Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tautas madrigāls (idillisks formāts) ir nacionālisms. Nacionālisma sūtība ir radīt mierīgu, bezrūpīgu un laimīgu stāvokli vienam etnosam (tautai) un tam lojāliem citiem etnosiem (cittautiešiem).

Nacionālisms patiešām ir sava veida madrigāls – mākslīgi izveidota idilliska ideoloģija, lai dominējošā tauta varētu mierīgi, bezrūpīgi un laimīgi dzīvot savā zemē, politiski savu dzīvi noformējot kā nacionāli suverēnu valsti un šajā valstī solot mierīgu, bezrūpīgu un laimīgu dzīvi arī cittautiešiem, kuri apņemas paļāvīgi piesliet savas galvas dominējošās tautas plecam tāpat kā mazi bērni savas galvas paļāvīgi pieslien mātes un tēva plecam. Nacionālisms tāpat kā jebkura ideoloģija spēj sevī uzsūkt (absorbēt) cilvēkus. Nacionālisms pārņem savā varā cilvēku domas, gribu, morāli.

Nacionālisma rašanās bija vēsturiski pamatota. Precīzāk – demogrāfiski pamatota. Katram cilvēku skaitam ir vajadzīga sava ideoloģija kā morāls pamudinājums rūpēties par sociuma eksistenci. Ideoloģija ir demogrāfiskās nepieciešamības atribūts. Attiecīgā ideoloģija vienmēr saskan ar attiecīgā cilvēku skaita eksistenciālajām vajadzībām. Katrā ideoloģijā var akcentēt politiskos, ekonomiskos, morālos, intelektuālos aspektus. Taču principā, lielās līnijās izsakoties, katra ideoloģija kopumā ir tendēta uz sociuma eksistences nodrošināšanu. Nemēdz būt ideoloģija pašmērķīgai ideoloģizēšanai.

Nacionālisma nepieciešamību nosacīja cilvēku skaita pieaugums. Nacionālisms tāpat kā viss pārējais cilvēku esamībā ir demogrāfiskā determinisma produkts. Cita lieta, cik lielā mērā to esam gatavi atzīt un izmantot dzīves taktiskajās un stratēģiskajās konstrukcijās un prognozēs. Šajā ziņā pagaidām vēl ir ļenganība. Zinātne demogrāfisko determinismu atzina pavisam nesen (aizvadītā gadsimta vidū). Demogrāfisko determinismu nav iespējams fiksēt empīriskā informācijā Jauno laiku eiropiešu iemīļotā pozitīvisma labākajās tradīcijās. Pat nevaram precīzi saskaitīt planētas visus iedzīvotājus. Bet to, ko nevaram izmantot skaitļu valodā, bet vienīgi varam izmantot analītiskās intuīcijas valodā, pagaidām ne visai cienām un ņemam vērā dzīves interpretācijā. Taču, paldies Dievam, visjaunākajos laikos dominē drosmīga zinātniski metodoloģiskā paradigma. Tajā ir cienīga vieta metafiziskajai domāšanai un tajā skaitā analītiskajai intuīcijai.

Akmens laikmets nepārveidojās bronzas laikmetā tāpēc, ka sāka pietrūkt akmeņi darba rīku izgatavošanai. Laikmetu maiņu nenosaka akmeņu, bronzas, dzelzs resursu kvantitāte, bet gan iedzīvotāju kvantitāte. Pieaugot iedzīvotāju skaitam, paralēli mainās eksistences ieguves līdzekļi, cilvēku dzīves politiski organizatoriskās formas un komunikācijas infrastruktūra. Akmens laikmetā iedzīvotāju skaits pieauga nepieklājīgi lēni. Tāpēc akmens darba rīkus lietoja vairākus gadu tūkstošus. XX un XXI gs. planētas iedzīvotāju skaits pieaug nepieklājīgi strauji, tāpēc arī eksistences ieguves līdzekļi, cilvēku dzīves politiski organizatoriskās formas un komunikācijas infrastruktūra mainās nepieklājīgi strauji.  

