Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tā nebūs nemirstīga banalitāte, ja sacīsim sekojošo. Eiropiešu dzīvē eksistē maģiska nolemtība (predestinācija), un šīs maģiskās nolemtības galvenā forma ir karš. Eiropiešu problēmas spēj atrisināt vienīgi karš. Eiropā jebkurš vēsturiskais etaps agrāk vai vēlāk noslēdzas ar karu. Imanuela Kanta savā laikā skaisti iecerētais Eiropas „mūžīgais miers” nekad nav pastāvējis. Drīzāk vienmēr ir pastāvējusi eiropiešu valdnieku politiskā patmīlība, kurai uzmanību pievērsa Osvalds Špenglers. Eiropiešu valdnieku politiskā patmīlība nav iedomājama bez svešu zemju iekarošanas un svešu tautu pakļaušanas. Iekarošana ir eiropiešu valdnieku kundzības stihija un simbols. Eiropeiskās dzīves jauna kārtība vienmēr ir pēckara dzīves kārtība.

Turklāt eiropiešu savstarpējo karu nolemtība ir banāla, - apnicīgi nodrāzti nav nosakāms karu iemesls. Jo tuvāk mūsdienām, jo neskaidrāks kļūst karu iemesls. Karu iemesls bija relatīvi skaidrs tikai tajos tālajos gadsimtos, kad viens zemes kungs spītīgi gribēja atņemt kādu teritoriju otram zemes kungam. Turpretī abu Pasaules karu iemesls joprojām ir neatminēta mīkla, un tā tas paliks uz mūžu mūžiem.

Lai kompensētu savu bezspēcību precīzi noskaidrot Pasaules karu iemeslu, eiropieši ir atjautīgi izdomājuši it kā ticamu atrunu par iemeslu kompleksu. Proti, abiem Pasaules kariem bija daudzi iemesli, un tie veido iemeslu kompleksu. Saprotams, tādā sintētiskā formulējumā karu nolemtība ne tikai saglabājās, bet iegūst vēl maģiskāku auru. Iemeslu kompleksiem nav redzams ne sākums, ne gals.

Daudz maz nomierina tas, ka kara rezultāti var palīdzēt izprast kara iemeslu. Pēckara loģika uzskatāmāk izgaismo pirmskara loģiku. Taču arī šiem novērojumiem nav ieteicams uzticēties. Pēckara loģika ir pēckara loģika. Tai ir pilnīgi savādāks psiholoģiskais tonuss nekā pirmskara loģikai. Tas ir pats par sevi saprotams. Karš ir atnesis zināmu gandarījumu gan tāpēc, ka ir sagaidītas kara beigas, gan tāpēc, ka pēckara perspektīvām ir optimistisks raksturs. Pēckara optimisms mazina pagātnes analīzes objektivitāti. Laimīgs cilvēks ir akls cilvēks. To māca eiropiešu viedā daiļliteratūra.

Turklāt dzīve ir sarežģītāka nekā mūsu priekšstati par dzīvi. Nākotne vienmēr sastāv no iespējamā un neiespējamā. Savukārt pagātnē vienmēr var satraukti ieraudzīt kaut ko tādu, kas varēja risināties citādāk. Tas kāpina neuzticību mūsu spējai pilnā mērā izprast vēsturiskos notikumus. Nākas konstatēt, ka katra vēsturiskā notikuma atribūts ir kaut kas iepriekš neparedzams un nejaušs. Ar dziļām šausmām aptveram, kas būtu bijis, ja šis neparedzamais un nejaušais nebūtu bijis, un tā vietā būtu bijis kaut kas cits.

Teiksim, kas būtu bijis ar Latviju un latviešu tautu, ja ģenerāļa Berta vietā būtu bijis tipisks burta kalps un pret latviešiem naidīgi noskaņots cilvēks, kādu tolaik netrūka angļu, franču, amerikāņu, vācu, poļu, krievu militāristu un politiķu aprindās.

