Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirmajā esejā tika atgādināts par cilvēciskās kvalitātes lomu. Valstī sastopamajās likstās vainīgi ir cilvēki. Viņu darbības kvalitāte ir atkarīga no viņu cilvēciskās kvalitātes. Ja cilvēciskā kvalitāte ir slikta, tad dzīvojam slikti, un nepārtraukti nākas gausties par visdažādākajām sliktajām izpausmēm mūsu dzīvē.

Vainīgi ir cilvēki, un nedrīkst vainot valsti. Ja cilvēkos ir izplatīta, teiksim, kriminālā ģenialitāte, tad pie tā nav vainīga valsts kā formāla organizācija, kurai formāli ir politiskās, juridiskās un cita veida varas iespējas aprūpēt noteiktu cilvēku kontingentu noteiktā teritorijā. Ja valsts ir novesta līdz kraham, tad pie tā nav vainīga pati valsts kā organizatoriskā vienība, bet cilvēki. Viņu cilvēciskā kvalitāte ir atbilstoša valsts kraha nosacījumiem.

Cilvēciskā kvalitāte ir salīdzināma ar ergonomikas apmīļotajiem krēsliem un galdiem, kuri ietekmē cilvēku darbību. Ja krēsli un galdi ir slikti, tad tas slikti atsaucās uz cilvēku darbību. Ar cilvēcisko kvalitāti ir tāpat, - ja tā ir slikta, tad slikta ir arī cilvēku darbība.

Pie mums pieņemts visās likstās vainot valsti. Tas nav pareizs viedoklis.

Pirmkārt, tas ir abstrakts (neuzskatāms, nekonkrēts) viedoklis. Kritika tiek atdalīta no konkrētā, materiālā, taustāmā.

Otrkārt, tas ir bezperspektīvs viedoklis un neko neizmainīs mūsu dzīvē. Jāņem ir vērā, ka principā mūsu valsts un tās struktūras ir labas. Mūsu valsts sociāli politiskā iekārta un valsts institūti ir veidoti atbilstoši starptautiski aprobētiem standartiem. LR kā valsts ir iekārtota, balstoties uz noteiktiem formāliem paņēmieniem. Tos lieto arī citās zemēs.

Formāli pie mums viss ir kārtībā ar valsti. Tāpat kā citās valstīs mums ir konstitūcija. Vienīgi nelietojam no latīņu valodas atvasināto svešvārdu „konstitūcija”. Vārdu „konstitūcija” esam latviskojuši. Bet tas būtību nemaina. Satversme ir valsts pamatlikums, kas nosaka LR iekārtu, vēlēšanu sistēmu, likumdošanas, izpildvaras un tiesvaras institūcijas un to darbības principus, kā arī pilsoņu galvenās tiesības un t.s. cilvēktiesības.

Arī no angļu valodas atvasināto svešvārdu „parlaments” esam pārveidojuši. Un arī tas būtību nemaina. Saeima ir vēlēta augstākā pārstāvniecības institūcija ar varas un likumdošanas funkcijām. Saeima formāli ne ar ko neatšķiras no citu zemju saeimām – parlamentiem, riksdagiem, domēm, augstākajām padomēm, reihsrātiem, kongresiem, nacionālajām sapulcēm, nacionālajām asamblejām.

Atkārtojam vēlreiz: formāli pie mums viss ir kārtībā ar valsti, un valsti nav ieteicams apsūdzēt visos vietējos dzīves grēkos. Ja apsūdzam valsti, tad rīkojamies nekorekti un bezjēdzīgi. Vietējos dzīves grēkos ir tikai viens grēcinieks – cilvēki ar savu cilvēcisko kvalitāti.

Pareizi rīkojās tie, kuri vaino valdošo kliķi, „politiķus”, Lielo Bandu, Astoņkāji, birokrātus, deputātus, ministrus, ierēdņus. Tādējādi viņi vaino nevis valsts institūtu formu, bet saturu, ko ir sastrādājusi noteikta cilvēciskā kvalitāte.

Uz valsti un tās struktūrām tāpat kā uz visu pārējo garīgajā un materiālajā pasaulē attiecās tādas slavenas kategorijas kā forma un saturs. Bez šīm kategorijām nekas nenotiek sociālajos procesos. Forma un saturs attiecās arī uz valsti un tās institūtiem.

Formas un satura izpratne ir dažāda filosofijā, loģikā, estētikā, ētikā, mākslā. Piemēram, formālajā loģikā forma ir kaut kas pretējs saturam, jo forma (domāšana pati par sevi) var tikt aplūkota neatkarīgi no satura (no domāšanas tematikas). Turpretī mākslā priekšroku dod formas un satura vienotībai. Mākslā formu un saturu nevar atraut vienu no otra, jo tikai formas un satura vienotība cementē māksliniecisko veselumu. Ja mums patīk mākslas darbs, tad tas nozīmē, ka mums patīk gan tā forma (teiksim, žanrs), gan tā saturs (teiksim, tēmas atspoguļojums). Izjūtot dziļas simpātijas pret mākslas darbu, mēs nemaz netiecamies atsevišķi nodalīt formu un saturu. Māksliniecisko pārdzīvojumu izraisa formas un satura veselums.

Formas un satura izpratne valsts un tās institūtu izskaidrojumā lielā mērā ir līdzīga formālās loģikas pieejai. Respektīvi, iespējams ir operēt ar valsts un tās institūtu formu neatkarīgi no satura.

Arī par LR valsts un tās institūtu formu var runāt atsevišķi, neņemot vērā saturu. Forma ir pārņemta no citiem, un tā ir kopēja ar daudzās valstīs praktizēto formu. Taču saturs, ar ko ir piepildīta forma, ir mūsu – latviešu politiskais devums. Tie cilvēki, kuri kritizē valdošo kliķi, „politiķus”, Lielo Bandu, Astoņkāji, kritizē latviešu politisko devumu.

Tas neapmierina un nekalpo tautas pastāvēšanai. Latviešu cilvēciskā kvalitāte ir piepildījusi valstiskās dzīves visus komponentus ar sliktu saturu. Saturs ir tik slikts, ka nākas apspriest jautājumu par latviešu gatavību savas dzīves izkārtojumā izmantot valsts formu. Latviešu valstsspēja ir apšaubāma. Latvieši nav iesvētīti valstspējā; nav manāma latviešu apdāvinātība valstspējā. Tāpēc valsts klasiskās formas tiek piepildītas ar nevērtīgu saturu. Iestājusies ir anomija – politisko, tiesisko, morālo normu nefunkcionēšana. Tāds apgalvojums nebūt ir viena cilvēka patvaļīga improvizācija. „Valsts pārvaldē katastrofāli trūkst profesionālisma”. To nesaka interneta trollis, bet gan Saeimas deputāts, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs.

Jautājums par tautas valstsspēju nav pretdabisks jautājums. Pret to ir jāizturās ar vēsu prātu. Tā teikt, ne visas tautas Dievs ir iesvētījis valstiskajā kompetencē. Pasaulē un arī Latvijā dzīvo daudzu tautu pārstāvji, kuriem nav un, visticamākais, nekad nebūs sava valsts. Šo tautu pārstāvji to saprot un, galvenais, nepārdzīvo. No agras bērnības visu mūžu dzīvojot kopā ar tādas tautas pārstāvjiem, drīkstu teikt, ka viņu apziņā nefigurē sava valstiskuma ideja. Ļoti labi zinu, ka tādēļ viņi ne tikai manās acīs nav mazvērtīgāki par tiem Latvijas cittautiešiem, kuriem kaut kur ir sava valsts.

Pēcpadomju gados visdzēlīgāk tiek kritizēta latviešu politiķu cilvēciskā kvalitāte. Tā vienmēr ir bijusi tik drausmīga, ka vārdu „politiķi” nākas lietot pēdiņās. „Politiķu” cilvēciskās kvalitātes sastrādātais valstiskais saturs aizvadītajā laikā ir nolaidies līdz tādiem epitetiem kā idiotisms, stulbums, absurds, aloģiskums.

Latviešu tautas politiskajā vēsturē vēsturiska diena tagad ir 2016.gada 7.decembris. Šajā dienā latviešu parlaments vienu no saviem deputātiem oficiāli atzina par idiotu, pārklājot ar idiotisma ēnu visu parlamentu. No 7.decembra jebkurš drīkst pret LR Saeimu izturēties kā pret idiotu kompāniju.

Runa ir par to, ka viens deputāts (Brigmanis) otru deputātu (Kaimiņu) kādas sēdes laikā nosauca par idiotu. „Idiots” sūdzējās parlamenta ētikas komisijā. Un, lūk, 7.decembrī ētikas komisija neatzina Brigmaņa morālo pārkāpumu. Tātad Kaimiņš ir pareizi nosaukts par idiotu. Komisija viņam oficiāli piešķīra idiota statusu. Saprotams, tas šajā gadījumā pirmkārt un galvenokārt liecina ne tikai par ētikas komisijas idiotismu, bet visa parlamenta idiotismu. Ja parlamenta komisija ir spējīga pieņemt tik idiotisku lēmumu, tad idiotisms ir visas Saeimas garīgā iezīme.

„Politiķiem” veltītie šausmīgie epiteti sprēgā gadiem ilgi. Taču nekas nemainās uz labo pusi. Mainās vienīgi uz slikto pusi, strauji gremdējot nebūtībā latviešu tautu. Pēc 100 gadiem pasaulē būs palikuši tikai apmēram 300 000 latviešu. To ir aprēķinājuši mūsu zinātnieki, ņemot vērā latviešu „politiķu” noziedzīgo demogrāfisko politiku. Ja Dievs varbūt tomēr latviešus ir iesvētījis valstiskajā kompetencē, tad tā ir tāda latviešu cilvēciskās kvalitātes nosacīta kompetence, kas ne tikai degradē valsti, bet iznīcina arī tautu – valsts subjektu.

Novērtē šo rakstu:

37
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

12

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

FotoGarkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā tādā Mežonīgo Rietumu šerifu pilsētā, - ir domei labvēlīgie un nelabvēlīgie rajoni, kā arī pareizie cilvēki, kam pilsētiņā atļauts faktiski viss.
Lasīt visu...

12

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

FotoDrīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami risināmu problēmu, un no ministres, kura daudzus gadus šajā jomā ir strādājusi, mums ir tiesības gaidīt taustāmus rezultātus arī bez īpaša iešūpošanās perioda, kā to solīja premjers Māris Kučinskis un topošā amata kandidāte. Gads būs pagājis, taču vai mēs varam nosaukt kaut vienu veselības ministres sasniegumu, kaut vienu izcīnītu uzvaru pacientu un medicīnas darbinieku interesēs?
Lasīt visu...

21

Fotogrāfe un divas mammas

FotoSociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darīt privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. Netrūka arī to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...