Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Cik tālu ir Grieķija?

Smaka (literārs pseidonīms)
25.01.2015.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

25. janvārī Grieķijā norisinājās ārkārtas vēlēšanas. Visticamākais iznākums saskaņā ar aptaujām ir kreisās Syriza partijas uzvara, kas tai dotu papildu 50 balsis parlamentā saskaņā ar Grieķijas vēlēšanu likumdošanu. Lai arī visas avīzes ir tikušas piekladzinātas par iespējamiem vēlēšanu iznākumiem un to politiskajām sekām, skaidrības ir maz. Galvenie jautājumi saistīti ar iespējamo izstāšanos no eirozonas un parādu maksāšanas moratoriju, lai gan tiek izskatīta arī pilna mēroga valsts bankrota iespēja.

Tā kā Latvijai raksturīga nekritiska piesliešanās Vācijas implantētajām doktrīnām, oficiālais viedoklis Latvijā bez nekādas argumentācijas pieslienas Eiropas deflācijas doktrīnai, kas raksturīga dalībvalstīm ziemeļos. Te gan jāizsaka zināms izbrīns, jo Latvijas valsts pirmās bojāejas notikumu ķēdē drausmīgajai Brīninga deflācijas un nabadzības politikai Vācijā 1930.-1932. gados ir kauzāla cēloņa loma.

Brīninga deflācijas izraisītā ekonomiskā depresija, neaprakstāmā nabadzība, gigantiskais bezdarbs (25%) bruģēja ceļu Hitlera nākšanai pie varas automātiskā bezpiepūles veidā, kam loģiski sekoja globāls ekonomikas uzplaukums militāru pasūtījumu rezultātā un pasaules sadalīšana jaunu spēku ieguvušo valstu starpā (ar Staļinu - Molotova-Ribentropa pakts, ar Japānu par tā saucamo Karači līniju).

Šodien mēs zinām, ka visiem nopietniem līgumiem ir publicējamā un nepublicējamā daļa, ka pastāv neformālas vienošanās, kas tiek ievērotas striktāk par formālām. Un kā gan citādi lai izskaidro Japānas neuzbrukšanu PSRS Otrā pasaules kara laikā, zinot, ka japāņi bija apguvuši kaujas mākslu Mandžūrijas purvos, kur cilvēks pazūd sekundes laikā un ziemā temperatūras krīt līdz -50C, un tādas militāras neveiksmes kā vērmahta ripojošos dzelžu kalnus noteikti nepiemeklētu ātros japāņus.

Komentētāji atzīmē, ka vāciešiem raksturīgs paradoksāls vēsturiskās atmiņas blackouts: tie milzīgu uzmanību pievērš 1923. gada hiperinflācijai, kuras simbols ir vīrs, kas stumj ķerru ar naudu. Taču pilnīgi nekāda uzmanība netiek pievērsta Brīninga deflācijas politikai, kas taču noveda pie vāciskās būtības un nācijas pašapziņas bojāejas. Hiperinflācijas periods bija īss, bet depresija vilkās gadiem, ieejot arvien tālākos elles lokos, sākoties ar Nordwolle bankrotu.

Taču hiperinflācija lika ciest elitei, visupirms baņķieriem, kamēr tauta to bieži uztvēra kā kaut kādu jucekli, jo nevienam taču pēc kara nekādas naudas pakas nebija, ko zaudēt (skat. Remarks E.M. "Melnais obelisks"), un atrisinājums nāca ātri, un tad sekoja roaring twenties, kur 1927.-1928. gadā bezdarba faktiski vairs nebija (skat. Winkler H.A. "Schein der Normalitaet" - Vinklers tādēļ šo periodu arī uzskata par normalitātes šķitumu).

Bet Brīninga deflācijas politikai sekoja karš un krematorijas, taču Brīninga politikas būtība bija glābt elites, bankas un likt ciest tautai, līdz 1932.gadā Vācijā bija 6 miljoni bezdarbnieku, un tā laika simbols ir milzīgā rinda pie Hanoveres darba biržas.

Bet neviens neko no vēstures nemācās. Un Grieķijas vēlēšanās ir robežšķirtne Eiropai. Grieķijas gadījumā gan deflācijas politika līdzīgi šodienas Spānijai un Portugālei pirmajās rindās ir iznesusi kreisās partijas, nevis labējās. Bet šodien Eiropas naudasmaisi nespēj draudēt ar Čīles scenāriju Grieķijā, kāds draudēja arī Portugālei 1974.g. Neļķu revolūcijas laikā, ja nebūtu iejaucies V. Brants kā izcila pasaules mēroga sociāldemokrātiska personība (skat. Günter Grass: "Der dritte Weltkrieg hat begonnen", standard.at 20.12.2014), tādējādi definējot konstruktīvu pēckara Vācijas globālo lomu.

