Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ventspils grupējumu cīņa par tranzītbiznesa milzi a/s Ventbunkers no politikas aizkulisēm iznesta gaismā - mazākuma akcionāra SIA Kement vārdā pie tieslietu ministra un Saeimas Juridiskās komisijas, lūdzot novērst "trūkumus Uzņēmumu reģistra darbībā, kas rada nopietnus draudus tiesiskajai stabilitātei", vērsies Vienotību iepriekš dāsni atbalstījušais Ventspils miljonārs Olafs Berķis. Pietiek rīcībā esošo informāciju, ka gada beigās caur ietekmīgiem koalīcijas politiķiem izdarījis spiedienu uz galveno valsts notāru Ringoldu Balodi, Berķis ap Ziemassvētkiem Pietiek noliedza. Tomēr Baloža palikšana amatā uz otro termiņu pēc 3. jūnija ir neskaidra, tostarp ņemot vērā arī Vienotības un tieslietu ministra Jāņa Bordāna pārstāvētās Nacionālās apvienības nevienlīdzīgo spēku samēru koalīcijā.

Janvāra sākumā Uzņēmumu reģistrs (UR) reģistrēja izmaiņas Ventspils tranzītbiznesa centrālajā uzņēmumā - akciju sabiedrībā Ventbunkers, juridiski pieliekot punktu tam, par ko Pietiek rakstīja jau novembra otrajā pusē - vienojoties Ventbunkera vairākuma akcionāriem, kurus pārstāv Ventspils miljonārs Oļegs Stepanovs un Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, kontrole pār uzņēmumu izslīdējusi no mazākuma akcionāra Berķa rokām.

Aizvadītajā nedēļā tieslietu ministram un Saeimas Juridiskajai komisijai nosūtītajā vēstulē Berķis kritizē UR darbību, apšaubot pieņemto lēmumu tiesiskumu. Pretēju traktējumu par plašākai publikai grūti interptetējamajām likumu normām sniedz pretējās puses advokāti, pārmetot Berķim nekorektu UR līdzšinējās prakses tulkošanu un apzināti sagrozītu atreferējumu.

Tas, kas šo Ventbunkera akcionāru kārtējo strīdu padara par plašāku sabiedrību ietekmējošu, ir fakts, ka uzņēmums ir zelta ādere, tostarp tiem, kas vēlētos pasmelties finanses partiju sponsorēšanai, ko Ventbunkera akcionāri tā vai citādi gadu gaitā ir darījuši, ietekmējot politiķu lēmumus.

UR savos lēmumos, kas ietekmējuši ietekmes pārdali Ventbunkerā, allaž atsaucies uz Uņēmumu reģistra likuma 14. panta 2.daļu, ka iestāde, veicot reģistrējamo dokumentu pārbaudi, neveic faktisko apstākļu pārbaudi, līdz ar to valsts notāram nav tiesību izšķirt privāttiesiskus strīdus vai vērtēt pierādījumus šādā strīdā, kas iesaistītajām pusēm būtu savstarpēji jāizšķir tiesas ceļā. Esošais tiesiskais regulējums UR no vienas puses neuzliek pienākumu un no otras puses nedod iespēju pirms izmaiņu reģistrācijas pārbaudīt akciju sabiedrības akcionāru reģistru. Berķa Kement ar tam piederošajiem 13,33% Ventbunkers akciju jebkurā gadījumā nevar ietekmēt izmaiņas uzņēmuma padomē un līdz ar to arī valdē. 

Pēdējo laikā cīņā par ietekmi Ventbunkerā mēģināts izmantot arī faktu, ka mazāk nekā pēc pieciem mēnešiem beidzas galvenā valsts notāra Ringolda Baloža termiņš amatā un UR lēmumi attiecībā uz šo Ventspils tranzītbiznesa milzi tikuši sasaistīti ar viņa izredzēm palikt amatā uz nākamajiem pieciem gadiem. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, gada pēdējās nedēļās, kad UR teju ik dienu saņēma jaunus reģistrācijas pieteikumus no Ventbunkera karojošajiem akcionāriem, atsevišķi ietekmīgi valdošās koalīcijas politiķi ar Balodi apsprieduši viņa izredzes palikt amatā, ko šajos apstākļos varēja uztvert arī kā spiedienu.

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, UR vadības iespējamā maiņa gada beigās skarta arī Vienotības līderes Solvitas Āboltiņas un Baloža sarunā, kuras formālais iemesls bijis likumdošanas process. Kad Pietiek aizgājušā gada pēdējās dienās nosūtīja jautājumus Āboltiņai, lūdzot skaidrojumu, viņas padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Gita Valtenberga solīja politiķes komentāru sniegt 2. janvārī, bet par spīti vairākiem atgādinājumiem komentārs tā arī nav sniegts vēl janvāra beigās. No komentāriem atteicās arī Balodis, kura iespējas saglabāt amatu tieši atkarīgas no atbalsta valdošajā koalīcijā.