Eiropā iedzīvotāju skaits sāka strauji pieaugt XVIII un XIX gadsimtā. Īpaši strauji pieauga XIX gadsimtā (trīs reizes). Minētajos gadsimtos tika izdomāts un savas efektivitātes kulmināciju sasniedza nacionālisms kā sociuma pašorganizācijas ideoloģija.

Eiropā XVIII gs. radās sapratne par lielas un spēcīgas valsts nepieciešamību. Kļuva skaidrs, ka cilvēku straujas dzimstības periodā vairs neder feodālā sadrumstalotība un naturālās saimniekošanas veids. Kā parasti arī tolaik (ne tikai mūsdienās) bija cilvēki (sociālais slānis), kuri perfekti izprata pārmaiņu nepieciešamību un bija gatavi reālai rīcībai. Šos cilvēkus (sociālo slāni) vispirms nosauca par buržuāziju, bet pēcāk nosauca par nacionālo buržuāziju.

Buržuāzijas domu gaita bija adekvāta demogrāfiskajiem apstākļiem. Lai izveidotu lielu un stabilu valsti, nākas izstrādāt sava veida tautas teoloģiju. Tās uzdevums ir psiholoģiski konsolidēt tautā radniecīgas („asinsradniecīgas”) etniskās grupas. Pēc tam ap tautu jāapvieno svešo etnosu pārstāvji, kuriem nāksies dzīvot attiecīgajā valstī. Eiropas teritorija vienmēr ir bijusi etniski ļoti raiba. To nācās ņemt vērā. Bija jāņem vērā arī tas, ka ļaužu masās līdz XVIII-XIX gs. vispār neeksistēja etniskās izcelsmes jautājums. Tā tas bija arī mūsdienu Latvijas teritorijā. Pils novados, vācu lēņos, bīskapijās, hercogistēs, guberņās vietējie iedzīvotāji pazina tikai reliģisko identitāti. Saskaņā ar buržuāzijas ieceri gala iznākumā ir jārada nācija (politiski integrēta tautu summa) kā valsts sociāli politiskais pamats. Savukārt nācijas vienīgais un galvenais aizstāvis kļūs valsts – buržuāziska nacionāli suverēna valsts.

Ne velti šī procesa noslēgumu savā laikā smalki kritizēja rafinētais intelektuālis Kārlis Markss. Viņš rakstīja, ka buržuāziskā valsts ir „pirmais ideoloģiskais spēks pār cilvēku”. Citam XIX gadsimta rafinētam intelektuālim Fjodoram Dostojevskim arī nepatika nacionālisma uzkurbulētais valsts fetišisms. Nacionālisma vietā viņš iesacīja savu ideoloģisko doktrīnu - „всечеловечность”. K.Marksa, F.Dostojevska attieksmi, protams, ietekmēja tas, ka nacionālisms nav eiropeiskā garīguma klasiskā forma. Nacionālisms tika mākslīgi radīts, un ne visai saderas ar tādu eiropeiskā garīguma klasisko formu kā kristiānisms. Abiem minētajiem rafinētajiem intelektuāļiem bija katram sava attieksme pret kristiānismu. Tas atsaucās uz viņu atšķirīgo nacionālisma vērtējumu. Savukārt Markss uz visu lūkojās ar „marksista” acīm.

Pašlaik cilvēce turpina adaptēties jaunajos demogrāfiskajos apstākļos. Adaptācija noslēgsies ar dzīvi 12 miljardus lielā planetārā kolektīvā. Saprotams, adaptācija sākās reizē ar demogrāfisko pāreju XX gs. 60. gados („krāsaino” rasu dzimstības nenormālo pieaugumu un „baltās” rases izmiršanu). Tā kā planētas iedzīvotāju skaits tūlīt pieauga trakā tempā, traku tempu tūlīt ieguva arī adaptācijas process, jo burtiski gandrīz katru dienu cilvēki tikās ar agrāk nesastaptām parādībām. Relatīvi līdzsvarota dzīve var iestāties tikai mūsu gadsimta otrajā pusē, kad planētas iedzīvotāju skaits stabilizēsies 12 miljardu apjomā un „baltie” šajā apjomā būs 10%.

