Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja civilizācijas katastrofas veidus iztēlojamies vertikāli hierarhiskā formā, tad augšdaļā atradīsies tāds ļoti būtisks civilizācijas katastrofas veids kā konceptuālā nevērtība. Rietumu civilizācijā konceptuālajā ziņā pašlaik ir iestājies kritisks stāvoklis. Tā konceptuālā bāze, kura Jaunajos laikos Rietumu civilizācijai deva morālo spēku un bija stabils garīgais placdarms ikdienas gaitās, ir pārvērtusies konceptuālajā geto.

Geto ir slēgta telpa, un no tā nav izejas uz citām telpām. Bet tas ir ļoti bīstami. Rietumu sabiedrība ir palikusi bez konceptuālās varas.

Jebkurā sabiedrībā eksistē trīs varas. Pirmkārt, konceptuālā vara – ideju, vērtību, dzīves metafiziskās jēgas vara. Otrkārt, naudas vara, nodrošinot sociālo grupu un indivīdu intereses. Treškārt, regulārā vara – valsts institūti (tiesa, prokuratūra, policija, administrācija).

Saprotams, visaugstākā vara ir konceptuālā vara. Tā nodrošina sabiedrības dzīvi cilvēku apziņas līmenī. No konceptuālās varas efektivitātes ir atkarīga pārējo divu varu efektivitāte. Ja cilvēkiem nav stabila skaidrība par dzīves jēgu un sabiedrības kolektīvajiem mērķiem, tad viņi slikti strādā un ir sociāli apātiski, kā arī neciena un neklausa valsts varas institūtus.

Austrumeiropas un tajā skaitā Latvijas iedzīvotājiem konceptuālās varas neefektivitāte ir smalki pazīstama. Austrumeiropas tautas 70 gadus klīda pa tuksnesi, paciešot visdažādākās dzīves grūtības. Taču apsolītās komunistiskās laimes vietā galu galā nonāca „prihvatizācijas” izkropļotā teritorijā. Tajā pašmāju nelieši un svešzemju nelieši visu vērtīgāko sagrāva vai pievāca sev.

Savukārt 70 gados izmocītajām un tāpēc bezspēcīgā pasivitātē nīkuļojošajām vietējām ļaužu masām viltīgi piedāvāja jaunu ceļojumu pa tuksnesi uz jaunu apsolīto zemi - „atgriešanos Eiropā”. Taču arī šis lokālais konceptuālais modelis izrādījās falsificēts, jo „Eiropā” tā pa īstam nevienam nav vajadzīga Austrumeiropa un tajā skaitā Latvija. Rezultātā runāt par konceptuālo stabilitāti ir neiespējami un profesionāli negodīgi.

Mūsu šodienas dzīve ir dzīve bez perspektīviem konceptuālajiem pamatiem. Triviāli salīdzinot, tāda dzīve ir tikpat bīstama šūpošanās, cik bīstama ir bez stipriem pamatiem uzstutētas mājas šūpošanās. Ja sabiedrība pārtrauc ticēt valstij, tad valsts sabrūk. Tā ir vēsturiski universāla likumsakarība. Taču LR tas laikam tik drīz tomēr nedraud, jo sabiedrības prāvs bars atbalsta valdošo kriminālo kliķi. Tātad atbalsta šīs kliķes propagandēto konceptuālo programmu un tās pārvaldīto valsti. Mūsu sabiedrības prāvs bars uzskata, ka savējie zagļi un blēži ir labāki nekā „krievi”. Tāpēc konceptuālās varas vietā ir stājusies naudas vara. Tas ir iespējams kādu laiku, kaut gan arī naudas vara nespēj glābt valsti no sabrukuma.

Atkārtoju, naudas vara vienmēr kalpo sociālo grupu un indivīdu interesēm. Pašlaik ļoti nepatīkami tā tas ir Krievijā, kur naudas vara ir svarīgāka par cilvēku dzīvībām un tajā skaitā bērnu dzīvībām. T.s. krievu pasaules (русский мир) cilvēku dzīvības tiek upurētas kriminālās grupas finansiālajās interesēs.

Acīmredzot tagad stipru pamatu trūkumu izjūt ne tikai Latvijas (Austrumeiropas) domājošie iedzīvotāji. Austrijas laikraksts Der Standard veica aptauju sakarā ar anšlusa 75.gadadienu un valsts pazemojošo izgāšanos 1938.gadā. No aptaujātajiem 42% atzina, ka Hitlera laikā dzīve nebija slikta, bet 61% vēlas „stipras rokas” valdīšanu. Domājams, arī latviešiem pazīstamais „stiprās rokas” hobijs daudzus kutina nevis tāpēc, ka diktatūra ir vienkāršāka iekārta nekā demokrātija un masu cilvēkiem vieglāk saprotama. Iemesls noteikti ir dziļāks.

Katra sabiedrība tiecas raksturot dzīves struktūru ar dažādu ideju, teoriju, shēmu, modeļu palīdzību. Tas viss var ietilpt sabiedrības konceptuālajā bāzē. Šai bāzei, protams, ir jāatbilst dzīves īstenībai un jāpiedāvā cilvēkiem (tiem, kuri vēlas domāt par sabiedrību) atbilstoši intelektuālie instrumenti. Piemēram, valoda.

Jebkurā refleksijā (pārdomās, apcerē) par sabiedrības dzīvi svarīga ir valoda. Sabiedrība nevar normāli atspoguļot savu dzīvi, ja neeksistē valodas vienotība – galveno jēdzienu vienota izpratne. Šajā ziņā pašlaik valda milzīga jēdzieniskā nenoteiktība un pat jēdzieniskais haoss, ko var uzskatīt par mūsu laikmeta epistemoloģijas (izziņas teorijas) simbolu.

Jēdzieniskais haoss valda pat tik populāra un it kā elementāra jēdziena lietošanā kā „demokrātija”. Lūk, trīs citāti no mūsu medijiem. Katrs no viņiem velk demokrātijas vezumu uz savu pusi.

(1) „Mēs Latvijā jau vairāk nekā 20 gadus dzīvojam pārstāvnieciskajā jeb reprezentatīvajā demokrātijā. Ievēlam Saeimu jeb parlamentu, un tās simts deputāti tad arī gan pieņem likumus mūsu vietā, gan arī veido valdību, kura šo likumu īstenošanu veic un uzrauga. Šī sistēma ir diezgan sena – pirmais parlaments pasaulē jeb altings radās Islandē jau ap 930. gadu, savukārt tāda parlamentārās demokrātijas sistēma, kādu mūsdienās izmantojam Latvijā, pakāpeniski attīstījās vairākus gadsimtus vēlāk Lielbritānijā. Līdz ar to varam diezgan droši apgalvot, ka dzīvojam vairākus simtus gadus novecojušā politiskā sistēmā un lēmumu pieņemšanai izmantojam procedūras, kuras tika izmantotas jau ļoti sen. Kopš tiem laikiem sabiedrība gan visā pasaulē, gan Latvijā ir krietni attīstījusies un izmainījusies, tomēr lēmumu pieņemšanai Latvijā, atšķirībā no vairākām citām pasaules valstīm, joprojām tiek izmantotas vecās procedūras.”

