ka meža resurss jāpalielina tieši tad, kad krītas naudas (€) vērtība.

Trūkst pārliecības, ka šis nav kārtējais ārzemnieku peļņas triks, kurš neiet cauri viņu valstīs.

Jums pēc izlasītā arī radās jautājumi līdzīgi tiem, kas seko zemāk?

Varbūt Raitim Kononovam taisnība, ka „DP nodarbojas ar izspiešanu, jumtošanu un atbalsta kontrabandu” un viņiem nav laika ķerties klāt Eiropas uzņēmumu haizivīm, kas  grasās atkal „nogāzt” Latvijas ekonomiku?

Varbūt tikai sakritība, ka Juta Strīķe ir KNAB strīdu epicentrā katras valsts krīzes priekšvakarā, kad ir nepieciešama iestādes saliedētība, lai izvērtētu amatpersonu saikni ar ārzemju uzņēmumiem?

Sargiet sevi, lai varētu nosargāt valsti! 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...