Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Civilizācijas noriets vienmēr ir sava veida pārejas laikmets uz jaunu dzīves kārtību. Tāpēc tiekamies ar tipiskām pārejas laikmeta izpausmēm. 

Tā, piemēram, pārejas laikmetos vienmēr saspringti projektē nākotnes cilvēku. Tam ir objektīvs pamudinājums. Pāreja uz jaunu dzīves kārtību nav iespējama bez jauna tipa cilvēka līdzdalības. Agrākajā dzīves kārtībā dominējošai personai ir saprotoši un padevīgi jānoiet malā. Visbiežāk tā pati nesaskata sev vietu jaunajā dzīves kārtībā un ar to klusi samierinās.

Vēsturiski tas ir apstiprinājies. Katrā laikmetā patiešām valda jauna tipa cilvēks. Atšķirības izpaužas ne tikai sociālās izcelsmes ziņā, bet arī cilvēcisko īpašību ziņā.

Iepriekšējā pārejas laikmetā (19. un 20. gs. mijā) nākotnes cilvēku jūsmīgi projektēja Rainis un Rietumu radošās inteliģences daudzi pārstāvji. Arī mūsu pārejas laikmetā (20. un 21. gs. mijā) eksistē sakāpināta ziņķāre par nākotnes cilvēku. Turklāt ir skaidri uztveramas nākotnes cilvēka aprises. Viņa cilvēciskās īpašības pilnā mērā ir piemērotas Rietumu civilizācijas pamatvirzībai.

Latvijā ir samērā aktīva interese par cilvēku 21. gadsimtā. Žurnālisti, skolotāji, psihologi organizē materiālu kopas ar nosaukumu „21. gadsimta latvietis”. Viņi šo darbību saista ar nepieciešamību formulēt jaunu „latviskuma definīciju”. Tātad viņi koncentrē uzmanību nākotnes cilvēkam no etniskās evolūcijas viedokļa un paredz 21. gadsimta latviešos jaunas cilvēciskās iezīmes.

Tā, piemēram, interneta bibliotēka „Atlants” pārdot kādas dāmas eseju „21. gadsimta cilvēks saskarsmē ar laikabiedriem”. Esejas fragmets liecina par 21. gadsimta cilvēka atkarību no dabas: „Pasaule ir vienreizējs dzīvības šūpulis. Tā aptver dažāda veida dzīvības formas, kas, savstarpēji mijiedarbojoties, veido vienreizēju un neatkārtojamu veidojumu, ko necili dēvējam par dabu.
Daba ir radījusi savus likumus, kuriem ir neiespējami nepakļauties, piemēram, gadalaiku maiņa, dienas un nakts maiņa, laika ritums, dzīvības cikls u.c. Šiem likumiem pakļaujas visi: augi, dzīvnieki, mikroorganismi, putni, cilvēki. Cilvēks ir visattīstītākais mums zināmais organisms uz šīs zemes. Tas gadsimtu laikā ir attīstījies, pilnveidojis sevi un vidi sev apkārt, uzlabojis savu dzīves kvalitāti ar dažādu tehnoloģiju palīdzību, tādējādi cenzdamies kļūt mazāk atkarīgs no dabas, tās stihijām un likumiem, bet kā zināms, tas nav iespējams. Dabas likumi veido mūsu dzīvi, mūsu mērķus, sapņus, dzīves jēgu. Dabas likums ir arī cilvēka nespēja dzīvot vienam. Neviens nespēj piepildīt jebkuru savu sapni, esot viens pats.”

Postmodernisma perversiju šņukuri „Satori” smirdīgajā kūtī slavina homoseksuālistu kā 21. gadsimta antropoloģisko etalonu. Šņukurus cits cilvēka tips neinteresē. Viņi priecājas par homoseksuālista uzvaru. Ja, piemēram, 1954. gadā ārzemēs kādam slavenam pederastam tiesa piesprieda ķīmisko kastrāciju un hormonu terapiju, tad 21. gadsimtā nevienam pederastam vairs nav no tā jābaidās. Šņukuru pārliecībā 21. gadsimta cilvēka veldzējošākā laime ir pederastija bez bailēm no  kastrācijas, specterapijas un sabiedrības nosodījuma. Ne tikai Latvijā pederasti un lesbietes ir eiropeīdu valdību lepnums.

Latviešu dažu psihologu lūkojumā 21. gadsimta cilvēka lielākā problēma ir stress. No Latvijas iedzīvotājiem 80 un vairāk procentu regulāri pārdzīvo stresu. Tāpēc kompetenti speciālisti iesaka apmeklēt vienu interneta vietni. Tajā katrs var noteikt savu stresa līmeni saskaņā ar „Eiropā pārbaudītu metodi”.