(2) „Vispirms, demokrātija šā vārda specifiskā nozīmē tomēr ir valsts pārvaldes forma. Savukārt valsts – atšķirībā no NVO vai debašu kluba – tomēr ir "politiska" organizācija. Politiska tajā nozīmē, ka te mums ir darīšana ar visiem saistošu lēmumu pieņemšanu, aiz kuras stāv vara un pēdējā instancē – vardarbība pret īpašumu vai personu. Protams, šādus lēmumus dažādās iekārtās var pieņemt viens cilvēks, daži vai daudzi – un tomēr šie lēmumi pēdējā instancē būs obligāti visiem un tiks uzspiesti. Ja vajadzēs, uzspiesti cilvēkiem arī ar varu – neatkarīgi no tā, ko konkrētais cilvēks par šo lēmumu domā. Ja tas nenotiek, tad te mums ir darīšana ar kaut ko citu – biedrību, ģimeni, draudzi –, bet ne ar valsti. Otrkārt, raugoties no šādas perspektīvas, vēlme "atdot varu tautai" nenozīmē tikai vienkāršu necieņu pret tiem spēles noteikumiem, kas rakstīti Latvijas Satversmē. Te mums ir darīšana ar kaut ko primitīvi antipolitisku. Virkne mūsu tiešās demokrātijas entuziastu – ciktāl viņi patiešām tic saviem vārdiem un nevis vienkārši grib paši "parullēt" ar valsts aparātu – patiesībā ir opozīcijā nevis Latvijas valstij, bet gan valstij kā tādai, kā piespiedu mehānismam, kas ar negatīvu sankciju iespēju spiež cilvēkus ievērot noteiktus sociālās sadarbības noteikumus.”

(3) „Jā, demokrātija ir vairākuma vara, un vairākums pēc definīcijas ir "viduvējības". Tieši tādēļ neierobežota vairākuma vara patiesi ir bīstama kultūrai un izcilībai.”

Konceptuālā projekta kodolu parasti cementē tā saucamie lielie naratīvi – visaptveroši konceptuāli vēstījumi par visu civilizāciju. Eiropiešu civilizācijā aizvadītajos gadsimtos pats lielākais vēstījums bija par Apgaismību. Šo vēstījumu tagad speciālisti modīgi sauc par Apgaismības projektu.

Eiropieši uzskatīja, ka Apgaismības projekts nebija tikai 17.-18.gadsimtā, bet turpinājās līdz mūsdienām. Arī 19. un 20. gadsimtā saglabājās Apgaismības projekts. Proti, ticība cilvēka gara spēkam un prāta varenībai, ticība iespējai izglītošanas un audzināšanas ceļā apgaismot visplašākās ļaužu masas, ticība cilvēkam kā visu lietu mēram, ticība lozungam „Brīvība, vienlīdzība, brālība”. Rainis par Apgaismības ideāliem rakstīja: „Gara gaisma ir katras tautas augstākais mērķis, viņas lielākais spēks un viņas varenākais cīņas ierocis; kam stipri gara ieroči, tas nau pārvarams nekādās dzīves briesmās. Bet gara gaismai vajaga apspīdēt pār visiem, ne tikvien pār bagātiem, bet arī pār nabagākām un zemākām šķirām; jo plašāk sniedzas izglītība, jo lielāks tautai spēks.”

Apgaismības projekts beidzās 20.gadsimta 60.-70.gadu mijā. Rietumu analītiski domājošā sabiedrība novēroja, ka Apgaismības projekts vairs efektīvi nedarbojās un buksē, izvēršoties pašapmānīgā retorikā un politiskajā demagoģijā. Prāta varenības vietā sāk uzplaukt iracionālisms un bezprāts, par visplašāko ļaužu masu apgaismošanu un audzināšanu vairs neviens negrib rūpēties, visu lietu mērs kļūst nauda un materiālais izdevīgums, bet cilvēka vērtību nosaka viņa publicitāte, ieņemamais amats un bagātība. No franču revolucionāru slavenā lozunga reālajā dzīvē katra vārda pielietojumā sastopami dubultie standarti. Tāpēc neviens vairs lāgā netic ne brīvībai, ne vienlīdzībai, ne brālībai. Drīzāk tic ekstrēmistiskā „humānisma” iespējamībai, ko var uzspiest planetārās hegemonijas tīkotāji. Ne velti slavenajā „bušismu” kolekcijā ietilpst šāda prezidenta frāze: „Par darbību nelikumību mums ir nepieciešams runāt tā, it kā mums to nebūtu”. Kolekcijā ir arī tāda drausmīgi aktuāla frāze: „Ja mēs nesākam karu, tad riskējam zaudēt.”

