Ciešie kontakti ar "Vienotību" un dāsnie valsts līgumi ļāvuši "Prudentiai" dubulti "uzresnēt"
PIETIEK27.05.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ciešie kontakti ar valdošās partijas Vienotība pārstāvjiem un dāsnie valsts un valsts kapitālsabiedrību līgumi ļāvuši bēdīgi slavenajai konsultāciju kompānijaiPrudentia Advisers gada laikā dubulti "uzresnēt": tās apgrozījums dubultojies, bet peļņa pieaugusi līdz 271 tūkstotim eiro.
Kā zināms, Prudentia pēdējo gadu zināmākie "sasniegumi" ir pastāvīgie labi apmaksātie (un neveiksmīgie) solījumi atrast investorus aviokompānijai airBaltic, kā arī konsultēšana Liepājas metalurga lietā līdz pat uzņēmuma maksātnespējai un padomi par labākā uzņēmuma iegādes pretendenta izvēli, kuru rezultāti ir redzami jau pašlaik, "labākajam pretendentam" atlaižot metalurģijas uzņēmuma darbiniekus un sašaurinot ražošanu.
Taču visas šīs neveiksmes Prudentia konsultāciju ņēmējiem uz pašas Prudentia biznesu ir atsaukušās tikai pozitīvi, - uzņēmuma apgrozījums, kā rāda Prudentia Advisers gada pārskats Lursoft datu bāzē, ir pieaudzis no 1,03 miljoniem eiro 2013. gadā līdz 2,21 miljonam eiro pērn. Būtiski palielinājusies ir arī Prudentia tīrā peļņa: 2013. gadā tā bija 220 tūkstoši gadu, bet pērn - jau nepilns 271 tūkstotis eiro.
"2014. gads Sabiedrības darbībā vērtējams pozitīvi, jo arī 2014. gadā Sabiedrība uzrādījusi labus izaugsmes tempus - -115% salīdzinājumā ar 2013. gadu, apgrozījumam sasniedzot 2 216tk EUR. 2014. gadu Sabiedrība noslēgusi ar peļņu 271 tk EUR," teikts uzņēmuma vadības ziņojumā. Tajā Prudentia min arī savus nozīmīgākos klientus un finanšu avotus - tos pašus airBaltic un Liepājas metalurgu, tā kreditorus un administratoru Haraldu Velmeru:
"2014. gadā Sabiedrība tika iesaistīta vairākos nozīmīgos projektos. Sabiedrība sniedza konsultācijas un sekmēja Latvijas nacionālās aviosabiedrības airBaltic privāto kredītsaistību restrukturizāciju apt. 75m EUR nominālvērtībā. Tāpat Sabiedrība sekmēja un sniedza konsultācijas MAS Liepājas metalurgs" maksātnespējas administratoram Haraldam Velmeram par metalurģijas nozari un rūpnīcas aktīvu vērtēšanu un pārdošanu par 107mEUR."
Interesanti, ka šie ir vienīgie klienti, kurus nosauc Prudentia; citi klienti tiek paturēti noslēpumā, lai gan tiek apgalvots, ka "sabiedrība ir aktīvi darbojusies arī citos projektos, sniedzot stratēģiska rakstura konsultācijas vienam no vadošajiem Latvijas farmācijas vairumtirdzniecības nozares uzņēmumiem, un konsultējusi arī vairākus potenciālos investorus par investīcijām Latvijas banku sektorā".
Pretēji joprojām izplatītajam viedoklim Prudentia Advisers gan ir diezgan maza saistība ar Prudentia oficiālo "seju" - sevi par investīciju baņķieri dēvējošo Ģirtu Rungaini (attēlā). Jau kopš 2013. gada vidus viņa uzņēmuma IBS Prudentia kontrolē oficiāli palikuši tikai 8% Prudentia Advisers kapitāldaļu, bet pārējie 92% 2013. gada gada 12. jūnijā līdzīgās daļās pārgājuši tobrīdējo uzņēmuma vadītāju Kārļa Krastiņa un Reiņa Martinsona īpašumā.
Šī uzņēmuma īpašnieku maiņa bija notikusi ārkārtīgi klusi, un arī Lursoft datu bāzē atrodamajā Prudentia Advisers 2013. gada pārskata vadības ziņojumā nekas par uzņēmuma īpašnieku maiņu un tās iemesliem nebija teikts, savukārt IBS Prudentia vadības ziņojumā bija minēts, ka "Sabiedrības līdzdalība samazinājās līdz 8% pirms tam 100% kontrolētajā uzņēmumā SIA Prudentia Advisers, tās vadībai pilnībā izpērkot jauno daļu emisiju".
Pirms tam Pietiek jau vairākkārt informējis - lai gan Rungainis regulāri uzstājas ar pamācībām uzņēmējiem un politiķiem par pareizu uzņēmējdarbību, Lursoft dati kopā ar Pietiek rīcībā nonākušajiem dokumentiem par valdības nodrošinātajām regulārajām "piešpricēm" Rungaiņa uzņēmumam rāda citu ainu: politiskās tuvības nodrošinātā, nekādu reālu labumu valstij nedevušā līguma ar nacionālo aviokompāniju airBaltic dotie ienākumi 2012. gadā bija bijuši faktiski vienīgais Rungaiņa uzņēmuma Prudentia Advisers ieņēmumu un iespaidīgās peļņas avots.
Savukārt 2011. gada nogalē noslēgtā airBaltic un Prudentia Advisers pakalpojumu līguma teksts, ko Pietiek jau publiskojis, rāda, ka ik nedēļu SIA Prudentia Advisers no nacionālās aviokompānijas bijusi tiesīga saņemt 13 794 latus (ieskaitot PVN). Cik zināms Pietiek, šis līgums tā arī nav lauzts, kaut gan Prudentia nav spējusi atrast airBaltic potenciālo investoru.
Pietiek jau informējis, ka laikā, kad valdību vadījis Valdis Dombrovskis (Vienotība), Prudentia konsultāciju pakalpojumi bez konkursa pirkti nu jau trīs lielākajās krīzes situācijās - tā vēl aizvien tiek algota nacionālās lidsabiedrības airBaltic stratēģiskā investora piesaistei, kas nav bijusi veiksmīga, iepriekš tā piesaistīta Parex krīzes laikā, pēcāk - arī Liepājas metalurga problēmu risināšanai.
Tas rāda, ka valdība Prudentia faktiski izvēlējusies par pastāvīgu partneri iespējamu krīžu risināšanā, tādēļ ir neskaidrs, kādēļ potenciāls privātais konsultants netiek meklēts konkursā, slēdzot konsultāciju līgumu uz vairākiem gadiem.
Iepriekš Rungainis savu finansiālo veiksmi Dombrovska valdības pasūtījumu pildīšanā ir skaidrojis šādi: „Nevajag iet lielzagļu pavadā, kam Prudentia traucē izkārtot zaudēto naudu vēlamajā apmērā no airBaltic. Prudentia atlīdzība ir daudzas reizes mazāka un līdz kabatai nonāk tikai daži procenti no ienākumiem. Šāda līmeņa naudas jebkad no valsts ir dabūjuši tikai augstāk minētie lielzagļi.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
