Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Cik tālu ir Grieķija?

Smaka (literārs pseidonīms)
25.01.2015.
Komentāri (70)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

25. janvārī Grieķijā norisinājās ārkārtas vēlēšanas. Visticamākais iznākums saskaņā ar aptaujām ir kreisās Syriza partijas uzvara, kas tai dotu papildu 50 balsis parlamentā saskaņā ar Grieķijas vēlēšanu likumdošanu. Lai arī visas avīzes ir tikušas piekladzinātas par iespējamiem vēlēšanu iznākumiem un to politiskajām sekām, skaidrības ir maz. Galvenie jautājumi saistīti ar iespējamo izstāšanos no eirozonas un parādu maksāšanas moratoriju, lai gan tiek izskatīta arī pilna mēroga valsts bankrota iespēja.

Tā kā Latvijai raksturīga nekritiska piesliešanās Vācijas implantētajām doktrīnām, oficiālais viedoklis Latvijā bez nekādas argumentācijas pieslienas Eiropas deflācijas doktrīnai, kas raksturīga dalībvalstīm ziemeļos. Te gan jāizsaka zināms izbrīns, jo Latvijas valsts pirmās bojāejas notikumu ķēdē drausmīgajai Brīninga deflācijas un nabadzības politikai Vācijā 1930.-1932. gados ir kauzāla cēloņa loma.

Brīninga deflācijas izraisītā ekonomiskā depresija, neaprakstāmā nabadzība, gigantiskais bezdarbs (25%) bruģēja ceļu Hitlera nākšanai pie varas automātiskā bezpiepūles veidā, kam loģiski sekoja globāls ekonomikas uzplaukums militāru pasūtījumu rezultātā un pasaules sadalīšana jaunu spēku ieguvušo valstu starpā (ar Staļinu - Molotova-Ribentropa pakts, ar Japānu par tā saucamo Karači līniju).

Šodien mēs zinām, ka visiem nopietniem līgumiem ir publicējamā un nepublicējamā daļa, ka pastāv neformālas vienošanās, kas tiek ievērotas striktāk par formālām. Un kā gan citādi lai izskaidro Japānas neuzbrukšanu PSRS Otrā pasaules kara laikā, zinot, ka japāņi bija apguvuši kaujas mākslu Mandžūrijas purvos, kur cilvēks pazūd sekundes laikā un ziemā temperatūras krīt līdz -50C, un tādas militāras neveiksmes kā vērmahta ripojošos dzelžu kalnus noteikti nepiemeklētu ātros japāņus.

Komentētāji atzīmē, ka vāciešiem raksturīgs paradoksāls vēsturiskās atmiņas blackouts: tie milzīgu uzmanību pievērš 1923. gada hiperinflācijai, kuras simbols ir vīrs, kas stumj ķerru ar naudu. Taču pilnīgi nekāda uzmanība netiek pievērsta Brīninga deflācijas politikai, kas taču noveda pie vāciskās būtības un nācijas pašapziņas bojāejas. Hiperinflācijas periods bija īss, bet depresija vilkās gadiem, ieejot arvien tālākos elles lokos, sākoties ar Nordwolle bankrotu.

Taču hiperinflācija lika ciest elitei, visupirms baņķieriem, kamēr tauta to bieži uztvēra kā kaut kādu jucekli, jo nevienam taču pēc kara nekādas naudas pakas nebija, ko zaudēt (skat. Remarks E.M. "Melnais obelisks"), un atrisinājums nāca ātri, un tad sekoja roaring twenties, kur 1927.-1928. gadā bezdarba faktiski vairs nebija (skat. Winkler H.A. "Schein der Normalitaet" - Vinklers tādēļ šo periodu arī uzskata par normalitātes šķitumu).

Bet Brīninga deflācijas politikai sekoja karš un krematorijas, taču Brīninga politikas būtība bija glābt elites, bankas un likt ciest tautai, līdz 1932.gadā Vācijā bija 6 miljoni bezdarbnieku, un tā laika simbols ir milzīgā rinda pie Hanoveres darba biržas.

Bet neviens neko no vēstures nemācās. Un Grieķijas vēlēšanās ir robežšķirtne Eiropai. Grieķijas gadījumā gan deflācijas politika līdzīgi šodienas Spānijai un Portugālei pirmajās rindās ir iznesusi kreisās partijas, nevis labējās. Bet šodien Eiropas naudasmaisi nespēj draudēt ar Čīles scenāriju Grieķijā, kāds draudēja arī Portugālei 1974.g. Neļķu revolūcijas laikā, ja nebūtu iejaucies V. Brants kā izcila pasaules mēroga sociāldemokrātiska personība (skat. Günter Grass: "Der dritte Weltkrieg hat begonnen", standard.at 20.12.2014), tādējādi definējot konstruktīvu pēckara Vācijas globālo lomu.

