Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Cilvēku vienmēr pavada zināma mistērija, kā sarunvalodā apzīmē noslēpumainību. Vislielākie noslēpumi, protams, ir vienoti ar cilvēka izcelsmi.

Visticamākais, šis noslēpums nekad netiks atminēts. Cilvēka izcelsmes noslēpums attiecas uz cilvēka dzīves visdziļāko jēgu. Proti, nemitīgā tieksme uzzināt par savu izcelsmi cilvēku stimulē dzīvot vispār. Ne velti saka, ka dzīvei bez mērķa nav nekādas jēgas. Un, lūk, cilvēka izcelsmes noskaidrošana ir cilvēka dzīves visakūtākais mērķis un reizē dzīves visdziļākā jēga. Savas izcelsmes noskaidrošana cilvēkam ir izziņas (gnozeoloģijas) ideāls. Domājams, mūžu mūžos nesasniedzams gnozeoloģiskais ideāls.

Noslēpumaina ir Ievas un Ādama piedzimšana. Noslēpumaina ir cilvēku turpmākā dzīve pēc Ievas un Ādama piedzimšanas. Noslēpumaina ir rasu izcelsme, cilvēku ģeogrāfiskā izplatība uz planētas, cilvēces demogrāfiskie līkloči, cilvēciskās kvalitātes problemātika.

Jaunajos laikos noslēpumaini kļuva t.s. demogrāfiskie sprādzieni un to hronoloģiskās atšķirības starp „balto” cilvēku rasi un „krāsaino” cilvēku rasēm. „Baltajiem” cilvēkiem milzīgs demogrāfiskais sprādziens bija XIX gadsimtā, citām rasēm apmēram 150 gadus vēlāk – no XX gadsimta vidus līdz XXI gadsimta vidum. To neviens nevar izskaidrot. Var formulēt vienīgi hipotēzes.

Noslēpumaini ir cilvēciskās kvalitātes etniskie aspekti. Piemēram, atsevišķās tautās visi ir gudri cilvēki, bet citās tautās gudrus cilvēkus var reti sastapt. Ierindā starp prātā pelēkajiem cilvēciņiem var stāvēt tikai viens cilvēks gudra prāta krāsojumā (skat. ilustrāciju). Dažas tautas var būt mākslinieciski ļoti apdāvinātas, citas tautas var būt zinātniski ļoti apdāvinātas. Sastopamas tautas, kuras vēlas savu valsti. Taču ir sastopamas tautas, kuras pret savas valsts izveidošanu izturas inerti vai vispār tāds jautājums nepastāv. Mūsdienās ir starptautiskās struktūras, kuras valstis (reizē arī tautas) grupē saskaņā ar vienu kritēriju; proti, izdevušās vai neizdevušās valstis (tautas).

Taču cilvēku dzīvē ne viss ir noslēpumains. Vismazākie noslēpumi ir saistīti ar cilvēka vērtējumu. Teiksim, konkrēta cilvēka morālo vērtību (morālās īpašības) varam nekļūdīgi noteikt, ņemot vērā viņa rīcību. Šajā ziņā nepastāv noslēpumainība, jo mēs tūlīt saprotam, vai konkrētā cilvēka rīcība ir morāla rīcība jeb amorāla rīcība.

Tā, piemēram, nekāda noslēpumainība nepastāv medijos nesen publicētajā tekstā: „Politikas kuluāros šaurā lokā jau vairākas nedēļas apspriestais, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Eināra Cilinska (Nacionālā apvienība) darbība dažos aspektos, piemēram, kavēšanās dēļ veikt izmaiņas Rīgas un Ventspils brīvostu valdēs neapmierina ne paša partijas spici, ne atsevišķus koalīcijas partnerus, pēdējās dienās sasaistīta ar viņa lēmumu piedalīties 16. marta leģionāru atceres pasākumos Rīgā, lai gan iespēja izmantot šo kā ieganstu Cilinska demisijai tika apspriesta vēl labu laiku pirms Krievijas agresijas Ukrainā."

Runājot par E.Cilinska kolēģiem („partijas spici” un „atsevišķiem koalīcijas partneriem”), varam nekļūdīgi teikt, ka tiekamies ar ļoti amorāliem cilvēkiem. Tie ir cilvēki, kuri domā tikai par sava biedra padzīšanu no ministra krēsla. Tie ir cilvēki, kuriem nerūp Rīgas un Ventspils brīvostas attīstība, bet rūp vienīgi valdes locekļu nepelnīti lielais atalgojums. Tie ir cilvēki, kuri biedriski neatrunā ministru nepiedalīties leģionāru pasākumā. Viņi sazvērnieciski klusi nogaida ministra līdzdalību, lai tas būtu skaists iegansts viņa atbrīvošanai no darba.

Sastopoties ar tamlīdzīgu rīcību, varam droši to kvalificēt kā ļoti amorālu rīcību, kas ir tipiska morālajiem deģenerātiem. Normālā valstī valdība ir vienota un savstarpēji izpalīdzīga komanda. Pie mums valdība ir savstarpēji naidīgu deģenerātu banda. Cilinska demisijas sižets noteikti ir viens no viszemiskākajiem sižetiem pēcpadomju latviešu valdošās kliķes amatu dalīšanas riebīgajā tirgū.

Turpinot lasīt minēto tekstu, varam pārliecināties par mūsu valdības dziļo morālo pagrimumu. Tā vietā, lai godīgi un kolektīvi risinātu problēmas un domātu tikai par valsts interesēm, tiekamies ar vienotās vienotības nelietīgajām intrigām un aizmugurisko sazvērestību: „Vienotībai kā premjera partijai jānodrošina miers koalīcijā, un Cilinska demisija, kā ieganstu minot situācijas destabilizēšanu, piedaloties 16. marta pasākumos, būtu politiski veiksmīga izeja no samilztošās situācijas, spriež koalīcijas kuluāros. Premjeres Laimdotas Straujumas vārdā pozīcija, ka leģionāru atceres pasākumus Rīgā apmeklējušiem ministriem jādemisionē, aizvadītajā trešdienā aiz slēgtam durvīm apspriedusi arī Vienotības Saeimas frakcija."

Tekstā atklājas arī ministra Cilinska valstiskās atbildības reti kroplā izpratne. Nekāda mistērija nav viņa vēlēšanās par katru cenu demonstratīvi būt kopā ar leģionāriem 16.martā. Viņš labi apzinās nepieciešamību demisionēt pēc pasākuma. Tādējādi viņš uzskatāmi apliecina savu „politiķa” mazvērtību - necieņu pret valsti, Latvijas tautu un viņam uzticēto valstisko pienākumu: „Publiski kuluāros jau ilgāk apspriestais scenārijs par Cilinska iespējamo demisiju pirmo reizi izskanēja 6. martā, kad vides žurnāliste Anitra Tooma pēc tikšanās ar vides ministru sociālajā tīklā Twitter ierakstīja, ka Cilinskis intervijas laikā jau paguvis atvadīties “sakarā ar 16. marta represijām”, jo ministriem, kas piedalīsies 16. marta pasākumos, “draudēts ar demisiju”. Vakarā jau par to, ka NA ministri, kas piedalīsies 16. marta pasākumos Rīgā, var zaudēt amatu, ziņoja arī Latvijas televīzijas Panorāma."

Tekstā redzam, ka Cilinska kunga brāļošanās ar leģionāriem ietilpst viņa priekšstatos par „nacionālo stāju”. Tas neliecina par garīgi līdzsvarota hominīda apziņu, bet gan liecina par slimīgi patmīlīga tipa rotaļāšanos ar savām mežonīgajām ambīcijām: „No Pietiek sarunas ar Cilinski aizvadītajā nedēļā radās iespaids, ka viņš ne tikai neturas pie vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra krēsla, bet, iespējams, justos atvieglots, ja amatu zaudētu piespiedu kārtā, nodemonstrējis nacionālo stāju [..]."

Ja noslēpumainība nepastāv saskarsmē ar mūsu „politiķu” morāli ļoti zemo (deģenerātu) līmeni, tad citādāk ir ar šī morāli zemā līmeņa rašanās izskaidrojumu. Šajā ziņā pastāv diezgan liela noslēpumainība. Mēs nevaram konkrēti atbildēt uz jautājumu par minētās cilvēciskās kvalitātes rašanos. Var būt tikai hipotēzes, kuras apmēram norāda amorālo parādību rašanās avotus.

