Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Pievienot komentāru

Lapas:    1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

Žanis

06.05.2020. 23:07

Magoni Šutovieni par DAP ģenerālieni.

Atbildēt

Raimonds

06.05.2020. 22:42

Vai Pūces histēriskā reforma maz ir sākusies? Pagaidām tikai VARAM tantu (jebkuram ministram pakļāvīgu) sacelta vētra. Neizskatās,ka būtu kapacitāte tiem uznirušajiem slakteriem.

Atbildēt

Cita kompānija

03.05.2020. 12:32

»

beidzot

Tagad reformas realizēšanā taču piedalās Zaļās partijas ierindnieks


Kurmis ir tas Pūces azotes putns.

Atbildēt

Juris, nr.1

01.05.2020. 22:13

»

Juris

Par rindkopu "Gadījumos, kad likumdošanas noteiktajā kārtībā, dažādām valsts institūcijām jāsniedz atzinumi par plānošanas iecerēm vai projektiem, tieši DAP ekspertu sniegtie atzinumi un nosacījumi dabas saglabāšanai ir bijuši stingrākie, un līdz ar to sarežģītāk un dārgāk izpildāmie". Manuprāt kut ...


Tā arī tam jābūt, un viss ir pareizi. DAP ekspertu sniegtie atzinumi un nosacījumi dabas saglabāšanai ir bijuši stingrākie. Tā tam arī jābūt. Mērķis nav saglabāt pēc iespējas lētāk. Mērķis ir saglabāt atbilstoši direktīvām, par kurām Latvija ir parakstījusies, ka tā spēj prasības izpildīt, lai vispār sauktos par ES valsti.

Atbildēt

Juris

01.05.2020. 08:09

Par rindkopu "Gadījumos, kad likumdošanas noteiktajā kārtībā, dažādām valsts institūcijām jāsniedz atzinumi par plānošanas iecerēm vai projektiem, tieši DAP ekspertu sniegtie atzinumi un nosacījumi dabas saglabāšanai ir bijuši stingrākie, un līdz ar to sarežģītāk un dārgāk izpildāmie". Manuprāt kut kas nav kārtībā ar dabas aizsardzības sistēmu, likumdosanu, ja dažādas pakļautības eksperti var dažādi novērtēt gan biotopu kvalitāti, tās aizsardzībai nepieciešamos pasākumus un izmaksas. Tiem jābūt vienādiem neatkarīgi no eksperta pakļautības, personīgā viedokļa.

Atbildēt

Klaudijs XVIII

28.04.2020. 11:28

būs atkal kāda no Nemirstīgā Kaščeja Arvīda Ozola izperētjām olām?

Atbildēt

kā to ņem

27.04.2020. 16:43

Latvijas Zaļā partija tikai aizmirsa uzrakstīt, ka viens no reformas virzītājiem un aktīviem realizētājiem, iespējams, nākošais apvienotā veidojuma virsvadonis, ir pašu Zaļās partijas biedrs. Karjera pāri visam.

Atbildēt

Mums nav Latvijas B!

26.04.2020. 08:46

..
Pandēmija parāda pasaules trauslumu un ievainojamību. Viens no iemesliem, kāpēc vīrusam bija tik viegli no dzīvniekiem pārceļot pie cilvēkiem, ir bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, cilvēkam iespiežoties arvien dziļāk dabas neskartajos apvidos un nonākot aizvien ciešākā kontaktā ar dzīvniekiem, kuriem būtu jābūt savai nišai un dzīvotnēm.

Eksperti un zinātnieki jau gadiem brīdina par to, ka bioloģiskā daudzveidība, kas ir pasaules dzīvības tīkls, samazinās vēl nepieredzētā ātrumā, un līdz ar to arī ekosistēmu stabilitāte.