Aktuāls ir jautājums par nacionālisma lomu gaidāmajā relatīvi līdzsvarotajā dzīvē. Gribas zināt, vai nacionālisms būs jeb vairs nebūs tautas madrigāls.

Piesardzīga attieksme pret nacionālismu pirmo reizi izpaudās XIX gadsimtā. Rietumeiropas elite atzina nacionālisma kaitīgumu pēc valsts izveidošanas. Nacionālisms ir neaizstājams instruments nacionāli suverenās valsts izveidē. Taču nacionālisms kļūst lieks valsts reālajā celtniecības darbā. Nacionālisms var traucēt valsts attīstību. Rietumeiropas elite tāpēc operatīvi atbrīvojās no nacionālisma un tā vietā izstrādāja liberālisma ideoloģiju, kas ir piemērota valsts celtniecībai un tātad cilvēku eksistences nodrošināšanai. Turklāt ir patīkami piemērota, panākot samērā augstu masveidīgu labklājību.

Diemžēl Eiropā XX gs. sākumā nacionālisms atkal tika speciāli uzkarsēts. Tas bija vajadzīgs ASV, kura sāka aktīvi iejaukties Eiropas (pasaules) politikā un īstenot savus ģeopolitiskos plānus. ASV lielākie konkurenti bija Eiropas milzīgās impērijas. Tās vajadzēja sagraut, un tās arī tika sagrautas I Pasaules kara rezultātā.

Ļoti būtisks impēriju sagraušanas ierocis bija amerikāņu uzkarsētais nacionālisms. Tas bija konceptuāli noformēts kā impēriju pakļauto tautu nacionālā cīņa par pašnoteikšanās tiesībām. Kā zināms, šajā cīņā tika iesaistīta arī latviešu inteliģence. Amerikāņi saprata, ka milzīgās impērijas būs grūti un, visticamākais, neiespējami ģeopolitiski pakļaut. Taču mazās nacionālās valstis, kuras izveidosies impēriju vietā, būs viegli ģeopolitiski pakļaut. Tāpēc nevienam nevajadzētu brīnīties, kāpēc „neatkarības” lielākie dievinātāji ir amerikāņu elite. Tā „neatkarības” dievināšanu uzskatāmi demonstrēja arī sociālisma sistēmas (PSRS) sagraušanas laikā. XX gs. nogalē nacionālisms atkal tika speciāli uzkarsēts amerikāņu gaumē.

Austrumeiropiešos amerikāņi joprojām sekmīgi uzkarsē nacionālisma kaislības. Galvenais iemesls – nepieciešamība sagraut Krievijas lielvalsti. Krievijas lielvalsts sagraušanai noder visi instrumenti. Tajā skaitā Krievijas nācijas iekšējā nacionālisma un Krievijas kaimiņvalstu nacionālisma manipulatīva stimulēšana, veicinot PSRS bijušo „nomaļu” un bijušo sociālistisko valstu naidīgumu pret Krievijas lielvalsti. Latvieši ir ļoti pamatīgi iepīti nacionālisma politiskajā ekspluatācijā.

Demogrāfiskās pārejas sākumā XX gs. 60. gados nacionālismam radās spēcīgs sāncensis. Radās jauna ideoloģija. Tā bija organiski vienota ar neparastajiem demogrāfiskajiem apstākļiem. Demogrāfiskā pāreja izraisīja to, ko Rietumu intelektuāļi nosauca par globālismu un kas sevī jau ir uzsūcis (absorbējis) arī latviešu kādu daļu. Globālisms sākās ar satraucošām bažām par ūdens, pārtikas, tīra gaisa pietiekamību jaunpiedzimušajām nesaskaitāmajām masām Āfrikā, Āzijā, Dienvidamerikā.

Patiesībā globālisms ir kaut kas plašāks par ideoloģiju. Globālisms ir ne tikai konkrēta idejiskā pozīcija konkrētu mērķu sasniegšanai. Globālisms ir domāšanas veids. Globālisms ir pasaules uztveres veids. Globālisma subjektīvā izpausme ir konstatējama cilvēka domās, gribā, morālē. Var pat teikt, ka globālisms ir pasaules uzskats.

Globālisms ir skatījums uz parādībām un procesiem planetārā rakursā. Globālisma absorbētais indivīds visu uzlūko, izskaidro un vērtē planetārā mērogā. Globālisma absorbētā indivīda domāšana funkcionē globālās dimensijās. Globālisms ir solis uz kosmisko apziņu – Visuma parādību un procesu respektēšanu domāšanā.

Globālisms apliecina cilvēces garīgās virzības jaunu etapu. Globālisms sevī ietver globālās problēmas, globālās intereses, globālos nosacījumus, globālās nepieciešamības, globālās pretrunas, globālos uzdevumus utt. Globālisms uz cilvēci lūkojās kā vienotu veselumu. Tas ir jauns skatījums uz cilvēci. Pats par sevi ir skaidrs, ka globālisms rūpējās par visas cilvēces eksistenci. Ja nacionālisma interešu centrā ir tauta, tad globālisma interešu centrā ir cilvēce.

Globālisms tāpat kā nacionālisms sinhronizē cilvēku jūtas un domas. Globālisms tāpat kā nacionālisms organizē īpaša tipa apziņas kolektīvismu. Globālisma absorbētie cilvēki tāpat kā nacionālisma absorbētie cilvēki, nepazīstot viens otru, saprot, ka viņiem ir kaut kas kopējs un viņi līdzvērtīgi ietilpst kopējā antropoloģiskajā formācijā, kuras vārds ir „cilvēce” un (nacionālisma gadījumā) „tauta”.

Globālismam tāpat kā nacionālismam ir vajadzīga piemērota komunikācijas infrastruktūra. Tā vienmēr progresē kopsolī ar demogrāfiski pozitīvajām izmaiņām. Bez piemērotas komunikācijas infrastruktūras nav iespējama cilvēku jūtu un domu sinhronizācija. Nacionālisms izmantoja laikrakstus un žurnālus. Prese sekmēja nacionālisma izplatību. Globālisms balstās uz televīziju un internetu.

Globālisms izvēršās ideoloģijā tajās reizēs, kad kļūst solidaritātes aģitators un propagandists. Ja nacionālisma ideoloģija ir nacionālās solidaritātes veicinātāja, tad globālisma ideoloģija ir vispārcilvēciskās solidaritātes veicinātāja. Tie latviešu inteliģenti, kuri 2015.gada augustā izplatīja savu viedokli „Atklāta vēstule: bēgļu uzņemšana – nevis apdraudējums, bet iespēja Latvijai”, ir uzskatāmi par globālisma absorbētiem hominīdiem.

Domājams, šo hominīdu absorbācijas rezultāti ir dažādi. Domājams, ne visiem no viņiem globālisms jau ir kļuvis pasaules uzskats. Taču katrā gadījumā šie hominīdi pret globālismu izjūt zināmas simpātijas. Bet pats galvenais – nacionālismam (savas tautas vitālajām interesēm) viņu sirdīs vairs nav svēta vērtība. Nacionālisma solidaritātes vietā ir stājusies vispārcilvēciskā solidaritāte, jo rūpes par migrantiem ir vispārcilvēciskās rūpes. Labi, ja šīs rūpes ir Dostojevska „всечеловечность” garā. Slikti, ja šīs rūpes ir Marksa „marksisma” garā; proti, kaut kādu vienpusīgi savtīgu (šķirisko, partejisko, korporatīvo, karjerisma) interešu vārdā.

