Cīņā par "Ventbunkeru" iesaista politiķus; apspriesta UR vadības maiņa

Janvāra sākumā Uzņēmumu reģistrs (UR) reģistrēja izmaiņas Ventspils tranzītbiznesa centrālajā uzņēmumā - akciju sabiedrībā Ventbunkers, juridiski pieliekot punktu tam, par ko Pietiek rakstīja jau novembra otrajā pusē - vienojoties Ventbunkera vairākuma akcionāriem, kurus pārstāv Ventspils miljonārs Oļegs Stepanovs un Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, kontrole pār uzņēmumu izslīdējusi no mazākuma akcionāra Berķa rokām.

Aizvadītajā nedēļā tieslietu ministram un Saeimas Juridiskajai komisijai nosūtītajā vēstulē Berķis kritizē UR darbību, apšaubot pieņemto lēmumu tiesiskumu. Pretēju traktējumu par plašākai publikai grūti interptetējamajām likumu normām sniedz pretējās puses advokāti, pārmetot Berķim nekorektu UR līdzšinējās prakses tulkošanu un apzināti sagrozītu atreferējumu.

Tas, kas šo Ventbunkera akcionāru kārtējo strīdu padara par plašāku sabiedrību ietekmējošu, ir fakts, ka uzņēmums ir zelta ādere, tostarp tiem, kas vēlētos pasmelties finanses partiju sponsorēšanai, ko Ventbunkera akcionāri tā vai citādi gadu gaitā ir darījuši, ietekmējot politiķu lēmumus.

UR savos lēmumos, kas ietekmējuši ietekmes pārdali Ventbunkerā, allaž atsaucies uz Uņēmumu reģistra likuma 14. panta 2.daļu, ka iestāde, veicot reģistrējamo dokumentu pārbaudi, neveic faktisko apstākļu pārbaudi, līdz ar to valsts notāram nav tiesību izšķirt privāttiesiskus strīdus vai vērtēt pierādījumus šādā strīdā, kas iesaistītajām pusēm būtu savstarpēji jāizšķir tiesas ceļā. Esošais tiesiskais regulējums UR no vienas puses neuzliek pienākumu un no otras puses nedod iespēju pirms izmaiņu reģistrācijas pārbaudīt akciju sabiedrības akcionāru reģistru. Berķa Kement ar tam piederošajiem 13,33% Ventbunkers akciju jebkurā gadījumā nevar ietekmēt izmaiņas uzņēmuma padomē un līdz ar to arī valdē. 

Pēdējo laikā cīņā par ietekmi Ventbunkerā mēģināts izmantot arī faktu, ka mazāk nekā pēc pieciem mēnešiem beidzas galvenā valsts notāra Ringolda Baloža termiņš amatā un UR lēmumi attiecībā uz šo Ventspils tranzītbiznesa milzi tikuši sasaistīti ar viņa izredzēm palikt amatā uz nākamajiem pieciem gadiem. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, gada pēdējās nedēļās, kad UR teju ik dienu saņēma jaunus reģistrācijas pieteikumus no Ventbunkera karojošajiem akcionāriem, atsevišķi ietekmīgi valdošās koalīcijas politiķi ar Balodi apsprieduši viņa izredzes palikt amatā, ko šajos apstākļos varēja uztvert arī kā spiedienu.

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, UR vadības iespējamā maiņa gada beigās skarta arī Vienotības līderes Solvitas Āboltiņas un Baloža sarunā, kuras formālais iemesls bijis likumdošanas process. Kad Pietiek aizgājušā gada pēdējās dienās nosūtīja jautājumus Āboltiņai, lūdzot skaidrojumu, viņas padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Gita Valtenberga solīja politiķes komentāru sniegt 2. janvārī, bet par spīti vairākiem atgādinājumiem komentārs tā arī nav sniegts vēl janvāra beigās. No komentāriem atteicās arī Balodis, kura iespējas saglabāt amatu tieši atkarīgas no atbalsta valdošajā koalīcijā.

Vēl pirms tam Balodim bijusi saruna ar tieslietu ministru Jāni Bordānu (Nacionālā apvienība), jo saskaņā ar Valsts civildienesta likumu ministram sešus mēnešus pirms galvenā valsts notāra amata termiņa beigām jāpieņem lēmums par termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem vai pamatots lēmums par atbrīvošanu no amata, par to informējot ierēdni. Balodis ar valdības lēmumu par UR galveno valsts notāru tika apstiprināts pirs nepilniem pieciem gadiem – 2008. gada 3. jūnijā, un saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto UR nolikumu, balstoties šajā lēmumā, amatā Balodi iecēla toreizējais tieslietu ministrs.

