Citadele dod līzingu finansiāli šaubīgai firmai
Kristiāns Starko, Andis Jakovskis, īpaši Pietiek06.02.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nodokļu maksātāju izglābtās, valstij piederošās bankas Citadele līzinga kompānija naudu mašīnu iegādei aizdod arī uzņēmumiem ar šaubīgiem finanšu rezultātiem. Pati līzinga kompānijas vadība nenoliedz, ka mēdz piešķirt finansējumu arī klientiem, kuru finansiālā situācija nav no labākajām. Privatizācijas aģentūrai kā bankas kapitāldaļu turētājai nav dots uzdevums uzraudzīt, kam īsti tiek dota valsts nauda, un arī ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) uzskata, ka visiem bankas darījumiem valsts nevar izsekot.
Pēc nodokļu maksātāju izglābtās Parex bankas sadalīšanas tās „labajai” daļai jeb bankai Citadele atcelti ierobežojumi kredītu un līzingu izsniegšanā, un, neskatoties uz to, ka tā ir valstij piederoša banka, Citadele piedāvā arī komerckredītus. Kā rāda Pietiek rīcībā nonākusi informācija, ar īpašu piesardzību kredītu un līzingu piešķiršanā banka un tās līzinga kompānija neaizraujas.
Tā šā gada sākumā ar Citadele līzings finansējumu pie jauna auto tika kosmētikas un tualetes piederumu mazumtirdzniecības firma Sproga. Un ne jau pie šāda tāda auto, bet gan pie Infiniti QX56, kura cena salonā pārsniedz 40 tūkstošus latu. Turklāt, lai šis auto nepaliktu nepamanīts, tā pārvietojas ar ekskluzīvu numura zīmi „Sapnis”.
Kad Pietiek vēlējās noskaidrot, kādām vajadzībām firma šo auto nopirkusi un uz kurieni ar to brauc, pa telefonu sazvanītā grāmatvede izklausījās pārsteigta: „Auto? Es par to nekā nezinu. Mēs vispār pagājušajā gadā bijām gandrīz apturējuši saimniecisko darbību.”
SIA Sproga pērnā gada finanšu dati pagaidām nav publiski pieejami, bet 2009.gada bilance rāda visai bēdīgu ainu. Firmai ir negatīvs pašu kapitāls – mīnus 54 tūkstoši latu. 2009.gadā tā darbojusies vien ar piecu tūkstošu latu apgrozījumu (tātad nepilna astotā daļa no mašīnas vērtības), bet tās zaudējumi bijuši 35 tūkstoši latu. Firma bija aizņēmusies 175 tūkstošus latu, bet kopējā kreditoru summa pārsniedza 210 tūkstošus latu.
Lai gan banka Citadele iepriekš publiski skandinājusi, ka pirms kredīta izsniegšanas rūpīgi izvērtējot katra uzņēmuma stabilitāti, spēju tikt galā ar kredītsaistībām, lai neradītu bankai un klientam jaunus riskus, šis gadījums parāda, ka par līzinga saņēmēja stabilitāti oficiālie skaitļi liek šaubīties.
Turklāt, kad līzinga kompānijai jautā, vai firma, kurai 2009.gadā bija 5400 latu apgrozījums un gadu beidz ar 35 000 latu zaudējumu un 59 tūkstošu latu negatīvu pašu kapitālu, var pretendēt uz Infinity automašīnas iegādi līzingā kompānijā, Citadele līzings un faktorings valdes priekšsēdētājs Valdis Strupčenko atbild izvairīgi: „Tā kā Latvijā ekonomiskā situācija ļoti strauji mainās, tad, izvērtējot iespēju klientam piešķirt līzingu, liela nozīme ir aktuālajiem tekošā gada rādītājiem par klienta finansiālo stāvokli. Ņemot vērā, ka Citadele līzings un faktorings īpašnieka – Bankas Citadele - lielākais akciju turētājs ir Latvijas valsts, mūsu pienākums ir ļoti rūpīgi un atbildīgi izvērtēt finansējuma piešķiršanu klientiem, pozitīvu lēmumu izsniegt līzinga finansējumu mēs pieņemam tikai tad, kad esam pārliecināti par klienta maksātspēju. Praksē ir situācijas, kad, piemēram, klienta esošā finansiālā situācija nav no labākajām, kā tas krīzes laikā mēdz būt, bet klients piedāvā vērā ņemamu pirmo iemaksu un papildus nodrošinājumu, piemēram, maksātspējīgus galvotājus, kas rezultātā var būt pamats pozitīvam lēmumam līzinga izsniegšanai.”
Ekonomikas ministrs Artis Kampars, uzzinot par SIA Sproga piešķirto līzingu Infiniti iegādei, apņēmās painteresēties, kādēļ šāds lēmums pieņemts. Viņš gan uzskata, ka Privatizācijas aģentūrai, kura ir Citadele banka valsts akciju turētāja, nav jāiejaucas katrā kredīta un līzinga darījumā, un tas arī nebūtu iespējams. Tomēr lielu summu piešķiršanu Citadele banka tomēr saskaņojot ar PA. Ja izrādīsies, ka nodrošināšanās ar galvotāju un prāvu pirmo iemaksu nebūs bijusi pietiekama, lai pasargātos no Citadeles iedzīvošanās problemātiskos kredītos, A.Kampars atbildību prasīs no bankas vadības.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