Slimības, kas no dzīvniekiem nokļuvušas pie cilvēkiem, nav nekas jauns. Dzīvnieki pārnēsā daudz dažādu vīrusu, taču veselīgās ekosistēmās vīrusi no dzīvnieku pasaules visbiežāk līdz cilvēkiem nenokļūst. Katrai sugai dabā ir sava vieta, niša, kurai suga ir pielāgojusies un kurā tā funkcionē stabili, nenodarot postu citiem. Sugai nonākot citā vidē, tā var kļūt bīstamāka, jo tai nav dabisko ienaidnieku, kas tās parastajā ekosistēmā noturētu sugu balansā. Tā, piemēram, pēdējos gados aktuāla tēma ir invazīvās sugas. Sugas kā tādas jau nav ne labas, ne sliktas. Invazīvā suga vienkārši ir suga, kura ir nonākusi citā nišā, tādā ekosistēmā, kas nav tai pielāgojusies, kur sugai nav dabisko ienaidnieku, kas palīdzētu to noturēt balansā. Līdzīgi ir ar vīrusiem. Ja pastāv dabas daudzveidība un dabai ir atvēlēta pietiekama vieta, tad pat gadījumos, kad kādā sugas populācijā attīstās vīruss, tas lielākoties paliek sugas ietvaros un izdzīvo savu dzīvi, nesatiekoties ar cilvēkiem.

Sugu daudzveidība un dabas procesu respektēšana ir kā aizsargmūris pret vīrusiem. Taču cilvēku ietekmes rezultātā ekosistēmas kļūst vājākas, dabas daudzveidība samazinās, sugu kļūst mazāk, populācijas kļūst vienveidīgākas un palielinās atsevišķu sugu īpatņu skaits, kā arī to spēja pārnēsāt slimības, pašiem neslimojot. Cilvēku darbības – dažādu dzīvotņu iznīcināšana, zemes “atkarošana” dabai, arī mūsdienās arvien samazina distanci starp dabas pasauli un mums pašiem. Covid-19 ir lielisks piemērs tam, kā novājināta ekosistēma netika galā ar vīrusu un sekas mēs visi redzam. Jāatceras, ka veselīgas ekosistēmas sniedz cilvēkiem lielu daudzumu dažādu labumu – sākot no tīra ūdens līdz auglīgai augsnei un pārtikai.

Ņemot vērā, kāda pašlaik ir dabas daudzveidības situācija pasaulē, ir ļoti ticams, ka līdzīgi vīrusi ceļos starp cilvēku un dzīvnieku pasauli arī nākotnē. Kā no tā izvairīties, kā mazināt iespēju nākamajām pandēmijām?

Sargājot dabu, atstājot tai vietu cilvēku pasaulē un ļaujot dabai darīt to, ko tā jau gadu tūkstošiem veiksmīgi darījusi – stabilizēt ekosistēmas un klimatu, un pasargāt cilvēku un planētu no katastrofām.

Šis ir piemērots laiks, lai pārvērtētu savas attiecības ar dabu. Daba mums atkal un atkal pierāda, ka uz to var paļauties – daba piedāvā drošu patvērumu laikā, kad sabiedrību moka neziņa un bailes par nākotni. Cilvēki tiecas pēc dabas, lai gūtu mieru, atpūtu, fizisku un garīgu labsajūtu. Turklāt dabas procesi joprojām notiek un turpinās – pavasarī plaukst lapas un sākas ziedēšana, vasarā uzziedēs pļavas – daba krīzes laikā spēj dot stabilitātes sajūtu, kas cilvēkiem ir tik ļoti nepieciešama. Turklāt to visu daba dod, neprasot neko pretī, tik vien kā iespēju tai būt.

Pēdējo nedēļu notikumi ir stiprinājuši mūsu pārliecību par to, cik svarīgs ir mūsu darbs, lai saglabātu dabu. Pēc krīzes atkal tiks uzdoti jautājumi par to, cik tad īsti vērta ir daba, vai tiešām ir vērts dabas kvadrātmetru pasargāt, nevis iemainīt pret eiro. Krīzes laikā šādi jautājumi nerodas – ir skaidrs, ka daba ir vērtība, un ka dabai, tāpat kā cilvēkam, ir pastāvēšanas vērtība. Tāpat kā ikvienam sabiedrības pārstāvim, arī dabai ir tiesības būt, un turpināt savu darbu – stabilizēt ekosistēmas un klimatu, un pasargāt cilvēku un planētu no katastrofām.

COVID-19 krīze un daba – “zelta maliņas” nav, Inga Račinska, 16.apr.
https://ir.lv/2020/04/16/covid-19-krize-un-daba-

Atbildēt

nu nu

25.04.2020. 22:25

»

Jānis

DAP vispār ir viena loģiska iestāde. VVD vajadzētu piezemēt


Kad Vējonis vadīja VARAM, DAP vadīja Bērziņa. Kur viņa tagad sēž?
Pašvaldību savienībā. Kas ir Pašvaldību savienība? Kurš pateiks?

Atbildēt

Bet

25.04.2020. 12:36

»

vai

tomēr cīņa par varu, ietekmi, kas nav tikai nauda, par resursiem


vara un ietekme jau arī nodrošina pieeju resursiem - visāda veida.Ņemot par piemēru kaut vai Dalailamu, kas nav ieinteresēts materiālo labumu sagrābšanā šai saulē, bet viņa ietekme un relatīvi, vara, nodrošina, ka nav jāiet ubagot un lūgt žēlastību kā budistu mūkam vai eremītam,būtu jādara.

Atbildēt

Hhhh

24.04.2020. 20:33

Runā, ka Rēvelis ar Liopu atkal maisa mēslu mucu brīnumainajā valsts mežiņā.

Atbildēt

Planētas dzīvībai un visu 7 miljardu iedzīvotāju elpošanai šobrīd vairāk kā nekad ir vajadzīgi Latvijas meži un daba!

24.04.2020. 15:01

Manas valsts valdība pa kluso nolēmusi izmainīt saistošos noteikumus, lai ļautu katram īpašniekam kailciršu veidā turpmāk cirst visus mežus – vecus un jaunus. Mežsaimnieki lepojas ar koksnes eksportu, kubikmetriem un peļņu. Pāri Latvijai šalko izcirtumi.

Esmu zaļi domājošs un ar to lepojos. Lasu pasaules veselības un ekoloģijas zinātnieku atziņas, un mani pārliecina dati par klimata izmaiņām un tā ietekmi uz dabas daudzveidību..
Tai pašā laikā es lasu meža zinātņu doktora Jurģa Jansona atziņas, ka mežs nav gurķu dobe, un pilnībā piekrītu, ka mežizstrādei ir jābūt meža zinātnieku pārraudzībā. Es godājamā mežinieka rakstā izlasīju, ka mežu īpašnieki izcērt mazos kokus, lai vidējais koku resnums būtu lielāks, lai tad nocirstu visu mežu kailcirtē, vārdu sakot, krāpjas. Un izlasīju, ka vēl čaklāk krāpsies un vēl vairāk cirtīs, ja tiks pieņemti jaunie noteikumi.

Ikdienā esmu pieradis, ka mani saukā par ekofašistu, jo es iebilstu pret Latvijas mežu izciršanu, īpaši mikroliegumos, un prasu savas valsts valdībai beidzot kaut ko darīt savas valsts dabas aizsardzībai. Mums ir daudz mežu, bet Eiropā proporcionāli vismazāk aizsargājamo teritoriju. Ja Latvija divkārt palielinātu aizsargājamo teritoriju platību un līdzinātos citām Eiropas valstīm, es apņemtos mazāk iebilst mežu cirsmām.

Uz Latviju Eiropas Savienība skatās kā uz dabas nīdējvalsti, bet stāsti par mūsu valsts zaļumu ir rakstīti ar dolāra krāsu uz eksportkoksnes. Stenfordas universitātes pārskatos mēs no zaļas valsts jau sen esam aizbīdīti uz dabas postītājvalsti.

Ar izpratni lasu uz sociālajos tīklos izplatu Viestura Ķerus rakstus, jo neko zaļāku un godīgāku Latvijā neviens neraksta.