20.gadsimta otrajā pusē sākās demogrāfiskā pāreja – milzīgi straujš dzimstības pieaugums Āfrikā un Āzijā. Turpretī „balto” cilvēku dzimstība strauji samazinājās, un viņi ātri zaudēja dzīves mīlestību, saprātīgu un racionālu pieeju savā darbībā, uzvedībā un komunikācijā. Kļuva skaidrs, ka nākas izstrādāt jaunu konceptuālo projektu, kas adekvāti aptvertu jaunos dzīves apstākļus ne tikai Eiropā, bet uz visas planētas.

Jaunu konceptuālo projektu uzņēmās izstrādāt slavenais Romas klubs. Tas tika izveidots 1968.gada aprīlī. Kluba izveidošanas ideju un funkcijas noteikti klusu atbalstīja tie spēki, kurus konspiroloģijā apsaukā par „pasaules valdniekiem”. Kluba darbībā iesaistījās ne tikai Rietumu lielāko valstu, bet arī PSRS speciālisti. Galvenā funkcija bija analizēt pasaules globālās problēmas piecos parametros: Zemes iedzīvotāju skaits, industrializācija, pārtikas produktu ražošana, dabas resursu izsīkšana un vides piesārņošana.

Romas kluba uzdevumā zinātnieku neliela grupa 1972.gadā publicēja ziņojumu The Limits to Growth. Pasaules intelektuāļu aprindās sākās „izaugsmes robežas” ažiotāža – tematiski izvērsta un spraiga diskusija par cilvēces attīstības perspektīvām. Droši var teikt, ka radās zināma mode prātot par planētas globālajām problēmām.

Šī mode atbalsojās arī LPSR speciālajā literatūrā. Tādējādi mēs vispirms tikāmies ar jēdzienu „globālās problēmas” un tikai pēc tam ar jēdzienu „globalizācija”, kuru šodien lieto ne mazāk pretrunīgi kā demokrātijas jēdzienu, jo jēdziens „globalizācija” ir amerikāņu ideoloģijas instruments, apzināti izraisot jēdzienisko haosu.

Modīgo intelektuālo tendenci veicināja zinātnieku atziņa, ka 21.gadsimtā planēta nonāks līdz izaugsmes robežai. Pēc izaugsmes robežas sasniegšanas iestāsies krahs – strauji samazināsies cilvēku skaits un ekonomiskā darbība, uz planētas apsīks pārtikas produkti, visiem nepietiks dabas resursi, apkārtējā vide būs šausmīgi piesārņota un kaitīga cilvēku eksistencei. Tāpēc ir jāierobežo dzimstība un patērēšana. Ziņojuma analītiskais verdikts pasaules sabiedriskajā domā izraisīja vētru.

Romas klubs faktiski neoficiāli (neafišēti) piedāvāja divus nākotnes variantus. Pirmkārt, ierobežot patērēšanas sabiedrības apetīti. Otrkārt, voluntāri sašaurināt progresu, to atļaujot tikai izredzētajam „zelta miljardam”.

„Pasaules valdnieki” slepeni izvēlējās otro variantu – rūpēties vienīgi par „zelta miljarda” progresu. Tāpēc šodienas konceptuālā katastrofa izpaužās īpaši nepatīkami. Tā izpaužas divējādi. No vienas puses nav nekādas cerības saglabāt Apgaismības projektu. No otras puses „pasaules valdnieku” izvēlētais jaunais projekts ir antihumāns un amorāls, totāli diskreditējot ne tikai „pasaules valdniekus”, bet arī Rietumu un tajā skaitā Eiropas eliti. Turklāt jaunais projekts stimulē planetāri vēsturisku bifurkāciju – valstu un to iedzīvotāju sadalīšanos divās daļās: bagātajos un nabadzīgajos, izredzētajos un marginālos.