Piemēram, mēs nevaram konkrēti atbildēt uz jautājumu, kāpēc pēcpadomju laikā ir tik liela amorālu cilvēku koncentrācija tajās struktūrās (parlamentā, valdībā), kurās objektīvi iederas tikai morāli cēlas personības. Nevaram atbildēt uz jautājumu, kāpēc apziņas destrukcijas un morālās degradācijas tendence kļūst arvien grandiozāka. Noslēpumainībā ir tīts jautājums, kāpēc nelabvēlīgajos demogrāfiskajos apstākļos „baltie” cilvēki nevis morāli mobilizējās, bet gan morāli panīkst, tādējādi vēl vairāk iestiegot garīgā pagrimuma dūksnājā.

Noslēpumaini ir jautājumi ne tikai par latviešu tautas garīgo likteni, bet Rietumu civilizācijas visu tautu garīgo likteni. Nav šaubu, latviešu tautas liktenis ir organiski vienots ar visplašāko etniski ģenētisko kopainu un visas cilvēces antropoloģisko evolūciju. Šajā ziņā nav nekāda noslēpumainība. Zinātne jau sen ir pārvarējusi etnoloģisko izolacionismu tautu attīstības izpratnē. Zinātne katru tautu vērtē kopskatā ar citām tautām.

Zinātne ir centusies atbrīvoties no mistērijām. Taču faktiski tagadnes sabiedrība neko nevēlas mācīties no zinātniskajiem atklājumiem. Turklāt sabiedrība kļūst arvien trulāka, vīzdegunīgi ignorējot zinātniskās atziņas.

XX gadsimta beigās Rietumu civilizācijā radās jauna tendence un tātad arī jauna intelektuāli radošā tēma zinātnei. Minētajā periodā pirmo reizi nākas sastapties ar zinātniskajiem tekstiem par cilvēku iracionālismu. Turklāt cilvēku iracionālisms tiek kopskatīts ar morālo un intelektuālo degradāciju.

Cilvēku iracionālismu konstatē ne tikai ekonomikā un politikā, bet arī filosofijā un mākslā, Public Relations un reklāmā. Zinātne saka, ka teicami izpildīta darba reputācijas vietā ir stājusies mākslīgi organizēta šova reputācija, kā tas izpaužas teritoriālajā mārketingā, pilsētām un valstīm vēloties lēti izdzīvot uz citu (investoru, tūristu) rēķina, nevis godīgi un rūpīgi strādāt, lai ar darbu nopelnītu cieņu un apbrīnu. Savukārt reklāma šodien reti aģitē pirkt preci. Reklāma visbiežāk rada jaunu patērēšanas vērtību – „iepakotus” pārdzīvojumus un izjūtas, kuras koncentrējas ap vārdu „baudīt”. Humanitārās tehnoloģijas ir kļuvušas par nozari, kurā no zīmēm rada jaunu simbolisko jēgu. Tas atbilst mūsdienu cilvēku „virtuālajām vajadzībām”, bez kurām vidējā un jaunākā paaudze neprot dzīvot.

Citiem vārdiem sakot, no XX gadsimta beigām nākas runāt par cilvēciskās darbības un uzvedības izpausmēm, kas liecina par veselā saprāta trūkumu un nepārprotamām muļķībām. Turklāt muļķības pavada morāles elementāru normu neievērošana.

Zinātne cenšas, taču noslēpumainība joprojām saglabājās. Zinātne galvenokārt analizē iracionālisma piemērus. Zinātne vismazāk runā par iracionālisma avotiem. Tātad vismazāk runā par galveno, jo galveno Rietumu cilvēki (arī zinātnieki) ir iemanījušies apiet ar līkumu. Ne velti Rietumu literatūrā Juvenālu citē tikai daļēji. Citē vārdus „Veselā miesā mājo vesels gars”; necitē teikuma otro daļu: „bet gars ir vesels tam, kurš lūdz Dievu”.

Rietumu cilvēki Dievu vairs nelūdz, un viņi pat lepojas ar savu novēršanos no Dieva. Taču acīmredzot viņi instinktīvi apzinās Juvenāla aforisma dziļo jēgu un tāpēc noklusē galveno.

Bet galvenais ir tas, ka atsacīšanos no Dieva (reliģijas, metafiziskajām vērtībām) skubina iracionālisma pieaugums cilvēku smadzenēs. Pieaugot iracionālismam, Dievs kļūst svešķermenis cilvēku garīgajā pasaulē, un cilvēki instinktīvi novēršas no Dieva, jo viņš vairs neiederas cilvēku iracionālajās galvās. Šajās galvās neiederas ne tikai Dievs, bet jebkura metafiziskā (dzīves augstāko pirmpamatu) vērtība.

