Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ne tikai Latvijas tautas saprātīgais minimums ir noilgojies pēc kara. Pēc kara ir noilgojusies arī citu Eiropas tautu zināma daļa.

Pēc kara pašlaik ilgojas ne tikai armiju ģenerāļi. Armiju ģenerāļi pēc kara ilgojas vienmēr, jo karš ir viņu dzīves galvenā jēga. Vienīgi kara operācijās var atklāties katra ģenerāļa profesionālā lietderība. Bez kara ģenerāļu dzīve ne ar ko neatšķiras no jebkura klerka nīkšanas rutīnas vienmuļībā. Katrs sevi cienošs ģenerālis no rīta mostas ar klusām trīsām iesaukties: „Beidzot ir sācies!” Maz ticams, ka latviešu ģenerāļiem ir svešas minētās klusās trīsas.

Taču pašlaik pēc kara ir noilgojušies ne tikai armiju ģenerāļi. Par karu domā un raksta arī Eiropas intelektuālie ģenerāļi – filosofi un zinātnieki. Viņiem gaidāmā kara problēma ir starptautiskās intelektuālās dzīves centrālā problēma.

Nesen ir izdomāts jauns jēdziens – Globālais karš. Jaunais jēdziens aizstāj jēdzienu - III Pasaules karš. Ārzemēs tagad gaidāmajam Globālajam karam tiek veltīti ne tikai atsevišķi raksti, bet akadēmisko žurnālu atsevišķi numuri – t.s. tematiskie numuri.

Akadēmiskajā korporācijā pastāv stingra kārtība. Katrs šīs kārtības pazinējs  saprot, ka atsevišķu rakstu publicēšana par kādu jaunu problēmu liecina par attiecīgās problēmas uzdīgšanu. Savukārt jaunajai problēmai veltīto rakstu skaita pieaugums liecina par problēmas aktualitātes kāpumu. Turpretī akadēmisko žurnālu tematisko numuru izdošana nepārprotami liecina par zināmu kulmināciju problēmas attīstībā.

Sasniegts ir kritisks punkts. Šī problēma ir maksimāli satracinājusi ne tikai erudītu prātus, bet sociuma masu smadzenes. Tādējādi akadēmisko žurnālu tematisko numuru sagatavošana ir ne tikai konkrēta profesionālā reakcija, bet arī apzināta velme izpildīt sabiedrības sociālo pieprasījumu kompetenti atbildēt vismaz uz vienu jautājumu – būs vai nebūs Globālais karš. Akadēmiskajā korporācijā grāmatas (monogrāfijas un rakstu krājumi) ir „post” formāti. Grāmatas raksta vēlāk, kad problēma ir izprasta, novērtēta un „nomierināta”. Dzīvi palikušie filosofi un zinātnieki grāmatas par gaidāmo karu rakstīs pēc kara. Pašlaik ir sasniegta žurnālu tematisko numuru gradācija. Ārzemēs tāda gradācija tika sasniegta 2015.gada vasarā.

Kara problemātikā ir divi svarīgi momenti. Pirmkārt, kara iekpriekšējā nolemtība (predestinācija). Otrkārt, pēckara perspektīvas.

Latviešu sabiedriskajā apziņā (tajā skaitā vēsturiski zinātniskajā apziņā) vispazīstamākais un analītiski izkoptākais ir otrais moments – pēckara perspektīvas. Vismaz tā tas ir bijis līdz šim. Iepriekšējo Pasaules karu pēckara perspektīvas pie mums ir plaši iztirzātas. Bet tagad publikācijas medijos liecina, ka mūsu ļaudis sāk iesaistīties arī pirmā momenta – Globālā kara predestinācijas – iztirzāšanā. Iespējams, latviešiem pašlaik vairs nekas cits neatliek kā nepacietīgi domāt par gaidāmo karu. Tautas saprātīgais minimums cer ar Globālā kara starpniecību piedzīvot atpestīšanu no nacionāli politiskās un ekonomiskās mežonības. Gaidāmais karš kā atpestītājs no pēcpadomju dzīves bezjēdzības strauji kļūst masu apziņas elements.