Par melnajiem ģenerāļiem Grieķijā gan neko nevar zināt. Vai Grieķijas jaunie līderi būs ar stingru mugurkaulu, lai pateiktu, ka nekādus parādus nemaksās? Globālā mērogā tas nebūtu nekas jauns un nekas ārkārtējs. Briesmas draud uz māla kājām uzceltajai eirozonai un ar to nelaimīgi sasietajai Eiropas Savienībai.

Nu atgriežamies pie rakstā uzdotā jautājuma - cik lielā mērā šis nenovēršamais process, kuram Grieķijas vēlēšanas ir tikai viens no simptomiem, varētu ietekmēt mūsu mīļo lakatā satīto Latviju? Un jāsaka - visi scenāriji ir dramatiski.

Pirmkārt, nav prognozējamas sekas Grieķijas iziešanai no eirozonas. Skaidrs, ka neviens Eiropas politiķis, kam ir vēl kaut neliela saprāta dzirksts, to nekad nepieļaus, vienalga, kādi būtu Grieķijas uzstādītie ultimāti. Jebkuras Grieķijas glābšanas izmaksas uz eirozonas ekonomikas fona būs absolūts sīkums. Taču bīstami ir tauriņa efekti.

Tauriņa efekti var būt dažādi. Taču tie visi ir saistīti ar ķēdes reakcijām. Viens no bīstamākajiem modeļiem ir masu psihozes izcelšanās - gan pašā Grieķijā, gan donorvalstīs. Grieķija ir samērā pacietīgi uzņēmusi ļoti daudz nelegālo imigrantu, kuru eksistence pati par sevi ir globālās politikas sekas. Notiekot valsts bankrotam, pilnībā izšķīstot valsts policijas un armijas struktūrām, visai ātri var tikt uzdots jautājums - kāpēc Grieķijai šie imigrantu bari ir jāuztur? Paramilitārās vienības, kas neizbēgami izveidosies dažu dienu laikā, ātri ķersies pie lietas. Gan jau sadursmēs zaudējumi būs abās pusēs, viss deflācijas politikas rezultātā uzkrātais niknums izlādēsies uz konkrētu cilvēku grupu. Eiropa iejauksies? Merkele iebrauks ar tankiem? Tad būs trešais pasaules karš.

Nekas labāks nav gaidāms, ja masu psihoze izcelsies ES donorvalstīs. Jau šobrīd situācijas ir eksplozīva līdz ar pēdējiem notikumiem Francijā un PEGIDA maršiem Vācijā. Eiropas savstarpējās palīdzības mehānisma darbība tiks apturēta dažu stundu laikā, finanšu tirgi momentā uzbruks vājākajām eirozonas valstīm. Tā kā Itālijā ir šaubīgs parlamentārs vairākums eiro atbalstam un četras lielās partijas ir par Itālijas iziešanu no eiro, konkrētu plānu kalšana var ļoti ātri novest pie prezidenta vai premjera paziņojuma, ka eiro nav oficiālais maksāšanas līdzeklis Itālijā, jo sevišķi, dramatiskā "Grexit" gaisotnē, t.i. ar jau notikušu faktu, ka no eiro var izstāties.

Daudz rakstīts par eiro konstrukcijas defektiem, taču jāatzīst, ka kaut ko vēl sliktāk uzkonstruētu ir grūti iedomāties. Principā valsts kā Itālija, kas paziņotu par iziešanu no eirozonas, varētu būt milzīga ieguvēja. Tas nozīmētu, ka Itālijas aktīvi vairs nav atbildīgi par eiro segumu. Situācija līdzinātos repšiku ieviešanai Latvijā. Protams, itāļi neripinās naudas vagonu uz Vāciju, un elites jau būs savus eiro realizējušas tūlīt pēc „Grexit” smakas saošanas. Taču neizbēgami sekotu eiro vērtības kritums N reižu un eirozonas sabrukums.

Itālijas parāds, kas nominēts eiro, būtu jāatmaksā pat itāļiem vissliktākā scenārijā pēc pēdējā eiro kursa pret dolāru, kas var būt arī 0,01 dolārs par vienu eiro. Sevi cienošai valstij neviens nekādu augstāku kursu nekādos klubos neuzspiestu. Un te mēs esam nonākuši pie būtiskā eirozonas defekta, ko daudzi neapjēdz - ja eirozona sāk brukt, tad tā ir visiem jāatceļ vienā mirklī sinhroni, pretējā gadījumā notiks globāla bezprecedenta parādu un banku krīze miljons Lehmann Brothers stiprumā. Ko darīt ar palikušajiem eiro maciņā - uzdodiet hamletisku jautājumu.

Piezīme: ja Latvija būtu izlaidusi bondus un aizņēmusies dolārus, tad pēdējo 3 mēnešu laikā Latvija ārējais parāds, kas nominēts EUR, būtu samazinājies jau par trešdaļu, pat neatmaksājot nevienu centu.