Ikdienā pret manu un, jādomā, Viestura Ķerus pasaules skatījumu cīnās labi apmaksāta mežcirtēju informācijas troļļu fabrika. Nu, vai nav skaists virsraksts "”Zaļo bļauru iespaidā”: mednieki neredz pamatu satraukumam par lūšiem", - tas šā gada 11. janvārī. Šādu rakstus apmaksā maza asinskāru ļautiņu kopa, kas savu slepkavniecisko iedabu īsteno, šaujot (slepkavojot) meža zvērus. Ar iebildi pret lūšu, ūdensputnu un medņu medībām es medniekiem, izrādās, esmu "zaļais bļauris".

Ir vēl viena oponentu grupa, kas parasti internetā izskatās pēc anonīmiem troļļiem, un viņi vienmēr paziņo, ka meža aizstāvji saņem Eiropas naudu par savām aktivitātēm. Tiem, kas arī pēc šā raksta ieaurosies, ka ekoloģiski pētījumi un raksti esot subsidēti, varu paskaidrot, ka par saviem ekoloģijas rakstiem un publikācijām man neviens nav maksājis ne santīma.

Man ir neiespējami pierast pie situācijas, ka manas valsts valdība un birokrātiskais stūmējaparāts grib iznīcināt Latvijas mežus. Lasot valdībā iesniegtos dokumentus, kļūst skaidrs, ka valdības vīru galvās mežs ir tikai koksnes kubikmetri, ko iespējams nocirst. Lai tādi kā es un citi zaļi domājošie nekliegtu pārāk skaļi, – dažus no izcirtumiem apstādīt jaunām priedītēm un šo jauno zaļo dzīvību rādīt televīzijā.

Arvien biežāk mežu vietā plešas kailcirtes. Izcirsts tiek tik strauji, ka skaidrs, ka Zemkopības ministrijā un Ministru kabinetā nevienam nerūp rītdiena. Valdība cenšas ātri pieņemt saistošos noteikumus, kas ļautu jaunāku mežu izciršanu. Valdība uzskata, ka mežs ir "koku lauks", kam pēc iespējas ātrāk jāizaug un pēc iespējas ātrāk atkal jātiek novāktam.
Valdības un kokgriezēju noziedzīgo rīcību piesedz dūdojoši raidījumi Latvijas Radio 2 (saucas "Vilks mežā", bet pārstāv mednieku un mežcirtēju sapņus par Latviju kā lielu plašu izcirtumu bez vilkiem), dažādas reklāmas akcijas, kur galvenā ziņa ir, ka Latvijā esot izveidojies "pāraugušu" mežu uzkrājums. Bet, ja jau ir tik daudz "pāraugušu" mežu, kāpēc valdība grib cirst jaunākus mežus?

Man ir iebildes pret Kariņa valdības noziedzīgajiem plāniem daudzkārt vairāk cirst mežus uz Latvijas dabas saglabāšanas un Latvijas iedzīvotāju labklājības rēķina, proti, uz mūsu bērnu un mazbērnu rēķina.

Gluži tāpat man ir iebildes pret Latvijas mežu vardarbīgu izciršanu peļņas nolūkos, piesedzoties ar enerģētikas (elektrības līniju iekārtošana), satiksmes (Rail Baltica būvniecība, ceļu izbūve un remonts) interesēm, vai vienkārši tādēļ, ka deputāti čakli iztukšojuši pašvaldības kasi (Ērgļu pašvaldība kārtējo reizi izsolījusi mežu apkārt "Brakiem").

Mežs ir planētas dzīvība. Latvijas meži nozīmē daļu no planētas skābekļa un daļu no zemē apslēptās ogļskābās gāzes.

Šobrīd pasaule vairāk satraucas par izzūdošajiem Amazones lietus mežiem un degošajiem Austrālijas krūmājiem. Patiesībā planētas plaušas ir Ziemeļu mežs, un mēs esam daļa no šī Ziemeļu meža.

