Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sociālai filosofijai pašlaik darba netrūkst. Tā tas vienmēr ir pārejas laikmetos, kad sociālajiem procesiem piemīt agresīva dinamika un nekaunīgs pretrunīgums. Sociālās filosofijas pienākums ir izprast sociālos procesus. Atsevišķos vēstures laikmetos tas ir vieglāk izdarāms. Pārejas laikmetos tas nav tik viegli izdarāms kaut vai tāpēc, ka viss ātri mainās un visbiežāk neparedzētā virzienā.

Latvijā tāpat kā citur Austrumeiropā sociālo procesu agresīva dinamika sākās aizvadītā gadsimta 80.gadu otrajā pusē. Pagājuši apmēram 30 gadi – vienas paaudzes aktivitātes posms. Taču sociums joprojām nav nomierinājies. Sabiedrībā nav iestājusies stabilitāte. Nekādā gadījumā nav tāds sociālais miers, kāds bija līdz 80.gadu vidum.

Sabiedrības maiņa agresīvi turpinās. Sabiedrībā nostiprinās jaunas sociālās grupas un jauni sociālie slāņi. Izzūd iepriekšējais sociālais noslāņojums. Latvijā ir gandrīz izšķīdusi strādnieku šķira un zemnieku šķira. Pauperizācija sagandēja padomju laiku vidusšķiru – materiāli normāli nodrošinātos speciālistus. Buržuāzija nav izveidojusies. Tās ģenēze nav iespējama bez materiālās turības, kas iegūta darba rezultātā. Latvijā materiālā turība pamatā ir iegūta zagšanas un blēdību rezultātā. Par „miljonāru” piederību buržuāzijai nedrīkst pat sapņot. Runa var būt tikai par krimināla noziedznieku sociālā slāņa rašanos, kas latviešu tautas vēsturē notiek pirmo reizi.

Pateicoties internetam, sabiedrībā ir atšķēlusies jauna „šķira”. Tai jau ir izdomāts vārds - soctīklotāji. Šai jaunajai „šķirai” ir sava mentalitāte un sava subkultūra – valoda, komunikācijas platformas un formāti, dzīves intereses un vērtības, formālie un neformālie līderi, personiskās identifikācijas simboli. Soctīklotāji ir ļoti dinamiska „šķira”. Tajā pilnā mērā iemiesojās mūsu pārejas laikmeta agresīvā dinamika.

Joprojām ar agresīvo dinamiku roku rokā iet nekaunīgais pretrunīgums. Tā tam ir jābūt. Pārejas laikmetos abas izpausmes viena bez otras nevar iztikt. Pie mums pārejas laikmets turpinās. Tāpēc ir jāsamierinās gan ar agresīvo dinamiku, gan ar nekaunīgo pretrunīgumu.

Mūsu sociālajos procesos nekaunīgais pretrunīgums ir ļoti ietiepīgs. Tas visietiepīgāk atspoguļojās pretrunīgajā nesaderībā starp sabiedrības sociāli politisko iekārtu un šīs iekārtas praktisko rezultātu sabiedrības dzīvē.

80.gadu otrajā pusē aizsākto radikālo pārkārtojumu rezultātā ieguvām vēsturiski un starptautiski aprobētu sociāli politisko iekārtu. Liberāli demokrātiskā iekārta pastāv daudzās Rietumu valstīs un cilvēkiem nodrošina cilvēcisku dzīvi. Jaunā iekārta ir labāka nekā vecā iekārta, kādā latvieši dzīvoja pēc II Pasaules kara. Taču tā ir sanācis, ka jaunajā, labākajā, iekārtā dzīvojam vēl sliktāk nekā vecajā, sliktajā, iekārtā.

Šajā faktā, protams, ir nomaskējies nekaunīgs pretrunīgums. Diemžēl ne visai labi tiekam galā ar šo nekaunīgo pretrunīgumu. Ne vienmēr protam pareizi izprast tā iemeslu. Ja nespēsim pareizi izprast tā iemeslu, tad nekad nespēsim pārvarēt šo pretrunīgumu vai sliktākajā gadījumā miermīlīgi ar to sadzīvot.

Visās nelaimēs parasti tiek vainota valsts. Tātad tiek vainota valsts sociāli politiskā iekārta un valsts varas institūti. Savas dzīves nevērtībā cilvēki apsūdz valsts iestādes, kuras slikti strādā un savā būtībā nekalpo sabiedrības labklājībai. Tā ir tradicionāla pieeja dzīves negāciju kritikā.

Visbiežāk tā ir aplama pieeja. Faktiski netiek nosaukts īstais vainīgais. Bet, ja netiek nosaukts īstais vainīgais, tad praktiski arī nekas nevar mainīties uz labo pusi. Valsts nebēdnīgi nošķiebjas līdz kraham, kā tas īstenībā ir noticis.

