Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dabas katastrofa, kuģa, lidmašīnas, automašīnas katastrofa ir atsevišķs notikums, un tajā ir tikai daži izpausmes veidi – plūdi, ugunsgrēks, cilvēku upuri. Sociālā katastrofa vienmēr ir komplekss notikums. Tas sastāv no neskaitāmi daudziem izpausmes veidiem. Arī  Rietumu civilizācijas katastrofa izpaužas neskaitāmi daudzos veidos.

Atsevišķs veids ir cilvēku tēlainā un tikai viņu iztēlē eksistējošā pasvītroti kritiskā izturēšanās pret savas dzīves ģeogrāfisko telpu un kaimiņu dzīves ģeogrāfisko telpu jeb to, ko sauc par mentālo karti. Civilizācijas katastrofa veicina uzkrītoši negatīvu attieksmi. Var būt gan iracionāli, gan šovinistiski izvirdumi. Cilvēki pret ģeogrāfisko telpu var izturēties ļoti dīvaini un nesaprātīgi, kā arī ļoti naidīgi un agresīvi. Ārēji it kā civilizēts intelektuālais konsenss tiek izspēlēts vienīgi politiskajā demagoģijā, varas elitei no tribīnes tēlojot saprātīgus politiķus. Emocionālajā ikdienā galvenais ir pretstatīt un noniecināt, bet nevis centriski sintezēt un samierināt mentālās kartes elementus.

Ne velti socioloģiskajā analītikā pašlaik modē ir 800.gadā par imperatoru kronētais Kārlis Lielais. Viņš tiek slavēts un atgādināts kā eiropiešu pirmais apvienotājs un latīniskās kristiānisma civilizācijas izveidotājs. Faktiski zemtekstā tiek norādīts par plaša skatījuma politiķu trūkumu šodienas Eiropas varas kabinetos. Savukārt dažās Centrālās Eiropas valstīs pašlaik sentimentāli nostalģiskā jūsmā atceras Habsburgu imperatoru Franci Jozefu I. Viņš personificē Čehijas, Slovakijas, Slovēnijas, Ungārijas, Horvātijas ļaudīm ticību vienoti rūpēties par savu nākotni. Imperatora devīze bija Viribus unitis  (lat.- vienotiem spēkiem).

Turklāt viņa bijušās impērijas zemēs ne visiem patīk jēdziens „Centrālā Eiropa”. Daudzi pieticīgi priekšroku dod jēdzienam „Viduseiropa”, jo tas precīzāk raksturo attiecīgo valstu atrašanos Eiropas vidū. Jēdziens „Centrālā Eiropa” turpretī aicina domāt par kaut kādu pašpārliecinātu centru, ap kuru skaudīgi lēkā nomalē palikušās radības.

Šajā civilizācijas katastrofas veidā elementārs raksturs ir vēstures tumsonīgai ignorēšanai, ekonomisko, politisko, ģeopolitisko, kulturoloģisko reāliju fantastiskai ignorēšanai. Pie tam dīvainais un nesaprātīgais, naidīgais un agresīvais, kā arī īstenības reāliju ignorēšana manāmi nomāc un aptumšo to visu pozitīvo un konstruktīvo, kas sastopams attieksmē pret mentālo karti un centienos ierosināt mentālās kartes (reāli - ģeopolitisko formāciju) jaunus variantus.

Pasaule ļoti strauji mainās, tāpēc mentālās kartes tematika pašlaik ir ļoti aktuāla. Šīs tematikas bagātināšanā tiek ieguldīti prāvi zinātniskie resursi un prāva intelektuālā enerģija. Taču diemžēl gaišo un vērtīgo visbiežāk aptašķī cilvēku destrukcijas un degradācijas dubļi. Attieksmē pret ģeogrāfisko telpu masu cilvēkos pašlaik plivinās milzīga ideoloģiskā un subjektīvā aprobežotība. Tā neiet secen arī zemēm „pie Dzintara jūras”.

Jēdziens „mentālā karte” neietilpst ļaužu masu ikdienas leksikā. Šo jēdzienu galvenokārt lieto zinātnieki. Taču pati parādība, kuru apzīmē ar vārdiem „mentālā karte”, cilvēkiem ir ļoti labi pazīstama. Parādība ietilpst katra cilvēka prātā un emocijās. Cilvēki savās domās un ikdienas sarunās faktiski regulāri izsakās par mentālo karti. Bez mentālās kartes cilvēki nevar raksturot nevienu dzīves telpu – ne savas tautas, ne citu tautu dzīves telpu. Bet galvenais - nevar atspoguļot savu idejisko un emocionālo attieksmi pret attiecīgo dzīves telpu. Mentālā karte ir cilvēku politisko, sociālo, kulturoloģisko, ekonomisko interešu un refleksiju organiska sastāvdaļa. Tā tas cilvēces vēsturē vienmēr ir bijis, kaut gan parādība ieguva zinātnisko vārdu „mentālā karte” tikai pavisam nesen.

Jēdzienu „mentālā karte” zinātnē pirmie iemīlēja ģeogrāfi un psihologi. Tas sākās 1948.gadā. Togad rakstu par cilvēku un žurku attieksmi pret telpu publicēja amerikāņu psihologs E.Tolmens (Edward Chace Tolman, 1886-1959). Rakstā izklāstītie oriģinālie eksperimentālie novērojumi tūlīt piesaistīja speciālistu uzmanību. Raksta autora ideju iespaidā zinātnieki par mentālo karti nosauca apkārtējās telpas subjektīvo uztveri cilvēku apziņā.

Jau sen bija zināms, ka sabiedrībā eksistē dažādi jocīgi ģeogrāfiskie apzīmējumi. Tie nav reāli sastopami un stereotipiski pastāv vienīgi cilvēku iztēlē. Zinātnieki par to bija lietas kursā, taču agrāk tam nepievērsa vajadzīgo uzmanību un tāpēc netika izdomāts attiecīgais jēdziens.

Tā, piemēram, jau sen bija zināms, ka eiropiešu iztēlē telpiskie priekšstati sastāv no tādiem abstraktiem un ģeogrāfiski reāli neeksistējošiem veidojumiem kā Austrumi un Rietumi, Austrumeiropa un Rietumeiropa, Dienvidi un Ziemeļi, Dienvideiropa un Ziemeļeiropa, Skandināvija un Balkāni, Viduseiropa un Centrālā Eiropa. Par katru no šiem veidojumiem var būt savs mentālais priekšstats.

Pirmie pētījumi par ģeogrāfiskās telpas uztveri cilvēku apziņā izrādījās tik rosinoši, ka tajos iesaistījās arī vēsturnieki. Visai drīz mentālās kartes jēdzienā sāka iekļaut ne tikai individuālos priekšstatus, bet arī ļaužu grupu (tautu) kolektīvos priekšstatus par apkārtējās telpas struktūru.

Pašlaik individuālās un kolektīvās mentālās kartes pētniecībai ir starpdisciplinārs vēriens. Jaunajā pētnieciskajā virzienā kopā ar psihologiem, ģeogrāfiem, vēsturniekiem dedzīgi darbojās etnologi, sociologi, semiotiķi, kulturologi, politologi. Viņiem kvēli interesē cilvēku apziņā tēlaini izprastā ģeogrāfiskā telpa. Pie tam tagad ir aptverts, ka mentālā karte var būt lielisks ideoloģiskais instruments, zombējot ļaužu masu apziņu, kā arī konsolidējot pilsoņu prātus un jūtas nacionālo mērķu sasniegšanai.

Turklāt mentālais priekšstats var laika gaitā mainīties. Mentālai kartei piemīt statusa inversija – vērtības maiņa. Laika gaitā var mainīties attiecīgās teritorijas vērtība cilvēku mentālajos priekšstatos. Tā, piemēram, drūmie un tumšie Ziemeļi pēc kāda laika var kļūt patīkami un gaiši Ziemeļi. Savukārt senseni it kā atpalikusī Austrumeiropa var kļūt par Rietumu civilizācijas Jauno Tibetu.

Eiropā ir vienreizīgs paradokss. Pirms Reformācijas Eiropas attīstības centrs atradās Dienvidos – Itālijā, Spānijā, Portugālē. Pēc Reformācijas strauja ekonomiskā attīstība sākās Ziemeļos – protestantisma zemēs. Daudzus gadsimtus valdīja uzskats, ka Ziemeļi ir vāji, jo atrodas tālu no Vidusjūras civilizācijas epicentra. Taču pēc Reformācijas atklājās, ka Ziemeļiem nav vajadzīgs Vidusjūras civilizācijas epicentrs. Ziemeļi lieliski attīstījās bez minētā epicentra gudrībām un svētības. Vienreizīgais paradokss savā laikā ļoti nodarbināja Kārli Marksu un Maksi Vēberu, kura koncepcija par protestantu biznesmeņu talantu joprojām valdzina pasaules izglītoto sabiedrību.

Mums, latviešiem, savukārt ir labi pazīstama mentālās kartes inversija sakarā ar piederību Austrumeiropai. Bija laiks, kad par to neviens īpaši neuztraucās un nekaunējās. Visi saprātīgi atzina, ka Austrumeiropa ir objektīvi pamatots tēlains risinājums. Uz Latviju nevar attiecināt ne jēdzienu „Dienvidi” vai „Ziemeļi”, ne jēdzienu „Rietumi” vai „Austrumi”. Vispiemērotākais ir mentālās kartes apzīmējums „Austrumeiropa”.

Turpretī tagad daudziem attieksme šajā ziņā ir pagriezusies par 180 grādiem vai tiek ārišķīgi tēlota attieksmes pagriešanās par 180 grādiem, it kā tēvzemes ģeogrāfisko atrašanās vietu varētu tikpat viegli mainīt kā karoga krāsu vai valsts naudu. Tagad daudzi mūsējie vairs nevēlās piederēt Austrumeiropai un bērniškīgi priecājās, ja Latviju kāds ieskaita Ziemeļeiropā. Mūsējie neuztraucās, ka par to  nav sajūsmā somi, zviedri, norvēģi. Viņi nav izņēmums, jo neviena augsti attīstīta zeme nevēlās būt kopā ar ļoti vāji attīstu zemi pat abstrakti tēlainās konstrukcijās un pat naktī sapņos.

