Covid atbalsts uzņēmējiem - kā govs, kas piena dod maz un to pašu negribīgi
Karina Plaude27.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Līdz ar karu Ukrainā, ierobežojumu atcelšanu un epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanos interese un ziņu virsraksti par Covid-19 nonākuši otrajā plānā. Tomēr tas nenozīmē, ka Covid 19 ir pārvarēts. Covid-19 sekas vēl arvien izjūt virkne uzņēmēju, kas pieteicās atbalstam, taču, neraugoties uz valdības solījumiem kompensēt dīkstāvi un ierobežojumus, saņēma atbalstu ierobežotā apjomā, novēloti vai pat vispār nesaņēma.
Vēl 2020. gadā valdība pieņēma lēmumu izveidot algu subsīdiju un apgrozāmo līdzekļu grantu programmas Covid19 seku mazināšanai uzņēmējdarbības jomā. Kā jau ierasts, sākotnējais valdības piedāvājums ne tuvu nebija perfekts, tāpēc līdz šai dienai šīs atbalsta programmas ir piedzīvojušas grozījumus 10 reizes. Un jāatzīst, ka tie arī nav sasnieguši mērķi, lai gan plaši tika daudzināts, ka nu pat, nu pat kārtējie grozījumi nodrošinās to, ka tiks paplašināts atbalsta saņēmēju loks.
Te jāpiekrīt atsevišķu Latvijas nozaru asociāciju paustajam, ka tas viss ir bijis par vēlu, haotiski, nepārdomāti - bez jebkādas stratēģijas. Protams, šī bija nepieredzēta mēroga situācija, neviens tam nebija sagatavots. Tomēr, lai nešķistu, ka šī ir kārtējā valdības un VID kritika tikai kritikas dēl, lūk, tikai daži piemēri, kad nav saņemts atbalsts. Ne tikai nav saņemts, bet pāraudzis tiesvedībās pret valsti, kas uzņēmumiem pēc pandēmijas situācijā mazākais, kas nepieciešams.
Investīcijas netiek novērtētas
Stāsts ir par kādu restorāna īpašnieku Vecrīgā, kas tur saimnieko jau 20 gadus. Sākoties pandēmijas izraisītajiem ierobežojumiem, uzņēmējs nolēma, ka šis laiks ir jāizmanto, lai izremontētu un uzlabotu restorānu. Attiecīgi restorāns tika aizvērts, un tika investēti nozīmīgi līdzekļi.
Līdz ar atbalsta programmas atvēršanu uzņēmējs spārnots devās saņemt solīto atbalstu, taču, kā saka, čiks no solītā atbalsta. Kā iemeslu atbalsta nepiešķiršanai VID minēja faktu, ka ierobežojumu laikā uzņēmējs nav strādājis, attiecīgi nav fiksējams apgrozījuma kritums pret iepriekšējo periodu un atbalsts nepienākas. Turklāt netiek ņemts vērā arī fakts, ka šis uzņēmējs daudzu gadu gaitā ir veicis nodokļu maksājumus valsts budžetā, ko VID šajā gadījumā ignorē…
Atbalstu piešķir, bet tad.. atņem
Šajā gadījumā stāsts ir vēl pat, iespējams skumjāks. Uzņēmējs, kuru skāra ierobežojumi, pieteicās valsts solītajam atbalstam. VID iesniegumu izskatīja un arī akceptēja. Uzņēmējs pat saņēma atbalsta līdzekļus. Tik tālu viss būtu labi.
Taču pēc pāris mēnešiem VID pārskatīja piešķirto atbalstu uzņēmējam un secināja, ka tas ir piešķirts neatbilstoši. Proti, uzņēmējs nav iekļāvies to uzņēmēju vidū, kam pienāktos valsts atbalsts, un, protams, VID uzņēmējam lika atmaksāt piešķirto atbalstu. Kāds ir sausais atlikums?
Manuprāt, situācija ir vēl sliktāka nekā pirms atbalsta piešķiršanas, jo nauda jau ir iztērēta, bet uzņēmējs ir palicis parādā VID. Šādu gadījumu diemžēl ir daudz, kad valsts solītā atbalsta vietā tiek atrasti dažādi iemesli, lai uzņēmēji šo atbalstu nesaņemtu.
Uzņēmējs kā futbola bumba starp Ekonomikas ministriju un VID
Vēršoties pie ekonomikas ministra, kas faktiski bija šo noteikumu izstrādātājs, uzņēmēji saņēma nevis atbalstu, bet atbildi, ka Ekonomikas ministrijas kompetencē neesot vērtēt, kam pienākas un kam nepienākas atbalsts, lai gan savos noteikumu skaidrojumos, kas oficiāli publicēti, tā ir komentējusi atbalsta grozījumu būtību.
Uz dažādām absurda situācijām norāda gan paši uzņēmēji, gan nozares asociācijas, tomēr nekas netika izdarīts, lai neretos gadījumos atbalsts sasniegtu tos, kam tas pienācās visvairāk.
Uzņēmējs kā potenciālais krāpnieks
Pirmkārt, jāsecina, ka valsts, veidojot atbalsta programmas Covid19 skartajiem uzņēmējiem, vadās pēc pieņēmuma, ka visi centīsies no valsts izkrāpt līdzekļus. Citādi nevar skaidrot daudzos ierobežojumus. VID katru uzņēmēju, kas piesakās atbalstam, uzlūko kā potenciālo krāpnieku un meklē iemeslus, lai kaut ko nepiešķirtu.
Slikts signāls investoriem
Otrkārt, esošā situācija ir ļoti slikts signāls, tajā skaitā investoriem, - neviens negrib investēt uzņēmējdarbībā valstī, kur lēmumos nav konsekvences un prognozējamības, kur nav stabilitātes, kur nodokļu politika nav vērsta uz ekonomiskās aktivitātes veicināšanu bez būtiskām nodokļu reformām, kur nodokļu politika nestimulē saimniecisko darbību caur stabilitāti un prognozējamību uzņēmējdarbības vidē.
Lēmumu pieņemšana - politisko ambīciju apmierināšana
Treškārt, šķiet, ka tiesību akti nevis tikuši radīti, lai kalpotu uzņēmēju, kas ir visas valsts asinsrite, interesēm, bet rodas politiskās tirgošanās rezultātā un atgādina atkritumus.
To pieņemšanas pamatā ir kaut kāda taktika un emocijas, kas padara pieņēmējus nevīžīgus. Rezultāts ir briesmīgs - atbalsts atgādina govi, kas piena dod maz un to pašu negribīgi.
Cik aktuāls valdības retorikā bija atbalsta jautājums uzņēmumiem pirms 24. februāra, tik tagad šis jautājums, šķiet, ir aizgājis nebūtībā. It kā Covid19 sekmīgi būtu pārvarēts, uzņēmējiem atbalsts sniegts un dzīvojam tālāk. Taču tā nav, jo problēma ar valsts solīto atbalstu daudziem uzņēmumiem vēl paliek - šis ir neatrisinātais jautājums.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