Par melnajiem ģenerāļiem Grieķijā gan neko nevar zināt. Vai Grieķijas jaunie līderi būs ar stingru mugurkaulu, lai pateiktu, ka nekādus parādus nemaksās? Globālā mērogā tas nebūtu nekas jauns un nekas ārkārtējs. Briesmas draud uz māla kājām uzceltajai eirozonai un ar to nelaimīgi sasietajai Eiropas Savienībai.

Nu atgriežamies pie rakstā uzdotā jautājuma - cik lielā mērā šis nenovēršamais process, kuram Grieķijas vēlēšanas ir tikai viens no simptomiem, varētu ietekmēt mūsu mīļo lakatā satīto Latviju? Un jāsaka - visi scenāriji ir dramatiski.

Pirmkārt, nav prognozējamas sekas Grieķijas iziešanai no eirozonas. Skaidrs, ka neviens Eiropas politiķis, kam ir vēl kaut neliela saprāta dzirksts, to nekad nepieļaus, vienalga, kādi būtu Grieķijas uzstādītie ultimāti. Jebkuras Grieķijas glābšanas izmaksas uz eirozonas ekonomikas fona būs absolūts sīkums. Taču bīstami ir tauriņa efekti.

Tauriņa efekti var būt dažādi. Taču tie visi ir saistīti ar ķēdes reakcijām. Viens no bīstamākajiem modeļiem ir masu psihozes izcelšanās - gan pašā Grieķijā, gan donorvalstīs. Grieķija ir samērā pacietīgi uzņēmusi ļoti daudz nelegālo imigrantu, kuru eksistence pati par sevi ir globālās politikas sekas. Notiekot valsts bankrotam, pilnībā izšķīstot valsts policijas un armijas struktūrām, visai ātri var tikt uzdots jautājums - kāpēc Grieķijai šie imigrantu bari ir jāuztur? Paramilitārās vienības, kas neizbēgami izveidosies dažu dienu laikā, ātri ķersies pie lietas. Gan jau sadursmēs zaudējumi būs abās pusēs, viss deflācijas politikas rezultātā uzkrātais niknums izlādēsies uz konkrētu cilvēku grupu. Eiropa iejauksies? Merkele iebrauks ar tankiem? Tad būs trešais pasaules karš.

Nekas labāks nav gaidāms, ja masu psihoze izcelsies ES donorvalstīs. Jau šobrīd situācijas ir eksplozīva līdz ar pēdējiem notikumiem Francijā un PEGIDA maršiem Vācijā. Eiropas savstarpējās palīdzības mehānisma darbība tiks apturēta dažu stundu laikā, finanšu tirgi momentā uzbruks vājākajām eirozonas valstīm. Tā kā Itālijā ir šaubīgs parlamentārs vairākums eiro atbalstam un četras lielās partijas ir par Itālijas iziešanu no eiro, konkrētu plānu kalšana var ļoti ātri novest pie prezidenta vai premjera paziņojuma, ka eiro nav oficiālais maksāšanas līdzeklis Itālijā, jo sevišķi, dramatiskā "Grexit" gaisotnē, t.i. ar jau notikušu faktu, ka no eiro var izstāties.

Daudz rakstīts par eiro konstrukcijas defektiem, taču jāatzīst, ka kaut ko vēl sliktāk uzkonstruētu ir grūti iedomāties. Principā valsts kā Itālija, kas paziņotu par iziešanu no eirozonas, varētu būt milzīga ieguvēja. Tas nozīmētu, ka Itālijas aktīvi vairs nav atbildīgi par eiro segumu. Situācija līdzinātos repšiku ieviešanai Latvijā. Protams, itāļi neripinās naudas vagonu uz Vāciju, un elites jau būs savus eiro realizējušas tūlīt pēc „Grexit” smakas saošanas. Taču neizbēgami sekotu eiro vērtības kritums N reižu un eirozonas sabrukums.

Itālijas parāds, kas nominēts eiro, būtu jāatmaksā pat itāļiem vissliktākā scenārijā pēc pēdējā eiro kursa pret dolāru, kas var būt arī 0,01 dolārs par vienu eiro. Sevi cienošai valstij neviens nekādu augstāku kursu nekādos klubos neuzspiestu. Un te mēs esam nonākuši pie būtiskā eirozonas defekta, ko daudzi neapjēdz - ja eirozona sāk brukt, tad tā ir visiem jāatceļ vienā mirklī sinhroni, pretējā gadījumā notiks globāla bezprecedenta parādu un banku krīze miljons Lehmann Brothers stiprumā. Ko darīt ar palikušajiem eiro maciņā - uzdodiet hamletisku jautājumu.

Piezīme: ja Latvija būtu izlaidusi bondus un aizņēmusies dolārus, tad pēdējo 3 mēnešu laikā Latvija ārējais parāds, kas nominēts EUR, būtu samazinājies jau par trešdaļu, pat neatmaksājot nevienu centu.

