COVID-19 ir cilvēku radīts, apgalvo ar Nobela prēmiju medicīnā apbalvots virusologs, - un ko atbild propagandisti?
Informācijas aģentūra30.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Franču virusologs Liks Montaņjē jeb Lūks Montanjē (Luc Antoine Montagnier, 1932), kurš 2008.gadā saņēma Nobela prēmiju medicīnā par HIV atklāšanu, apgalvo, ka slimību COVID-19 izraisošais koronavīruss SARS-CoV-2 ir cilvēku radīts.
16.04.2020 portāls “Pourquoi docteur” publicē ekskluzīvu ziņu ar virsrakstu “Profesors Montaņjē: SARS-CoV-2 ir vīruss, ar kuru ķīnieši eksperimentēja ar HIV” (Pour le Pr Montagnier, SARS-CoV-2 serait un virus manipulé par les Chinois avec de l'ADN de VIH ! (podcast)), kura satur audiointerviju ar Lūku Montaņjē, kurā viņš pasaka, ka “šis vīruss ir nācis no laboratorijas Uhaņā”, kur tikusi meklēta vakcīna pret AIDS, un ka noplūde esot bijusi nejauša.
Nākamajā dienā (17.04.2020) franču TV kanāla CNEWs studijā Montaņjē atkārtoja apgalvojumu, ka koronavīruss, kurš izraisa COVID-19, ir mākslīgi radīts, un paskaidroja, ka ar koronavīrusu tika veiktas “manipulācijas”, iekļaujot tajā HIV (AIDS izraisītāja) sastāvdaļas. “Tas [vīruss] nav dabīgas izcelsmes, tas ir molekulāro biologu darbs. (...) Ar kādu mērķi, nav skaidrs. (...) Mans darbs ir uzrādīt faktus, es nevienu neapvainoju un nezinu, kurš un kāpēc to izdarīja. Iespējams, viņi gribēja radīt vakcīnu pret AIDS,” TV ēterā pateica Montaņjē.
Līdzīgu viedokli, pēc informācijas aģentūras “Krasnaja Vesna” ziņotā, Montaņjē pauda aprīļa beigās intervijā serbu ziņām. Zinātnieks paziņoja, ka viss esot sācies ar slaveno sikspārņu vīrusu, ar kuru tika veikti eksperimenti. Tai brīdī, iespējams, notika kāda kļūda, vai bija noplūde no laboratorijas. Tā rezultātā eksperimentētāji saņēma kaut ko pretēju tam, ko viņi cerējuši sagaidīt.
Montaņjēprāt, ar koronavīrusa palīdzību laboratorijā esot mēģināts iegūt vakcīnu pret AIDS. Tālāk virusologs paskaidro, kā tas esot ticis izdarīts: “Ģenētiskajā pamatmateriālā tika ieliktas īsas AIDS vīrusa sekvences 20 nukleotīdu lielumā. Es dzirdēju kritiku no tiem, kuri uzskatīja, ka šāds sekvences lielums ir pārāk mazs, lai olbaltumā ievadītu jaunu informāciju. Tomēr šie mazie fragmenti nes sev līdzi ģenētiskus veidojumus, kas var izmainīt olbaltumu uzvedību un var izmainīt vīrusa ārējā apvalka sastāvu, lai tas spētu inficēt cilvēka šūnas.”
Runājot par tiem, kuri veica šos eksperimentus ar koronavīrusu, zinātnieks nedod tiešas norādes, bet paskaidro, ka, piemēram, komanda no Uhaņas ilgu laiku ir strādājusi ar koronavīrusa problemātiku un ka viņi neapšaubāmi ļoti labi pazīst koronavīrusu, kas gan nenozīmē, ka šādu vīrusu nevarēja radīt arī kāds cits.
Laikā, kad ķīnieši apvaino amerikāņus, bet amerikāņi – ķīniešus, fakts ir tāds, ka Ķīnas – ASV sadarbība šai jomā bija nozīmīga. ASV Veselības aizsardzības institūts piešķīra 3,7 miljonus dolārus Uhaņas laboratorijai, kas Montaņjē ieskatā liecina par ciešu abu valstu ekonomisko un zinātnisko sadarbību.