Neapšaubāmi, nav nekādas izredzes ticami prognozēt globālisma morāli psiholoģisko nākotni. Tas, ko Dostojevskis dēvēja par „всечеловечность” un „всемирность” (viņa leksikā bija arī tāds vārds), nav tikai globālisma morāles elementi. Dostojevkis minētās īpašības saskatīja krievu tautā. Taču ir labi zināms minēto īpašību pirmavots – kristiānisms, kā arī citas t.s. pasaules reliģijas. Jebkurā t.s. pasaules reliģijā ir morāles elementi, kurus ir naivi piedēvēt vienīgi globālismam.

Migrācija nesākās ar „lielo tautu staigāšanu” mūsu ēras sākumā. Migrācija ir bijusi vienmēr. Ievas un Ādama mazmazmazmazbērnu aizklīšana no Āfrikas uz Eirāziju bija migrācija. Tajos laikos, kad eiropiešiem enerģiski dzima bērni, eiropieši labākas dzīves meklējumos migrēja uz visām debess pusēm. Tagad bērni enerģiski dzimst neeiropiešiem. Arī viņi labākas dzīves meklējumos migrē uz visām debess pusēm. Neapšaubāmi, 90% no 12 miljardiem ar laiku izklīdīs pa visu planētu. „Lielā tautu staigāšana” sagrāva grandiozu civilizāciju. Iespējams, 90% arī sagraus kādu civilizāciju.

Taču migrācijas iemesls nav tikai dzimstības pieaugums. Meklējot labāku dzīvi, migrē arī izmirstošā „baltā” rase. Pēcpadomju gados latviešiem šis migrācijas variants ir labi pazīstams. Izmirstošās rases migrācija radikāli sarežģī planetārās migrācijas problēmu. Valstīm ir grūtāk izstrādāt migrācijas politiku.

Pret migrāciju nedrīkst izturēties no abstraktā humānisma viedokļa. Attieksmē pret migrāciju neder it kā skaistās un loģiskās, bet no dzīves realitātes bezcerīgi atrautās abstraktā humānisma tēzes. To pirmie saprata amerikāņi. Viņu valstsvīri stingru migrācijas politiku savā zemē realizē trešo gadsimtu. Amerikāņi jau XIX gs. otrajā pusē, banāli sakot, uztvēra migrācijas zemūdens akmeņus. Nepareiza migrācijas politika nodara lielu ļaunumu ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet arī migrantiem. Nepareiza migrācijas politika valstī sakāpina etniskās nesaskaņas un starpnacionālo naidu, kas var novest līdz valsts sabrukumam.

Rietumeiropiešu politiskā elite no amerikāņu migrācijas politikas neko nav mācījusies. Visticamākais, tas tā ir noticis tāpēc, ka vispār nav spējīga kaut ko mācīties. Pēc II Pasaules kara rietumeiropiešu migrācijas politika nevarēja nenoslēgties ar pilnīgu krahu.

Interesanti, ka rietumeiropiešu valdnieku pilnīgā izgāšanās spilgti parāda to ļaunumu, ko nepareiza migrācijas politika var nodarīt vietējiem iedzīvotājiem. Piemēram, tāds ļaunums ir mūsu inteliģences atklātā vēstule par „bēgļu uzņemšanu”.

Šis ļaunums ir morālais ļaunums. Nepareizā migrācijas politika ir ģenerējusi vietējo iedzīvotāju kādas grupas nacionālo nodevību, latviešu tautas un latviešu tautas nacionālās valsts interešu nelietīgu ignorēšanu. Inteliģences nodevīgi nelietīgais aicinājums uzņemt bēgļus radikāli izjauc latviešu vienotību un sabiedriskajā domā iniciē ļoti dziļu satraukumu, saspīlējumu, valstisko nihilismu, morālo neuzticību inteliģencei. Tāda nelietība daudziem jauniem saprātīgiem latviešiem noteikti ir būtisks pamudinājums pieņemt lēmumu migrēt uz citu zemi.