Taču ir vēl viens nebēdnīgs moments. Ne reti cilvēki pareizi un skaudri kritizē nelabas parādības, bet pilnīgi nemaz nerunā par nelabo parādību iemeslu. Tas arī slikti atsaucās uz sabiedrības dzīvi. Ja netiek fiksēts nelabo parādību iemesls, tad nav ko gaidīt šo parādību izbeigšanos. Pats no sevis tas nevar notikt. Tas var notikt tikai apzināti organizētas darbības rezultātā, un šajā darbībā obligāti ir jāietilpst nelabo parādību iemesla fiksācijai.

Mūsu nelabo parādību galvenais iemesls un īstais vainīgais ir nevis valsts, valsts varas institūti un valsts iestādes kā formalizēti veidotas struktūras, bet cilvēki mūsu valstī. Valsts varas institūti un valsts iestādes pie mums ir veidotas ar noteiktiem formāliem paņēmieniem. Tos lieto arī citās zemēs, un tie nav latviešu izdomājumi. Principā šīs struktūras ir labas, un citās zemēs tās nodrošina sabiedrības normālu esamību. Bet pie mums tas tā nenotiek, un pie tā vainīgi ir cilvēki – viņu cilvēciskā kvalitāte. Cilvēciskā kvalitāte ir savdabīgs ergonomisks faktors, nosakot cilvēku attiecības ar darbu. Nākas zināt, ka cilvēciskā kvalitāte ir savdabīgs darba aprīkojums, cilvēku garīgajām spējām ietekmējot viņu veiktā darba rezultātu.

Formāli pie mums viss ir kārtībā ar valsts aprīkojumu. Formāli visam ir jāfunkcionē normāli bez nepatīkamām novirzēm. Bet tas nenotiek. Un nenotiek tāpēc, ka vainīgi ir cilvēki – viņu cilvēciskā kvalitāte. Šī kvalitāte visu labi domāto un formāli labi iekārtoto sagandē un beigu beigās visu ir novedusi līdz kraham. Praktiski tas nozīmē – līdz haosam visos dzīves segmentos. Taču par pašu cilvēku vainu klusē. To, ka vainīgi ir paši latvieši, viena daļa acīmredzot nespēj aptvert, bet viena daļa klusē, baidoties aizvainot gaišos un morāli cēlos latviešus. Piemēru tam netrūkst.

Viena ASV dzīvojoša dāma nesen intervijā ar Latvijas žurnālisti teica: „Vēl man jāteic, ka Latviju (!?) gremdē priekšstats par augsto korupcijas līmeni un tiesu sistēmas smagnējību. Tas ir fakts, kas atbaida jebkurus investorus. ASV Valsts departamenta mājaslapā ir norādīts uz to, un tas ir potenciāls bieds jebkuram investoram. Es zinu, ka ASV investori to ļoti ņem vērā.”

Kā redzam, vainīga ir Latvija. Šajā gadījumā ģeogrāfiska teritorija, dabas un apdzīvojuma teritoriāls komplekss, valsts. Daudzi intervijas lasītāji var nodomāt, ka vainīga ir Latvijas valsts iekārta, Saeima, Ministru kabinets, valsts drošības iestādes, kuras necīnās pret korupciju un „tiesu sistēmas smagnējību”.

Skaidrs, ka visdziļākajā būtībā tā tas nav. Amerikas dāma ir izvairījusies no patiesības. Latvijas slikto reputāciju Amerikā ir sarūpējuši Latvijas cilvēki, bet nevis „Latvija” – valsts un tās varas institūti. LR Satversmē un likumos nav dota atļauja ņemt kukuļus un tiesām strādāt „smagnēji”.

Pirms kāda laika tika izplatīta šāda informācija: „No nākamā gada Valsts policijā (VP) darbosies 21 cilvēka liela nodaļa cīņai ar smagiem ekonomiskajiem noziegumiem.” Tieslietu ministrijas darbiniece žurnālistiem pamatoja jaunās nodaļas nepieciešamību. Izrādās, runa ir par noziegumiem „maksātnespējas procesos”.

Tātad turpmāk katru gadu nāksies tērēt miljonus, ko varētu nedarīt un naudu izlietot pilnīgi savādāk. Pats par sevi saprotams, ka arī šajā gadījumā nedrīkst vainot LR formalizēti veidoto sociāli politisko iekārtu, konstitūciju, parlamentu utt. Vaina ir cilvēkos - latviešu kriminālajā ģenialitātē jaunu noziegumu izdomāšanā un katastrofāli apjomīgajā realizācijā.

Latviešu kriminālajai ģenialitātei ir unikāli risinājumi. Arī anekdotiski unikāli risinājumi! 2016.gada oktobra sākumā cilvēci sasmīdināja vienreizējs jaunums ar virsrakstu „Auto tirgoņi apšmauc policiju un piegādā neatbilstošu transportu”. Tāpat anekdotiska ir ziņa ar virsrakstu „Ēnu ekonomika kapu biznesā ir neuzvarama”.