Pat ja mēs negribam noticēt masu psihozes scenārijiem, Grieķijas iziešana no eirozonas radīs milzīgu tehnisku problēmu kopumu un pietiekami smagas sekas. Skaidrs, ka šodien slepeni nodrukāt jaunu naudu nav iespējams. Tātad vienīgais risinājums ir "marķēt" vai "štempelēt" esošās eiro banknotes. Hmm - vai naudas iemaksas, biļešu pārdošanas automāti atpazīs šos štempeļus? Cik maksās štempeļa iztīrīšanas līdzeklis?

Taču daudz komplicētāks jautājums ir - ja maksātspējīgs Grieķijas iedzīvotājs vai uzņēmums grib samaksāt citam maksātspējīgam pilsonim vai uzņēmumam, bet nevar to izdarīt eirosistēmas sabrukuma dēļ Grieķijas teritorijā. Eirosistēma ir devusi eirozonas valstīm garantijas, ka tā nodrošinās maksājumu sistēmu darbību eirozonas valstīs. Ja to vairs nav iespējams izdarīt, tad tas ir iemesls prasīt kompensāciju Eiropas Kopienas tiesā vai pieprasīt ECB likvidāciju, jo tā neveic garantētos pakalpojumus. Ne velti dziļāki Vācijas eksperti kā G.Horns uzsver tieši šo maksājumu sistēmu aspektu kā bīstamu un nebeidzamu juridisku konfliktu avotu milzīgā skaitā.

Šādā situācijā Grieķijai ir tiesības drukāt sev eiro jebkuros daudzumos, lai nodrošinātu maksājumu sistēmu darbību, ja jau ECB ir defoltējusi uz savām saistībām nodrošināt maksājumu sistēmas darbību visā eirozonā. Līdz ar to milzīgu tehnisku problēmu avots būs "Grieķijas eiro" un arī Grieķijas maksājumu uzdevumu neprognozējama cirkulācija. Ja elektroniskos pārskaitījumus var atslēgt, ar papīra naudu tas tik vienkārši nebūs.

Eirozonas vājuma pamatā ir Vācijas perversā izpratne par to, ka citiem ir jāmaksā, lai atrastos eirozonā. Taču patiesā lietu kārtība ir tāda, ka kādam ir jāmaksā par to, lai eirozona būtu mūžīga. Mūžīgums ir ļoti stipra un tādēļ ļoti dārga garantija. Taču mūsdienu Vācijas neoelites vispār neuzskata nedz ES, nedz eirozonu par būtisku vērtību. Tām daudz interesantāka ir jaunu paktu noslēgšana, jaunu tirdzniecības telpu atvēršana, Krievijas resursu apguve. Eiropa jau ir izslaukta.

Eiropas Savienības likumdošanas sistēma neparedz valstu izstāšanos no eirozonas. Tas iespējams tikai ar jauna ad-hoc eksteritoriāla likuma darbību. Tas gan nav nekas jauns, jo jau t.s. ES Fiskālais kompakts ir apšaubāms likums. Tas nav ES likumdošanas daļa, jo Čehija un Apvienotā Karaliste tam nav pievienojušās. Tā izpausme Latvijā ir Fiskālās disciplīnas likums, kas ir visnotaļ dīvaina eksteritoriāla likuma vara Latvijas teritorijā, kuru noslēgušas dažas ES valstis savā starpā.

Nav saprotams, vai šāda likuma darbība turpinātos arī pēc ES izjukšanas, ja tas nav ES likumdošanas sastāvdaļa? Vai Latvija caur šo likumu ir pievienota kaut kādai mistiskai 25 valstu savienībai, kas nav Eiropas Savienība, apejot referendumu? Šajā likumā paredzēta Fiskālās disciplīnas padome, kas nav pakļauta Saeimas demokrātiskajai kontrolei.

Līdz ar to esam nonākusi pie secinājumu daļas.

Latvija kā valsts apšaubāmās denacionalizācijas, privatizācijas, taupības politikas, emigrācijas un veiksmes stāsta ietekmē ir tā novājināta, ka tā nav gatava jauniem satricinājumiem. Un pašreizējo situāciju raksturo slaucējas profils uz eiro monētas: elite agonijā vēl mēģina izvilkt pēdējo no atlikušo iedzīvotāju kabatām. Taču Eiropa pati atrodas krustcelēs, un jebkurš milzīgs satricinājums izmainīs Latvijas ģeopolitisko kontekstu.

Līdz ar to ir pēdējais laiks saprast, ka eirozona ir mehānisms, kam nepieciešama valstu reāla integrācija supervalstī pēc ASV parauga, ar vienu valūtu un samērā drīz arī vienu valodu. Latvija tam varbūt arī būtu gatava, bet vai tam ir gatavas lielās Es dalībvalstis, kuras savā starpā ir ekonomiskas konkurentes? Jautājums tiks atbildēts drīz.

Reālajā pasaulē Grieķija ir tālu no Latvijas, lai arī Atēnas ir gandrīz uz tā paša meridiāna kā Rīga. Taču eirozonas metrikā ģeodēziskā līnija, kas savieno Latviju ar Grieķiju, ir ļoti īsa. Kopš atrodamies eirozonā. 

Novērtē šo rakstu:

82
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...