Rietumos 70.gados bija sastopama pirmā varianta samērā skaļa propaganda. Radās „zaļo” kustība, „alternatīvistu” kustība, orientālistu kustība (daoisma, jogas, dzenbudisma fani). Rietumu garīgie disidenti vērsās pret patērēšanas sabiedrību, dabas resursu nevajadzīgu izlietošanu, dabas piesārņošanu. Orientālistu kustībai vajadzēja atgādināt par garīguma svētīgumu.

Taču protests bija bez enerģijas un asuma, tematiski izplūdis un abstrakts. Protests drīzāk atgādināja priviliģētu snobu vīpsnāšanu, kuriem ir apnicis buržuāzijas izsmalcinātais dzīves veids (protestēja galvenokārt buržuāzijas jaunatne). Pirmā varianta propagandu daudzi analītiķi uzskata par speciāli organizētu pretestības imitāciju, lai novērstu uzmanību no otrā varianta realizācijas.

Par turpmāko dzīvi izaugsmes robežas apstākļos 70.gados sāka intensīvi domāt Rietumu valdošā elite. Par to domāja amerikāņu neokonservatori, kuri 70.gadu pirmajā pusē sāka koncentrēties vienotā komandā. Pirmajā laikā tajā galvenokārt apvienojās ebreju intelektuāļi.

Neokonservatorus var droši uzskatīt par planētas reakcionāru idejisko spēku, kas rūpējās tikai par amerikāņu sociālā virsslāņa labklājību. Tas notiek uz citu valstu rēķina, savtīgi piesavinoties citu tautu nacionālās bagātības. No 80.gadiem neokonservatori vairs pat neslēpa savu reakcionāro politiku un lepojās ar savu „globālo humāno hegemoniju” (benevolent global hegemony) un „morālo skaidrību” (moral clarity), kas praktiski nozīmē visā planētā aktīvi izplatīt amerikāņu politiskos principus: demokrātiju, tirgus ekonomiku un brīvības kultu.

Protams, šodien ir skaidrs, kā reāli izpaužas šo principu ieviešana. Šodien ir skaidrs, ka tie patiesībā ir pseidoprincipi, lai ideoloģiski nomaskētu savus merkantilos mērķus, kas tagad spilgti izpaužas Ukrainā. Viens no cinismā rupjākajiem amerikāņu hegemonijas teorētiskajiem pamatojumiem ir pieejams Z.Bžezinska rakstā krievu medijā „Соединённые Штаты превыше всего. Международные последствия 1989 года” («Независимая газета», 24.11.99).

 Neokonservatoriem ir cēlskanīga demagoģija. Kritisko vēršanos pret tirgus ekonomiku un bezjēdzīgo patērēšanu viņi pasludina par 5.kolonnas noziegumiem, vēloties revidēt Rietumu civilizācijas sasniegumus.

Neokonservatoriem izdevās zombēt miljardiem lielas ļaužu masas, cilvēkus pārvēršot par patērēšanas elkiem, egoistiskiem individuālistiem un tradicionālisma izsmējējiem. Neokonservatori pilnā mērā uzvarēja 80.gados, savā kontrolē pārņemot planētas sociuma milzīgu daļu.

Taču neokonservatoru uzvara iezvanīja Rietumu sabiedrības katastrofu. Rietumu sabiedrība vairs nav spējīga pretoties patērēšanas mānijai un izstrādāt saprātīgas dzīves konceptuālos orientierus.

80.gados Rietumu sabiedrība izvēlējās sev bezperspektīvu nākotni – patērēšanas sabiedrības nākotni. Šo izvēli ļoti kāroja Rietumu isteblišments – valdošā politiskā, ekonomiskā, finanšu elite. Pat reliģiskās organizācijas ar Vatikānu priekšgalā padevās un sāka pieskaņoties patērēšanas sabiedrības masu mentalitātei.

Neokonservatoru uzvara ir industriālās sabiedrības modeļa aizslaucīšana no planētas sociāli ekonomiskā ceļa. Saskaņā ar industriālās sabiedrības modeli planētas visas tautas agrāk vai vēlāk, ātrāk vai lēnāk nostaigā tipoloģiski visiem kopīgu ceļu. Tas sastāv no tādiem posmiem kā industrializācija, urbanizācija un masu intelektualizācija.