Valmieras bibliotekārus satrauc 21. gadsimta cilvēka lasīšanas paradumi: „Valmieras bibliotēka piedalās vairākās lasīšanas veicināšanas programmās, rīko pasākumus un konkursus, regulāri un sistēmiski cenšas rast atbildes uz jautājumiem, kas interesē pusaudzi un jaunieti. Vai viņi ir zinātkāri grāmatu lasītāji vai drīzāk tehnoloģiju piekritēji?”

Saitā „Gudrinieks” viens gudrinieks apcerē 21. gadsimta jaunatni: „Paveroties apkārt, viss liekas kā parasti, nekas faktiski nav mainījies un nekā arī šķietami netrūkst. Mēs dzīvojam normālā sabiedrībā un viss ir savās vietās, līdz brīdim, kad līdz ausīm nonāk kāda pasviestā frāze “Nu ja, viegli jau būt jaunam”. Tiešām? Manuprāt, jaunība ir tieši tas laiks, kad visvieglāk kļūdīties un kad izvēles dēļ tiek saņemti visbargākie sodi. Tieši tāda tad arī ir mūsu 21. gadsimta jaunatne. Ambicioza, mērķtiecīga, stipra, bezbailīga, protams, arī varonīga un kaislīga. Tad kāpēc nākas dzirdēt par degradācijas augstāko punktu? Man, kā šīs cilvēku grupas (21. gs. jaunatnes) pārstāvim, gribētos teikt, ka pasaule ir tieši tāda, kā cilvēks ar savām mazajām rociņām un diženo prātu to ir izveidojis. “Kad es augu, tad gan tā nebija”, dzirdu, ka televīzijas pārraidi komentē mana vecmāmiņa. Citi laiki. Pavisam citi laiki. Un, ja padomā, tad demokrātijai, politikai, biznesam, izglītības sistēmai un pat pārtikas ražotājiem ir jāuzņemas zināma atbildība par to, kāda tad galu galā ir izveidojusies mūsdienu jaunatne”.

Izrādās, 21. gadsimtā ir „citādi bērni”: „Šajā gadsimtā dzimušie bērni nav dresējami jēriņi. Viņi ir piedzimuši daudz zinošāki ne­kā iepriekšējās paaudzes. Agrāk sāk staigāt, agrāk iemācās lasīt, uzreiz prot rīkoties ar modernajām tehnoloģijām. Var vi­ņus dē­vēt par in­di­go bēr­niem, bet var uz­ska­tīt, ka no­tiek cil­vē­ka evo­lū­ci­ja. Viens gan nav ap­šau­bāms – vi­ņi tie­šām ir ci­tā­dā­ki, ne­kā bi­ja mū­su sen­či.”

Ventspils 1. ģimnāzijā skolēniem tālredzīgi iesaka apgūt sešpadsmit „21. gs. prasmes”: „1. Rakstītpratība 2. Rēķināšanas pratība 3. Dabas zinātņu pratība 4. IKT (Digitālā) pratība 5. Finanšu pratība 6. Kultūras un pilsoniskā pratība 7. Kritiskā domāšana/problēmu risināšana 8. Radošums 9. Komunikācija (saziņa, saskarsme) 10. Sadarbība 11. Zinātkāre, 12. Iniciatīva 13. Neatlaidība/rakstura stingrība 14. Piemērošanās (pielāgošanās) 15. Līderība 16. Sociālā un kultūras apziņa.”

Iespējams, ventspilnieku „21. gs. prasmes” ir norakstītas no ministrijas instrukcijas un nav viņu oriģināls izdomājums. Jebkurā gadījumā 16 prasmju uzkaitījums nav labs. Atsevišķos punktos tas ir pilnīgi aplams un morāli kaitīgs. 

Pilnīgi aplami atspoguļojas attieksme pret kultūru. „21. gs. prasmju” autori nezina šodienas kultūras definīciju. Viņi nezina, ka vārdi „Kultūras pratība” ir idiotija. Tas pats attiecas uz vārdiem „kultūras apziņa”.

Morāli kaitīgas ir prasmes „Piemērošanās (pielāgošanās)” un „Līderība”. Katram normālam cilvēkam šīs prasmes asociējas ar konformismu un karjerismu. Sanāk, ka Ventspils skolotāji arī turpmāk savā pilsētā vēlas sastapt indivīdus, kuri ir „piemērojušies (pielāgojušies)” LR krimināli oligarhiskajai varai un centīsies savā karjerā („līderībā”) tai kalpot. 

Paldies Dievam, Ventspilī (ministrijā !?) nav rekomendēta 17. prasme - „Globālista apziņa”.  Latviešiem ir milzīgas problēmas ar tādām vērtībām kā brīvība, nacionālā valsts, nacionālā suverenitāte, valstiskā neatkarība. Latviešu jaunatnes lielai daļai tik tikko minētās vērtības (piedodiet!) ir „pie vienas vietas”. Tādi šarmanti latviešu inteliģences kungi kā ANLV grupas aizstāvis Mārtiņš Vanags bez mazākā kauna plātās: „Tāpat kopumā man patīk Amerika, esmu tur mācījies un visumā piekrītu uzskatam par Amerikas neaizvietojamo lomu starptautiskas kārtības uzturēšanā.”

Tas ir deģenerāta viedoklis. Tāda viedokļa mūsdienu pitekantropi kvēli atzīst ne tikai amerikāņu ģeopolitisko varu Latvijā, bet tāpat kvēli atzīst amerikāņu kundzību uz Zemes. Izlasot šādu satriecošu politisko viedokli, pilnīgi zūd cerības 21. gadsimtā sagaidīt neatkarīgu Latviju.

Raksturojot „21. gadsimta latvieti”, lasāma paškritika: „Latviešiem ir jāiemācās izmantot Eiropu nevis Eiropai Latviju. Katru dienu tiek runāts par politiku, par negodīgiem deputātiem, kas krāpjas cik vien var, par „radu būšanu”, par ministriem, par „čomu būšanu”, tas viss veido korupciju, kas, protams, ietekmē valsts ekonomisko situāciju. Taču, ja mēs šai lietai pieejam paškritiski: vai tad mēs paši neesam tie kukuļdevēji un ņēmēji, nemaksājam nodokļus, neinteresējamies par politiku? Un vai tad mēs latvieši paši neesam tie, kas valdību ievēl un veido? Taču vienkārša noskatīšanās no malas neko nemainīs, ir teiciens: „kāda tauta tāda valdība,” tam vismaz daļēji var piekrist, jo ko gan slinkie, kūtrie, nodokļus nemaksājošie, kukuļdevēji un ņēmēji, politiku neinteresējušie latvieši citu labāku var gribēt? Manuprāt, tas ir tikai loģiski, ka tādai tautai kā latvieši (21. gadsimtā) ir tāda valdība kāda tā pašlaik ir. Protams, ka starp „sliktajiem” latviešiem ir arī „labie” latvieši. Darba nobeigumu par vai „slikto” latviešu īpatsvars ir lielāks par „labo” latviešu īpatsvaru, es atstāšu katra paša lasītāja ziņā, šī darba mērķis ir rosināt cilvēkus domāt.”

Rainis bija kaislīgs nākotnes cilvēka fantazētājs. Viņš azartiski pierakstīja refleksijas par nākotnes cilvēku. Visintensīvāk tas notika 1896.-1898. gadā (skat. Kopotu rakstu 24.sēj.). Raiņa skatījums uz nākotnes cilvēku bija optimistisks: „Nākotnes cilvēks nav utopija, bet ievadījums utopijai, nākotnes valstij [..] Viņam cilvēks jāpadara par kungu [..] Nākotne ir brīnišķīga (un skaista un patiesa) un pārpilna brīnumiem.”

Mūsu pārejas laikmetā optimistiskums ir iespējams. Tikai tam neviens domājošs cilvēks neticēs. Apcerot Rietumu civilizācijas pagātni no 20. gs. 70. gadiem līdz šodienai un apcerot Rietumu civilizācijas nākotni 21. gadsimtā, optimistiskums izklausās kā smieklīga demagoģija – cenšanās dzīves īstenību pasniegt ar glaimiem un faktu sagrozīšanu.

Raiņa laikā optimistiskumam bija konkrēts pamats. Tolaik sabiedrības apziņā dominēja dzīves augšupejas trajektorija. „Baltās” rases krasais dzimstības pieaugums 19. gadsimtā cieši savijās ar zinātniski tehnisko progresu, solot eiropeīdiem vispusīgi cerīgu nākotni. Ja Raiņa laikā dzejnieki un publicisti cilvēkus simboliski dēvēja par „Saules bērniem” un populārs bija poētiskais aicinājums doties uz „saulaino tāli”, tad mūsdienās „baltās” rases izmiršanas un degradācijas laikā tas nav korekti. Grimstošā civilizācijā neiederas Saules simbolika. Toties iederas tādi melni simboli kā Tartars, Sodoma, purgatorijs, Dantes elles deviņi apļi.

Rietumu civilizācijā ir izteikta tendence nostiprināt homoseksuālistu tiesības un homoseksuālismu pasludināt par kultūras organisku un neatņemamu elementu. Likumdošana tagad atļauj homoseksuālistiem laulāties un adoptēt bērnus. Homoseksuālismu viltīgi propagandē skolā. Perversa izlaidība masveidā ir jaunatnes dzīves stils. No aizvadītā gadsimta 80. gadiem uzplijas gendera ideoloģija. Tās mērķis ir seksuālās minoritātes pārvērst par politisko majoritāti. Caurlaidi uz iestāšanos ES var saņemt tikai tās valstis, kuras atzīst genderiskās kroplības. Valsts iestādes sāk izsniegt izziņu par dzimuma maiņu.  Ļoti nopietni vīri Eiropā un ASV nebaidās medijos brīdināt, ka Rietumu civilizācijā sabiedrību sāk pārvaldīt idioti. Skaidrs, ka tādā dzīves kārtībā noteicošo lomu pārņem pilnīgi cita tipa cilvēks nekā agrākajā dzīves kārtībā. 

Latvijā un citās zemēs grimstošās civilizācijas galvenajai personai (sava veida nākotnes cilvēkam) jau ir piešķirts skaists apzīmējums „postcilvēks”. Acīmredzot postcilvēks diktēs Latvijas politiskos procesus 21. gadsimtā. Par to nākas pārliecināties katru dienu. 2018.gada 6. oktobris būs postcilvēka politiskā triumfa diena. Tas draud būt nenovēršams fakts.

Postcilvēks ir jaunāko paaudžu pilsētnieks bez nacionālās kultūras saknēm ar primitīvu izglītību, kroplām zināšanām, pasaules šarlatānisku izpratni, bez minimālas inteliģences un bez minimāla garīguma. Valmieras bibliotekāru rūpju bērnu (avīžu un grāmatu lasītāju) ir nomainījis postcilvēks - interneta piemēslotājs, sociālo tīklu muldoņa, debilas „par-politikas”, „kam pieder valsts”, „jaunā konservatīvisma” buldurētājs.

Postcilvēks nav tas pats, kas 20. gadsimtā slavenais masu cilvēks. Masu cilvēks ir eņģelis, salīdzinot ar postcilvēku. Masu cilvēks vienmēr ir bijis tikai viduvējības patriots - filistrs. Tas nav tik traki un sociāli bīstami. Postcilvēks ir degradācijas patriots – triviālu un perversu baudu mīļotājs. Bet tas ir ļoti traki un sociāli ļoti bīstami. Postcilvēkam patīk būt postmodernisma, neoliberālisma, pseidodemokrātijas, plurālisma, politkorektuma propagandas objektam.

Antropoloģiskajai gradācijai „postcilvēks” ir stabils iegansts. Postcilvēks neatgādina saprātīgu cilvēku - „Homo sapiens”. Postcilvēks atgādina dzīvnieku. Postcilvēks tāpat kā dzīvnieks primitīvi „dzīvo”. Postcilvēks nedomā par dzīvi. Cilvēks ne tikai domā par dzīvi, bet domā arī par to, kādai vajadzētu būt dzīvei. Cilvēks plāno dzīvei alternatīvu – dzīvi, kādai tai vajadzētu būt nākotnē. Jo augstāk attīstītā kultūrā dzīvo cilvēks, jo izteiktāki ir šīs alternatīvas meklējumi. Cilvēka domāšana iegūst morālo varu, autoritāti, reputāciju, vērtību. Cilvēka domāšana kļūst augstākais garīgais spēks, kas nosaka politiku, ekonomiku, zinātni, mākslu, literatūru. Domāšana kā augstākais garīgais spēks atspoguļojas cilvēka izskatā – sejas apgarotībā.

Vai varam droši apgalvot, ka hominīdu jaunā veidojuma politiskajiem ganiem Kaimiņam, Pavļutam, Putnim, Bordānam, Jurašam, Strīķei domāšana ir augstākais garīgais spēks, kas ir spējīgs produktīvi nosacīt latviešu tautas politiku, ekonomiku, zinātni, mākslu, literatūru? Vai esam droši, ka viņu līdzskrējēji nav tādi paši postcilvēki? Vai tie vispār nav retoriski jautājumi?

Ja tie tomēr nav retoriski jautājumi, tad no tā vieglāk nekļūst. Latviešu tautas politiskā apziņa ir tādā kritiskā līmenī, ka 6.oktobrī elektorāts svilinošā entuziasmā savu likteni var uzticēt jebkuriem neadekvātiem „politiķiem”. Kriminālajai oligarhijai pret to nevar būt iebildumu; jo lielāki idioti sēž parlamentā, jo netraucētāka ir zagšana.

Novērtē šo rakstu:

11
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...