Angļu ģenerālis sērs Alfreds Berts 1919.gada februārī tika iecelts par Antantes misijas vadītāju Latvijā. Rīgā viņš ieradās reizē ar K.Ulmaņa valdību 1919.gada jūlijā. Ģenerālis patiesi ieinteresēti rūpējās par latviešu jaunās valsts armijas formēšanu. Viņš tikās ar latviešu karavīriem. Viņam gribējās ielūkoties karavīru sejās, lai spriestu par viņu garīgo struktūru. Ģenerālim Bertam patika latviešu karavīri. Viņš darīja visu iespējamo, lai latviešu militārās vienības apgādātu ar kara materiāliem.

Taču ģenerāļa Berta pats nozīmīgākais ieguldījums ir viņa izprotošā un drosmīgā nostāja 1919.gada oktobrī, kad Rīgai uzbruka bermontieši. Tolaik jau bija noslēgts Versaļas miera līgums. I Pasaules karš bija beidzies. Rīgas jūras līcī izvietotie angļu karakuģi vairs nedrīkstēja ne uz vienu šaut ar lielgabaliem. To aizliedza Lielbritānijas valdība. Taču ģenerālis Berts uzņēmās atbildību, un angļu karakuģu lielgabalu kanonādes piespieda bermontiešus atkāpties no Rīgas. Ja Alfreda Berta vietā būtu bijis cita tipa cilvēks, tad Latvijas Republikas liktenis būtu bijis citādāks, nekā tas bija pēc bermontiešu sakāves 1919.gada oktobrī. LR izbeigtu pastāvēt. Bez angļu karakuģu palīdzības bermontiešus neizdotos padzīt no Latvijas. Tas ir latviešu virsnieku viedoklis. Sera Berta nostāja izšķīra LR pastāvēšanu.

Vēstures filosofijā neparedzamā un nejaušā motīvs ir plaši izplatīts. Tiek apcerētas visdažādākās varbūtības. Piemēram, Kolumbu varēja atbalstīt nevis Spānija, bet Francija. Tad Eiropas vēsture būtu pavisam citādāka nekā tagad. Tajā nebūtu spāņu „zelta laikmets” reliģijā, mākslā, politikā, tikumībā. Spānietis Ignācijs Lojola nebūtu nosacījis baznīcas stilu, ko ir izjutuši arī ticīgie Latgalē un citur, kur darbojās jezuītu ordenis. Noteikti nebūtu svešvārds „jezuītisms” kā divkosības un liekulības apzīmētājs. Taču Kolumbu atbalstīja Spānija, un ilgus gadsimtus Eiropas politisko stilu nosacīja spāņu kara māksla, spāņu „neuzvaramā armāda” un spāņu kardinālu diplomātijas māksla. Par Spānijas mantojumu karoja Trīsdesmitgadu karā, pēc kura sākās franču laikmets. Rietumu kultūras gars joprojām lielā mērā ir franču kultūras caurvīts gars, kas izauga no spāņu kultūras gara. Taču viss varēja būt citādāk.

I Pasaules karš vispār ir iesaiņots neparedzamā un nejaušā iepakojumā. Tā tas ir, sākot no serbu nacionālista Gavrilo Principa nāvējošajiem šāvieniem Sarajevā 1914.gada 28.jūnijā un beidzot ar to, ka kara autori – imperatori – nepiedzīvoja kara beigas. Nav ticams, ka Vācijas un Krievijas valdnieki sāktu karu, ja būtu paredzējuši tādu drausmīgu kara noslēgumu gan viņu personīgajā dzīvē, gan viņu pavalstnieku dzīvē.

Tradicionāli galvenā vaininiece ir Vācija, kuras „vīrišķīgā vācu tauta” bija vislielākā bruņotā konflikta veicinātāja, lai izrēķinātos ar „sievišķīgi gļēvajiem slāviem”. Par Balkānu lomu parasti klusē. Faktiski XX gadsimta sākumā (tāpat kā XX gadsimta beigās) Balkāni bija Eiropas „pulvera muca”. Serbu ambīcijas apvienot visus slāvus vienā valstī („Lielajā Serbijā”) bija sasniegušas kulmināciju. Austroungārijai nācās nepārtraukti rīvēties ar Serbijas karalisti. Rīvēšanās izvērtās karā pēc Austroungārijas nākamā valdnieka nošaušanas Sarajevā.

