Iesaki rakstu: 
Neapšaubāmi, ka ierēdņu rotācijai ir pozitīva ietekme uz valsts pārvaldes efektivitāti. Tā ļauj saredzēt risinājumu problēmām, pie kurām bija pierasts. Tā novērš „neaizvietojamo cilvēku” rašanos un veicina jaunu speciālistu ienākšanu valsts pārvaldē. Tā samazina korupcijas riskus un sekmē labas prakses pārnesi. Tas viss pilnā mērā attiecas uz Centrālo vēlēšanas komisiju (CVK), taču politiķi negrib to saredzēt un piedāvā virzīt par CVK priekšsēdētāju jau 15 gadus vienā amatā strādājošo Arni Cimdaru.
Neradīt neaizvietojamus cilvēkus
Protams, ka pa 15 gadiem ir sakrāta milzīga pieredze. Taču vienlaikus ir izveidota sistēma, kurā CVK locekļiem ir nevis uzraudzības, bet gan balsošanas mašīnas funkcijas. Materiāli CVK sēdes dalībniekiem, ja vispār tiek sūtīti, tad pēdējā brīdī. Par CVK plāniem tās pilntiesīgie locekļi uzzina pārsvarā no priekšsēdētāja paziņojumiem presei. Tas, kurš grib uzraudzīt vēlēšanām pieprasīto finansējumu, lai pats seko Ministru kabineta mājas lapai, citādi viņš tiks nostādīts fakta priekšā, ka ir jāapstiprina piešķirtā finansējuma sadalījums.
Arī darba samaksa CVK locekļiem ir paredzēta tikai par sēdēs pavadītajām stundām. Tātad dokumentu izskatīšana, lēmumu izpildes un izmaksu kontrole, kā arī vēlēšanu iecirkņu apmeklējums ir CVK locekļu brīva laika pavadīšanas veids, vai arī šādas aktivitātes CVK locekļiem vispār „nav paredzētas”. Tos pašus darbus var taču uzticēt pazīstamiem līguma darbiniekiem.
Sistēmai lojālie kolēģi tiek atalgoti ar iepazīšanas komandējumiem uz ārvalstu vēlēšanu komisijām. Rezultātā tiek novērsta amata konkurentu profesionālā izaugsme, nenotiek savstarpējā kontrole un iekšējo diskusiju trūkuma dēļ mazinās pārvaldes kvalitāte.
Laikam tieši neaizvietojamības tēze lika nozīmēt CVK pārvēlēšanu īsi pirms 18. februāra referenduma. Likums nosaka, ka jaunais CVK sastāvs ir jāievēl sešu mēnešu laikā pēc jaunās Saeimas sanākšanās, tātad līdz aprīļa vidum. Tad būtu jau beidzies referendums, un varētu pilnvērtīgi izvērtēt CVK paveikto.
Saredzēt risinājumu problēmām
Salīdzinot ar tādām kaimiņvalstīm kā Baltkrievija, Krievija vai Ukraina, Latvijā vēlēšanas un citas tiešas tautas gribas izpausmes notiek mierīgi un bez masveida falsificēšanas mēģinājumiem. Taču, vai šādu snaudu kāds ļaunprātīgi neizmanto, - to mēs nezinām. Nav izveidota pārdomāta un efektīva novadu, pilsētu un iecirkņu vēlēšanu komisiju apmācības sistēma. Savukārt CVK līmenī sūdzību izskatīšana nav prioritāte. Pretēji likuma noteikumiem CVK ir nostiprinājusies prakse, ka iesniegumus un sūdzības priekšsēdētājs izlemj vienpersoniski, formāli informējot pārējos koleģiālās institūcijas locekļus.
Deputāta kandidāte Astra Ozola (SC) pat ir vērsusies administratīvajā tiesā, prasot kaut atbildēt uz iesniegumu par konstatētajiem balsu skaitīšanas instrukcijas pārkāpumiem Jūrmalā. Citai deputātu kandidātei Loretai Skaburskai (ZRP) ir paveicies vairāk. CVK reaģēja uz viņas iesniegumu un ļāva pārskaitīt savas balsis Saldus novadā. Liktenīgā kļūda tika atrasta, taču tālāko CVK rīcību Skaburska sauc par tiesisko nihilismu. Tik tiešām, jaunā vēlēšanu zīmju skenēšanas sistēma ļauj viegli pārbaudīt skaitīšanas pareizību, bet bez efektīvās sūdzību izskatīšanas sistēmas tam zūd jebkāda jēga.
Lietderīgi izmantot valsts finansējumu
Ārkārtas Saeimas vēlēšanas izceļas ar savādu pārvaldes lēmumu – steidzīgi ievest jaunu sistēmu balsošanas zīmju skenēšanai un elektroniskajai apstrādei. Ne budžeta konsolidācija, ne objektīvs laika trūkums nebija šķērslis pieprasīt no valsts budžeta 250 000 latu un silti ieteikt pašvaldībām par saviem līdzekļiem iepirkt skenerus.
Tā nebija nejaušība, ka attiecīgās programmas gala versija vēlēšanu komisiju datoros tika ieinstalēta stundu pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas un atsevišķi trūkumi programmas darbībā tika novērsti vēl nākamajā dienā. Vai tad tik pieredzējušam CVK vadītājam nebija zināms, ka starptautiski atzīti vēlēšanu organizēšanas principi prasa nodrošināt vēlēšanu elektronisko risinājumu labu laiku iepriekš, lai neatkarīgi eksperti to varētu pārbaudīt un apliecināt šo risinājumu uzticamību?
Tai pat laikā šķiet – CVK ir palaidusi garām, ka mūsdienās daudz svarīgāks uzdevums ir balsošanas organizēšana ārpus Latvijas. Mobilitātes un masveida aizbraukšanas laikmetā ir nepieciešamas pārmaiņas vēlēšanu organizēšanā, lai cilvēki varētu uzturēt pilsonisku saikni ar Latviju ārvalstīs. Pat neskatoties uz iepriekšējās valdības deklarāciju par e-vēlēšanām, CVK darba kārtībā tā nekad nav bijusi prioritāte.
Patlaban vienīgā iespēja ir balsošana pa pastu, kad vēlētājs var ierasties vēstniecībā dažas nedēļas iepriekš un paziņot par savu adresi vēlēšanu materiālu sūtīšanai. Šo iespēju izmanto aptuveni 500 vēlētāji. Bet cilvēki, kas vēlēšanu laikā aizbrauc komandējumā, vispār nevar nobalsot, ja pilsētā nav Latvijas vēstniecības. CVK būtu intensīvi jāstrādā, lai piedāvātu mūsdienīgu, drošu un ekonomiski efektīvu risinājumu balsošanai ārvalstīs.
Augsti godātā CVK priekšsēdētāja sakrātā pieredze ļautu gan risināt samilzušas problēmas, gan profesionāli organizēt vēlēšanas procesu, bet acīmredzot trūkst motivācijas. Tieši tāpēc ir vajadzīga rotācija. Varbūt tad mēs sagaidīsim īstas elektroniskās vēlēšanas, varbūt tad CVK vairāk vērtēs savas darbības juridisko un finansiālo ietvaru un motivēs, kādus jautājumus var vai nevar virzīt tautas nobalsošanai, kā arī radīs dažādu uzskatu paudējiem pārliecību, ka viņu balss ir sadzirdēta un pareizi saskaitīta.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