I Pasaules karš latviešu tautai pavēra grandiozas pēckara perspektīvas. I Pasaules kara rezultātā latvieši ieguva savu valsti. Latviešu pašapziņai tas ir vissvētīgākais politiskais notikums. Šim notikumam vienmēr būs dziļa psiholoģiskā ietekme arī tad, ja latviešu masu pašapziņu cementēs tikai viens elementāri formulētais fakts – Latvijas Republiku proklamēja I Pasaules kara rezultātā. Uz latviešu masu pašapziņu kopumā nevar atsaukties profesionālie strīdi par valsts proklamēšanas datumu. Psiholoģiski nekas nemainīsies arī tad, ja kādreiz šo datumu koriģēs. Mūsu daži vēsturnieki uzskata, ka LR sākums bija 1917.gada 2.decembrī. Toreiz Latviešu Pagaidu Nacionālā padome pieņēma deklarāciju par neatkarīgās valsts izveidošanu.

Lieta ir tā, ka gadu vēlāk (1918.gada novembrī) kara virzībā bija cita situācija. Starptautiskie spēki, kuri 1918.gada novembrī kontrolēja situāciju, centās realizēt savus politiskos risinājumus un to priekšgalā izvirzīja savas vietējās marionetes. 1918.gada novembrī praktiski iespējamo politisko risinājumu konkrēts iznākums kļuva LR oficiālā proklamēšana 1918.gada 18.novembrī Nacionālajā (toreiz – Strādnieku) teātrī.

Tas, kas notika 1917.gada 2.decembrī, netika aizmirsts, taču nepamatoti nonāca otrajā plānā, sagādājot sarūgtinājumu un pagātnes zinātniskās restaurācijas pienākumu vēsturiskās patiesības cienītājiem. Kā vienmēr vēsturiski svarīgās kolīzijās (pretēju spēku, centienu un interešu sadursmēs) kādam bija izdevīgi kaut ko būtisku noklusēt, nobīdīt otrajā plānā, savtīgi izmantot jauno situāciju un piesavināties nacionālā varoņa godu. Tas viss mums ir labi pazīstams. Tā, piemēram, joprojām nav apklususi valstiskuma atjaunošanas „varoņu” savstarpējā rīvēšanās par nopelniem PSRS sagraušanas specoperācijā. LR dibināšana nav izņēmums, un arī šajā jomā var pastāvēt zināma rīvēšanās.

I Pasaules kara notikumi Latvijas teritorijā ir ļoti raibu faktu kolekcija. Pat ne visi diplomētie vēsturnieki ir ar mieru uzsākt sarunu par šiem notikumiem, ja viņiem pie rokas nav detalizēts konspekts. Savukārt no vēstures skolotājiem I Pasaules kara tēma prasa ne tikai perfektu faktoloģisko orientāciju, bet arī lielu didaktisko meistarību mācību stundā uzskatāmi izkārtot ļoti raibo materiālu. Pēcpadomju laikā gadiem ilgi pārbaudot studentu zināšanas Latvijas vēsturē, radās nepatīkams priekšstats. Daudzi vēstures skolotāji acīmredzot izvairījās no šīs tēmas nopietna izklāsta. Studenti zināja vārdu „1918.gada 18.novembris” nozīmi, bet visbiežāk pilnīgi neko nezināja par šo vārdu vienotību ar I Pasaules karu. Ļoti, ļoti daudzi jaunieši nezināja, no kura gada līdz kuram gadam bija I Pasaules karš. Nācās dzirdēt, ka tas bija XVIII gadsimtā. Daži atbildēja, ka XIX gadsimtā.

Latvijas teritorija vienmēr ir bijusi ģeopolitisko interešu centrā. Taču I Pasaules kara laikā ģeopolitiski ieinteresēto subjektu skaits bija vēsturiski vislielākais. Ģeopolitiskās intereses bija angļiem, frančiem, amerikāņiem, poļiem, Vācijas impērijai, Veimāras republikai, Baltijas vāciešiem, Krievijas impērijai, Krievijas Pagaidu valdībai, Krievijas boļševikiem, no kuriem savas intereses bija boļševikus tēlojošajiem ebrejiem ar viņu odiozo lozungu „Mēs karu izbeidzam, mieru neslēdzam, armiju demobilizējam”.

Tolaik Latvijas teritorijā gandrīz katram ģeopolitiskajam subjektam bija personīgās bruņotās vienības un personīgās marionetes no vietējās politiski aktīvās inteliģences. Bruņotās vienības varēja sastāvēt no vāciešiem, krieviem, latviešiem, kā tas bija K.Ulmaņa valdībai lojālajā Baltijas landesvērā (zemessardzē), kuru kādu laiku komandēja slavenais angļu feldmaršals (tolaik – apakšpulkvedis) grāfs Harolds Aleksanders. Vēl bija Dzelzs divīzija, Rietumu Brīvprātīgā armija, Padomju Latvijas armija, Igaunijas armijas vienības, Ziemeļlatvijas brigāde, Latviešu Atsevišķā brigāde, Latvijas Bruņotie spēki, Latvijas Atsevišķais bataljons, Dienvidlatvijas brigāde, „baltie” latviešu strēlnieki un „sarkanie” latviešu strēlnieki, Padomju Krievijas 15.armija, Latgales Partizānu pulks, Jusefa Pilsudska poļu leģioni. K.Ulmaņa valdība piesolīja pilsonību un zemi jebkura pasaules etnosa pārstāvim, ja viņš četras nedēļas nodienēs LR bruņotajos spēkos.

I Pasaules kara rezultātā tika nodibināta ne tikai Latvijas Republika. Bija arī citi vairāk vai mazāk reāli valstiskie projekti: Kurzemes valsts, Iskolata Republika, Baltijas Hercogiste, Latvijas Sociālistiskā padomju republika. Bija divas Latvijas Pagaidu valdības – K.Ulmaņa un A.Niedras. Bija kravas un pasažieru tvaikonis Saratow Liepājas reidā angļu kara kuģu apsardzībā. Bija angļu karakuģu lielgabalu kanonādes Rīgas jūras līcī.

Visi valstiskie projekti bija politiskās un militārās elites iniciatīva bez minimālas saiknes ar tautu. Piemēram, Krievijas boļševiki tūlīt pēc nākšanas pie varas 1917.gada novembrī apsolīja Baltijas guberņu tautām dot neatkarību referenduma formā. Latviešiem tas bija dīvains solījums. Latviešu tauta bija izklīdusi bēgļu gaitās, un normāla referenduma organizēšana nebija iespējama. Tolaik latviešu tautas liktenis tika izšķirts bez tautas līdzdalības – bez atklātajām kolektīvajām vēstulēm, neuzticības izteikšanas partijai, bez atmodas, bez tautas frontēm, Daugavmalas manifestācijām, dziedāšanas, auseklīšiem, sarkanbaltsarkanā karoga pacelšanas. Tautas līdzdalība vienīgi izpaudās karadarbībā, ļoti daudziem jauniem vīriešiem ziedojot dzīvību kāda ģeopolitiskā subjekta labā. Dažādas padomes un valdības tika sastādītas bez vēlēšanām un bez  sabiedrības informēšanas.

I Pasaules kara rezultātā ģeopolitiskie subjekti latviešiem atļāva valdīt pašiem savā zemē kā unitārā valstī. To var uzskatīt par milzīgu ieguvumu pēckara perspektīvā.

Latviešu tautas liktenis nesalīdzināmi citādāk izšķīrās II Pasaules kara pēckara perspektīvā. Tā teikt, ieguvums bija vēl lielāks nekā pēc I Pasaules kara. Vienīgi tas bija ļoti neparasts ieguvums.

II Pasaules kara iznākums saglabāja latviešu tautas dzīvību. Atkārtoju: II Pasaules kara iznākums deva iespēju latviešu tautai palikt dzīvai. Ja karā uzvarētu vācu fašisti, tad latviešu tauta tiktu fiziski iznīcināta. Tāds bija vācu fašistu lēmums, ko viņi vēlējās realizēt pēc uzvaras karā. Šausmīgā lēmuma pamatojums ir zināms, bet to ir kauns atkārtot (īpaši ņemot vērā tautas kondīciju aizvadītajos 25 gados).

Neapšaubāmi, abas pēckara perspektīvas nemaz nedrīkst salīdzināt. Nedrīkst teikt, ka milzīgo ieguvumu XX gs. sākumā nomainīja vēl milzīgāks ieguvums XX gs. vidū. Runa ir par tautas dzīvību, ko nevar salīdzināt ar atļauju veidot valsti. Pats par sevi ir skaidrs, ja nav tautas, tad vairs nav nekas. Diemžēl šodien pārāk daudzi latvieši nav spējīgi adekvāti izturēties pret savām pēckara nāvējošajām perspektīvām, ja vācieši netiktu sakauti un padomju armija nelikvidētu vācu okupāciju. Šajā jautājumā dominē kaut kāda grūti izskaidrojama jeb neticami viegli izskaidrojama apmātība.

Pēckara perspektīvas, protams, nav tikai latviešu prioritāte. Tās ir visu eiropiešu prioritāte. Eiropiešu gēnos ir informācija (arhetips vēsturiskājā atmiņā) par kara nepieciešamību dzīves nokārtošanai. Eiropiešiem jau no laika gala piemīt stabila tradīcija visdažādākā tipa pretrunas uzkarsēt līdz baltkvēlei, kad cits nekas vairs neatliek kā ķerties pie ieročiem un ar kara palīdzību ieviest līdzsvarotu eksistenci. Eiropiešu dzīves filosofijā karš ir organiski konstruktīva nepieciešamība un pēckara perspektīvas ir sinonīms jaunas dzīves sākumam.

Kara nepieciešamības piemērus vēsturnieki parasti sāk ar Trīsdesmit gadu karu (1618-1648). Tā dalībnieki centās mazināt Svētās Romas impērijas hegemoniju Eiropā.

Taču piemēru uzskaitījumu drīkst sākt jau ar karadarbību starp Romas impēriju un ģermāņu ciltīm V gadsimtā. Tā rezultātā Eiropā sākās jauna dzīve – agrīnie viduslaiki. Pēc tam sekoja Svētās Romas pirmā imperatora Kārļa Lielā karadarbība (768-814) un tās sekas. Ne velti Kārlis Lielais šodienas eirobirokrātijai ir Eiropas integrācijas simbols. Simtgadu karš (reāli karoja 116 gadus: 1337-1453) bija starp Franciju un Angliju, taču atsaucās arī uz citām valstīm.

Trīsdesmit gadu karam paralēli notika Astoņdesmit gadu karš (1568-1648) starp Spānijas impēriju un nīderlandiešu provincēm. Abi kari beidzās 1648.gadā, kad tika noslēgts Vestfāles miera līgums.

Abu karu rezultātā Eiropā tika izveidota tā dēvētā Vestfāles sistēma. Tās sabrukuma liecinieki pašlaik ir ne tikai latvieši, bet visi eiropieši. Vestfāles sistēmas pamatā bija valsts suverenitātes princips. Eiropas valdošā elite toreiz vienojās, ka nevis monarhs un baznīca, bet valsts ir pati galvenā sociāli politiskā institūcija. Savukārt valsts pati galvenā vērtība ir suverenitāte, kas katrai valstij ir jāsargā kā vislielākais dārgums. Tagad ir modē politiķus kaitināt ar Vestfāles sistēmu, jo Eiropā pašlaik valsts loma un valsts suverenitāte gandrīz visur ir fikcija.

Vestfāles sistēmas ēnas puse bija valstu koalīciju pieļaušana. Lai apvaldītu kādas valsts pārmērīgās teritoriālās, politiskās, ekonomiskās, militārās ambīcijas, tika pieļauta pārējo valstu koalīcijas formēšana. Tādējādi Vestfāles sistēma aizsāka politiskās lavierēšanas tendenci, kas vispamatīgāk atspoguļojās ģeopolitiskajās mahinācijās un starptautiskās politikas viltībās.

Pēc Napoleona kariem Eiropā tika radīta t.s. Vīnes sistēma. Šo sistēmu izstrādāja Vīnes kongresā 1814.-1815.gadā. Ņemot vērā to, ka kongresā tika patētiski akcentēta visu nāciju vienlīdzīga līdzdalība Eiropas nākotnē, Vines sistēmu mēdz ironiski dēvēt par „Eiropas koncerta sistēmu”. „Koncerta” autoru (nāciju) reāla vienlīdzība pēc Vīnes kongresa nepastāvēja. Gluži pretēji. Sākās lielvalstu (Krievijas, Austrijas, Lielbritānijas, Prūsijas, Francijas) dominēšanas laikmets. Koalīciju veidošana tika pilnā mērā legalizēta, stimulējot dažādu ģeopolitisko slepeno protokolu sastādīšanu un manipulācijas starptautiskajā politikā. Pat Krievijas godīgā proletariāta godīgā Ļeņina godīgo boļševiku valdība I Pasaules kara beigās ar vāciešiem sastādīja slepenu dokumentu (t.s. Hinces notu), lai kopīgi cīnītos pret Antanti, Brīvprātīgo armiju un čehu korpusu. Dokumenta slepenība bija 8 gadi. Molotova-Ribentropa pakts ar tā slepenajiem protokoliem patiesībā bija ikdienišķa parādība. „Perestroikas” arhitekti apzināti provocēja kņadu ap šo paktu, lai sabiedrības masās kompromitētu PSRS. Kā atceramies, skaļākā provokatora loma tika uzticēta daudzkārt rūpīgi pārbaudītajam un tāpēc droši uzticamajam padomju Latvijas žurnālistam.

Pēc I Pasaules kara eiropiešu nākotni diktēja 1919.gada 28.jūnijā noslēgtais Versaļas miera līgums. Visu izlēma „lielais trijnieks” – angļi, franči, amerikāņi. Taču praktiski iniciatīva bija angļu un franču rokās. Amerikāņiem tas nepatika. Sākās viņu politisko kaprīžu demontrācijas. Viņi neratificēja Versaļas miera līgumu un neiestājās Nāciju Līgā. Amerikāņu armija atgriezās mājās. Pēc kara pirmajā laikā amerikāņi savās interesēs Eiropā neko lielu nevarēja panākt. Tomēr 20.gadu beigās un 30.gados sākās būtiska iejaukšanās Eiropas iekšpolitikā. Piemēram, sekmējot Hitlera nākšanu pie varas, finansējot Hitlera rūpniecību un tajā pašā laikā kopā ar angļiem, Staļinu lielā slepenībā apsverot dažādus ģeopolitiskos variantus un tajā skaitā Hitlera Vācijas ietekmes nepieļaušanu.

Versaļas miera līgumu jau tūlīt nosauca par „nelaimīgu kompromisu”. Tāds bija angļu diplomāta sera H.Nikolsona viedoklis. Kad pie varas nāca Hitlers un vācu tauta dedzīgi atbalstīja viņa revanšistiskos plānus, starptautiskā politiskā doma visu vainu dzēlīgi uzvēla Versaļas miera līgumam. Nekaunīgais līgums esot izraisījis II Pasaules karu.

Līgums bija Vācijas kapracis. Piemēram, Vācijai reparācijās vajadzēja atdot summu, kuras apjoms bija ekvivalents apmēram 100 000 tonnām zelta. Hitlers atsacījās maksāt. Maksājumi atjaunojās 1953.gadā, un tikai 2010.gada 3.oktobrī Vācija pēdējo reizi samaksāja reparācijās 70 miljonus eiro.

Otrs kapracis ir Jaltas konference 1945.gada 4.-11.februārī. Tajā visu izlēma PSRS, ASV un Liebritānija. Ja pēc I Pasaules kara kaps tika izrakts Vācijai, tad pēc II Pasaules kara kapā tika sadzīta pasaules prāva daļa ar Eiropu priekšgalā. Jaltas konference bija bezprecedenta ciniski atklāta saruna par pasaules tautu un valstu ģeopolitisko pārvaldīšanu, kas XX gadsimta nogalē noslēdzās ar ģeokrātiskā valstiskuma triumfu; respektīvi, pēckara perspektīvas noslēdzās ar valstiskuma jaunas formas radīšanu. Vēsturē sastopamās agrākās divas formas (monokrātija un polikrātija) nebija piemērotas pasaules kundzības nodrošināšanai. Valsts suverenitāte tika izsmieta kā arhaiska izpausme. Vietējās marionetes kļuva ģeokrātiskā valstiskuma kadru pamatavots.

Bet tas vēl nav viss. Jaltas konference noteikti ir vainojama „balto” cilvēku izmiršanā un degradācijā. Eiropas nonākšana ASV rokās aizsāka eiropiešu cilvēciskā kapitāla un eiropeiskās kultūras panīkšanu. Vispamatīgāk tika traumēta politiskā elite un humanitārās zinātnes. To sekmēja izteikti materiālistiskā ideoloģija, ko pēc kara ļoti plaši propagandēja abi pasaules saimnieki – ASV un PSRS. „Perestroika” ar savu maniakālo velmi, tēlaini sakot, baudīt 100 siera šķirnes ir PSRS (sociālisma zemju) materiālistiskās ideoloģijas kvintesence. Savukārt Rietumu materiālistiskās ideoloģijas (patērēšanas kulta zombēšanas) kvintesence ir tagadējā finansiālā un ekonomiskā katastrofa.

Jaltas konferences iznākums ir arī Globālā kara gaidas. Ne pa jokam saka, ka karš ir politikas turpinājums, vēloties uzlabot dzīves apstākļus. Lai turpmāk uzlabotu dzīves apstākļus, ir vajadzīgs karš. Cita ceļa nav. Kara nolemtībā (par to būs runa 2. esejā) var konstatēt noteiktu loģiku un likumsakarības. Par to liecina Eiropas vēsture.

Novērtē šo rakstu:

90
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

FotoPēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai klikšķinot internetā. Tas ļauj secināt, ka vairāk nekā 25 neatkarības gadi ir darījuši savu un esam sākuši saprast, ka dzīvojam demokrātijā un drīkstam paust savu viedokli.
Lasīt visu...

6

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

FotoBiedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra Dzintara Rasnača (NA) vadībā, aicina LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties, dodot ministra krēsla vietu spējīgākai personai, kura izprot tiesiskuma nozīmi un lomu valsts attīstībā un sabiedrības labklājībā.
Lasīt visu...

21

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

FotoVairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot izdomāts ar visiem tās trūkumiem. Patiesībā tas skanēja šādi: DEMOCRACY IS THE WORST FORM OF GOVERNMENT, EXCEPT ALL THOSE OTHER FORMS THAT HAVE BEEN FROM TIME TO TIME. Kas nozīmē ka vēsturē ir bijuši par mūsdienu “demokrātiju” taisnīgāki tautu pašpārvaldes modeļi un patlaban mēs esam tuvāk Ķīnas mūrim nekā skandinātajai suverenitātei.
Lasīt visu...

21

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

FotoŠajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas sprēgāšana ir obligāti jāņem vērā. To nedrīkst ignorēt. Obligāti nedrīkst būt nevērīga izturēšanās pret latīņu valodu. Nedrīkst nevēlēties zināt un savu iespēju robežās nelietot latīņu valodu. Tas nav pieļaujams. Tāpēc esejas autoram un esejas lasītājiem ir jāpārceļas uz latīņu valodas pasauli. Lūdzu, ievērosim: nevis uz latīnismu pasauli, bet uz latīņu valodas pasauli! Praktiski tas nozīmē pārcelšanos uz divvalodu pasauli – latīņu valodas pasauli + latviešu valodas pasauli.
Lasīt visu...

6

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

Foto2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates sagatavoto raidījumu par tēmu „Sistēmas bērni”, kas liecina: internātus un slimnīcas izmanto kā draudu nepaklausīgajiem.
Lasīt visu...

21

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

FotoGodātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem tiesu spriedumiem, ar advokāta Normunda Šlitkes vai AS Pilsētas zemes dienests (AS nosaukumā vārds – „dienests” valsts iestādes viltīgs atdarinājums, kas ved neizpratnē), vai SIA Vienotais norēķinu centrs skaidrojumiem, pamācībām un likumu normu savirknējumiem „vienos vārtos”?
Lasīt visu...

12

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

FotoFrancijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju oficiālie pārstāvji netiks finālā. Pēc sociologu branžas globālās izblamēšanās pērnā gada svarīgāko notikumu prognozēšanā nešķiet prātīgi uzņemties kaut jel kādu atbildību par aptauju datu interpretēšanu, tomēr viens ir skaidrs: valsts populārākā politiķe ir Marina Le Pena, kura klasifikācijas labad tiek skaitīta pie galēji labējiem. Lai kaut kā šo eirorastiem neērto situāciju appušķotu, viņai permanenti uzkarināta populisma birka.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...