Protams, vienmēr kāda cilvēku daļa neatzīst nejaušības. Viņi visu izkārto konkrētu cēloņu un konkrētu seku virknēs. Piemēram, viņi nesaskata nekādu nejaušību tajā faktā, ka vienā dienā (1915.gada 23.augustā) Krievijas cars kļuva armijas virspavēlnieks, bet pēckara Krievijas „cars” Ļeņins kļuva valsts nodevējs, Cimmervaldē Sociālistiskās partijas kongresā no tribīnes novēlot Krievijai zaudēt karu. Nejaušība neesot arī tas, ka amerikāņi iesaistījās karā 1917.gada 6.aprīlī, kad Krievijas cars jau bija atsacījies no troņa un Krievijā bija jauna, ne visai labi izprotama buržuāziskā pagaidu valdība.

Ja mums saka, ka katrs karš sevī ietver jauna kara iedīgļus, tad tam nākas ticēt. Tagad ļoti labi ir redzams, ka tas attiecas uz II Pasaules karu. Tajā noteikti ir saskatāmi iedīgļi III Pasaules karam jeb Globālajam karam. Aktuāli ir vismaz divi iedīgļi.

Pirmais iedīglis ir ASV pašpārliecinātība, kas pilnbrieda II Pasaules kara gados. ASV anglosakšu un ebreju ekonomiskais un politiskais konglomerāts saprata, ka var netraucēti valdīt ne tikai Eiropā, bet var netraucēti valdīt visā pasaulē. Tādu pašpārliecinātību nostiprināja reālā prakse saskaņā ar pēckara perspektīvām. Jauns Pasaules karš var sākties, lai aizstāvētu minēto reālo praksi. Aizvadītajos nepilnos desmit gados ASV izjūt arvien lielāku apdraudētību savai vienpolārās pasaules kundzībai. Bet tas ir pietiekami svarīgs arguments, lai sāktu Globālo karu. Turklāt pašiem karot, kā parasti, tūlīt nevajadzēs, jo karot laipni piekritīs sabiedrotie, kuru avangardā ir arī Latvija.

Otrais iedīglis ir fašisms kā politiskā kustība, ideoloģija un varas forma. Vācijas un tās sabiedroto garīgais fundaments II Pasaules karā bija fašisms. Fašisms ir iedīglis arī III Pasaules karam. Par to pašlaik skaudri pārliecināmies. Tika sakautas fašistu armijas, iznīcinātas fašistu valstis, fašistu līderi saņēma pelnīto sodu. Taču fašisms kā garīgais fenomens saglabājās. Pirmajā laikā saglabājās latentā veidā. Pēdējā laikā latentais veids ir atmests, un fašisma ārējās izpausmes ir ieguvušas izaicinoši demonstratīvu vērienu. Ļoti negaidīta un nepatīkama ir ASV, Krievijas ebreju līdzdalība fašisma atdzimšanā ne tikai Ukrainā. Holokausta kontekstā šī līdzdalība atgādina murgainu vīziju, kas ir iespējama vienīgi slimīgā iztēlē. Ebreju etnoportretā ir parādījusies nepievilcīga grumba. Vismaz labi, ka arī pašu ebreju kāda daļa nosoda brāļošanos ar fašistiem. Tiesa, Hitlera armijā karoja apmēram 150 tūkstoši ebreju, no kuriem apmēram 10 tūkstošus sagūstīja padomju armija. Ebreju tāpat kā latviešu kādai daļai fašisms ir sirdslieta.

Karš ir cilvēciskās esamības izpausme. Tātad arī cilvēciskās kvalitātes izpausme. Uz karu var atsaukties cilvēciskā kvalitāte un tās atšķirības. Bet tajā pašā laikā karš ir sinonīms nāvei. Kara konstruktīvais mērķis ir nogalināt. Ja neviens netiek nogalināts, tad tas nav karš. Karš bez nāves neeksistē. Jau no seniem laikiem cilvēkiem iestāsta, ka nāves priekšā visi esot vienādi. Taču praktiski arī saskarsme ar nāvi var būt dažāda un lielā mērā atkarīga no cilvēciskās kvalitātes.

Abos iepriekšējos Pasaules karos cilvēciskās kvalitātes atšķirības izpaudās ļoti spilgti. I Pasaules karā tas uzskatāmi atklājās attieksmē pret Krievijas caru un Vācijas ķeizaru.