Vēl pirms tam Balodim bijusi saruna ar tieslietu ministru Jāni Bordānu (Nacionālā apvienība), jo saskaņā ar Valsts civildienesta likumu ministram sešus mēnešus pirms galvenā valsts notāra amata termiņa beigām jāpieņem lēmums par termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem vai pamatots lēmums par atbrīvošanu no amata, par to informējot ierēdni. Balodis ar valdības lēmumu par UR galveno valsts notāru tika apstiprināts pirs nepilniem pieciem gadiem – 2008. gada 3. jūnijā, un saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto UR nolikumu, balstoties šajā lēmumā, amatā Balodi iecēla toreizējais tieslietu ministrs.

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Balodis brīdinājumu par atbrīvošanu no amata nav saņēmis, bet šim uzticības kredītam līdzi nācis pamudinājums uzlabot UR darbu, kas neizslēdz, ka vasaras sākumā, Baloža termiņam beidzoties, viņa nomaiņa var nonākt valdības koalīcijas dienaskārtībā. Proti, saskaņā ar likumu galveno valsts notāru atbrīvo no amata tieslietu ministrs, pamatojoties uz valdības lēmumu. Aizkulišu runas par centieniem caur politisko spiedienu ietekmēt UR lēmumus jau tagad nav nākušas par labu Nacionālās apvienības un Vienotības attiecībām koalīcijā, no Bordāna neformālā sarunā pat dzirdēts retorisks jautājums: "Kurš te ir tieslietu ministrs – es vai Solvita Āboltiņa?" Lai gan publiski tiek iztirzātas Nacionālās apvienības pretenzijas uz vēl kādu ministra portfeli, neoficiāli izskan, ka lielāku valdības pārbīžu gadījumā atsevišķi cilvēki Vienotības spicē vēlētos Tieslietu ministriju iegūt savā pārziņā vai vismaz Bordāna nomaiņu.

Zināms, ka Bordāna neapmierinātību ar UR darbu radījis aizvadītajā gadā, pateicoties Drošības policijas izmeklēšanai, gaismā nākušais gadījums ar Vladimira Lindermana partijas reģistrēšanu 2010. gadā, kas balstījusies uz nepatiesiem datiem, proti, tās dibināšanas sapulcē nav bijis pietiekams personu skaits. Pēc šī fakta nākšanas gaismā pat tikusi apsvērta Baloža aizrotēšana uz citu tieslietu sistēmas iestādi. Lai gan situācija ar Lindermana partijas reģistrāciju attiecas uz politisko partiju reģistru un nav tieši pārnesama uz akciju sabiedrību reģistrēšanu, tā norāda uz tām pašām problēmām ar UR piekopto praksi pirms reģistrācijas neveikt faktisko apstākļu pārbaudi.

Vissmagāk ēna par politiskā spiediena izdarīšanu kāda no ventspilnieku grupējumiem labā izskanēja 2004. gada beigās, kad tieši Āboltiņa ieņēma tieslietu ministres amatu un par ietekmi Ventbunkerā cīnījās Aivara Lemberga nometne un uzņēmuma mazākuma akcionāri ar Berķi un Oļegu Stepanovu priekšgalā. Toreiz galvenais valsts notārs Jānis Endziņš kā nelikumīgu atcēla Berķim un Stepanovam labvēlīgo izmaiņu reģistrāciju Ventbunkera padomē un valdē, kam sekoja mazākuma akcionāru sūdzība tieslietu ministrei Āboltiņai un īpašas komisijas izveide TM paspārnē, tostarp vērtējot disciplinārlietas uzsākšanu pret Endziņu.

Toreizējais TM parlamentārais sekretārs Edgars Jaunups apstiprināja mediju rīcībā nonākušo informāciju, ka ticies ar Endziņu, bet pretēji izskanējušajām aizdomām nevis, lai izdarītu spiedienu Berķa un Stepanova labā, bet tikai, lai runātu par "uzņēmumu pārreģistrācijas procesu un to, vai Endziņš neizjūtot politisko spiedienu saistībā ar aktualitātēm Ventbunkerā". Kopš tā laika politiķi ir kļuvuši piesardzīgāki un aizdomas par spiediena izdarīšanu uz UR nekomentē vispār. Vēlākajos gados izkristalizējās Berķa atbalsts Jaunajam laikam un par partijas finansēm atbildīgā Jaunupa ietekme pieauga. Šobrīd Berķis un Jaunups ir vieni no biedrības Latvijas attīstībai dibinātājiem, un no Vienotības līderu spējas sadarboties ar bijušajiem sponsoriem lielā mērā būs atkarīgs tas, vai biedrība pārtaps partijā, radot Vienotībai konkurenci nākamajās Saeimas vēlēšanās.

Novērtē šo rakstu:

36
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...