Neokonservatoru uzvara šī ceļa sākumā pakāra „ķieģeli”. Respektīvi, pakāra „ķieģeli” ar piebildi, ka iebraukt atļauts tikai ar īpašu atļauju. Neokonservatori realizē gaišu ģeopolitisko imperatīvu; proti, tiesības uz industrializāciju ir tikai tām tautām, kuras ir paklausīgas saimniekam – planētas hegemonam.

Neokonservatoru uzvara ir suverēnu valstu demontāža. Pat lielas valstis ir zaudējušas nacionālo suverenitāti. Ideāla suverenitāte tagad ir deficīts. Daudzās valstīs ir sagrauta ekonomiskā suverenitāte, sociālās un garīgās kultūras suverenitāte, jo plaši saziņas līdzekļi ir „pasaules valdnieku” rokās. Daudzās valstīs ir apzināti novājināta armija, lai tauta nevarētu bruņoti pretoties. Planētas publiskā telpa ir pārpildīta ar nekaunīgo tēzi, ka vienpolārās pasaules kārtība ir normāla un perspektīva lieta.

Neapšaubāmi, valstu suverenitātes demontāža ir radikāls izaicinājums Apgaismības projektam un atklāts ceļš uz pasaules karu, ignorējot pasaules stabilitāti un atzīstot tikai pasaules hegemona intereses. Taču pretestība šim radikālajam izaicinājumam ir vāja. Pretestība ir vāja tāpēc, ka tiek pielietotas „mīkstā” spēka netradicionālas tehnoloģijas amerikāņu pretinieku sagraušanai. Tiek radīta specifiska virtuālā realitāte gan vietējām elitēm, gan vietējo ļaužu masām, visus zombējoši iemidzinot ar simboliskiem kārdinājumiem. Tā, piemēram, pie mums viens no jaunākajiem simboliskajiem kārdinājumiem ir vienotās vienotības valdošās kliķes apgalvojums, ka Latvijas tauta nekad nav tik labi dzīvojusi kā pašlaik.

Daudzpolārās pasaules piekritēji, Eiropas un savas zemes patrioti cenšas izdomāt jaunu konceptuālo projektu. Tajā ir jāatspoguļojas dzīves saspringtajai realitātei un psiholoģiski cerīgai rītdienai.

Atsevišķu patriotu kulturoloģiskā un ģeopolitiskā intuīcija saskata zināma revanša iespējamību. Runa ir par līdzšinējo atstumto un pamesto (marginālo) zemju revanšu. Konkrēti tiek analizēts tādu mentālās kartes elementu revanšs kā Dienvidi un Austrumi. Abi elementi ir atpalicības un nevērtības, nabadzības un tradicionālisma simboli. Dienvidi ir zināms analogs Austrumiem, kas vienmēr ir Rietumu un Ziemeļu pretstats.

Jaunā konceptuālā projekta autorus iedvesmo kristiānisma mācība un cilvēces vēsturiskā pieredze, ka varenība un lepnība tiek sodīta un pazemotie ar laiku revanšējās. Tāpēc var gaidīt Dienvidu un Austrumu revanšu. Profesionālā intuīcija saka, ka Dienvidi un Austrumi, par kuriem Rietumi un Ziemeļi augstprātīgi vīpsnāja daudzus gadsimtus, celsies un iemantos godu un cieņu.

Tas ir iespējams, jo Austrumi ir vissenāko civilizāciju teritorija – ziedošu un plaukstošu kultūru zona. Turklāt mūsdienās Austrumi un Dienvidi ir demogrāfiskā uzplaukuma zona. Tāpēc ir reāla Austrumu un Dienvidu ekspansija uz Rietumiem un Ziemeļiem – demogrāfiskā vakuuma zonu. Ļoti perspektīvi ir tas, ka Austrumos un Dienvidos dzīvo spēcīgas tautas, kuras nav izkropļojis neoliberālisma tirgus diktatūras gars un postmodernisma dekadences gars.