Mūsu cilvēku izcilās noziedzīgās jaunrades spējas regulāri paplašinās. Lūk, ko par to stāsta kāda nesena publikācija internetā: „Uzņēmēja un restorānu "Wok to Walk" vadītāja Linda Liepiņa raidījumam "LNT Ziņas" paudusi bažas, ka Rīgas Tehniskās universitātes Absolventu asociācijas valdes loceklis Andris Feldmanis varētu būt iesaistīts nelikumīgās Eiropas Savienības (ES) fondu naudas sadales shēmās.[..] Feldmanis uzņēmējai piedāvājis realizēt ES projektu jaunu darbinieku piesaistei. Par summu neesot runāts, bet Feldmanis esot teicis, ka uzņēmējai nekas nebūs jādara, bet nauda būšot. No šīs naudas uzņēmēja saņemtu 30% un ar to varētu darīt, ko vēlas. "Jā, šos projektus kontrolē, būs diena, kad nāks pārbaude un pārbaudīs, vai šie darbinieki, kas piesaistīti, vai viņi atrodas restorānā. Mēs tev piezvanīsim un šos cilvēkus atvedīsim pie tevis," sarunu raidījumam atstāstījusi Liepiņa. Uzņēmēja esot bijusi gatava saņemt palīdzību ES fondu apguvē, taču, uzzinot par tik klajām nelikumībām, darījumu noraidījusi. Viņasprāt, šādās shēmās iesaistīti arī politiķi un ierēdņi. "Es domāju – kas notiek? Zeme atveries! Un uzdevu vienu jautājumu: Andri – 70 %! Par ko? Es esmu dzirdējusi 15 līdz 20 % "otkats", bet 70 % – tas taču ir vājprāts, uz kurieni mēs ejam?" stāstīja uzņēmēja Liepiņa. Viņš esot teicis, ka pilnīgi piekrīt, ka tas ir vājprāts, bet kļūstot arvien trakāk, politiķi gribot "rīt" vairāk un vairāk.”

Katrā ziņā šajā sižetā aktuāla ir pašas denuncētājas pozīcija. Tā uzskatāmi demonstrē mūsu cilvēku noziedzīgo mentalitāti. Kundze principā nav pret noziedzību. Viņa to atbalsta un pati gatava izdarīt noziegumus. Šajā reizē traucēja vienīgi nozagtās naudas sadalīšanas proporcionalitāte – 30% un 70%. Tā neapmierināja kundzi. Viņa gribēja saņemt 70%, bet nevis tikai 30%. Taču Feldmanis tam nepiekrita, un kundze nolēma viņam atriebties.

Tas ir interesanti! Interesanti ir arī tas, ka kundzes galviņā „vājprāts, uz kurieni mēs ejam?” radās tikai tāpēc, ka nav ierastie 15-20%. Ja būtu 15-20%, tad ejam pareizi un nav nekāds vājprāts.

Un vēl kas. Pie mums noziedzība iet kopsolī ar stulbumu. Arī tam netrūkst piemēru. Liepiņas kundze ir tik stulba, ka masu medijā, visai pasaulei Feldmani pasludinot par noziedznieku, pati atklāj savu noziedzīgo domāšanas veidu un darbību. Viņas stulbums viņai traucē kontrolēt savu diskursu. Noziedzība jau ir viņas asinīs, un noziedzība viņas apziņā funkcionē kā mentalitātes organisks elements.

Minēto raidījumu „LNT Ziņās” neesmu redzējis. Taču man ir aizdomas, ka žurnālists vai žurnāliste Liepiņas stāstījuma laikā smaidīgi un atbalstoši māja ar galvu un savā komentārā nenosodīja ne Liepiņu, ne Feldmani. Tāpat nav ticams, ka televīzijas vadība tūlīt pēc raidījuma sazinājās ar policiju, kas būtu godīgu cilvēku normāla reakcija pēc uzzinātajiem noziedzīgajiem faktiem miljoniem liecinieku klātbūtnē.

Plaša rezonanse bija publikācijai internetā ar izteiksmīgu virsrakstu „Varbūt tiešām pamest Latviju un uzņēmuma darbību reģistrēt Igaunijā?”. Šajā publikācijā daudzās epizodēs ir atsegtas dzīvē sastaptas tipiskas izdarības, kas nepārprotami liecina par cilvēcisko kvalitāti. Autors, mūziķis un mūzikas instrumentu tirgotājs Vairis Nartišs, vēlas pamest Latviju latviešu cilvēciskās kvalitātes dēļ. Piemērā citēšu vairākas epizodes.

1.epizode: „Pirms dažiem gadiem biju iekūlies ķibelē ar vāju grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējkompāniju. Sanāca kašķis par to, ka šie netika galā ar savu darbu. Tad nu vienā brīdī zvanīju Valsts ieņēmumu dienestam, lai noskaidrotu, ko man darīt, ja grāmatvedības uzņēmums pazūd ar visām manām kases grāmatām un citiem dokumentiem. Uzreiz jāpiebilst, ka viss atrisinājās labi, bet pirmā doma, lai saprastu, ko un kā darīt man, visai loģiski, bija piezvanīt Valsts ieņēmumu dienestam. Valsts ieņēmumu dienesta atbilde bija nenormāli šokējošs: "Mēs neesam izziņu birojs, tieciet paši galā ar savām problēmām!". Vai tā ir atsaucīga valsts iestāde?”

