Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Satiksmes ministriju iegūstot Jaunajai konservatīvajai partijai, tā — kā jau tika prognozēts iepriekš — ir izdarījusi to, ko Rūdolfa Meroni grupējums bija centies panākt jau vismaz trīs gadus: ir apturēti dzelzceļa elektrifikācijas un modernizācijas projekti.

Iepriekšējos gados Pietiek detalizēti vēstīja, kāpēc R. Meroni kontrolē esošie uzņēmumi — jo īpaši to izveidotā «kabatas» asociācija BATL — iebilda pret plānoto dzelzceļa elektrifikāciju no Daugavpils līdz Šķirotavai un no Rēzeknes līdz Krustpilij, kas ļautu ar elektriskajām lokomotīvēm vilkt ne tikai pasažieru vilcienus, bet arī kravas sastāvus, tādā veidā attīrot Latvijas vidi no dīzeļdegvielas dūmiem un izmešiem.

Turklāt plāna īstenošana uzlabotu Latvijas maksājumu bilanci — ja gandrīz visu Latvijā patērēto elektrību saražo mūsu HES, TEC un tagad arī atjaunojamās enerģijas stacijas, tad pilnīgi visa degviela dīzeļlokomotīvēm tiek importēta.

Ja kravu pārvadājumi tiktu elektrificēti kaut vai tikai daļēji, tad visiem trim Latvijā ilgstoši strādājošajiem dzelzceļa kravu pārvadātājiem (bez paša Latvijas Dzelzceļa meitasuzņēmumiem to dara arī privātie Baltijas Tranzīta Serviss un Baltijas Ekspresis, no kuriem pēdējais ir R. Meroni kontrolē) nāktos iegādāties jaunas elektrovilces lokomotīves, savukārt pašlaik izmantotās dīzeļlokomotīves varētu pārdot uz tām valstīm, kur tādas vēl izmanto un kur izbūvētas Krievijas platuma sliedes.

Ar kravu apgrozījumu, kas krīt no gada uz gadu, pieauguma tendences izrādot vien epizodiski un nestabili, BATL asociācijas biedri (tajā skaitā Ventbunkers, Baltic Coal Terminal, Kālija parks un Ventspils Tirdzniecības osta) nespēs garantēt Baltijas Ekspresim, ka tam tuvākos pārdesmit gadus būs pietiekams kravu apjoms, lai atmaksātos elektrolokomotīvju iegāde — saskaņā ar internetā atrodamo informāciju vienas 9000 ZS elektrolokomotīves cena var sasniegt 5 līdz 7 miljonus dolāru, un viena sastāva vilkšanai vajadzīgas vismaz divas.

Tā kā Baltijas Ekspresim nav tādas naudas rezerves, tad iegādāties jaunu ritošo sastāvu varētu vienīgi ar kredītu palīdzību, bet daudzu gadu garumā nestabila vai pat krītoša biznesa apjoma apstākļos tādus darījumus diez vai finansētu pat SMS kredīts. Tātad neatlika nekas cits kā pretoties elektrifikācijai.

“Jo sliktāk, jo labāk”

Iepriekš cīņu pret dzelzceļa modernizāciju un elektrifikāciju vadīja Inga Antāne, kas ieņēma BATL vadītājas posteni un arī bija amatpersona vairākos R. Meroni kontrolētos uzņēmumos. Pēc aiziešanas no šiem amatiem un neveiksmīgas kandidēšanas uz Ventspils domi (savā sarakstā viņa palika pirmā zem svītras) I. Antāne sacīja Pietiek: “Ir lietas, kuras es varu izdarīt, bet ir lietas, kur es lēmumus nepieņemu. Un tajās pozīcijās, kur es lēmumus nepieņemu, es neko nevaru ietekmēt.”

Uz Pietiek jautājumu par dzelzceļa elektrifikācijas projekta apturēšanas centieniem I. Antāne toreiz paskaidroja: “Mēs no savas puses izdarījām visu. Vai tas bija mans panākums vai nebija mans panākums? Elektrifikāciju tik vienkārši apturēt nevar.”

Tagad izrādījies: ko nevarēja I. Antāne, to varēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits, kurš vispirms pagājušogad no amata izēda iepriekšējo Latvijas Dzelzceļa vadību (kas savukārt meklēja visas iespējas elektrifikācijai), bet tagad saskaņojis 441 miljona eiro investīciju un Eiropas naudas nepaņemšanu.

Pati par sevi kravu pārvadājumu elektrifikācija nav nekas īpašs: lielākajā daļā no ES vecajām dalībvalstīm, kā arī Ukrainā tiek izmantotas kravas elektrolokomotīves. Tāpēc sākotnēji izskanēja priekšlikums, ka dzelzceļa elektrifikācija būtu veicama visā Latvijā: no Baltkrievijas un Krievijas robežām līdz pat Liepājai un Ventspilij.

Tomēr vēlāk izrādījās, ka no Eiropas Savienības pieejami tikai 350 miljoni eiro, kas nosedz vien daļu no vajadzīgajām milzu investīcijām. Pēc speciālistu diskusijām tika nospriests: vispirms vajadzētu elektrificēt Daugavpils — Krustpils — Šķirotavas virzienu un Krustpils — Rēzeknes sliedes. Bet no Krustpils līdz Jelgavai, Tukumam II un tālāk uz Ugāli, Ventspili joprojām būtu jābrauc ar pašreizējām dīzeļlokomotīvēm.