Mentālo karti var apzināti ideoloģiski formēt un apzināti ideoloģiski mainīt. Atsevišķi priekšstati var nemainīgi saglabāties gadsimtiem un pat gadu tūkstošiem ilgi. Atsevišķi priekšstati var mainīties dažu gadu vai gadu desmitu laikā. Eiropā tas spilgti attiecās uz tādu mentālās kartes elementu kā Centrālā Eiropa.

Mūsdienās nākas novērot, ka var tikt speciāli izstrādāti jauni mentālās kartes elementi. Piemēram, pašlaik tādu darbu veic, radot Jauno Centrālo Eiropu un Lielo Eiropu.

Kulturologi ir pārliecināti, ka mentālo karti var salīdzināt ar citiem tautas apziņā sastopamajiem tēliem un simboliem. Viss šis materiāls ietilpst cilvēku pasaules uzskatā un kalpo kolektīvajā darbībā. Mentālā karte kā tautas apziņas sastāvdaļa līdzdarbojās komunikācijas procesā.

Interesanti, lūk, kas. Jocīga parādība ir ne tikai mentālā karte, bet arī īstā karte, – piemēram, administratīvi politiskā karte. Vēsture liecina, ka karte nav tikai telpas fiksācija uz papīra kartogrāfijā pieņemtajās zīmēs un veidā. Sastopams pamatots viedoklis, ka karte nekad nav politiski un ideoloģiski neitrāla. Karte vienmēr ir varas, politiķu, birokrātu savdabīgs portrets. Kartogrāfi nekad nav bijuši neatkarīgi speciālisti. Ja tikai nesen aptvēra mentālās kartes ideoloģisko potenciālu, tad par īstajām kartēm tas bija zināms jau sen.

Tas ir labi saprotams arī latviešiem, kuri ar zināmām emocijām 90.gados aplūkoja mūsdienu Latvijas Republikas karti. Tajā mūsu valsts teritorijā bija iezīmēts Abrenes novads, kurš realitātē ietilpa Krievijas Federācijas sastāvā un Latvijas Republikai piederēja „Pirmās Republikas” laikā.  

Kā liecina zinātniskās publikācijas, Eiropas mentālās kartes analīze var radoši papildināt zināšanas par sociāli psiholoģisko atmosfēru Vecajā Pasaulē. Mentālās kartes strukturālās izmaiņas liecina par ekspresīvu kultūru dialogu starp Eiropas atsevišķiem nosacītiem apgabaliem.

Tomēr liecina arī par saprātīga dialoga trūkumu un savstarpējām antipātijām. Tā, piemēram, Rietumeiropā antipātija sātīgi izpaužas attieksmē pret teritoriju, kas savā laikā neietilpa Romas impērijā un kristiānismu pieņēma apmēram 1000 gadus vēlāk. Antipātija trekni izpaužas pret pareizticīgo Krieviju, kuru katolicisms nekad nav uzlūkojis toleranti. Krievijas iekļaušana rietumeiropiešu un tagad arī austrumeiropiešu ģeogrāfiskajā iztēlē ne reti pārvēršas iracionālos un šovinistiskos izvirdumos. No Krievijas baidās kā no spitālības. Protams, inteliģenti cilvēki no Krievijas tādas bailes neizjūt.

Kopš Romas impērijas laikmeta Eiropas mentālajā kartē populārais iedalījums „barbaros” un „civilizētajos” apsīka 18.gadsimta beigās. Tā vietā 19.gadsimtā nostiprinājās valstu grupējums saskaņā ar shēmu Austrumi - Rietumi. Tas saglabājās 20.gadsimtā, taču mūsu gadsimtā tiek strauji koriģēts. Tagad populāra kļūst shēma Dienvidi-Ziemeļi, kurai ir vērts pievērsties atsevišķi citā esejā.

Rietumeiropieši katru valsti vērtēja atbilstoši ekonomiskās attīstības līmenim. Tas bija galvenais kritērijs. Ja rietumeiropiešiem attiecīgās valsts attīstības līmenis šķita pietiekami augsts, tad viņi to uzskatīja par Rietumu valsti. Ja zems, tad par Austrumu valsti, izvēloties augstprātīgi pieskaņotu toni komunikācijā ar atpalikušajiem.

Par šo augstprātīgo komunikāciju aizvadītajos gadu desmitos varu sastādīt apjomīgu rakstu krājumu. Esmu lasījis daudzus rakstus. Krājumā varētu iekļautas Austrumeiropas un Balkānu valstu iedzīvotāju (zinātnieku, pedagogu, žurnālistu, sabiedrisko organizāciju aktīvistu) publicētos iespaidus par savu tikšanos ar augstprātīgajiem rietumeiropiešiem, kuri prot ar lipīgu smaidu augstprātīgi izturēties pat pret maziem bērniem no „atpalikušajām” bijušajām sociālisma valstīm.

  Rietumeiropiešu visplašāko slāņu mentālajos priekšstatos augsti attīstīto un zemu attīstīto valstu robežlīnija sakrita ar vācu-poļu un vācu-čehu valodas lietošanas līniju, no kuras uz austrumiem, viņuprāt, sākās atpalikusī Austrumeiropa. Šī līnija radās tāpēc, ka rietumeiropiešu masas lielu uzmanību pievērsa valodas aspektam.

18.gadsimtā un vēlāk rietumeiropiešiem bija stabils ieskats par Austrumeiropu. Pastāvēja Austrumeiropas divi stereotipiskie portreti. Viens publiskai lietošanai, otrs - privātai lietošanai. Pirmajā portretā tika korekti (ar eifēmismiem - maigiem vārdiem) norādīts par Austrumeiropas centību būt normālai civilizācijai. Otrajā portretā netika slēpta emocionālā viebšanās  – galēji skeptiskais vērtējums par austrumeiropiešiem, kuri neko neprot darīt un vienmēr paliks mežoņi.

Otrajā portretā noteikti ietilpst arī bijušā Francijas prezidenta Sarkozī kunga nesenais (presē varēja lasīt š.g. 22.maijā) aicinājums glābt eiropeisko civilizāciju. Viņa pārliecībā ES pārdzīvo dziļu krīzi un nepieciešami radikāli strukturālie pārkārtojumi, lai turpinātu attīstību un garantētu eiropeiskās civilizācijas saglabāšanos. Tāpēc viņš ierosina radīt vienotu franku-ģermāņu ekonomisko zonu un atcelt Šengenas vienošanos. Skaidrs, ka runa ir par franku-ģermāņu tandēma izolēšanos no Eiropas bezcerīgi nabadzīgajām valstīm un to iedzīvotāju migrācijas ierobežošanu. Tamlīdzīgi ierosinājumi lieliski atgādina par vispāreiropeiskās identitātes mirāžu un nacionālo identitāšu realitāti.

Kādreiz rietumeiropieši pret Austrumeiropu izturējās kā pret aizsargrobežu starp civilizētajiem Rietumiem un mežonīgajiem Austrumiem. Asprātīgais Fernāns Brodels Austrumeiropu nosauca par „barikādēm”, kas sargā Rietumus.

Šajā sakarā nākas atcerēties, ka līdzīgu lomu uzņēmās Krievija. Tā sevi uzskatīja par Rietumu sargu, pirmā atvairot Austrumu virzīšanos uz Eiropu. Minētā tēlainā konstrukcija radās sakarā ar mongoļu un tatāru iebrukumu Eiropā 13.gadsimtā. No tā laika radās pieņēmums, ka Krievija apturēja mongoļu un tatāru invāziju un tādējādi Rietumeiropu pasargāja no mežonīgo aziātu okupācijas. Rietumeiropiešu mazāk izglītotajai daļai līdz I Pasaules karam Austrumeiropa vispār asociējās tikai ar Krieviju, jo tās pakļautībā bija Polija, Baltija. Tādējādi Austrumeiropa un Krievija kļuva sinonīmi jēdzieni.

Eiropas mentālās kartes pētnieki ievērojuši, ka jau Apgaismības laikmetā 18.gadsimtā rietumeiropiešu ģeogrāfiskajos priekšstatos ir jūtama viņu gatavošanās teritoriālai ekspansijai, anektējot Austrumeiropas zemes. Tas reāli īstenojās Polijas sadalīšanā, Napoleona un fašistiskās Vācijas karagājienā, kuru var uzskatīt par 12.–13.gadsimta Krusta karu turpinājumu jeb otro sēriju.

Rietumeiropiešu galvās Austrumeiropa zināmu apjukumu izraisīja pēc I Pasaules kara, kad starp Vāciju un Krieviju izveidojās neatkarīgo valstu josla. Tajā ietilpa arī Baltijas valstis. Tomēr, teiksim, Vācija ātri respektēja jaunos apstākļus, un valdība uzdeva sociālajām zinātnēm formulēt un analizēt jaunu pētniecisko objektu „Austrumeiropa”. Vācijā un citās valstīs ar Austrumeiropas problemātiku nodarbojās arī mūsdienās. Arī LR no 2006.gada darbojās biedrība ar nosaukumu „Austrumeiropas politikas pētījumu centrs”. Daugavpils Universitātē ir akadēmiskā bakalaura studiju programma „Austrumeiropas kultūras un biznesa sakari”.

Eiropas mentālajā kartē ilgu laiku slikti vārdi bija Ziemeļi un Ziemeļeiropa. Jau Romas impērijā uzskatīja, ka Ziemeļos dzīvo barbari. Arī vēlāk rietumeiropiešu apziņā necivilizētība, pagānisms, mežonība saistījās ar Ziemeļiem.