Bībelē tiek nepārprotami norādīts par prāta un saprātīguma nepieciešamību cilvēka dzīvē. Apustulis Pāvels, Solomons aicina cilvēkus būt sapratīgiem, nezaudēt prātu, stiprināt prātu, rīkoties vienmēr gudri un ar prātu. No Bībeles personāža aicinājumiem būt saprātīgiem var sastādīt biezu antoloģiju. Biezu antoloģiju var sastādīt arī no Bībeles fragmentiem par to, kas gaida nesaprātīgus un iracionālus cilvēkus.

Teologi, zinātnieki, filosofi šodien norāda, ka reliģiskās morālās normas tika izstrādātas, balstoties uz veselo saprātu. Bet tas nozīmē, ka arī normu realizācijā cilvēkiem ir jābalstās uz veselo saprātu. Cilvēkiem ir jāzina savu vajadzību un prasību mērs. Cilvēkiem ir jāprot ar prātu ierobežot viņiem dotās brīvības, lai garantētu dzīves harmoniju, dzīvojot kopā ar citiem savas sugas pārstāvjiem. Nesaprātīga brīvības izpratne agri vai vēlu izraisa konfliktus – morālo normu pārkāpumus. Cilinska kunga nesaprātīgā brīvības izpratne ir spilgts piemērs konfliktu izraisīšanā.

Zinātne ir noskaidrojusi, ka veselajam saprātam ir milzīga nozīme cilvēku savstarpējās attiecībās. Izrādās, cilvēku savstarpējā naidīguma psihogēnie faktori ir ļoti noslēpumains spēks, kuru nespējam pārvarēt un novērst tāpat kā nespējam pārvarēt un novērst zemestrīci, vulkāna izvirdumu, orkānu.

Lieta ir tā, ka cilvēks morālajā pasaulē ieiet ar bailēm, bet nevis ar mīlestību. Tātad morāles normu ievērošanu visefektīvāk var pamudināt bailes no soda, bet nevis līdzcilvēku aicinājums mīlēt un izpildīt morāles normas. Cilinska kungam nav bailes no soda. Viņš pat apzināti provocē sodu. Tas liecina ne tikai par ļoti dziļo morālo, bet arī intelektuālo pagrimumu – veselā saprāta trūkumu. Ne velti tautā saka, ka muļķis ne no kā nebaidās.

Rietumu civilizācijā pagaidām tikai nedaudzi speciālisti raksta par to, kas ir noticis ar cilvēkiem un kāpēc viņi ir kļuvuši tik nesaprātīgi. Speciālisti uzstājās relatīvi noslēgtā profesionālajā vidē. Publiskajā sfērā viņu apspriestā tematika ir ļoti reti sastopama, un sabiedrība par to praktiski gandrīz neko nezina.

Sabiedrība gandrīz neko nezina, ka ir īpaša zinātniskā disciplīna, kura spēj izskaidrot cilvēka evolūcijas norises un tajā skaitā arī iracionālisma masveidību. Tā ir eigēnika – mācība par ģenētikas izmantošanu cilvēka iedzimto īpašību uzlabošanā. Taču diemžēl eigēnika pati ir zināma mistērija Rietumu civilizācijā. Eigēniku eiropieši un amerikāņi ir nostūmuši malā - zinātnes perifērijā. Par to klusē masu komunikācijas līdzekļi.

Taču patiesībā ar eigēniku cilvēks sastopas ļoti bieži. Īpaši tas attiecas uz tiem cilvēkiem, kuri nodarbojās ar augu un dzīvnieku selekciju – jaunu šķirņu izaudzēšanu. Lai izaudzētu jaunu šķirni, viņi atlasa visspēcīgākos un visnoderīgākos organismus. Selekcionāri ļoti labi zina, ka dabā evolūcija balstās uz spēcīgāko organismu spēju piemēroties eksistences videi.

Zinātnei ir labi zināms, ka līdzīgs process notiek arī cilvēku sabiedrībā. Līdz XIX gs. vidum cilvēku sabiedrībā dominēja tāds pats atlases mehānisms kā augu un dzīvnieku evolūcijas procesā, - ģimenē no 10 bērniem izdzīvoja vidēji 2-3 bērni. Epidēmijas, slimības, bads „atlasīja” vājākos un vismazāk piemērotos. Turklāt (un to gribas īpaši akcentēt) izdzīvoja ne tikai fiziski spēcīgākie, bet arī gudrākie, jo viņu intelektuālais potenciāls palīdzēja labāk piemēroties dzīvei.