2.epizode: „Ārsti prasa lielākas algas. Jā, ir mazas. Bet, kad Keris bļauj, lai dod naudu, man gribas bļaut: "Keri, ej bekot un izmaini savas nozares attieksmi pret pacientiem!" Jā, ne visi ārsti ir ar sliktu attieksmi, bet ir bijis, ka Bērnu slimnīcas Observācijas nodaļā bērns vairākas stundas guļ drēgnā telpā, jo kondicionieris ir noslēgts uz aukstāko režīmu. Bērns drebinās, jo nav iedota pat sega, ar ko apsegties. Kad vaicāju, vai varu aizvest bērnu uz slimnīcas kafejnīcu iedzert siltu tēju, man uzbļauj: "Guliet, drīz būs ārsts!" Uz argumentu, ka man bērns drudzī kratās, iedodiet vismaz "Nurofenu", mani nosauc par nervozu tēvu.”

3.epizode: „Nesen bija piedzīvojums ar Valsts veselības inspekciju. Mēs, redz, tirgojot bīstamas eļļas pūšaminstrumentu eļļošanai. Bērni var iedzert, savukārt neredzīgie, pat nezinu, arī laikam var iedzert. Tad nu Veselības inspekcija pēc mana veikala apmeklēšanas bija gatava skriet Eiropai pa priekšu un aizklapēt arī to dažu, vēl joprojām atļauto, eļļu tirdzniecību, nemaz nepadomājot, ka vienā jaukā dienā mums varētu nebūt, ar ko eļļot savus mūzikas instrumentus. Vai tā ir laba sadarbība starp valsts iestādēm un uzņēmējiem? Vai tā ir ilgtermiņa stratēģiska plānošana? Jāpiebilst, ka uz manu iesniegumu, kāpēc tad tās pašas eļļas brīvi var iegādāties plaši zināmā Vācijas mūzikas instrumentu veikalā, saņēmu prastu atrakstīšanos.”

4.epizode: „Veikalā man ir trīs darbinieki, visi strādā uz pusslodzi. Veikala darbalaiku esmu izplānojis tā, lai darbinieki varētu mainīties un plānot savas personīgās aktivitātes. Valdības plāns no jaunā gada algas nodokļus rēķināt, kā minimums, no pilnas slodzes, iedzen izmisumā. Vai kāds no politiķiem vispār ir parēķinājis, par kādu apjomu ir jāpalielina apgrozījums, vai jāpalielina cenas, lai šīs izmaksas varētu nosegt? Es netērēju naudu ekskluzīvām lietām, nepērku mājas, nebraucu ceļojumos, visu nopelnīto ieguldu savos izgudrojumos. Šādi valsts vadoņu plāni mani dzen izmisumā.”

5.epizode: „Kāpēc aizejot uz valsts iestādēm, vai tas būtu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, muita, vai vēl kāda, var redzēt, ka darbinieki ir, bet neviens nepieņem. Tikai pēc demonstratīvas fotografētsākšanas, sākas rosība. Esmu savās "Facebook" publikācijās šādās lietas dokumentējis.”

6.epizode: „Bet nav jau tā, ka es tikai jautāju. Uz dažiem jautājumiem man tomēr ir atbilde. Saeimā, valdībā ir tik maz uzņēmējdarbību pieredzējušu politiķu. Atrautība no reālās dzīves un nezināšana, cik smagi ir jārukā, lai uzņēmējs varētu nomaksāt nodokļus, rada uzņēmēju nolemtības sajūtu un domas, ko tad mēs te vēl vispār darām? Jātin makšķeres un jādodas prom. Kamēr mēs nemainīsimies, kamēr valsts iestāžu darbinieki beidzot nesapratīs, ka strādā savas valsts iedzīvotāju labā, tikmēr mēs būsim tādā pakaļā, kādā esam. Kamēr uzņēmēji necelsies kājās un nebļaus, ka mēs netiekam cienīti (es neprasu, lai mani kāds mīl, lūdzu cienīt), tikmēr nekas labs te nebūs.”

Sestā epizode ir svarīga. Tajā ir pateikts galvenais. Un galvenais ir „kamēr mēs nemainīsimies [..] tikmēr mēs būsim tādā pakaļā, kādā esam”. Pateiks „šerpi”. Bet tā vajag. „Šerpajā” dzīvē iederās „šerpa” valoda.

Neapšaubāmi, uzdevums nav viegls. Cilvēciskās kvalitātes uzlabošana nozīmē etniskās mentalitātes izmainīšanu. Mentalitāti nevar izmainīt otrā rītā uz brokastu laiku. Taču cilvēces vēsture liecina, ka mentalitāti principā var izmainīt. Nartiša kungs atsaucas uz vāciešu pieredzi. Vāciešu mentalitāte ir vēsturiski radikāli mainījusies. Vācieši nebūt vienmēr bija cilvēciskās kvalitātes paraugs.

Mentalitātes maiņā prioritārais darbs ir pāraudzināšana. Audzināšana saglabājas, taču galvenā vērība ir jāveltī pāraudzināšanai. Savukārt pāraudzināšana nav iespējama bez mērķtiecīga voluntārisma – stingras gribas un stingras varas. Tautā ir jābūt sociālajam spēkam ar stingru gribu un stingru varu. Bez tā nav iespējams atbrīvoties, piemēram, no kriminālās ģenialitātes.

Novērtē šo rakstu:

45
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Komentārs par 2017. gada 17. janvāra spriedumu Neo lietā

FotoTiesas arī kļūdās, bet to var labot ar pārsūdzēšanu. 7 gadi, un nekas nav vēl beidzies. Pilns tiesas spriedums būs pieejams 31. janvārī, tad tiks sagatavota kasācijas sūdzība un spriedums* pārsūdzēts. Un joprojām man ir daudz jautājumu, uz kuriem es vēlēšos saņemt atbildes, kuras rodas, izejot kārtējo Dantes loku Latvijas tiesu sistēmā – par nenotikušu noziegumu.
Lasīt visu...

6

Deputātu jautājumi veselības ministrei par „Stradiņu” jaunā korpusa būvniecības izmaksu pamatotību

FotoNoslēgumam tuvojas Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā AI korpusa būvniecība, ir uzsākts būvniecības process (projektēšanas stadijā) jaunajam A2 korpusam.
Lasīt visu...

18

Manus pelnus varētu izkaisīt meža vidū apslēptā nogāzītē, kur pavasarī zied zilās vizbulītes

FotoJau piekto dienu smagi strādāju pie raksta Beļģijas Akadēmijai par noziegumu, sodu un amnestiju, par latviešu masu deportācijām, slepkavībām, represijām. Drūms temats.
Lasīt visu...

6

Deputātu jautājumi veselības ministrei Andai Čakšai par "Stradiņu" jaunā korpusa projekta realizācijas gaitu

Foto2016. gada 8. decembrī Jums tika iesniegti deputātu jautājumi saistībā ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (turpmāk - PSKUS) jaunā korpusa projekta realizācijas gaitu un tā atbilstību valsts interesēm. Diemžēl uz vairākiem jautājumiem Jūs tā arī neesat sniegusi skaidras atbildes vai pat vispār esat izvairījusies atbildēt uz Jums uzdotajiem jautājumiem, tāpēc lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
Lasīt visu...

21

Laikmeta ainiņas IV

FotoGistavs Flobērs rakstīja, ka revolūcijas piedzīvošana ir pats labākais, kas var notikt cilvēka dzīvē, ja vien revolūcija no cilvēka nav izveidojusi fanātiķi. Šo uzskatu pilnā mērā var attiecināt arī uz stāsta galveno varoni – tolaik jaunu un perspektīvu prokuratūras darbinieku, kurš tika ierauts pašu karstāko notikumu virpulī. Ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai toreiz uzbangotās kaislības norimtu un aiz nesakarīgiem emocionāliem izvirdumiem izkristalizētos vēsā loģikā balstītu notikumu virkne.
Lasīt visu...

6

Veselības ministrijas iestāde gāž visu uz bijušo direktori

FotoReiz kāds vīrs kļuva par iestādes direktoru. No iepriekšējā direktora viņš saņēma trīs vēstules: "Kad Tev būs pavisam grūti, atver šīs vēstules." Gāja laiks, un pienāca brīdis, kad direktors atvēra pirmo vēstuli: "Gāz visu uz mani!” Vēl pēc laika direktors atvēra otro vēstuli: "Gāz visu atkal uz mani!" Kā Jūs domājat, kas bija rakstīts trešajā vēstulē? "Gatavo trīs vēstules!"
Lasīt visu...

18

Jo vairāk saskaramies ar tiesībsargājošajām struktūrām, jo lielāka vilšanās pārņem

FotoTikko kā Ludzas Zemei sāka uzlaboties attiecības un sadarbība ar policiju, kā kāds to apzināti vai neapzināti mēģina izbojāt, liekot mums atkal un atkal atgriezties pie nepatīkamām lietām. Nudien – mīļā miera labad vairs nevēlējāmies cilāt vecas lietas, jo dzīve rit uz priekšu un vienmēr jācer, ka cilvēki un amatpersonas mainās, izdara secinājumus un mēģina darīt savu darbu pēc labākās sirdsapziņas. Taču...
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Rībentrampisks apmulsums

«Nepareizā» kandidāta iekļūšana Baltajā namā radīja mentālu zemestrīci Latvijas ārpolitikā. Transatlantiskais sabiedrotais līdz šim šķita pat apnicīgi pastāvīgs un prognozējams savā diplomātijā. Jo īpaši...

Foto

Tiesa, piekrītot KNAB lēmumam, apšauba tiesībsarga darbību sabiedrības interesēs

Savā 2017. gada 6. janvāra spriedumā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija apstiprinājusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Spiegs, kurš fotografēja dzelzceļa vagonus?

No vienas puses – mūsdienās, ņemot vērā, ka katrs vagons ar militāro tehniku tiek nofotografēts no kosmosa simtiem reižu un nav...

Foto

Pārbūves mantojums: vēstures politika

Pārbūves jeb „perestroikas” mantojums ir ne vien kolosāli daudzpusīgs, bet arī odiozi eksotisks. Bez svešvārdiem izsakoties, „perestroikas” mantojums ir atbaidošs, pretīgs, nevēlams,...

Foto

Vai visatļautība ir šodienas norma?

LR Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu kolēģija ir nolēmusi atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību manā civilprasībā pret pilsoni Ivaru Jansonu par nepatiesu,...

Foto

Par tiesībsarga Jura Jansona publiski pausto

Atsaucoties uz šodien LTV1 “Rīta panorāma” tiesībsarga Jura Jansona pausto viedokli un aizskarošajiem izteikumiem par  Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju...

Foto

Dieviņš taisa zelta sētu apkārt manu augumiņu

Vēlos izteikt sirsnīgu pateicību visiem tiem, kas uz nāvi raugās ar mūsu tautā pieņemto attieksmi, ko skaisti izsaka sekojošās...

Foto

LU un RPIVA viedoklis par skolotāju izglītības reorganizāciju Latvijā

2017. gada 3. janvārī ziņu aģentūra LETA informēja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nolēmusi ar 2017....

Foto

Atbilde Valdim Kalnozolam - uz valsti es nevemju, bet tev ar prieku iespļautu sejā

Izlasot Saeimas deputāta Valda Kalnozola rakstu, nolēmu dažās rindkopās sniegt atbildi....

Foto

Nekas nemainīsies no jūsu vemšanas uz valsti

Saeimas deputāts Valdis Kalnozols sociālajā tīklā Facebook ir publicējis gan ekspresīvu apsveikumu Jaunajā gadā, gan pāris vēl dzīvīgākus komentārus viņa kritiķiem....

Foto

Kā "Latvijas Gāze" "godīgi" iedzīvojas uz klientu rēķina

Vēlos informēt sabiedrību par nopietnu problēmu, kas saistās ar AS Latvijas Gāze pakalpojumiem un skar tūkstošus nekustamo īpašumu, mājsaimniecības, esošos...

Foto

Pārbūves mantojums: jubilejas asaras vai līksme

2017.gada janvārī svinama pārbūves jeb „perestroikas” 30 gadu jubileja.* Par pārbūves sākumu oficiāli uzskata PSKP CK Plēnumu, kas notika 1987.gada...

Foto

Kam Radzēvičs apsolījis Brīvības ielas dzimtsarakstu nodaļas ēku?

Kam Rīgas izpilddirektors Juris Radzēvičs ir apsolījis „reorganizējamās” dzimtsarakstu nodaļas ēku Rīgā, Brīvības ielā 86? Tā man jājautā,...

Foto

Valsts kontrole un Staļina personiskais izlūkdienests

Janvārī beidzas pilnvaru laiks valsts kontrolierei Elitai Krūmiņai. Saeimai vajadzēs izdarīt izvēli – atstāt viņu uz otru termiņu, vai tomēr...

Foto

Latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujām simt gadu

Šobrīd paiet 100 gadu kopš latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujām Tīreļa purvā un Ložmetējkalnā. Tā bija vērienīgākā un arī traģiskākā militārā...

Foto

Hibrīdkara “lūzeriem” un provokatoriem - pārdomām jaunajā gadā

Sen zināma un izmantota patiesība nu ir izlauzusies līdz plašākai sabiedrības apziņai - pakļaut valstis un tautas, pārdalīt...

Foto

Maza ministres Čakšas dāvaniņa savas padomnieces Vānes biznesam

Ministru kabineta sēdē ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumos Nr.1529, kur visa starpā pasniegta dāsna dāvana...

Foto

Skaisti vārdi, ne tik skaisti darbi

Noklausījos divu valsts vadošo amatpersonu uzrunas, sagaidot Jauno gadu. Tādi skaisti vārdi bija piemeklēti, diemžēl darbos šīs amatpersonas sevi ir...

Foto

Kam vajadzīgs “tramvajs uz kauliem”?

Rīgas domes ideja par tramvaja līnijas celtniecību no Centrālās stacijas līdz Skanstes ielai ir izsaukusi lielas rīdzinieku daļas neapmierinātību, kuri ir...

Foto

Paldies, VALSTS

Paldies, VALSTS. Paldies, ka ļaujat mazākiem uzņēmumiem dzīvot. Paldies, ka atbalstāt tos, kas zog, un norājat tos, kas visu grib darīt godīgi....

Foto

Mazas tautas gudrība ir neļaut kļūdīties tiem, kuri ir pie varas

Labvakar Valmierā un Daugavpilī! Sveiki Liepājā, Alūksnē, Ventspilī un Jelgavā! Sveicināti Rīgā! Labvakar visā Latvijā!...