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Balodis brīdinājumu par atbrīvošanu no amata nav saņēmis, bet šim uzticības kredītam līdzi nācis pamudinājums uzlabot UR darbu, kas neizslēdz, ka vasaras sākumā, Baloža termiņam beidzoties, viņa nomaiņa var nonākt valdības koalīcijas dienaskārtībā. Proti, saskaņā ar likumu galveno valsts notāru atbrīvo no amata tieslietu ministrs, pamatojoties uz valdības lēmumu. Aizkulišu runas par centieniem caur politisko spiedienu ietekmēt UR lēmumus jau tagad nav nākušas par labu Nacionālās apvienības un Vienotības attiecībām koalīcijā, no Bordāna neformālā sarunā pat dzirdēts retorisks jautājums: "Kurš te ir tieslietu ministrs – es vai Solvita Āboltiņa?" Lai gan publiski tiek iztirzātas Nacionālās apvienības pretenzijas uz vēl kādu ministra portfeli, neoficiāli izskan, ka lielāku valdības pārbīžu gadījumā atsevišķi cilvēki Vienotības spicē vēlētos Tieslietu ministriju iegūt savā pārziņā vai vismaz Bordāna nomaiņu.

Zināms, ka Bordāna neapmierinātību ar UR darbu radījis aizvadītajā gadā, pateicoties Drošības policijas izmeklēšanai, gaismā nākušais gadījums ar Vladimira Lindermana partijas reģistrēšanu 2010. gadā, kas balstījusies uz nepatiesiem datiem, proti, tās dibināšanas sapulcē nav bijis pietiekams personu skaits. Pēc šī fakta nākšanas gaismā pat tikusi apsvērta Baloža aizrotēšana uz citu tieslietu sistēmas iestādi. Lai gan situācija ar Lindermana partijas reģistrāciju attiecas uz politisko partiju reģistru un nav tieši pārnesama uz akciju sabiedrību reģistrēšanu, tā norāda uz tām pašām problēmām ar UR piekopto praksi pirms reģistrācijas neveikt faktisko apstākļu pārbaudi.

Vissmagāk ēna par politiskā spiediena izdarīšanu kāda no ventspilnieku grupējumiem labā izskanēja 2004. gada beigās, kad tieši Āboltiņa ieņēma tieslietu ministres amatu un par ietekmi Ventbunkerā cīnījās Aivara Lemberga nometne un uzņēmuma mazākuma akcionāri ar Berķi un Oļegu Stepanovu priekšgalā. Toreiz galvenais valsts notārs Jānis Endziņš kā nelikumīgu atcēla Berķim un Stepanovam labvēlīgo izmaiņu reģistrāciju Ventbunkera padomē un valdē, kam sekoja mazākuma akcionāru sūdzība tieslietu ministrei Āboltiņai un īpašas komisijas izveide TM paspārnē, tostarp vērtējot disciplinārlietas uzsākšanu pret Endziņu.

Toreizējais TM parlamentārais sekretārs Edgars Jaunups apstiprināja mediju rīcībā nonākušo informāciju, ka ticies ar Endziņu, bet pretēji izskanējušajām aizdomām nevis, lai izdarītu spiedienu Berķa un Stepanova labā, bet tikai, lai runātu par "uzņēmumu pārreģistrācijas procesu un to, vai Endziņš neizjūtot politisko spiedienu saistībā ar aktualitātēm Ventbunkerā". Kopš tā laika politiķi ir kļuvuši piesardzīgāki un aizdomas par spiediena izdarīšanu uz UR nekomentē vispār. Vēlākajos gados izkristalizējās Berķa atbalsts Jaunajam laikam un par partijas finansēm atbildīgā Jaunupa ietekme pieauga. Šobrīd Berķis un Jaunups ir vieni no biedrības Latvijas attīstībai dibinātājiem, un no Vienotības līderu spējas sadarboties ar bijušajiem sponsoriem lielā mērā būs atkarīgs tas, vai biedrība pārtaps partijā, radot Vienotībai konkurenci nākamajās Saeimas vēlēšanās.

Novērtē šo rakstu: