Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Eiropas Komisijas konkurences uzraugi Austrijai 2008. gadā piesprieda kompensēt 54,7 miljonus eiro jeb starpību starp cenu, par kādu tā pārdeva Burgenlandes provincei piederošu banku, un otra pircēja piedāvāto augstāko cenu, kas tika izslēgta no godīgas konkurences. Šis faktors līdz šim nav uzpeldējis amatpersonu argumentos, valdībai aiz slēgtām durvīm virzoties uz ekskluzīvu darījumu ar Citadele bankas pircēju, kurš par to piedāvājis zemāko cenu.

Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (kandidēs no Vienotības) 29. jūlijā aiz slēgtām durvīm kārtējo reizi slepenībā virzīja jautājumu par bankas Citadele pārdošanu un ministri, kas todien bija nepilnā sastāvā, pēc ilgām diskusijām izrādīja ekskluzīvu pretimnākšanu vienam konkrētam pircējam - amerikāņu investīciju fondam Ripplewood Holdings. Tas nozīmēja, ka izskatīti netiks visi otrajā kārtā iesniegtie piedāvājumi, bet mēnesi notiks sarunas tikai ar vienu no pretendentiem, turklāt - par valdības slepenībā nosauktu fiksētu cenu. Vēlāk ekskluzīvo sarunu termiņš Ripplewood interesēs tika pagarināts vēl līdz 5. septembrim, tas ir, līdz šai piektdienai.

Austrijai līdzīga taktika, pārdodot tās Burgenlandes provincei piederējušo banku, 2006. gadā beidzās ar Eiropas Komisijas konkurences uzraugu izmeklēšanu par neatļauta valsts atbalsta sniegšanu vienam no pretendentiem. Lai gan bankas pirkšanai bija divi pretendenti - Austrijas apdrošināšanas sabiedrība GRAWE, kas piedāvāja cenu 100,3 miljonus eiro, un Austrijas-Ukrainas konsorcijs, kas piedāvāja 155 miljonus eiro, provinces varasiestādes deva priekšroku zemākās cenas piedāvātājam, kas toties bija vietējais investors.

Otrs pretendents iesniedza sūdzību Eiropas Komisijā, un tā pēc pusotru gadu ilgas izmeklēšanas lēma, ka Austrijas varasiestādēm no Burgenland bankas pircēja jāatgūst 54,7 miljoni eiro jeb starpība, kādu zaudēja, atsakot lielākās cenas piedāvātājam. Pēc sarunām ar EK Austrijai šo summu izdevās samazināt līdz 41,5 miljoniem eiro, tomēr arī vairākus gadus ilga tiesāšanās Eiropas Savienības tiesā tai nelabvēlīgais lēmums palika spēkā.

No Eiropas Komisijas konkurences uzraugu lēmuma Austrijas Burgenland bankas lietā izriet divi nosacījumi, kā valstij jārīkojas, pārdodot tai piederošus uzņēmumus: tie jāpārdod par augstāko cenu, ja vien nav pierādāms, ka piedāvātā augstākā cena ir nereālistiska un netiks samaksāta, citiem vārdiem, pretendentam jābūt saistībām par piedāvājuma izpildi; kā arī tendera procedūrai jābūt caurspīdīgai, atvērtai un nediskriminējošai. Eiropas Komisijas nospraustās vadlīnijas, uz kurām atsaucas lēmums Austrijas Burgenland bankas lietā, valstij pārdodot tai piederošu uzņēmumu, uzliek par pienākumu rīkoties kā privātam pārdevējam brīvas tirgus ekonomikas apstākļos. Latvijas valdība, kā izriet no pieejamās informācijas par lēmumiem un to pieņemšanas metodēm, Citadele bankas pārdošanas gaitā balansē uz naža asmens ja pat nav jau pārkāpusi šos kritērijus.

Proti, Ripplewood, kas pirmajā kārtā Citadele bankas pirkšanai pieteicās kopā ar vietējos politiķus sponsorējošo būvnieku un pagātnē arī nebanku kredītitētāju Māri Martinsonu, sākotnēji par 75% valstij piederošo bankas akciju bija piedāvājis ja ne zemāko, tad vienu no zemākajām cenām, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, kas iegūta no lēmumu pieņemšanā iesaistītām amatpersonām. Tagad amerikāņi no partnerības ar Martinsonu atteikušies, un tas sakritis ar laiku, kad Finanšu policija uzņēmēju īslaicīgi aizturēja lietā par vismaz 11 miljonu eiro zaudējumu radīšanu valsts budžetam.

Augstākās cenas piedāvātājs, SPI Group īpašnieks Jurijs Šeflers, kuram pastarpināti pieder arī AS Latvijas Balzams, iepriekš par Citadele banku bija piedāvājis 105 miljonus eiro, bet neoficiāli zināms, ka pretendents summu bijis gatavs būtiski palielināt. Tomēr valdība 29. jūlijā aiz slēgtām durvīm slepeni vienojās dot ekskluzīvu iespēju Ripplewood un mēnesi runāt tikai ar ASV fondu, piedāvājot tam Citadeli nopirkt par 113 miljoniem eiro. Šefleram ir ilgstošs konflikts ar Krievijas varasiestādēm par degvīna Stoļičnaja īpašumtiesībām, tādēļ viņš jau gadiem uzturas savos īpašumos Šveicē, Londonā un Sardīnijā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...