Iesaki rakstu: 
Pasaules valstu vidū Latvija neapšaubāmi kļūst par dzīvošanai ļoti nepievilcīgu vietu tieši valdošās kliķes kriminogēnā rakstura dēļ. Spilgts piemērs ir jaunizceptie likumi par sodu par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, kuri nav samaksāti 30 dienu laikā, piedziņu ar tiesu izpildītāju palīdzību. Ko tas reāli nozīmē autovadītājiem un visiem Latvijas cilvēkiem?
Tikai nesāksim te diskusiju par satiksmes drošību no sērijas, sak, nevajag pārkāpt, tad nevajadzēs maksāt sodus. Zirgam ir četras kājas, bet pat viņam gadās paklupt. Tavs "noziegums" var būt par vienu dienu nokavēta tehniskā apskate (piemēram, Lietuvā vai Vācijā tā ir reizi divos gados) vai "nelikumīgi" novietota automašīna. Gadās. Vakar te nebija zīmes, bet šodien maksas stāvvietu lobijs panāca, ka ir. Nu neievēroji. Tu esi "vainīgs", tātad - maksā.
Ko "dabā", reāli nozīmē sodu apmaksas termiņu samazināšana, no vienas puses un tiesu izpildītāju iesaistīšana - no otras?
Tas nozīmē, ka tu vairs nevari būt drošs par to, ka rīt nenonāksi "uz ielas", bet tavi bērni nepaliks bez tava dzīvokļa vai mājas tad, kad būs pienācis tavs aiziešanas laiks. Jo...
Skaidrā latviešu valodā jaunā likuma komentētāja pateica, ka "soda nenomaksas gadījumā piedziņa tiks vērsta uz parādnieka kustamo un nekustamo mantu". Ņemot vērā, ka tiesu izpildītāju apetīte ir gluži negausīga, nekaunība - neizmērojama, bet valsts juridiskais atbalsts (jumts) - neierobežots, neliels parāds ekonomiski nelabvēlīgā brīdī ātri vien var pārvērsties par smagu vai pat neatrisināmu problēmu.
Tie laiki, kad valsts saviem pilsoņiem palīdzēja problēmas risināt, ir pagājuši. SIA LV nevienu jūsu problēmu nerisinās, un jūs paliksiet vieni pret nežēlīgo un neģēlīgo mašinēriju, kuru, protams, darbina cilvēki - nelieši.
Diemžēl gan tagadne, gan vēsture liecina, ka Latvija ir pārbagāta ar zemiskiem cilvēciņiem, kuri slēptā un nu jau ne tik slēptā veidā gatavi par vērdiņiem saviem tautiešiem pārgrauzt rīkli un sūkt asinis. Labs piemērs tam ir tiesu izpildītāji, no kuriem daudzi uz grūtībās nonākušu cilvēku rēķina kļuvuši par multimiljonāriem.
https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/tiesu-izpilditaju-elite-kluvusi-par-multimiljonariem/
Saprotams, ka par "jumtošanu" jādalās ar likumdevējiem, kas tikai aklam un stulbam nav izsecināms.
Labi, lai paliek ar tiem tiesu izpildītājiem - gan jau pienāks arī viņu stunda stāties taisnīgas tautas tiesas priekšā.
Vēlos vērst lasītāja uzmanību tieši uz šo: "Piedziņa tiks vērsta uz parādnieka kustamo un nekustamo mantu."
Jau deviņdesmitajos gados iedraudzējos ar kādu amerikāni, kurš bija atbraucis uz Latviju. Viņa teiktais mani izbrīnīja: "Jūs te pārāk labi dzīvojat. Daudziem personīgās mājas, dzīvokļi." Toreiz mani tas izbrīnīja, jo domāju, ka amerikāņi dzīvo labāk. Es nesapratu, ka visa viņu dzīve ir uz parāda un attiecīgi pakārtota parāda atmaksas grafikam. Būt par nekustamā īpašuma īpašnieku viņiem skaitījās luksuss. Mums tas bija pašsaprotami.
Nesen dzirdēju kāda bulgāru politiskā analītiķa komentāru par to, ka Austrumeiropas, postpadomju valstu iedzīvotāji vēl ir saglabājuši lielu nekustamo īpašumu daļu savā īpašumā un pasaules "eliti" tas neapmierina. Vajag atņemt. Jo pārējā pasaules daļā, piemēram, ASV vai "vecajā" Eiropā, cilvēki pārsvarā dzīvo īres namos, dzīvokļos vai maksā hipotēku.
Tādēļ tika īstenots "kovidšovs", sagraujot ekonomiku, mazo un vidējo biznesu.
Latvijā šajā druvā raženi strādā kolaboranti - okupācijas administrācijas nelieši ar latviskajiem un citiem uzvārdiem, ieviesdami NĪN, paaugstinādami to (ar kadastra vērtību palielināšanu) līdz nepaceļamiem augstumiem un tagad - izgudrodami juridisku veidu, kā grūtībās nonākušam cilvēkam pat par maznozīmīgu CSN pārkāpumu atņemt dzīvokli, māju vai vasarnīcu.
Lieki teikt, ka tādējādi tiek pārkāptas cilvēka pamattiesības, kuras, starp citu, garantētas ne vien Eiropas cilvēktiesību hartā, bet arī Latvijas pamatlikumā - Satversmē (https://likumi.lv/ta/id/57980-latvijas-republikas-satversme). VIII,96) Bet tā jau ir kļuvusi par Latvijas ikdienu.
Izsaku cerību, ka Latvijas tauta apzināsies savu neapskaužamo stāvokli un mobilizēsies cīņai. Cīņai par savām un bērnu tiesībām būt, dzīvot un pastāvēt SAVĀ - paša Radītāja dotā zemītē. Jo citas mums nav...
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