Krievu buržuāzija caru piespieda atsacīties no troņa krietni pirms kara beigām – 1917.gada 2.martā. Buržuāziskā pagaidu valdība caru tūlīt arestēja un konvojēja uz Toboļsku. Savukārt boļševiki caru no Toboļskas aizveda uz Jekaterinburgu, kur 1918.gada 17.jūlijā nošāva kopā ar sievu, bērniem, ģimenes ārstu. Līķus aplēja ar skābi un apraka tā, lai uz zemes nekas neliecinātu par kapavietu.

Vācu buržuāzija kara beigās arī sarīkoja revolūciju un izveidoja Veimāras republiku. Taču vācu buržuāzija pret savu ķeizaru izturējās pilnīgi savādāk nekā krievu buržuāzija (tajā var iekļaut arī boļševiku līderus) izturējās pret savu caru. Vācu buržuāzija necentās sodīt ķeizaru, kā to pieprasīja Antantes vadoņi kara uzvarētāju apmātībā. Vācu buržuāzija atļāva ķeizaram atstāt Vāciju, izvest uz Nīderlandē ķeizara nopirkto pili 23 vagonus ar mēbelēm, 27 lielus konteinerus ar dažādām mantām, limuzīnu, motorlaivu. Vēlāk atdeva pēc revolūcijas konfiscētos ķeizara zemes un finanšu īpašumus. Vācu ķeizars Vilhelms II (1859-1941) mūža otro daļu aizvadīja svešumā, taču dzīvoja laimīgi, pēc sievas nāves tūlīt apprecējās, rakstīja memuārus, organizēja dažādas biedrības, investēja naudu Vācijas rūpniecībā. Viņa bagātība starpkaru posmā pieauga divas reizes. Eksķeizars apsveica Hitleru sakarā ar Parīzes ieņemšanu, taču par laimi nepiedzīvoja Vācijas otro krahu XX gadsimta vidū.

Rasu teorija izglītoto eiropiešu prātus vilināja jau XIX gadsimta nogalē, tomēr I Pasaules kara konceptuālajā karkasā vēl neietilpa. Toreiz galvenokārt karoja, lai kaut ko atgūtu un paplašinātu teritoriālajā ziņā. II Pasaules kara konceptuālajā karkasā rasu teorija bija centrā. Vieni tiecās atbrīvoties no nepilnvērtīgajām tautām. Otri aizstāvēja savas tautas un citu tautu eksistenciālās tiesības.

III Pasaules kara jeb Globālā kara konceptuālajā karkasā rasu teorija ne tikai saglabāsies, bet tiks papildināta ar sociālā darvinisma teoriju. Ja rasu teorija naidīgi izturas pret atsevišķiem etniskajiem veidojumiem, tad sociālais darvinisms naidīgi izturas pret cilvēces lielāko daļu. Katrā ziņā sociālais darvinisms, salīdzinot ar rasu teoriju, ir eiropeīdu cilvēciskās kvalitātes lavīnveidīgā nobrukuma „inovatīvs” produkts. Aizvadītajos 25 gados no „baltajiem” cilvēkiem šo šķebīgo produktu visvairāk ir saražojusi Krievijas neoliberālā inteliģence – slavenā „kreatīvā šķira”. Tā atklāti sludina nepieciešamību atbrīvoties no liekajiem un nekur nederīgajiem cilvēkiem, kuri kavē demokratizāciju, ekonomisko progresu, globalizāciju.

Vēstures filosofijā cilvēciskās kvalitātes loma tiek konsekventi pasvītrota. Tiek uzskatīts, ka lielu civilizāciju un lielu valstisko veidojumu bojāeju iemesls ir valdošās elites erozija, nespējot adekvāti izprast dzīves virzību un pieņemt lietpratīgus lēmumus. Uz Krieviju tas attiecās pilnā mērā.