Kā saprast, kas ir Lielais Ziemeļu mežs. Iedomājieties, ka jums ir pazīšanās ar Īlonu Masku vai Ričardu Brensonu, jums ir daži simttūkstoši dolāru un jūs varat nokļūt kosmosā kā tūrists (kosmosa tūrisms sāksies jau pēc dažiem gadiem). Tad jums būs iespēja pavērties uz mūsu planētu no augšas, un jūs redzēsiet zaļu vainagu, kas apņem Arktiku, milzīgu zaļu jostu, kas uztur planētas elpošanu. Lielajā Ziemeļu mežā dzīvo lielākais kaķis pasaulē – tīģeris, un dzīvo arī brūnais lācis, kas četrus mēnešus mierīgi guļ pazemē un lāču māte pat pamanās alā laist pasaulē mazuļus, kad ārā Jakutskā ir – 45 grādus vēss. Un šajā Lielajā Ziemeļu mežā, kas par 50% klāj Latvijas teritoriju (un ko mežu īpašnieki cenšas pārvērst par 50% izcirtumu), dzīvo lūsis, vilks, melnais stārķis, dižraibais dzenis un citi zvēri, un mežs ir viņu mājas.

Lielais Ziemeļu mežs ir galvenokārt skujkoki. Priedes, egles un citi skujkoki ir pielāgojušies, lai izdzīvotu vēsas ziemas un relatīvi īsas vasaras. Skujas satur maz ūdens un ūdens skujās nesasalst. Zem kokiem augsnē glabājies ogleklis – vairāk nekā tropu mežos. Skujkoki arī ziemā absorbē ogļskābo gāzi un ražo skābekli, atšķirībā no lapu kokiem. Planētas dzīvībai un visu 7 miljardu iedzīvotāju elpošanai ir vajadzīgi Latvijas skujkoku meži.
.............
“Stāsti par mūsu valsts zaļumu ir rakstīti ar dolāra krāsu uz eksportkoksnes”
Pēteris Apinis, pietiek.com, 27.01.2020

Atbildēt

jo

24.04.2020. 13:58

»

Hm

kāpēc netraucēti cērt kokus Slīteres dabas parkā? Kāpēc vienā mierā izbraukā kāpas ar kvadrackliem, jūras malu ar džipiem? Kāpēc uzceļ māju-kuģi kāpās Pāvilostā? Kāpēc izšauj aizsargājamus dzīvniekus? Kāpēc jāsienas pie kokiem cilvēkiem reģionos, lai neizcērt kailcirtē mūsu mežus? Brakos, Zemgales mežu...


pār visu valda alkas pēc "Zelta teļa", jo liela daļa cilvēku vairs nav cilvēki, bet automāti, zombijveida radījumi, kuriem interesē tikai apmierināt pamatdziņas, dzīvnieciskos instinktus - aprīt, sagrābt pēc iespējas vairāk,nokampt,izraut kādam no mutes, dižoties ar sagrābto,justies kā pasaules nabai un dzīties, dzīties, dzīties pēc netveramās sāta sajūtas, kura tā arī nekad neiestājas, bet kļūstot tikai rijīgākiem un rijīgākiem - jo tā nav sasniedzama, ar īsiem laimes mirkļu uzplaiksnījumiem par norīto, izdzerto, nopirkto, uzbūvēto..gatavi maksāt ar nogalinātajiem lūšiem, vilkiem, iznīcinātajiem Latvijas mežiem, kopumā visu vidi.Un viss, kas traucē apmierināties rijot un rijot, tiek nogānīts, apmelots, iznīcināts, noliets ar naida šaltīm un žults izvirdumiem.

Atbildēt

Krimināli datiņi! Savirpina zaļo ierēdniecība.

24.04.2020. 13:41

»

Kurš

atbildēs par to, ka ar datiem zm, vmd, dap, varam manipulē


Eionet Central Data Repository

Annex B - Report format on the 'main results of the surveillance under Article 11' for Annex II, IV & V species

Species and Regional Levels on this report
Article 17
Data Reporters Latvia

Iesniedzējs
Janis Kotans
Nature Conservation Agency

Atbildēt

Kurš

24.04.2020. 10:21

atbildēs par to, ka ar datiem zm, vmd, dap, varam manipulē?