Ziemeļu reputāciju lielā mērā ietekmēja spitālīgā Krievija. Rietumeiropiešu apziņā Krievija līdz pat 19.gadsimta 30. gadiem ietilpa jēdzienā „Ziemeļi” vai „Ziemeļeiropa” un tikai pēc tam tika „dislocēta” Austrumos. Tas notika tāpēc, ka minētajā periodā izglītotākie rietumeiropieši izmainīja vērtēšanas kritērijus. Viņi atsacījās no ekonomiskās attīstības kritērija. Tā vietā viņi priekšroku deva valsts politiskajai sistēmai un klasiskās izglītības īpatsvaram mācību iestādēs. Krievija ar savu carismu un pareizticības milzīgo ietekmi izglītībā un audzināšanā rietumeiropiešu apziņā atgādināja tipisku Āzijas zemi un tipiskus Austrumus.   

Krievijas mentālā pārvietošanās uz Austrumiem labvēlīgi atsaucās uz Ziemeļiem vai Ziemeļeiropu. Tikuši vaļā no spitālīgās Krievijas, ziemeļnieku (Skandināvu) dzīves telpa pakāpeniski ieguva pozitīvu auru.

Taču vispār eiropiešu apziņā Ziemeļi vai Ziemeļeiropa neaprobežojās tikai ar Skandināviju. Līdz 19.gadsimta sākumam Ziemeļeiropas mentālajā kartē ietilpa tās valstis, kuras atradās uz ziemeļiem no Melnās jūras un Donavas upes, kā arī uz austrumiem no Elbas un Vislas upes.

Angļu, franču, vāciešu leksikā bija iecienīts un zināmā mērā joprojām ir iecienīts jēdziens „Ziemeļu valstis”. Viņu apziņā ieskats par „mežonīgajiem Ziemeļiem” izzuda 19.gadsimtā. Skandināvijas valstu spožā tagadne liecina, ka nepatīkamais ieskats izzuda uz visiem laikiem. To vēsturiski vispirms veicināja Zviedrijas valstiskā varenība 17.gadsimtā un zviedru panākumi nordiskās ideoloģijas propagandā, pieprasot savai valstij īpašu statusu Eiropas valstu hierarhijā. Pēcāk nordiskā ideoloģija tika attiecināta ne tikai uz Zviedriju, bet uz Skandināvijas visām valstīm. Skandināvijā tradicionāli ietilpst Dānija, Norvēģija, Zviedrija. Taču var būt arī cita pieeja, Skandināvijā iekļaujot arī Somiju un Islandi.

Skandināvijas reputācijas spodrināšanā efektīvi palīdzēja vācu romantisma literatūra. Tā apjūsmoja skandināvu sāgas un mītus, propagandējot ziemeļu tautu garīgās bagātības kā senvācu kultūras mantojumu. Romantiķu tradīciju 20.gadsimtā turpināja vācu nacionālsociālisti savā rasu teorijā. Šī teorija ziemeļu zemes traktēja kā ģermāņu pirmdzimteni.

19.gadsimtā savu mentālo karti intensīvi veidoja arī krievi. Viņu zinātne un publicistika sāka aprakstīt vienotu kulturvēsturisko zonu ar nosaukumu „Austrumeiropa”. Krievijā 19.gadsimtā notika plaša diskusija par tēmu „Krievija un Eiropa”. Tā liecināja, ka jēdzieni „Eiropa” un „Rietumi” krievu apziņā funkcionē sinonīmiski. Savukārt Austrumeiropas jēdziens krievu apziņā asociējās ar viņu dzimteni un pareizticīgās kultūras specifiku pretstatā Eiropai un Rietumiem.  

Eiropas mentālajā kartē visneprecīzāk piedalās Dienvidi un Dienvideiropa. Eiropiešu priekšstatos vērojami vairāki varianti. Vieni ar Dienvideiropu saprot Vidusjūras baseinu, citi – Itāliju, Grieķiju, arī Spāniju.

Pēc II Pasaules kara vārds „Dienvidi” asociējās ar ekonomisko atpalicību. Piemēram, itāļi savu valsti mēdz iedalīt bagātajos Ziemeļos un nabadzīgajos Dienvidos. Mūsdienās globalizācijas apstākļos ar vārdu „Dienvidi” mēdz raksturot pasaules t.s. trešās šķiras valstis, kuras dzīvo nabadzībā. Tām pretstata bagātās Ziemeļu valstis. Bet šis dalījums, saprotams, attiecas nevis uz Eiropas, bet Zemes mentālo karti.

Eiropas mentālajā kartē īpašs akcents ir Dienvidaustrumeiropai jeb Balkāniem. Šīs Eiropas daļas raksturojumā lieto tādus epitetus kā dēmonisks un mitoloģisks. Aizvadītajos pāris gadsimtos Balkāni eiropiešiem sagādāja smagus mentāli ģeogrāfiskos pārdzīvojumus. Kopš 20.gadsimta sākuma eiropieši pārsvarā ir vairījušies un norobežojušies no Balkāniem, kas viņu ieskatā ir barbariska un pirmatnējās kopienas dzīves stila nomocīta teritorija. Tā ir vietējo tautu iekšējo nesaskaņu plosīta teritorija. Arī islama teritorija.