Tālāk Montaņjē saka: “Tie, kuri mani kritizē, spēlējas ar vārda “dabīgs” nozīmi. Patiesība ir tajā, ka vīruss kopš paša sākuma ir dabīgs, jo koronavīruss eksistē dabīgā veidā starp sikspārņiem un ne jau Uhaņas apkārtnē, bet tālāk, pavisam citā Ķīnas provincē. “Modelis” tika atklāts sikspārņu vīrusā, kurš vēlāk tika apstrādāts un modificēts, lai pielāgotu to cilvēkiem. Tas, kas ir interesanti, ir šī himēriskā vīrusa nākotne.”
Un te zinātnieka ieskatā, daba ņem virsroku. Pašreiz [2020.gada aprīļa beigās] zinātnieki pēta, kā norit koronavīrusa epidēmija ASV, kur ir miljoniem inficētu cilvēku un kur vīruss mainās ļoti strauji, jo īpaši tai daļā, kura pēc Montaņjē domām ir cilvēku pievienota. Šī [cilvēku pievienotā] daļa intensīvi mutē un atrodas izzušanas stadijā. Tas faktiski nozīmē, ka COVID-19 izraisošais vīruss pašiznīcinās, bet par šī procesa termiņiem runāt vēl esot pāragri, jo tam ir ļoti plaši jāizplatās cilvēku vidū, lai tas mutētu un izmainītos.
Intervijas Serbijas ziņām beigās Lūks Montaņjē uzsver, ka ir pilnīgi pārliecināts par to, ko saka: “Es neko nepaziņoju, pirms nebiju pārliecināts, ka tā ir. Galu galā es neesmu vientuļš. Viss, ko es jums pastāstīju, tiks publicēts zinātniskos žurnālos.”
Lūka Montaņjē paziņojumi ir ļoti nozīmīgi, pirmkārt, ar to, ka viņš, būdams plaši atzīts un godalgots nozares eksperts, tieši un atklāti pauž viedokli, ka COVID-19 izraisošais vīruss ir cilvēku radīts (kurš un kāpēc to izdarīja, ir otrās pakāpes jautājums, jo, lai šo sērgu izprastu un attiecīgi spētu pret to labāk cīnīties, vispirms ir jātiek skaidrībā par tās ģenēzi, attiecīgi ir jāsaprot - tā ir dabīgas izcelsmes vai tomēr mākslīgi radīta).
Lai gan Montaņjē apgalvojumi pagaidām nav pierādīti, tie ir jo īpaši nozīmīgi tāpēc, ka COVID-19 dabīgās izcelsmes piekritēji (kuru teorija ir vairāk nekā apšaubāma un kuru galvenais arguments ir, ka zinātniski nav pierādīta mākslīga izcelsme) savu tikpat vai vēl mazāk argumentēto viedokli plaši un agresīvi cenšas uzspiest visai pasaules sabiedrībai, nekautrējoties nolaisties arī līdz nepamatotiem pretēja viedokļa paudēju apvainojumiem, nievājošas izsmiešanas un pat atklātai cenzūrai. Nobela prēmijas laureātu tik prasti diskreditēt nevar, lai gan pret viņu tiek izmantotas līdzīgas metodes.
Kā šādas vēršanās piemēru var minēt ASV bāzētā ārzemju latviešu žurnālā “Laiks” 02.06.2020 publicēto rakstu “Medijpratība pret bailēm un neuzticēšanos”, kurā Montanjē izteikumus vārdā nenosaukts autors apraksta šādi:
“Ne mazāk kvēlu aizstāvju un diskusiju ir izraisījusi franču profesora, Nobela prēmijas laureāta medicīnā saistībā ar HIV vīrusu 2008. gadā Lūka Montanjē (Luc Antoine Montagnier) intervija šā gada aprīlī, kuŗas oriģināls pirmo reizi publicēts Andreja Ilarionova Live Journal. Lūks Montanjē (dzim. 1932.,g, Šabrī, Francijā) savā intervijā apgalvo, ka vīruss ir mākslīgi radīts Uhaņā, tas ir koronavīrusa un HIV vīrusa mākslīgs hibrīds, lai radītu vakcīnu pret HIV. Šis vīrusa hibrīds esot nejauši izkļuvis no laboratorijas, bet tas gan ar laiku pats no sevis beigšoties, jo ļoti mutējot un mākslīgi “piestiprinātie” HIV vīrusa “gabaliņi” pamazām nokrītot. Gan jāteic, ka šie Montanjē apgalvojumi ir izsaukuši ļoti lielus un plašus mediķu iebildumus visā pasaulē. Vienā vīrusā tiešām var “iestiķēt” gabaliņu no cita vīrusa, bet, lai to izdarītu, tiek lietoti t. s. marķieri, kuŗu nav bezgalīgs daudzums. Visi marķieri ir zināmi, un tos var saskatīt, ja vīrusu ievieto mūsdienu technoloģiskajās ierīcēs.