Apcerot III Pasaules kara nolemtību, noteikti ir jāņem vērā viens moments. Pirms abiem iepriekšējiem Pasaules kariem Eiropas publiskajā telpā nebija masveidīgas, bet galvenais bezcerīgas žēlabas par valdošās elites neglābjami zemo cilvēcisko kvalitāti. Saprotams, valdība tika kritizēta. Bet tā bija profesionālo kļūdu kritika, aicinot novērst pieļautās taktiskās un stratēģiskās kļūdas. Lasot XX gadsimta pirmās puses valstsvīru biogrāfijas, visbiežāk dominē epiteti „gudrs”, „godīgs”, „ideālists”, „patriots”, „uzticams”, „nesavtīgs”, „labsirdīgs”, „cēls”, „inteliģents”, „aristokrātiski smalks”, „neuzpērkams”.

Tagad pirms Globālā kara ir savādāk. Tagad atklāti tiek izsmietas nevis ES politisko līderu profesionālās kļūdas, bet gan viņu cilvēciskā kvalitāte – personības trūkums, bālais intelekts, idejiskā nepatstāvība, grīļīgā morāle, valstiskā bezatbildība, nacionālā nodevība, pretīgā pielīšana amerikāņiem utt. ES politisko līderu darbībai nav nekāds sabiedriskais atbalsts. Par to liecina referendumu autoritāte. Eirolīderi visvairāk baidās no referendumiem. Viņi atsakās tos organizēt, jo katrs līdzšinējais referendums (Dānijā, Francijā, Nīderlandē, Grieķijā) ir apstiprinājis viņu politikas kroplības – antisociālo būtību.

 Abu iepriekšējo Pasaules karu „projektā” ietilpa humānistiski ideāli. Tā, piemēram, I Pasaules karam vajadzēja pavērt jaunas iespējas impēriju apspiesto tautu nacionālajai patstāvībai, balstoties uz katras tautas pašnoteikšanās tiesībām. Tautas pašnoteikšanās problemātika bija izdevīga Antantei, lai saskaldītu Krievijas impēriju, Austroungārijas impēriju, Vācijas impēriju, kura bija piesavinājusies franču zemes. Tāpēc Antante atbalstīja nacionālās kustības, un arī latvieši tika pie savas valsts. Savukārt Eiropas inteliģence cerēja, ka karš veicinās garīgo atjaunošanos. XX gadsimta sākumā garīgumam „karu” bija pieteikusi tā dēvētā masu kultūra. Tolaik domājoši cilvēki masu kultūrā saskatīja milzīgas briesmas eiropeiskajām garīgajām vērtībām. Eiropas inteliģence – rakstnieki, dzejnieki, zinātnieki, mākslinieki, juristi, ārsti – tāpēc tūlīt iesaistījās karadarbībā. Piemēram, jau pirmajās dienās uz fronti devās apmēram 4000 krievu inteliģenti. Arī latviešu brīvprātīgo strēlnieku bataljonu (apm. 40 000 karavīru) formēšana notika ar lielu entuziasmu un tajā skaitā inteliģences entuziasmu.

II Pasaules kara „projektā” arī bija humānistiski ideāli. Tādi bija cīņa pret starptautiski plaši izplatīto nacismu un fašismu, kas asociējās ne tikai ar tautu, bet arī ar individuālajām cilvēka tiesībām Ne velti pēc kara sākās cilvēktiesību aizstāvēšanas kampaņa.

Katrā ziņā pašlaik var fantazēt par III Pasaules kara „projekta” humānistiskajiem ideāliem. Acīmredzot pirmais ideāls varētu būt iracionālisma, debilizācijas, dekonstrukcijas, degradācijas apturēšana. Karš var palīdzēt noformēties daudzpolārai pasaulei, tautām un nācijām saglabāt nacionālo pašcieņu un valstisko suverenitāti, sociuma žogmalē nostumt dažāda veida divkājainos atkritumus – pederastus, pedofilus, viendzimuma laulību fanus, bērnu tirgotājus, nacionālos nodevējus, sabiedriskā īpašuma laupītājus. Tikai zombēts kretīns var neatzīt, ka eiropeīdu slimā sabiedrība jau pasen ir sākusi karu pati pret sevi. Tā vien liekas, ka tā jau ir neārstējami slima sabiedrība, kura karā pret sevi aprij visus cilvēciskos resursus un fatāli novājina visus dzīves spēkus. III Pasaules karš jeb Globālais karš var glābt „balto” rasi no pilnīga sabrukuma.