Eiropiešu civilizācijā sāpīgi aktuāls ir metafiziski konceptuālais konflikts starp Apgaismību un tirgu – tirgus ekstrēmismu, maniakālu patērēšanu, alkatību. Eiropiešu civilizācijā Rietumos un Ziemeļos dominē protestantisma biznesa gars, kas atzīst vienīgi materiālās vērtības un materiālo izdevīgumu. Turpretī Eiropas katoļu Dienvidos vienmēr priekšroka ir bijusi Apgaismības demokrātiskajam projektam.

Eiropā sāpīgi aktuāls ir konflikts starp izredzētajiem un margināliem jeb, precīzāk sakot, bagātajiem Rietumiem, Ziemeļiem un nabadzīgajiem Dienvidiem. Perspektīvā tāpēc Rietumu izredzētības kultam Dienvidi var pretstatīt kristiānisma universālismu. Katoļu dievnamos baznīcēniem vienmēr popularizēja pieticīgu un askētisku dzīves veidu, tiekšanos nevis pēc materiālās bagātības, bet gan pēc garīgās bagātības. Tas zināmā mērā ir saglabājies līdz pat šodienai Latvijas "Dienvidos" – katoliskajā Latgalē. Tādējādi ir izskaidrojama smīnēšana par Latgales „tradicionālo atpalicību” materiālistiski izveicīgo kurzemnieku un zemgaliešu sejās. Tādējādi ir izskaidrojama latgaliešu dedzīgā vēlme mācīties un dzīvē gūt panākumus garīgajā darbā, visos laikos ar latgaliešu kadriem piepildot Rīgas ministrijas, augstskolas, zinātniskās iestādes, komitejas un centrālās komitejas.

Daudzsološais atskats uz eiropeisko Dienvidu kultūru reizē ir plašāks skatījums uz Vidusjūras zemju kultūru. Tāds skatījums nav tukša stilizācija vai nostalģisku asaru birdināšana. Katrs eiropietis atceras, ka Vidusjūras zemju kultūras ir eiropeiskās civilizācijas sākums, pirmpamats, filosofijas un mākslas mūžīgais iedvesmas avots. Tāpēc konceptuālā projekta autori pārliecināti saka, ka Vidusjūras zemju kultūras identitātes atjaunošana ir Eiropas vienīgā iespēja turpmāk pašcienīgi izdzīvot. Tā ir iespēja, kurai ir dabisks pamats. Tā ir iespēja, kas ir imanenta (iekšēji nedalāmi piesaistīta) eiropeiskās civilizācijas attīstības loģikai.

Eiropiešu civilizācijā sāpīgi aktuāls ir jautājums par atbrīvošanos no atlantisma ģeopolitiskās kundzības. Atlantisma modelis pēckara Eiropu piesēja anglosakšu pasaulei, eiropeisko civilizāciju atraujot no Austrumu kristiānisma, arābu musulmaniešu un citām civilizācijām. Nevienam nav noslēpums, ka mūsdienās visagresīvākā attieksme pret Apgaismību ir neokonservatoriem, neoliberālisma faniem „Čikāgas zēniem”, atlantisma ideologiem Baltajā namā un Volstrīta globālā finansu tirgus adeptiem. ASV ir cilvēki, kuri publiski lepojās ar savu neizpratni, kāpēc eiropieši tūkstošiem gadus jūsmo par Platonu un Sokrātu.

Savas nākotnes labā eiropiešiem katrā ziņā ir jādistancējas no amerikāņu globālajām avantūrām. Tas attiecās uz sociālo solidaritāti un pilsonisko konsensu. Eiropiešiem neklājās nevērīgi izturēties pret mazāk bagāto un mazāk ietekmīgo sabiedrības daļu. Eiropiešiem nepiestāv jūdaiski amerikāniskā izredzētības mānija. Atsacīšanās no eiropiešu politiskajā elitē iezombētās izredzētības mānijas konsolidēs Eiropas sociumu un uzlabos Eiropas reputāciju Āzijā, Āfrikā, Dienvidamerikā.