Foto

Cilvēciskās kvalitātes ergonomika. Otrā eseja

Pirmajā esejā tika atgādināts par cilvēciskās kvalitātes lomu. Valstī sastopamajās likstās vainīgi ir cilvēki. Viņu darbības kvalitāte ir atkarīga no viņu...

Foto

Par Dziesmu svētku biļešu tirdzniecību

Latvijas valsts Kultūras ministrija - Dacei Melbārdes kundzei, Nacionālā kultūras centra direktorei Signei Pujātes kundzei....

Foto

Nogalināt, lai dzīvotu, vai dzīvot, lai nogalinātu?

Dažreiz kāda problēma tiek aktualizēta, pateicoties šķietami nejaušam atgadījumam. Tā šoreiz notika ar bēdīgi slaveno lūšu mātes nošaušanu. Tā...

Foto

Izsoļu reideru un krāpnieku jaunās shēmas

No amata atceltais zvērināts tiesu izpildītājs Kaspars Seleckis sniedzis sabiedrībā zināmiem izsoļu reideriem Gatim Ruķerim un Mārtiņam Ruķerim likuma prasībām...

Foto

Vai SAB vadītāja aste ir čekas maisos?

“Drošības dienestiem, redzot kartotēku, ir zināms, ar ko ikdienā nodarbojas personas, kas ir strādājušas VDK,” - šādi Saeimas cilvēktiesību...

Foto

Kādā brīnumainā veidā nepraktizējoši ārsti tiek pie atjaunota sertifikāta?

Veselības ministrijā tāpat kā citās ir svarīgākais laiks ES naudas dalīšanā - ne tikai būvniecībai, bet arī...

Foto

Māris Liopa atgriežas, izvilcis vecus melus par pupuķiem

Pirms kāda laika jau atbildēju uz Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācijas priekšsēdētāja un Latvijas Mežu sertifikācijas padomes...

Foto

Tas, kurš ķer kurmjus, atņem dzīvību tāpat kā lūšu mātes nošāvēja

Ņemot vērā sociālajos tīklos sacelto ažiotāžu par gadījumu, kad Alūksnes pusē tika nomedīta lūsene, kā...

Foto

Cilvēciskās kvalitātes ergonomika. Pirmā eseja

Sociālai filosofijai pašlaik darba netrūkst. Tā tas vienmēr ir pārejas laikmetos, kad sociālajiem procesiem piemīt agresīva dinamika un nekaunīgs pretrunīgums. Sociālās...

Foto

Kādas vēl nejēdzības spēj un spēs izdomāt ierēdņi?

Esmu uzņēmējs, kuram ir bijis tas gods biežāk zaudēt nekā uzvarēt vai apzināti nepiedalīties www.iub.gov.lv  atrodamajos iepirkumos, jo vēlamais uzvarētājs ir...

Foto

Deputātu jautājumi Kučinskim par iespējamajiem pretlikumīgajiem lēmumiem veselības aprūpes nozarē

Šā gada 20. decembra Ministru kabineta sēdē tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra...

Foto

Vienkārši viena medniece mednieku portālā izvietoja medību bildi ar nomedītu lūsi un īsu aprakstu

Šodien pasauli (Latvijas mazo pasaulīti) satrieca viens medību stāsts... Daudzi jau redzējuši,...

Foto

CFLA: „Rīgas satiksmei” ir jāprecizē un jāpapildina Skanstes „kapu tramvaja” projekts

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir pieņēmusi starplēmumu par Rīgas satiksmes (RS) iesniegto Skanstes tramvaja līnijas...

Foto

Paldies par Latvijas Republikas ielūgumu apsvērt Latvijas pilsonību

Paldies par Latvijas Republikas ielūgumu apsvērt Latvijas pilsonību. Ar lielu pazemību apsveru šo godpilno ielūgumu, un sniedzu sekojošo...

Foto

Par ārstu resertifikāciju, Lielo Dakteri Pēteri un veselības aprūpes politiku

Kādas Austrumeiropas valsts galvaspilsētas centrā neliela iela nodēvēta dižena literatūras kritiķa Andreja Upīša vārdā. Pirms gadiem...

Foto

Tjarve: Latvijas Televīzija ir aizstūrēta lielveikalu virzienā, bet politiskajā varā tas visus apmierina

Latvijas Televīzijai nākas uzklausīt nepatīkamus un statistikā pamatotus pārmetumus: tā zaudē cīņu par...

Foto

Nepieklājīgais NA atbalstītājs, kurš atļaujas apjautāties tieslietu ministram par tautastērpu

Es kā Nacionālās apvienības (NA) atbalstītājs sekoju līdzi partijas notikumiem, tai skaitā twitterī. NA programmā sadaļā Valoda un...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas Valsts prezidentam: izšķirieties, kurā pusē stāvat

Vēlos darīt zināmu savu skatījumu uz mūsu valstī notiekošo. Manam viedoklim var piekrist vai nepiekrist....

Foto

Mans „dzērājšofera eksperiments”: alkohols netiek atrasts, bet protokolu par pārkāpumu vienalga sastāda

Nez kāpēc man sagribējās uzzināt, kā notiek dzērājšoferu identifikācija un kā tiek ievērotas likuma...