Līdz šim nevienam nav izdevies atklāt, ka Covid-19 ir ar marķieri jeb, citiem vārdiem sakot, – nav izdevies pierādīt, ka šis vīruss ir mākslīgi radīts. Tātad – vai nu Ķīnai ir kāds absolūti jauns, lielā noslēpumā turēts marķieris, par kuru neviens nekur pasaulē nezina, vai arī profesors vienkārši izdara teorētiskus pieņēmumus bez pierādījumiem. Jo ‒ ja eksistē slepens marķieris, tad profesoram tas arī nav zināms. Vēl jāpiebilst, ka pēc aiziešanas pensijā jau gadus desmit profesors ir pieslējies dažādiem alternatīvās ārstniecības virzieniem un nāk klajā ar interesantiem paziņojumiem par “dzīvo ūdeni ar atmiņu”, par DNS izstarojuma pētījumiem, DNS radīšanu, izmantojot kvantu teleportāciju un HIV ārstēšanu ar uztura bagātinātājiem un antioksidantiem, bet vēlāk pievienojās vakcīnu pretiniekiem. Viņa aktīvā rīcība un paziņojumi izsaukuši daudzu zinātnieku protestus visā pasaulē. Viņi bažījas, ka Nobela prēmijas ieguvēja vārds var likt noticēt jebkam. Jāpiebilst, ka Andrejs Ilarionovs, ekonomists (dzim.
Šī publikācija, kura visa cita starpā ir tapusi par Latvijas valsts budžeta līdzekļiem, ir labs normālas kvalitātes sabiedriskās apziņas manipulācijas jeb propagandas šī vārda sliktākajā nozīmē piemērs, ar kuru tās autors visa cita starpā smalki, bet tomēr pietiekami acīmredzami pārkāpj portāla, kurā tas tika publicēts, deklarēto žurnālistu ētikas kodeksu (kā minimums tā 4.punktu: “Žurnālists publikācijās faktus un citu personu viedokļus skaidri un saprotami nošķir no sava viedokļa”).
Pirmkārt, Montanjē viedoklis pilnīgi nevajadzīgi un bez atsaucēm tiek saistīts ar Krieviju, tādējādi mēģinot pret to noskaņot visu publiku, kura ir vairāk vai mazāk negatīvi noskaņota pret Krieviju. Tas, ka Montanjē savu viedokli sākotnēji pauda franciski franču medijiem, autors nepiemin, tādējādi maldinot lasītājus un radot tiem maldīgu priekšstatu.
Tālāk īpašas pieminēšanas vērtas ir vispārīgās frāzes (atkal bez norādēm) “šie Montanjē apgalvojumi ir izsaukuši ļoti lielus un plašus mediķu iebildumus visā pasaulē” un “viņa aktīvā rīcība un paziņojumi izsaukuši daudzu zinātnieku protestus visā pasaulē. Viņi bažījas, ka Nobela prēmijas ieguvēja vārds var likt noticēt jebkam”. Kuri tad ir tie mediķi un zinātnieki? Cik viņu ir, un kāds ir to īpatsvars no visu mediķu un zinātnieku kopskaita? Kurš viņus ir saskaitījis? Bet varbūt viņu nav nemaz tik daudz? Bet varbūt kāds vai daudzi no viņiem ir ar apšaubāmu reputāciju? Un varbūt šādus viedokļus pauž tie, kuri ir saistīti ar šī vīrusa radīšanu, ja Montanjē kaut vai tikai daļēji ir taisnība? To noskaidrot nevar, jo žurnālists par to neko nesaka, toties savu negatīvo nostāju pret Montanjē uzskatu viņš ir paudis, maskējot to ar vispārīgām un nepārbaudāmām frāzēm.