Atbildēt

"zalai Latvija būtu zaļa valsts

24.04.2020. 08:01

Latvijas aizsargājamo teritoriju tīkla statistika ir viena no zemākajām ES.
Latvijā no sauszemes teritorijas aizsargājamā teritorija aizņem tikai 12%. Tas par nesasniedz Eiropas vidējo rādītāju, kas ir 18%! Mazāk nekā Latvijai Natura teritorija ir tikai Apvienotajai Karalistei un Dānijai. Savukārt Horvātijai aizsargājamās dabas teritorijas ir 35%!!! no valsts teritorijas.

Atbildēt

I.

24.04.2020. 06:52

Mums Satversmes preambulā ir nostiprināta ilgtspēja. Tu nedrīksti nosist nost nākamo paaudžu iespējas uz dabas resursu. Pūce ir ieskatījies pašreizējās valdības deklarācijā, kur ir absoluti ačgārna izpratne par ilgtspēju?

Atbildēt

?

23.04.2020. 11:46

»

Iesniegumu nodeva Dabas aizsardzības pārvaldei

Putnu fotogrāfs Ainārs Mankus pērn oktobrī Liepājas ezera esošajās Vītiņu pļavās pamanījis iespējamu pārkāpumu – mednieku, kurš pretējo noteikumiem atradies krastā, un mēģinājis ziņot kādam atbildīgajam dienestam, lai situāciju noskaidrotu un pārkāpuma gadījumā vainīgos sauktu pie atbildības. Taču pēc...


Iesniegumu nodeva Dabas aizsardzības pārvaldei. Pēc gada saņemta atbilde, ka lietvedība izbeigta. Iespējamie vainīgie esot noskaidroti, bet savos paskaidrojumos viņi rakstīja, ka medībās tajā datumā nav bijuši, savukārt laiva ir atradusies pavisam citā Latvijas pusē.

Pēc gada! Kā vispār kaut kas tāds ir pieļaujams? Tas ir sodāms pārkāpums. KĀ var būt, ka neviens dienests par to neatbildēs?

Atbildēt

Zivs pūst no galvas

23.04.2020. 10:41

Ir samilzušas sistēmiskas un uzraudzības problēmas dabas aizsardzībā, veidā kā funkcionē vides aizsardzības sistēma VARAM ietvarā. DAP ir nespējnieku nams. Dienestam reāli nav nekādas teikšanas un varas ne pār mazāko kripatu resursa lielindustriāļu baļķinieku pārvaldītjā mafiozajā sistēmā, kuru gadu desmitiem pārvalda Ozola kantoris Republikas laukumā 2, un kuram uzdevumus dod ne jau nu bijušie ZZS ministri un tagadējais NA ministrs Garharads. Nekādas teikšanas. Dabas aizsardzība Latvijā nabadzīgā, nekā neredzošā, nezinošā, nevarošā, taču ZM diktātam vienmēr pakļauties gatavā DAP izpildījumā, ir kā ubagojošs, žēlojams invalīds. Dabas aizsardzības imitācija. Vienalga, kāds vārds ministram – Pūce, Cīrulis, Kārkliņš vai Salmiņš ir pienācis laiks sistēmu kardināli mainīt, un jāsāk to darīt ar VARAM. Zivs pūst no galvas.

Atbildēt

Iesniegumu nodeva Dabas aizsardzības pārvaldei

23.04.2020. 09:23

Putnu fotogrāfs Ainārs Mankus pērn oktobrī Liepājas ezera esošajās Vītiņu pļavās pamanījis iespējamu pārkāpumu – mednieku, kurš pretējo noteikumiem atradies krastā, un mēģinājis ziņot kādam atbildīgajam dienestam, lai situāciju noskaidrotu un pārkāpuma gadījumā vainīgos sauktu pie atbildības. Taču pēc gada lietu slēdza un pašu fotogrāfu aicināja skaidrot, ko viņš darījis Vītiņu pļavās, vēstīja 4. studija.