Novērtē šo rakstu:

52
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Neiejauciet bērnus, „Latvijas valsts mežu” barotie pakalpiņi

FotoPēc bērnu piedzimšanas cilvēki kļūst emocionālāki attiecībā uz bērniem. Nesen kļuvu par tēvu jau trešajai meitai, tāpēc par sevi to zinu droši. Un emociju spektrs ir visplašākais - no aizkustinājuma asaru valdīšanas par tādiem niekiem kā dziesma "Save Your Kisses for Me" līdz neizmērojamam niknumam, klausoties radio par to, kā izturas pret bērniem dažos bērnu namos. Varbūt tieši tāpēc šķebinoši bija lasīt Māra Liopas jaunāko garadarbu portālā "Delfi", kur minētais kungs savas organizācijas īstenoto pret dabas aizsardzību vērsto politiku attaisno ar bērnu interešu aizstāvību.
Lasīt visu...

12

Par Čakšas izteikumiem un „Divpadsmit krēsliem”

Foto7.aprīlī tiku publicējis savu lekciju par ārstu sertifikācijas procesa īpatnībām. Šai sakarā esmu saņēmis vairāku interesentu jautājumus par divdesmit astoto slaidu (1.pielikums šai vēstulei) – kādas tad konkrētāk ir pretrunas valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā?
Lasīt visu...

12

Pusmiljons mediju atbalstam ir izdalīts „savējiem”: Kučinski un Melbārde, vai to pieļausiet?

FotoVēršamies pie Jums ar atklātu vēstuli, lai paustu savu neizpratni par Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) rīkotā konkursa „Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” neprofesionālo norisi un nespēju nodrošināt Ministru kabineta pieņemtā dokumenta „Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam” izpildi.
Lasīt visu...

12

Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu

FotoNesen Drošības policija (DP) nākusi klajā ar pērnā gada pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, terorisma draudu līmenis ir zems, tomēr radikalizācija novērojama arī Latvijā.[1] Par vienu no iemesliem minēts fakts, ka bijušais Latvijas islāma kultūras centra vadītājs Oļegs Petrovs no Islāma valsts izplata latviski tulkotu tās propagandu Latvijas ummah (ticīgo kopienai).[2]
Lasīt visu...

21

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

FotoPēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai klikšķinot internetā. Tas ļauj secināt, ka vairāk nekā 25 neatkarības gadi ir darījuši savu un esam sākuši saprast, ka dzīvojam demokrātijā un drīkstam paust savu viedokli.
Lasīt visu...

6

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

FotoBiedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra Dzintara Rasnača (NA) vadībā, aicina LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties, dodot ministra krēsla vietu spējīgākai personai, kura izprot tiesiskuma nozīmi un lomu valsts attīstībā un sabiedrības labklājībā.
Lasīt visu...

21

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

FotoVairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot izdomāts ar visiem tās trūkumiem. Patiesībā tas skanēja šādi: DEMOCRACY IS THE WORST FORM OF GOVERNMENT, EXCEPT ALL THOSE OTHER FORMS THAT HAVE BEEN FROM TIME TO TIME. Kas nozīmē ka vēsturē ir bijuši par mūsdienu “demokrātiju” taisnīgāki tautu pašpārvaldes modeļi un patlaban mēs esam tuvāk Ķīnas mūrim nekā skandinātajai suverenitātei.
Lasīt visu...

21

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

FotoŠajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas sprēgāšana ir obligāti jāņem vērā. To nedrīkst ignorēt. Obligāti nedrīkst būt nevērīga izturēšanās pret latīņu valodu. Nedrīkst nevēlēties zināt un savu iespēju robežās nelietot latīņu valodu. Tas nav pieļaujams. Tāpēc esejas autoram un esejas lasītājiem ir jāpārceļas uz latīņu valodas pasauli. Lūdzu, ievērosim: nevis uz latīnismu pasauli, bet uz latīņu valodas pasauli! Praktiski tas nozīmē pārcelšanos uz divvalodu pasauli – latīņu valodas pasauli + latviešu valodas pasauli.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates...

Foto

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

Godātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem...

Foto

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...