Diemžēl jau XIX gs. otrajā pusē nepārprotami sākās cilvēka evolūcijas traucējumi. Visuzskatāmāk tas atspoguļojās tajā ziņā, ka arvien vairāk un vairāk sāka izdzīvot visnepiemērotākie un mazāk gudrie indivīdi.

Prāts un zināšanas cilvēces vēsturē vienmēr bija lielā cieņā. Veselības un intelekta gēni evolūcijas gaitā tika pārmantoti no paaudzes uz paaudzi. Jau Platons valdniekiem rekomendēja sekot, lai laulības notiktu tikai starp cienījamākajiem pāriem, jo viņiem dzims stipri un gudri bērni.

Taču situācija sāka mainīties reizē ar medicīnas attīstību un dzīves līmeņa uzlabošanos, kā arī higiēnas ieviešanu. Ne velti ir sastopams asprātīgs viedoklis, ka ziepju lietošana izmainīja cilvēku evolūciju uz slikto pusi. Pateicoties ziepēm, cilvēki kļūst arvien dumjāki.

Tā, piemēram, vēstures grāmatās var izlasīt, ka tikai 1777.gadā Parīzē aizliedza „šmucspaini” izliet pa logu uz ielas. Personiskās higiēnas ieviešanā lieli nopelni bija kurtizānēm, kurām apnika smirdošie vīrieši ar karali Ludvigu XIV priekšgalā. Kurtizānes pašas cītīgi mazgājās un lika to darīt arī saviem klientiem. Frančiem kabatas lakatiņi vēl XIX gs. izraisīja alerģiju. Franči boikotēja Šekspīra slavenās lugas izrādes, jo Dezdemona lieto kabatas lakatiņu.

Mūsdienu ģenētikas sasniegumi paver plašas iespējas precizēt cilvēka gēnus, kuri atbild par nenormālībām cilvēka organismā – iedzimtām slimībām, prāta nepietiekamu attīstību, skeleta deformācijām u.c. Ģenētika ir noskaidrojusi arī to, ka 99% no cilvēka gēniem ir kopīgi ar šimpanzes gēniem.

Pateicoties zinātnes atklājumiem, tagad labi ir zināms par rasu ģenētiskajām atšķirībām. Ģenētiskās atšķirības var konstatēt arī vienas tautas pārstāvjiem. Tātad elementāri var sacīt, ka cilvēki nav ģenētiski vienādi un starp cilvēkiem pastāv būtiskas ģenētiskās atšķirības.

Ģenētiskās atšķirības starp rasēm un vienas tautas pārstāvjiem ir zinātnisks, bet nevis morāles jautājums. Diemžēl vācu fašisti ar savu rasu teoriju tā iebiedēja cilvēkus, ka jebkurā sarunā par rases jautājumiem cilvēki tūlīt ieņem ne tikai atturīgu pozīciju, bet nekavējoties saskata šovinismu un rasismu. Cilvēki  joprojām nespēj saprast, ka rasu atšķirību pētniecība nenoved pie rases iznīcināšanas.

Eigēnikas, ģenētikas, cilvēku genofonda evolūcijas izskaidrošanā „tautai” planetārā mērogā lielu ieguldījumu dod amerikāņu profesora Džona Gleda (John Glad) populārzinātniskā grāmata „Cilvēka evolūcijas nākotne: eigēnika 21.gadsimtā”. Grāmata jau ir izdota daudzās valodās.

Grāmatas plašajā ievadā autors komentē mūsdienu sabiedrībā populārus mītus, kas maldina ļaudis. Populārākie mīti ir šādi.

Mēs atzīstam, ka dzīvnieki var būtiski izmainīties dažu paaudžu laikā. Taču mēs to aplami noliedzam attiecībā uz cilvēkiem. Mēs paši sev muļķīgi iestāstām, ka cilvēki tūkstošiem paaudžu laikā nav mainījušies un arī turpmāk nemainīsies.

Intelektuāļi atzīst, ka esam evolūcijas produkts. Taču intelektuāļi maldīgi atzīst arī to, ka cilvēks ir vienīgā būtne, kas vairs nav pakļauts evolūcijai. Tas nav pareizi.

Tiek aplami atzīts, ka cilvēka iedzimtās spējas neietekmē šķiru veidošanos, jo šķiras veidojas nejaušības rezultātā vai mantošanas privilēģiju rezultātā. Publiski tiek noliegtas intelektuālā koeficienta (IQ) atšķirības dažādās šķirās. Tas nekādi neatbilst īstenībai.

Radīta ir intelekta akadēmiskās testēšanas industrija, taču iegūtajiem rezultātiem nepievērš nekādu vērību un neizdara nekādus secinājumus. Tas galvenokārt attiecas uz ASV, kur kaislīgi mēra IQ gan jauniem, gan veciem cilvēkiem.

No paaudzes uz paaudzi ģimenes kļūst mazākas. Intelektuāli apdāvināti cilvēki visbiežāk neatstāj pēcnācējus. Taču mēs miermīlīgi ar to samierināmies.

Faktiski esam radījuši kastu sabiedrību. Privileģētākās kastas uzsūc talantus no mazāk privileģētām kastām. Ekspluatējot šos talantus, tajā pašā laikā mediji demagoģiski propagandē vienlīdzīgas iespējas visiem cilvēkiem. Daudzi tam notic un piedzīvo rūgtu vilšanos.

Deklarējam vārda brīvību un tajā pašā laikā naidīgi neļaujam stāstīt patiesību par ģenētiku un eigēniku, jo tas nav izdevīgi kādai sabiedrības daļai. Tas nav izdevīgi tai sabiedrības daļai, kurai ir vajadzīgi nedomājoši un paklausīgi radījumi – darba lopi. 

Dž.Gleda grāmatā ir runa par draudošo katastrofu, kas agrāk vai vēlāk sagaida Rietumu civilizāciju, jo tās intelektuālais potenciāls strauji samazinās. Kā raksta autors, visiem ir skaidrs, ka panākumi mācībās un darbā nav iespējami bez noteiktām intelektuālajām spējām. Ne visiem ir šīs spējas un tāpēc ne visi var, piemēram, sekmīgi mācīties. ASV vidusskola ir visiem pieejama, taču 35% no amerikāņu jauniešiem nav spējīgi mācīties līdz 8.klasei.

ASV ir konstatēts, ka no tām sievietēm, kuras tiecas iegūt pēc iespējas augstāku izglītību, 20% atsakās no bērnu dzemdēšanas. Turpretī tās jaunās sievietes, kuras nemācās, dzemdē bērnus, jo saņem valsts pabalstu – jo vairāk bērnu, jo lielāks pabalsts. Tāpēc divdesmitgadīgajām mazizglītotajām sievietēm ir par 50% vairāk bērnu nekā augsti izglītotajām sievietēm 30 gadu vecumā, kad parasti viņām piedzimst pirmais bērns. Jo mazāks sievietes intelektuālais koeficients, jo ātrāk viņa sāk dzemdēt bērnus. Tāpēc var secināt, ka augsta intelekta gēnu koncentrācija samazinās, bet zema intelekta gēnu koncentrācija pieaug. ASV vienai trešajai daļai no 40 gadu vecām sievietēm ar labu izglītību un ienākumiem nav un acīmredzot arī nekad nebūs bērnu.

Statistika par abortiem arī neiepriecina. Divdesmitgadīgas sievietes ar vidusskolas atestātu abortu izdara 10 reizes biežāk nekā sievietes, kuras skolu pameta pirms 8.klases. Jo augstāka izglītība un lielāka alga, jo biežāk izdara abortu.

Kā norāda Dž.Gleds, ASV sociālā politika ir absurda. Neviens nedomā par to, ka slepkavām, bandītiem, izvarotājiem, narkomāniem, hroniskiem alkoholiķiem nedrīkst atļaut vairoties. Jau senajā Grieķijā zināja, ka noziedzība un antisociāla uzvedība ir iedzimta izpausme.

 Secinājums ir bēdīgs: mūsdienās nepārtraukti samazinās augsta intelektuālā koeficienta pārstāvju skaits. Citiem vārdiem sakot, sociums kļūst arvien dumjāks.  Amerikāņu profesors domā, ka šodien vairs nav tāda līmeņa cilvēki kā Mečņikovs, Verdi, Lists, Čaikovskis, Tolstojs, Dikenss, Dostojevskis.