Drūmā attieksme kulmināciju sasniedza 20.gadsimta sākumā un 20.gadsimta beigās, kad visi ar šausmām vēroja karadarbību un pat genocīdu bijušajā Dienvidslāvijā. Eiropieši ticēja, ka pēc Osvencimas genocīds vairs neatkārtosies. Iepriekš piedāvātajā potenciālajā rakstu krājumā var iekļaut rūgtus iespaidus par rietumeiropiešu izturēšanos pret balkāniešiem.

Eiropas mentālajā kartē viens no pretrunīgākajiem, pretenciozākajiem, ambiciozākajiem, amizantākajiem jēdzieniem ir Centrālā Eiropa. Šo jēdzienu zinātniskajā literatūrā viens no pirmajiem lietoja pazīstamais vācu ģeogrāfs un etnologs F.Ratcels (Friedrich Ratzel, 1844-1904). Vācu impērijas ļaudis sevi uzskatīja ne tikai par Centrālās Eiropas (Mitteleuropa) galveno valsti, bet Eiropas centru vispār. Tā tas turpinās arī pašlaik. Vienīgā bēda ir tā, ka visjaunākajos laikos Vācijai šo godu grib atņemt citas valstis. Visdedzīgāk – Polija.

Politiskajā, zinātniskajā, diplomātiskajā, ekonomiskajā, ideoloģiskajā cīņā par „Mitteleuropa” godu ietilpst arī tāda pikanta izdarība kā Eiropas ģeogrāfiskā centra noteikšana. Šajā ziņā aktīva ir Lietuva, Polija, Ukraina, Slovakija, Baltkrievija. Minētajās valstīs ir uzstādītas īpašas piemiņas zīmes, zinātkārai publikai fiksējot Eiropas ģeogrāfisko centru. Piemēram, draugi lietuvieši ir uzcēluši iespaidīgu stēlu apmēram 25 kilometrus uz ziemeļiem no Viļņas.

Jautrība ap Eiropas ģeogrāfisko centru ir iespējama vairāku iemeslu dēļ. Var būt dažāda centra aprēķināšanas metodika, kā arī dažāda pieeja Eiropas robežas noteikšanā. Neskaidrība vienmēr ir pastāvējusi ne tikai austrumu robežas fiksācijā, bet arī dažādu salu iekļaušanā Eiropas teritorijā.

Mentālajā (ģeopolitiskajā) kņadā par Centrālo Eiropu skaidri iezīmējās vairāki tematiskie atzari.

Pirmkārt, jautājums par hegemoniju jeb galveno valsti Eiropā.

Otrkārt, Centrālās Eiropas valstu saraksts.

Treškārt, Centrālās Eiropas valstu loma attiecībās ar ASV un Krieviju.

Piemēram, vācieši pirms I Pasaules kara Centrālajā Eiropā centās ieskaitīt tās valstis, kuras kopā ar Vāciju piekrita karot pret ASV, Lielbritāniju un Krieviju. Tolaik vācieši par Centrālās Eiropas galveno valsti uzskatīja Vāciju un vācu valodu par Centrālās Eiropas biznesa valodu.

Par Centrālās Eiropas mentālo konceptu 20.gadsimta beigās (80.gados) plaša diskusija notika Polijā, Čehoslovākijā, Ungārijā, galvenokārt pievēršoties PSRS ietekmei un sovjetizācijas sekām minētajās valstīs. Centrālās Eiropas jaunie fani uzskatīja, ka pēc II Pasaules kara PSRS ir viņu zemēm atņēmusi godu ietilpt Centrālajā Eiropā un tā vietā piespiedusi nīkuļot pazemojošajā Austrumeiropā.

Daudzi mūsdienu pētnieki satraukti ievērojuši, ka jautājums par Centrālo Eiropu lielā mērā izvēršas iracionālā un šovinistiskā jautājumā par „savējiem” un „citiem”. Centrālās Eiropas mentālā fenomena atbalstītāji kultivē kroplu pārliecību, ka tikai Centrālajā Eiropā pastāv tolerance, brīvība un kultūru plurālisms.

Atsevišķu valstu (piemēram, Baltkrievijas) zinātnieki tagad veido jaunu makroreģionu – Jauno Centrālo Eiropu. Tajā apvieno Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstis. Jaunajā Centrālajā Eiropā iekļauj Baltkrieviju, Krieviju, Ukrainu, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Rumāniju, Moldovu un Poliju.

Jaunā makroreģiona autori savu priekšlikumu komentē loģiski pamatoti. Visām minētajām valstīm ir kopīgas problēmas un kopīgas ļoti vājas izredzes nākotnē daudzmaz veiksmīgi risināt savas problēmas. Visās valstīs ir vairāk vai mazāk sagrauta industrija un deindustrializāciju nevar kompensēt ES budžeta nauda. Visās valstīs produktīvas ekonomikas sabrukums rada citas negatīvas problēmas: darba tirgus degradāciju, infrastruktūras degradāciju, sociālās sfēras degradāciju. Valstīm nav nekādas perspektīvas ekonomiskajā, politiskajā, sociālajā ziņā. Tās ir valstis, kuras citiem dod lētu darbaspēku un pērk citu valstu preces.

2012.gada 30.XI-2.XII Slovākijā notika Centrālās Eiropas stratēģiskais forums. Tā dalībnieki ekonomiski materiālo stāvokli Centrālajā Eiropā un Austrumeiropā novērtēja ar jauku angļu vārdu abyss – bezdibenis, dzelme. Jaunā Centrālā Eiropa kopīgiem spēkiem var pakāpeniski izkļūt no abyss.

Zinātnieki tāpat drosmīgi un godīgi atzīst, ka bijušo sociālisma zemju provincializācijā visvainīgākā ir Krievija. Tās politiskā elite nodevīgi atļāva Rietumiem iznīcināt PSRS un Eiropas pārējo sociālisma valstu industriju un vietējos iedzīvotājus pārvērst par Rietumu vergiem un Rietumu tirgus sastāvdaļu. Krievijas politiskā elite sāka realizēt liberālās impērijas naivo projektu. Tā rezultātā Krievija pārvērtās par trešās šķiras valsti un savā pagrimumā ierāva arī citas zemes. Bet tajā pašā laikā Krievija joprojām paliek kā garants citu valstu attīstībai, jo tai ir fundamentālā zinātne un zinātnes piesātināta izglītība, bez kuras mūsdienu pasaulē nav nekādas izredzes savai tautai nodrošināt labklājīgu dzīvi. Jaunajā Centrālajā Eiropā Krievijas loma tāpēc ir ļoti būtiska.

Nav ticams, ka mūsējiem (savējo savējiem) būtu bailes no Jaunās Centrālās Eiropas un faktiski līdzdalības jebkurā jaunā ģeopolitiskajā konstrukcijā. Arī tad, ja tās sastāvā ir spitālīgā Krievija. Jaunpaaudžu rusofobu un mīļo „zombīšu” histēriskajiem gārdzieniem nevar būt nekāda atbalss svētās tautas sirdī, jo viņi nenosaka laika apstākļus. Laika apstākļus svētās tautas sirdī nosaka tautiski apčubināto kriminālo jaunbagātnieku reptīļi un blēži kantoros, pie kuru durvīm piestiprināta plāksne ar valsts ģerboni.

Līdzšinējā pieredze Eiropas Savienībā mūsējo (savējo savējo) tārpainajās smadzenēs kliedē jebkuras bailes no makroreģioniem. Mūsējo (savējo savējo) eksistenciāli vitālākā (dzīvībai un dzīvei svarīgākā) stihija makroreģionā netiek ierobežota vai likvidēta. Pēc 2004.gada neviens īsts zaglis un īsts blēdis nav notiesāts, un mūsējo (savējo savējo) zagšana un blēdīšanās turpinās tikpat netraucēti un sekmīgi kā pirms iestāšanās ES. Tātad latviešiem nav nekāds iemesls baidīties no Jaunās Centrālās Eiropas. Latviešu eksistenciāli vitālāko stihiju, visticamākais, nevar apdraudēt neviena tipa formācija.

Tas ir vēsturiski apstiprinājies. Un tas, saprotams, ir ļoti labi. Ar to varam izcelties Baltijā, Ziemeļeiropā, Austrumeiropā, Eiropā, Jaunajā Centrālajā Eiropā. Tas liecina par tautas gara spēku. Ne velti tagad lasām šādu spriedumu: „Pie mums, protams, nesēdēs.[..] Tādā valstī dzīvojam”.

Loģiskais imperatīvs saglabājās; respektīvi, kāda valsts, tāda tauta; kāda tauta, tāda valsts, - un tauta ir ļoti spēcīga dzīvībai un dzīvei svarīgākās stihijas saglabāšanā. Šajā jomā tauta nepazīst frustrāciju – iekšējā sprieguma un bezizejas sajūtu, kas rodas, ja nevar sasniegt kāroto mērķi.

Pašlaik acīmredzot viens no grandiozākajiem ģeopolitiski stratēģiskajiem un reizē arī mentālās kartes projektiem ir aicinājums veidot Eiropu no Lisabonas līdz Vladivostokai. Projekts ir ieguvis skaistu nosaukumu - Lielā Eiropa. Par projekta aktualitāti politiķu smadzenēs smīnoši liecina aizbēgušā Ukrainas prezidenta Janukoviča kunga argumentācija. Viņš vairākkārt publiski uzsvēra, ka Ukrainas integrācija ES var paātrināt Lielās Eiropas izveidošanu.

Mūsdienās ir modē konstruēt jauna tipa impērijas. Tas tāpēc, ka nākotnē gandrīz katrai valstij vienai pašai atsevišķi būs grūti izdzīvot. Nākotne pieder valstu apvienībām – konfederācijām, savienībām, jauna tipa impērijām.

Zīmīgi, ka ģeniāli politiķi to saprata pirms laba laika. Francijas prezidents Šarls de Golls jau 1959.gada novembrī teica runu par Eiropu no Atlantijas okeāna līdz Urāliem. Tātad viņš prognozēja Eiropas nākotni ne tikai kopā ar Krieviju, bet kopā ar komunistisko Krieviju – PSRS. Teicami izglītotais un smalki inteliģentais Francijas prezidents pret krieviem un Krieviju neizturējās kā pret spitālību vai fašistisku briesmoni, kā visjaunākajā laikā izturas pat karaļa troņa atsevišķi pretendenti.

Prezidenta runa atstāja lielu iespaidu uz Rietumu politiķiem. Maskavas politiķi atmodās tikai 1962.gada septembrī, kad PSRS vadonis Hruščovs pavēlēja noskaidrot, ko Šarls de Golls domā ar Eiropu no Atlantijas okeāna līdz Urāliem. Maskavā baidījās, vai tikai viņš negrasās uzbrukt Padomju Savienībai un to sašķelt vairākās daļās.

Novērtē šo rakstu:

75
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kleptomānijas cēlonis

FotoRetrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu noziegumu brīvību ir starptautiski vispārzināms fakts.
Lasīt visu...

12

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

FotoAtbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku. Protams, daudzi pamatoti iebildīs, ka šis skaitlis nav korekts, taču cita mums nav. Tomēr fakts ir tāds, ka arī oficiālā statistika atzīst: 2016. gadā Baltijas valstīs turpinājās masveida emigrācija.
Lasīt visu...

12

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

FotoDaudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un, lai gan tas ir noticis pavisam nesen, šī “nodokļu reforma” jau ir paguvusi apaugt ar visdažādākajiem vērtējumiem – no brīnumnūjiņas, kas atrisinās mums visu, līdz bezatbildīgai, populistiskai avantūrai vai vienkārši kārtējai stohastiskai solījumu mākoņu stumdīšanai, no kā galu galā nekas jēdzīgs nesanāks. Un katram šeit ir savi argumenti. Jāatzīst – tie parasti ir vienpusēji un šauri, lai tikai uzrunātu (apmānītu?) attiecīgo mērķauditoriju.
Lasīt visu...

12

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

FotoJau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās un ka Veselības ministrija un valdība kaut mazākā mērā gribētu panākt pozitīvu sarunu iznākumu, lai ārsti atsāktu darbu pilnā apmērā. Varbūt šeit mazāka ir premjera Māra Kučinska loma, kurš vienkārši tiek apvārdots un pārliecināts par to, ka "jāaizstāv dāmas gods". Nav jau pirmā reize, kad redzams, cik viegli ir ietekmējams premjers, kurš kā bruņinieks metas aizstāvēt sava kabineta vājā dzimuma pārstāves, aizmirstot valstiskas vērtības un pat veselo saprātu.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

FotoAugsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās informācija par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) gatavoto izglītības reformu. Skaidrs ir viens, IZM vēlas īstenot reformu, neraugoties uz to, ka dažādi nozares eksperti[1], pedagogi, vecāki, bērnu psihologi, pirmsskolas izglītības nozares darbinieki un biedrību pārstāvji[2], ārsti[3], veselības ministre[4], tiesībsargs[5] u.c. ir pauduši bažas par reformas saturu, piemēram, par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

FotoCēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim Ivaram Āboliņam, šī sabiedriskā medija kuratoram, ir klaji prasts un savtīgs: "Rokas nost no mūsu bardaka (un rebēm)!"
Lasīt visu...

18

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

FotoValsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē uzdotajiem jautājumiem. Publicējam šo „atbildi” un Dreibanta komentārus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...

Foto

Pašapziņas valstiskums

Pašapziņa ir suverēna garīgā izpausme. Tā pieder vienīgi attiecīgajam cilvēkam. Pašapziņa ir sevis apzināšanās un sevis apzināšanās saskarsmē ar ārējo pasauli. Pašapziņas priekšmets ir...

Foto

Par Alīdas Vānes pēdējo darba dienu, ģimenes ārstu streiku un iespējām no tā izvairīties

Ģimenes ārstu streiks: sāksies 3. jūlijā, sāksies 23. jūlijā vai varbūt Saeima...

Foto

Kas ir tas jaunais un šokējošais, ko mēs uzzinājām no „Rīdzenes” sarunām?

Un tomēr. Kāds var man paskaidrot - kas ir tas jaunais un šokējošais, ko...

Foto

Daudz interesantāk būtu uzzināt, kādas shēmas bīda par gaismas glabātājiem uzskatītie politiķi

Mazliet vairāk palasīju bēdīgi slavenās "Rīdzenes sarunas", un man ir daži jautājumi sašutušajiem:...

Foto

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

Kas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami...

Foto

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

Apgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau...

Foto

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

Jau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes”...

Foto

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

Spriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu...

Foto

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās...

Foto

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

Es, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija...

Foto

Lai Šadurskis pats brauc prom

Aprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā...

Foto

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

Leonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs...

Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...