Tas būtu divkārt nepatīkami BATL un tajā ietilpstošajām firmām: Baltijas Ekspresis, lai iegādātu elektrolokomotīves, nevarētu pārdot esošās dīzeļlokomotīves, jo dzelzceļš no Krustpils līdz Ventspilij paliks tāds, kāds ir. Tālab arī sākās gadiem ilga pretošanās pašai dzelzceļa elektrifikācijas idejai kā tādai, kas tagad vainagojusies ar ievērojamā investīciju plāna un Eiropas naudas piesaistes pilnīgu izgāšanu.

Viena izgāšanās likumsakarīgi izraisa nākamo

Kā ieganstu LDz savā paziņojumā min kraso samazinājumu kravu pārvadājumiem: “Turpinoties kravu pārvadājumu apjoma kritumam [...] un ņemot vērā LDz nespēju 2020. gadā nodrošināt finanšu līdzsvaru bez papildu finansējuma no valsts budžeta, LDz ir pārskatījis plānoto un uzsākto struktūrfondu finansēto projektu īstenošanas iespējas.”

Savukārt uz pusi dzelzceļa tranzītkravu apjoms nokritās pēc tam, kad Jaunās konservatīvās partijas līderi Juris Jurašs un Jānis Bordāns decembrī devās uz ASV izlūgties starptautiskās sankcijas Ventspils brīvostas pārvaldei kā Ministru kabineta paša pārraudzībā esošai valsts iestādei. Izmaiņas vēlāk tika izdarītas arī Rīgas brīvostas pārvaldē, un rezultātā dzelzceļa kravu apjoms, kas vests tieši tranzītā no ārzemēm uz mūsu ostām, janvārī — februārī nokritās uz pusi (!).

To savā paziņojumā netieši spiests atzīt arī LDz: “Abu projektu plānošana un sagatavošana tika veikta periodā, kad pa dzelzceļa infrastruktūru tika pārvadāti 45 līdz 55 miljoni tonnu gadā. Šobrīd situācija ir būtiski mainījusies.”

Šeit otrais LDz pieminētais investīciju projekts ir Daugavpils dzelzceļa mezgla vagonu pieņemšanas parka un tam piebraucamo sliežu ceļu attīstība: šis projekts, kuru tāpat bija paredzēts īstenot par Eiropas naudu, tika pārtraukts pēc tam, kad izrādījās — atklātā konkursā uzvarējis “nepareizais” uzņēmums.

Jau rakstīts, ka pirms gada LDz izsludināja konkursu, paredzot šiem darbiem 35,92 miljonus eiro. Jau toreiz bija aizdomas, ka konkurss izstrādāts par labu vienam konkrētam ārzemju uzņēmumam, taču vietējiem būvniekiem, rakstot sūdzības Iepirkumu uzraudzības birojam, izdevās panākt, ka iepirkuma dokumentācija tiek grozīta veselas septiņas reizes, citu pēc cita pamazām izslēdzot diskriminējošos nosacījumus.

Kad 30. septembrī tika atvērti piedāvājumi, izrādās, ka pretendentu ir vismaz divi — Skonto un Siemens apvienība piedāvāja veikt darbus par 35 919 999 eiro, turpretī A/S BMGS, piesaistot divus specializētus blakusuzņēmumus no Čehijas, piedāvāja darbus veikt par 34 290 930 eiro, iznākumā ietaupot darbus pasūtošajam valsts uzņēmumam aptuveni pusotru miljonu.

“Lai nav ne pašam, ne Sašam”

Ieraugot, ka uzvarētājs ir nevēlams pretendents, LDz vadība nolēma vispār atcelt Daugavpils dzelzceļa mezgla pārbūvi par Eiropas naudu — lai tā netiek nevienam.

Arī šajā gadījumā pastāv aizdomas, ka aiz lēmuma nemodernizēt Daugavpils dzelzceļa mezglu, kurš ir Latvijā vecākais un lielākais dzelzceļa mezgls, kaut kādā ziņā stāvējušas R. Meroni grupējuma intereses: konkursā uzvarējusī BMGS ir 1952. gadā dibināta būvkompānija, kurai ir vairākas struktūrvienības un objekti daudzviet Latvijā, taču tās masīvā ražošanas bāze atrodas tieši Ventspilī — nedaudz pa upi uz augšu no R. Meroni kontrolētajiem uzņēmumiem.

Tai ir pašai sava piestātne, jo Ventspilī tiek ražotas gigantiskas dzelzsbetona struktūras ostu hidrobūvēm, ko var aizvest tikai ar kuģiem. Tā kā BMGS ražotne ir viens no nedaudzajiem lielajiem uzņēmumiem Ventspils ostas teritorijā, ko R. Meroni sabiedrotie vēl nekontrolē, šķiet loģiski, ka ar JKP “pārraudzībā” nonākuša valsts uzņēmuma rokām tam tiek atņemts liels pasūtījums.

Interesanti, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, kas pārrauga un kontrolē Eiropas naudas izlietojumu, jau bija paspējusi noslēgt līgumu ar LDz par Kohēzijas fonda naudas piešķiršanu dzelzceļa tālākai elektrifikācijai. Iepirkums tika izsludināts pagājušā gada rudenī, un pieteicās četri pretendenti — apvienības Inabelec, Siemens-TSO-BMGS, Cobra-Arčers un LREC. Tagad tam visam krusts pāri, uzvarētāju tā arī nenoskaidrojot.

Novērtē šo rakstu:

50
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...