Iespējamās nelikumīgās medības putnu fotogrāfs pamanīja pērnā gada 6. oktobrī. Vītiņu pļavām ir noteikts “Natura 2000” statuss, un sākotnēji šī vieta veidota kā ornitoloģiskais liegums, jo ezerā ligzdo vairāk nekā 100 putnu sugu, konstatētas arī apmēram 40 retas un aizsargājamas augu sugas.

Mankus stāstīja, ka viņš zina, ka mednieki var atrasties ezerā, bet medīt lieguma teritorijā, kas ir tieši pļavas, nedrīkst. “Tā bija pirmā reize, kad es šajā pasākumā iedziļinājos, jo šoreiz mednieki atradās krastā,” atcerējās fotogrāfs.

Viņš abus vīrus ar ieročiem ir iemūžinājis fotogrāfijās. Redzams, ka viens no viņiem tik tiešām atrodas uz sauszemes. Pēc vārdu apmaiņas mednieks novāca tur izvietoto sēžamo, stāstīja Mankus.

“Es zvanīju uz visiem Liepājas nodaļas numuriem, vienīgā, kura atsaucās bija inspektore Višes kundze. Sniedze Više. Saruna bija ļoti laipna, viņa man paskaidroja, kas man ir jādara, un mēs nonācām pie slēdziena, ka vajadzēs rakstīt iesniegumu,” stāstīja Mankus.

Iesniegumu nodeva Dabas aizsardzības pārvaldei. Pēc gada saņemta atbilde, ka lietvedība izbeigta. Iespējamie vainīgie esot noskaidroti, bet savos paskaidrojumos viņi rakstīja, ka medībās tajā datumā nav bijuši, savukārt laiva ir atradusies pavisam citā Latvijas pusē.

“4. studija” vēlējās noskaidrot, vai uzņemtās fotogrāfijas nepierāda pretējo, bet Dabas aizsardzības pārvalde šo jautājumu aicināja uzdot policijai, kura savukārt skaidroja, ka par nelikumīgām medībām atbild Valsts meža dienests, kurš arī bija gatavs sniegt komentāru.
Valsts meža dienesta medību daļas vadītājs Valters Lūsis raidījumam paskaidroja, ka šī lieta nonāca dienesta Kurzemes virsmežniecības lietvedībā šī gada 27. februārī, saņemot Valsts policijas iesniegumu par šo faktu ar pievienotajiem materiāliem.

“Nebija pievienots protokols, nebija norādīta vainīgā persona, iespējamās vainīgās personas nopratināšanas protokoli, lietas materiāli, izkopējumi no šīs lietas, vairāk materiālu nebija,” stāstīja Lūsis.

Saņemot šādus papīrus, Valsts meža dienests lietvedību slēdza. Bet pēc atkārtotas publikācijas sociālajos portālos, kuros fotogrāfs informēja sabiedrību par lietas iznākumu, viņam komentāru veidā paziņoja, ka pašu, iespējams, sauks pie atbildības.

“Es tiku uzaicināts šajā sarakstē arī ierasties Liepājā, nodaļā sniegt paskaidrojumus, kāpēc es 22. datumā arī esmu atradies šajās pļavās, bijis šajā neatļautajā zonā.

LTV, 4.studija, 12.okt.2019

Atbildēt

!!

23.04.2020. 07:08

»

Pūce, raugi, kam ir Indrāna cirvis ..

Mums atņem latvisko ainavu...


..pret šādu barbarismu saceļoties inteliģencei un visai sabiedrībai, koku spridzināšanu izdevās apturēt.