Pat ja mēs negribam noticēt masu psihozes scenārijiem, Grieķijas iziešana no eirozonas radīs milzīgu tehnisku problēmu kopumu un pietiekami smagas sekas. Skaidrs, ka šodien slepeni nodrukāt jaunu naudu nav iespējams. Tātad vienīgais risinājums ir "marķēt" vai "štempelēt" esošās eiro banknotes. Hmm - vai naudas iemaksas, biļešu pārdošanas automāti atpazīs šos štempeļus? Cik maksās štempeļa iztīrīšanas līdzeklis?

Taču daudz komplicētāks jautājums ir - ja maksātspējīgs Grieķijas iedzīvotājs vai uzņēmums grib samaksāt citam maksātspējīgam pilsonim vai uzņēmumam, bet nevar to izdarīt eirosistēmas sabrukuma dēļ Grieķijas teritorijā. Eirosistēma ir devusi eirozonas valstīm garantijas, ka tā nodrošinās maksājumu sistēmu darbību eirozonas valstīs. Ja to vairs nav iespējams izdarīt, tad tas ir iemesls prasīt kompensāciju Eiropas Kopienas tiesā vai pieprasīt ECB likvidāciju, jo tā neveic garantētos pakalpojumus. Ne velti dziļāki Vācijas eksperti kā G.Horns uzsver tieši šo maksājumu sistēmu aspektu kā bīstamu un nebeidzamu juridisku konfliktu avotu milzīgā skaitā.

Šādā situācijā Grieķijai ir tiesības drukāt sev eiro jebkuros daudzumos, lai nodrošinātu maksājumu sistēmu darbību, ja jau ECB ir defoltējusi uz savām saistībām nodrošināt maksājumu sistēmas darbību visā eirozonā. Līdz ar to milzīgu tehnisku problēmu avots būs "Grieķijas eiro" un arī Grieķijas maksājumu uzdevumu neprognozējama cirkulācija. Ja elektroniskos pārskaitījumus var atslēgt, ar papīra naudu tas tik vienkārši nebūs.

Eirozonas vājuma pamatā ir Vācijas perversā izpratne par to, ka citiem ir jāmaksā, lai atrastos eirozonā. Taču patiesā lietu kārtība ir tāda, ka kādam ir jāmaksā par to, lai eirozona būtu mūžīga. Mūžīgums ir ļoti stipra un tādēļ ļoti dārga garantija. Taču mūsdienu Vācijas neoelites vispār neuzskata nedz ES, nedz eirozonu par būtisku vērtību. Tām daudz interesantāka ir jaunu paktu noslēgšana, jaunu tirdzniecības telpu atvēršana, Krievijas resursu apguve. Eiropa jau ir izslaukta.

Eiropas Savienības likumdošanas sistēma neparedz valstu izstāšanos no eirozonas. Tas iespējams tikai ar jauna ad-hoc eksteritoriāla likuma darbību. Tas gan nav nekas jauns, jo jau t.s. ES Fiskālais kompakts ir apšaubāms likums. Tas nav ES likumdošanas daļa, jo Čehija un Apvienotā Karaliste tam nav pievienojušās. Tā izpausme Latvijā ir Fiskālās disciplīnas likums, kas ir visnotaļ dīvaina eksteritoriāla likuma vara Latvijas teritorijā, kuru noslēgušas dažas ES valstis savā starpā.

Nav saprotams, vai šāda likuma darbība turpinātos arī pēc ES izjukšanas, ja tas nav ES likumdošanas sastāvdaļa? Vai Latvija caur šo likumu ir pievienota kaut kādai mistiskai 25 valstu savienībai, kas nav Eiropas Savienība, apejot referendumu? Šajā likumā paredzēta Fiskālās disciplīnas padome, kas nav pakļauta Saeimas demokrātiskajai kontrolei.

Līdz ar to esam nonākusi pie secinājumu daļas.

Latvija kā valsts apšaubāmās denacionalizācijas, privatizācijas, taupības politikas, emigrācijas un veiksmes stāsta ietekmē ir tā novājināta, ka tā nav gatava jauniem satricinājumiem. Un pašreizējo situāciju raksturo slaucējas profils uz eiro monētas: elite agonijā vēl mēģina izvilkt pēdējo no atlikušo iedzīvotāju kabatām. Taču Eiropa pati atrodas krustcelēs, un jebkurš milzīgs satricinājums izmainīs Latvijas ģeopolitisko kontekstu.

Līdz ar to ir pēdējais laiks saprast, ka eirozona ir mehānisms, kam nepieciešama valstu reāla integrācija supervalstī pēc ASV parauga, ar vienu valūtu un samērā drīz arī vienu valodu. Latvija tam varbūt arī būtu gatava, bet vai tam ir gatavas lielās Es dalībvalstis, kuras savā starpā ir ekonomiskas konkurentes? Jautājums tiks atbildēts drīz.

Reālajā pasaulē Grieķija ir tālu no Latvijas, lai arī Atēnas ir gandrīz uz tā paša meridiāna kā Rīga. Taču eirozonas metrikā ģeodēziskā līnija, kas savieno Latviju ar Grieķiju, ir ļoti īsa. Kopš atrodamies eirozonā. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...