Nacionālisms šodien nav arhaisms, un globālisms šodien nav tautas madrigāls. Globālisms nebūs tautas madrigāls vēl ļoti ilgu laiku, ja vispār tam ir izredzes kādreiz kļūt tautas madrigālam. Lieta ir tā, ka viena no globālajām pretrunām ir nacionālisma un globālisma pretruna. Pašlaik šī pretruna savā vēsturiskajā ceļā novirzās par labu nacionālismam. Cerams, ka arī turpmāk tas tā saglabāsies. Cerības iedvesmo”balto” cilvēku šodienas bezprāts. Skan absurdi, bet tas ir fakts: jo ilgāk saglabāsies „balto” cilvēku bezprāts, jo nacionālisms ilgāk saglabāsies kā tautas madrigāls.

Par „balto” cilvēku bezprātu nav gari jāstāsta. Par to katrs zina. Šī bezprāta vārds ir „globalizācija”.

Globālisms un globalizācija nav viens un tas pats. Globālisms ir domāšanas veids, pasaules uztveres veids. Globalizācija ir ideoloģiskā zombēšana „balto” cilvēku interesēs. Pie tam ne visu „balto” cilvēku interesēs, bet visbagātākās un visalkātīgākās daļas interesēs. Globalizācija ir politiskā un ekonomiskā monopolizācija.

Globalizācija ir Rietumu neoliberālisma komponents. Uzskata, ka vārdam „globalizācija” ir jāaizvieto vārdi „atvērta sabiedrība”, kuriem neviens vairs netic. Globalizācija ir demagoģiska spekulācija ar planētas globālajām problēmām un reāli esošo globālismu. Globalizācija ir planētas globālo problēmu kompromitēšana. Vārds „globalizācija” ir ieguvis kariķējošu auru. To lieto, lai par kaut ko pasmietos. Nekaunīgi vai padumji politiķi šo vārdu lieto, lai aizbildinātos par savu nacionālo nodevību un nespēju/nevēlēšanos aizstāvēt savas tautas un savas valsts intereses.

Globalizācijas pretmets ir nacionālisms: politiskās un ekonomiskās neatkarības aizstāvēšanas ideoloģija. Jo nekaunīgāka ir globalizācija, jo aktīvāks ir nacionālisms. Tāpēc nacionālisms ir un arī turpmāk būs tautas madrigāls. Tas ir tautas madrigāls planētas lokālo civilizāciju (ķīniešu, arābu, indiešu) cīņā pret eiropeīdu civilizācijas uzkundzēšanos „globalizācijas” aizsegā. Tas ir tautas madrigāls eiropeīdu tautu cīņā par savu nacionālo suverenitāti.

Novērtē šo rakstu:

85
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Vara un izvēle

FotoPamazām atklājas, ka tautai 4.maija Latvijā ar varu nav gandrīz nekāda sakara. Ar to varu, kas izvēlas vadību un pieņem galvenos saimnieciskos lēmumus. Tomēr atbildību par sastrādāto prasa tieši no mums.
Lasīt visu...

21

Agresīvā nelietība pirmsvēlēšanu melu vakcinācijā

FotoKatrām vēlēšanām ir sava morālā specifika. Vēlēšanas ir politiskās cīņas sastāvdaļa. Savukārt politiskā cīņa vienmēr ir politiķu morāles apliecinājums. Tāpēc katru vēlēšanu specifika izpaužas morālajā jomā. Tā tas ir arī sakarā ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām 2017.gada 3.jūnijā. Aizvadītajos mēnešos pirmsvēlēšanu politiskā cīņa apliecināja noteiktu morālo specifiku – būtisku un neatņemamu īpatnību.
Lasīt visu...

12

Beidziet slepkavot bērnus

FotoPatvaļīgi uzzīmēta velojosla Brīvības ielā. Šis attēls labi parāda, ka vietas pietiek visiem – gan gājējiem, gan riteņbraucēju infrastruktūrai, gan sabiedriskajam transportam, gan pārējam autotransportam.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

Garkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā...

Foto

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

Drīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami...

Foto

Fotogrāfe un divas mammas

Sociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja...

Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...