Arī kari iznīcina labākos, jo vecus, slimus un debilus neņem dienēt armijā. Izglītības saturs visbiežāk tiek pieskaņots visvājākajiem. Tāda pieeja valda ne tikai ASV, bet arī daudzās citās zemēs. Valsts likteni vēlēšanās praktiski izlemj analfabēti, pusizglītotie, cilvēki ar zemu intelektuālo potenciālu. ASV migrantu intelektuālais koeficients ir 1/3 zemāks nekā vidējais līmenis valstī. Tas pats būs arī migrantu pēcnācējiem.

Genofonda debilizācija, idiotizācija, kretinizācija mūsdienās ir acīmredzama. Sabiedrība, kurā it kā ir stabils vidējais intelektuālais koeficients, bet nav intelektuālie līderi un gudri cilvēki, ir nolemta pelēcīgai eksistencei, - tā ir garīgi nabadzīga un garīgi nīkuļojoša sabiedrība.

Mūsdienu medicīnas līmenis ir likvidējis dabisko atlasi, kad izdzīvo tikai stiprākie un gudrākie. No ASV dzimušajiem 98% nodzīvo līdz 25 gadu vecumam. Tas ir ļoti bīstami, jo tiek medicīniski nodrošināta dažādu slimību saglabāšanās genofondā. No 98 % ne visi ir veseli, taču viņiem var būt bērni. Mūsdienu medicīna glābj debilus, kuri agrākos laikos neizdzīvotu. Debiliem šodien var būt bērni. Viņus aizsargā „cilvēktiesības”, „neoliberālisms”, „politkorektums”, „demokrātija”. Kā brīdina Dž.Gleds, drīz puse no sabiedrības būs debila – idioti vai labākajā gadījumā intelektuāli atpalikuši cilvēki.

Autors piemērā atsaucās uz satraucošo stāvokli ASV ebreju diasporā. Ebreju ortodoksālajās aprindās radniecīgi tuvu cilvēku laulību rezultātā 10% bērnu piedzimst ar smagiem iedzimtiem defektiem, kas neļauj viņiem normāli dzīvot. Vairums no viņiem ir debili, kurus uztur valsts. Ebreju ortodoksālajās ģimenēs bērnu skaits netiek ierobežots. Kā saka, bērnu skaits ir atstāts Dieva ziņā. Daudzās ģimenēs tāpēc ir 8 un vairāk bērnu. Puse no viņiem parasti ir debili.  

Kā skaidro Dž.Gleds, pēc II Pasaules kara kapitālisma un sociālisma zemēm bija viens mērķis – materiālās labklājības veicināšana. Tātad dominēja velme uzlabot cilvēku materiālo labklājību, tādā veidā padarot visus iedzīvotājus laimīgus. Gan kapitālisma, gan sociālisma zemēs valdīja vulgārais uzskats, ka laimi var nodrošināt vienīgi materiālā labklājība. Citu ideoloģisko mērķu nebija ne vieniem, ne otriem. Eiropiešu civilizācijas trendi principā bija tipoloģiski identiski, neskatoties uz atšķirīgo politisko „iepakojumu”.

Arī demogrāfiskā virzība bija identiska. Gan kapitālisma, gan sociālisma zemēs strauji samazinājās dzimstība, jo fertilitātes koeficients noslīdēja zem optimālā 2,1 un tuvojās 1, 1 – 1,2 nenormālajai robežai. Lai tauta varētu pastāvēt, sievietei ir jādzemdē vismaz divi (2,1) bērni. Ja bērnu skaits ir mazāks, tad sākās tautas izmiršana.    

T.s. tradicionālajās (pirmsindustriālajās) sabiedrībās bērni ir vecāku vienīgais sociālais atbalsts un vecākiem sniedz ekonomisko labumu. Jo vairāk bērnu, jo izdevīgāk vecākiem. Mūsdienu sabiedrībā ir pretēji. Bērni ir kļuvuši par ekonomisko slogu, jo traucē vecākiem palielināt patērēšanu un dzīves baudīšanu, kas ir vecāku dzīves mērķis. Lai ietaupītu līdzekļus, izdevīgāk ir dzemdēt mazāk bērnus, galu galā bērnu dzemdēšanu novedot līdz minimumam.

