Cietumniekam sāp zobi? Stomatologa vietā Valmieras cietumā viņu apskata terapeits
PIETIEK04.12.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jūs esat cietumā un jums neizturami sāp zobs? Ja runa ir par Valmieras cietumu, labākajā gadījumā varat cerēt uz kādu analgīnu un uz to, ka stomatologa vietā jūs apskatīs... terapeits. Pietiek publicē vēl vienu lasītāja stāstījumu par situāciju Valmieras cietumā.
„Pēc raksta publicēšanas Pietiek cietuma vadības attieksme pret tobrīd pirmstiesas apcietinājumā esošo Mārtiņu Karasevu ir tikai pasliktinājusies. Tā vietā, lai censtos raksta kādu risinājumu, cietuma administrācija pārvietoja Karasevu uz vienvietīgu kameru, lai pilnībā izslēgtu jebkādas socializēšanās iespējas. Tāpat veiktajās "pārrunās" tika norādīts, ka tiek izsūtīts „pārāk daudz sūdzību”.
Visas valsts instancēm domātās vēstules, tajā skaitā iesniegumi un sūdzības, pirms nosūtīšanas cietuma administrācijas darbinieki nokopē. Pēc cietuma priekšnieka Andra Bašķa lūguma tikai nozīmēta psihiatra pārbaude, cenšoties norakstīt nosūtītās sūdzības uz tobrīd apcietinājumā esošās personas nepieskaitāmību. Psihiatra pārbaudē šāda iespējamība tika izslēgta.
Pēc veikta zvana uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes Medicīnas daļu sāka izsniegt pretsāpju zāles. Atgādinu, ka problēmas iemesls ir sastrutojis zobs. Pēdējā mēneša laikā zāles ir izsniegtas periodiski, nenodrošinot ārsta pieejamību nedēļas nogalēs vai svētku dienās, līdz ar to šajās dienās pretsāpju medikamenti vispār netiek izsniegti.
Ārsta prombūtnes gadījumos kompetenta pārbaude netiek veikta, un medikamentus Medicīnas nodaļā esošais dežūrdarbinieks atsakās izsniegt. Ātro palīdzību cietuma darbinieki kategoriski atsakās izsaukt (lūgums par neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšanu ir atskanējis vairākkārt un vienmēr ticis noraidīts). Pēc cietuma administrācijas sniegtās informācijas stomataloga pakalpojumi uz vietas cietumā nav pieejami, jo cietuma stomatoloģe ir bērna kopšanas atvaļinājumā.
Tiek liegti reabilitēšanās pasākumi, lai gan Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure to Karasevam atļāvusi, cietuma priekšnieks, sodot par lielo sūdzību skaitu, ir to liedzis.
Kā viena no pēdējām atriebības darbībām, kas sekojušas no cietuma administrācijas puses, ir aizliegums sazināties ar advokāti. Nemaz nerunājot par konfidenciāla zvana nodrošināšanu, kas arī līdz šim netikta nodrošināta.
Precīzāk - ar advokāti sazināties aizliedza Aleksandrs Timuks. Šis konkrētais darbinieks novembra sākumā tobrīd vēl pirmstiesas apcietinājumā esošo Karasevu, kuram ar Valmieras tiesas lēmumu bija jāatrodas Valmieras cietuma izmeklēšanas nodaļā, nesankcionēti konvojējis uz citām cietuma daļām jau tobrīd Karasevu pielīdzinot notiesātai personai. Valmieras tiesas tiesnesis Alvis Melbergs šādu atļauju nebija izsniedzis un Karasevam bija jāatrodas norādītajā nodaļā.
Pievienoju A.Melberga atbildi par sankcionētu konvojēšanu uz citām ieslodzījuma vietām, Valmieras cietuma priekšnieka A.Bašķa atbildi uz iesniegumu par stomatoloģiskās palīdzības nesniegšanu un atbildi no LR Tiesībsarga par saņemtajiem M.Karaseva iesniegumiem un turpmāko darbībām.”
Pietiek no Ieslodzījuma vietu pārvaldes joprojām nav izdevies saņemt nekādus komentārus par Valmieras cietumā notiekošo.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