Tas, kas priecē šai rakstā, ir pietiekami interesantais himērisko vīrusu radīšanas apraksts, kurš domājošu lasītāju tā vien vedina uz domu, ka šis vīruss tomēr varēja tikt radīts mākslīgi: “Vienā vīrusā tiešām var “iestiķēt” gabaliņu no cita vīrusa, bet, lai to izdarītu, tiek lietoti t. s. marķieri, kuru nav bezgalīgs daudzums. Visi marķieri ir zināmi, un tos var saskatīt, ja vīrusu ievieto mūsdienu tehnoloģiskajās ierīcēs. Līdz šim nevienam nav izdevies atklāt, ka Covid-19 ir ar marķieri jeb, citiem vārdiem sakot, – nav izdevies pierādīt, ka šis vīruss ir mākslīgi radīts.”
Tātad ir plaši zināma metode, ar kuras palīdzību līdz šim radīja himēriskus vīrusus, un ir plaši zināmi “marķieri”, kurus tamdēļ izmanto. Un, tā kā neviens nav konstatējis, ka ir izmantota šī plaši zināmā metode un šie zināmie marķieri, tātad vīruss nav mākslīgi radīts. Bet kā ir ar jaunām metodēm? Jauniem marķieriem? Un galu galā ar visbanālāko selekciju? Vai tad tas principiāli nav iespējams? Ir, attiecīgi kategoriska mākslīgas izcelsmes noliegšana ir tikpat antizinātniska kā kategoriski un nepierādīti apgalvojumi par vīrusa mākslīgo izcelsmi.
Un tālāk, autors, it kā atvainodamies nenosauktajam pasūtītājam vai cenzoram par patiesībai pārāk atbilstošu un tāpēc propagandiski tik nepareizu formulējumu, gana primitīvi izkariķē Montenjē nostāju: “Tātad – vai nu Ķīnai ir kāds absolūti jauns, lielā noslēpumā turēts marķieris, par kuru neviens nekur pasaulē nezina [Un kādēļ nē? Kādēļ tas nevarētu būt Ķīnā, ASV, Lielbritānijā vai kādā citā valstī? Pat vairāk, ja pie šīs problēmas nopietni strādā, tad tādiem obligāti ir jābūt.], vai arī profesors vienkārši izdara teorētiskus pieņēmumus bez pierādījumiem. Jo ‒ ja eksistē slepens marķieris, tad profesoram tas arī nav zināms [Kāpēc nav zināms? Viņa līmeņa eksperti var būt piedalījušies vai blakus stāvējuši tādām izstrādēm. Un tāda līmeņa eksperti var spēt pēc rezultāta izdarīt vispārīgus secinājumus par tā iegūšanas iespējamajām metodēm, neesot detaļās lietas kursā par tām, kā arī spriest pēc tā, kā to vispār būtu iespējams izdarīt, ja pašam būtu dots tāds uzdevums.]”
Šis ir tikai viens “oficiozās propagandas” (nosauksim to tā) piemērs no latviešvalodīgās informatīvās telpas, bet šāda tendence ir pietiekami plaši izplatīta, kura vien pati par sevi jau ir pietiekami aizdomīga.
Rezumējot ir jāsecina, ka tā vietā, lai vienkārši apspriestu visiem tik ļoti svarīgu problēmu, nopelniem bagāts cilvēks un viņa eksperta viedoklis tiek propagandiski nonivelēts. Konkrēti uzrādītajā gadījumā tas tiek darīts pietiekami maigi un puslīdz kvalitatīvi, bet tas nemaina rezultātu – noteikts viedoklis, kuram ir tiesības uz eksistenci un kā argumenti ir ļoti nopietni jāapsver un jāizpēta, tiek agresīvi diskreditēts sabiedrības vairākuma acīs un stumts laukā no sabiedriskās apziņas. Jautājums – kāpēc tā? Varbūt tiešām kāds, kaut kādu iemeslu dēļ to koronavīrusu radīja mākslīgi? Un varbūt tas nemaz nepaspruka no Uhaņas, Merilendas vai kādas citas laboratorijas nejauši, bet tika palaists pasaulē apzināti ar kaut kādu nodomu, un tieši tāpēc ir tāda agresīva reakcija pret katru, kurš izsaka vismazāko šāda veida pieņēmumu?
Avoti:
https://www.youtube.com/watch?v=cbv4PRTFHls
https://www.youtube.com/watch?v=9TYISMYJrKI
https://www.laiks.us/sakumlapa/medijpratiba-pret-bailem-un-neuzticesanos
https://rossaprimavera.ru/news/ae2bd55c
https://www.gazeta.ru/science/news/2020/04/18/n_14309071.shtml
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