Rietumos kultūras antropoloģija pēc II Pasaules kara dedzīgi pievērsās egalitārisma slavināšanai. Egalitārisms ir utopiska mācība par visu sabiedrības locekļu vienlīdzību. Rietumu universitātēs sāka nepārtraukti skaidrot, ka cilvēki prāta ziņā viens no otra maz atšķiras un visi cilvēki saskaņā ar viņu iedzimtajām īpašībām ir vienādi. Cilvēku atšķirības nosaka tikai ārējā vide, izglītība, audzināšana. Citu faktoru nav. Lai visi cilvēki vienādā mērā kļūtu laimīgi, nepieciešams uzlabot dzīves apstākļus – ārējo vidi. Saprotams, tā ir ļoti aplama pieeja.

Zīmīgi, ka XX gs. beigās evolūcijas teorija netika aizliegta, taču sabiedrībai  centās ieskaidrot, ka tā neattiecas uz cilvēkiem. Evolūcijas teorija attiecas uz visām dzīvajām radībām, izņemot cilvēkus. Tā, protams, ir evolūcijas teorijas greiza interpretācija.

Jocīga ir vēl viena pieeja: jo zinātne labāk izprot ģenētikas nozīmi (tātad to, ka starp cilvēkiem pastāv ģenētiskās atšķirības), jo sabiedriskā doma naidīgāk izturas pret ģenētikas atklājumiem un eigēniku. Sabiedrība it kā par katru cenu vēlās saglabāt noslēpumainību par cilvēka būtiskākajiem jautājumiem. Sabiedrība instinktīvi pretojās patiesībai par savu iracionālo stāvokli un savu iracionālismu cenšas saglabāt kā mistēriju.

Mistērija saglabājās. Taču zinātne jau ir daudz noskaidrojusi, palīdzot atbrīvoties no mistērijas. Pašlaik apmēram varam atbildēt jautājumu, kāpēc ir tik liela nesaprātīgu un amorālu cilvēku koncentrācija parlamentā, valdībā. Apmēram zinām, kāpēc mūsu dzīvi ietekmē aboltiņas, kalnietes, straujumas, cilinski un citi viņiem līdzīgi indivīdi. Apmēram zinām, kāpēc viens no portāla Pietiek stacionārajiem komentētājiem ar pseidonīmu „N.Māstrihts” vairākos savos komentāros priecājās par cilvēku („okupantu”) nāvi lielveikalā Maksima. Līdz šim cilvēces vēsturē prieks par otra cilvēka nāvi tika uzskatīts par morāles visnecienīgāko līmeni. Visi tūlīt novērsās un kategoriski nosodīja tos, kuri priecājās par otra cilvēka nāvi. Priecāšanās par otra cilvēka nāvi tika uzskatīta par cilvēka visšausmīgāko rīcību. Pie mums „N.Māstrihtu” neviens ne tikai nenosodīja, bet gan koķetēja ar viņa izteikumiem par „okupantu” nāvi.   

Cilvēka kvalitāte neveidojas tikai no ģenētiski mantotajām īpašībām. Cilvēka kvalitāti nosaka arī kultūra. Praktiski tas nozīmē, ka uz cilvēka kvalitāti atsaucās audzināšana, izglītība un attiecīgās kultūras garīgie un materiālie fenomeni.

Zinātnē nav vienprātība par to, cik procentu liela ietekme ir ģenētiski mantotajām īpašībām un cik procentu liela ietekme ir kultūras ietekmei. Taču principā ir skaidrs, ka kultūra var ļoti būtiski ietekmēt cilvēcisko kvalitāti. Protams, ja kultūras autori vispār vēlas to darīt, un kultūras autori ir ieinteresēti nemitīgi gādāt par cilvēciskās kvalitātes augšupeju.

Mūsdienu kultūras autori ne visai vēlas to darīt. Mūsdienu kultūras autori lepojās ar dažādām „brīvībām”, nepārtraukti aicinot cilvēkus maksimāli izmantot starptautisko cilvēktiesību garantēto brīvību visdažādākajos dzīves aspektos.

Turklāt mūsdienu kultūra izdomā jaunus „brīvības” veidus. Piemēram, anonīmo komentēšanu Internetā, kas neapšaubāmi ļoti veicina morāli nestabilu cilvēku publiskās aktivitātes un ļoti graujoši ietekmē sabiedrības morālo klimatu vispār. „Brīvību” glorifikācija hipnotizē garīgi visvājākos indivīdus, viņos uzkurinot visatļautības, morālās un sociālās bezatbildības un agresijas sindromus.

Novērtē šo rakstu:

88
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...