Foto

Kultūra nav saimnieka lieta?

Saimnieks dzīvo atbilstoši savai rocībai. Stingri uzmanot tēriņu nepieciešamību. Liekot lietā aprēķinus, ko var atļauties, ko ne, kas tērējams tagad, kas vēlāk...

Foto

Kāpēc Latvijas eksperti un politiķi starptautisko institūciju rekomendācijas uzskata par muļķīgām?

Pēdējā laikā Latvijas sabiedrībā iezīmējas kāda noturīga tendence – uzskatīt, ka tas, ko Latvijai iesaka...

Foto

Lūdzam Eiropas Komisijai sniegt ziņas par nosacījumiem, ar kādiem “Delnai” piešķirts finansējums „Skanstes tramvaja” uzraudzībai

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) nosūtījusi vēstuli, adresētu Eiropas Komisijas Reģionālās...

Foto

Jauni deputātu jautājumi Čakšai par e-veselības projekta 1. un 2. kārtas sekmīgo ieviešanu

Saskaņā ar Veselības ministrijas (turpmāk - VM) publiski pausto tā esot sekmīgi īstenojusi...

Foto

Ja ar tevi „ir cauri”

Kad dienēju padomju, armijā manā pulkā kā daudzos citos bija komandanta vads. Šai elitārā vienībā iesauca tādus pašus jauniesauktos kā citās...

Foto

Deputātu jautājumi Čakšai par e-veselības projekta ieviešanu un Reizniecei-Ozolai par Valsts ieņēmumu dienestu

Publicējam ļoti izteiksmīgus Saeimas opozīcijas deputātu jautājumus veselības ministrei Andai Čakšai par e-veselības...

Foto

Mana cīņa ar D…plēša bandu

Kopš 2013.gada vasaras Daugavpils mēra amatā atrodas Jānis Lāčplēsis. Lai lasītājus nemulsina šī kunga (biedra) latviskais vārds un uzvārds, patiesībā viņš...

Foto

Lētuma dārgā cena

Bezcerīgi bezjēdzīga ir politiķu pēdējā mirkļa raustīšanās ar nodokļu likmēm turpu šurpu. Izstiepies vai saraujies, tik un tā labs nevienam nebūsi. Ne viens,...

Foto

Par Krievijas specdienestu aģentiem Latvijā

Ar milzu interesi gaidu, kas izrādīsies tas pirmais mūsu specdienestu aizturētais spiegs, kura identitāte pagaidām nav atklāta. Ļoti gribas cerēt, ka...

Foto

Jaunais dižgaru slānis

Sabiedrībā ir radies jauns sociālais slānis. Tā nosaukums – soctīklotāji. Interneta ziņu portālu auditorija ar šo nosaukumu tiekas vairākus gadus gandrīz katru dienu....

Foto

Neklātienes diskusija ar man nezināmu, anonīmu PIETIEK lasītāju–rakstītāju

Burtiski pēdējo nedēļu laikā veselības jomu kritizējošu rakstu skaits pieaudzis ģeometriskā progresijā. Bargas kritikas vērpetes griežas pār Veselības...

Foto

Varbūt Jūlijs Krūmiņš savā iepriekšējā eksistencē ir bijis svēts cietējs...

Vairāki Pietiek lasītāji ir uzdevuši jautājumu – ko gan uzņēmēja Jūlija Krūmiņa grāmatas prezentācijā pirmdien darīja Lato Lapsa?...

Foto

Valsts asinsdonoru centrs: pie kā noved savējo būšana un neprofesionalitāte

Jau kādu laiku mediķu aprindās klīst baumas par  Valsts  asinsdonoru centra (VADC) darbu – gan par klīniskiem gadījumiem,...

Foto

Par dzelzceļa kravu pārvadājumu radīto troksni Sarkandaugavā un ministra dēla hobija apmaksu

Vairāki aktīvi Sarkandaugavas iedzīvotāji, kas apvienojušies domubiedru grupā “NĒ vilcienu radītajam troksnim!”, līdz šim...

Foto

Slimā veselības nozare

Sakarā ar e-slimības projektu, kas diskreditē e-Veselības jēdzienu Latvijā, galvenā uzmanība veselības sektorā šobrīd ir pievērsta Nacionālajam veselības dienestam (NVD). Dienesta direktore Daina Mūrmane-Umbraško...

Foto

"Zvaigznīšu Brīdis" "Latvijas Gāzē"

Pavisam nesen presē parādījās ziņa, ka, atsaucoties a/s Latvijas Gāze aicinājumam, darbu uzņēmumā sācis Kaspars Upaciers, ko plašāk pazīstams kā Ufo. Šis krietnais un...

Foto

Patriotiskās austrumu vēsmas

Ar Nacionālās apvienības politiķi Rihardu Kolu saistītā biedrība "Latvijas Karogs" iemanījusies par pašvaldību un valsts naudu uzstādīt lielizmēra karogus Latvijas pilsētās, taču pretēji...