Eiropiešiem katrā ziņā ir jāatjauno nacionālisma autoritāte. Neokonservatoru un „Čikāgas zēnu” izskolotie „prihvatizatori” rīkojās viltīgi saskaņā ar principu: mums – īpašumi un nacionālās dabas bagātības, tautai – nacionālisma ideja, ap kuru pie mums tauta šņaukājās vismaz jau 25 gadus. Tā saucamā globālā elite visur pievāc īpašumus un derīgo izrakteņu atradnes, bet vietējās tautas baro ar nacionālismu, uzkurinot naidu pret tām tautām, kuras atklāti pretojās amerikāņu imperiālismam.

Liberālais individuālisms šodien iet roku rokā ar nacionālismu, atsakoties no jebkādām kolektīvajām nacionālajām interesēm, normām, prasībām un sociālā taisnīguma. Nacionālisms ir kļuvis sabiedrības izredzētā mazākuma instruments bagātības vairošanā. Masu apziņa ir saindēta ar pilnīgi aplamu priekšstatu par nacionālismu. Tauta nezina, ka nacionālisms patiesībā ir tautas vitālo interešu aizstāvēšanas garīgais ierocis, bet nevis stulbs formāts citu tautu bezjēdzīgai lamāšanai. Nacionālisms noteikti var būt izšķirošais spēks, lai atbrīvotos no atlantisma ģeopolitiskās kundzības. Nacionālismam ir jāietilpst nākotnes konceptuālajā projektā.

Novērtē šo rakstu:

96
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Tiem, kas nevar izvēlēties, par kuru mafiju balsot

FotoJau iepriekš atvainojos tiem lasītājiem, kuri rakstu tematu, kam velta savu dārgo laiku, izvēlas no raksta virsraksta, jo nekāda izsmeļoša raksta, ja neskata ievadu, šeit nav. Viss raksts sastāv tikai no virsrakstā uzdotā jautājuma un ievada, kura virsraksts norāda uz mērķi, kas liek jums pašiem izveidot rakstu, komentāros izsakot savu viedokli.
Lasīt visu...

12

Māra Kučinska valdības galvenais produkts

Foto2016.gadā šī pati Māra Kučinska valdība ilgi pētīja un vētīja trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļus. Šim jautājumam tika veltītas vairākas valdības sēdes vairāku mēnešu laikā.
Lasīt visu...

12

Vara un izvēle

FotoPamazām atklājas, ka tautai 4.maija Latvijā ar varu nav gandrīz nekāda sakara. Ar to varu, kas izvēlas vadību un pieņem galvenos saimnieciskos lēmumus. Tomēr atbildību par sastrādāto prasa tieši no mums.
Lasīt visu...

21

Agresīvā nelietība pirmsvēlēšanu melu vakcinācijā

FotoKatrām vēlēšanām ir sava morālā specifika. Vēlēšanas ir politiskās cīņas sastāvdaļa. Savukārt politiskā cīņa vienmēr ir politiķu morāles apliecinājums. Tāpēc katru vēlēšanu specifika izpaužas morālajā jomā. Tā tas ir arī sakarā ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām 2017.gada 3.jūnijā. Aizvadītajos mēnešos pirmsvēlēšanu politiskā cīņa apliecināja noteiktu morālo specifiku – būtisku un neatņemamu īpatnību.
Lasīt visu...

12

Beidziet slepkavot bērnus

FotoPatvaļīgi uzzīmēta velojosla Brīvības ielā. Šis attēls labi parāda, ka vietas pietiek visiem – gan gājējiem, gan riteņbraucēju infrastruktūrai, gan sabiedriskajam transportam, gan pārējam autotransportam.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

Garkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā...

Foto

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

Drīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami...

Foto

Fotogrāfe un divas mammas

Sociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja...

Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...