Šodien pret apvienoto ZM, LVM, Silavas, pseido-privāto īpašnieku cirtējmafijas barbarismu, saceļoties inteliģencei un visai sabiedrībai, kura jau pirms 2 gadiem pateica, ka ir PRET tievāku koku ciršanu mūsu mežos, ciršanu izdevās apturēt tikai uz laiku. Toreiz Eniņa kungam pat prātā nenāca, ka koksnes apguvējiem kopā ar politikāņiem iespējams uzpirkt zinātniekus, ka pienāks tādi laiki un par naudu būs iespējams sagrozīt visas iespējamās platību uzskaites, vērtēšanas metodikas, kritērijus, datus, pataisīt baltu par melnu, uzpirkt sev paklausīgos medijus, lai tie regulāri izplatītu melus, manupulētu ar cilvēku prātiem, lai sistu ārā Saeimā un Ministru kabinetā jaunus ciršanas noteikumus vai veco noteikumu grozījumus. Sisties uz dzīvību un nāvi, sasolīt viens otram kārotos krēslus un labumus, lai tik dabūtu atbildīgajās Saeimas komisjās savus cilvēkus bez izglītībām, bez zināšanām, pat ministru krēslos (lai skatam šobrīd lielāko parodiju visu līdzšinējo Saeimu laikā ekonomikas ministra krēslā), ka tik uzticamu savējo, ka tik kopā ar saviem līdzatvilktajiem referentiem, kas sataisa “pareizi” protokolu, lai tik neatklājas kāda nevēlama patiesība un pretējās puses argumenti, ka tik tiek panākts vajadzīgais balsojums par grozījumu virzīšanu uz Saeimu. Pirkt un solīt nākošajā līmenī, lai Saeimā dabūtu cauri noziedzīgos likuma grozījumus. Jāpērk daudz. Arī Saeimas Juridiskais birojs.
Toreiz Eniņa kungam tas pat prātā nenāca, ka šodien sabiedrību un inteliģenci, kas iestāsies pret šādu barbarismu mūsu mežos, vienkārši izsmies un noķengās.
Nezināja, ka pienāks tādi laiki..

Atbildēt

Pūce, raugi, kam ir Indrāna cirvis ..

23.04.2020. 06:57

Mums atņem latvisko ainavu
Atkal cērt ošus! Šoreiz ir nocirsti Vīcežu oši. Kurzemē, pie Talsiem, Dižstendes - Talsu šosejas labajā malā. Te bija garākā veco ošu aleja Baltijā.

Indrāna cirvis ir pacelts...

Tas, ko es pastāstīju līdz šim, ir tikai sīkums pret tālāko. Visa Latvijas ainava ir apdraudēta. Latvijā patiešām tiks izcirstas alejas un atsevišķi koki. Ir stājušies spēkā Ministru Kabineta noteikumi Nr. 416, pieņemti 2000. gada 28. novembrī. “Kārtība koku ciršanai ārpus meža zemes” paredz, ka “zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs kokus ārpus meža zemes savā īpašumā vai valdījumā cērt pēc sava ieskata”. Tātad, lai nocirstu mazu vai lielu, vai milzīgu koku, kas aug ārpus meža zemes, vairs nav vajadzīgi nekādi saskaņojumi ne ar reģionālo vides pārvaldi, ne ar mežniecību, ne ar pašvaldību.
Interesants šajos noteikumos ir 2.4. paragrāfa teikums: “Lauku apdzīvotajās vietās ceļu zemes nodalījuma joslā augošo koku ciršanu saskaņo ar valsts ceļu dienestu.” Tātad ceļu zemes nodalījuma joslas tiesiskais valdītājs (ceļu dienests) šeit augošo koku ciršanu saskaņo ne ar vienu citu, kā tikai pats ar sevi.

Lūk, tādā veidā likumīgā kārtā varēs tikt nogāztas visas ceļu alejas!

Ko dzīvē nozīmē Ministru Kabineta noteikumi Nr. 416? Tas nozīmē, pirmkārt, ka no Latvijas zemes pazudīs visas alejas, arī tās, kas ved uz vientuļām lauku mājām vai bijušajām mājvietām. Otrkārt, no Latvijas pazudīs liela daļa vientuļi augošo ainavisko koku, koku grupas, dižkoku kandidāti.

Nākotnes paaudzēm dižkoku nebūs

Pagājušā (2000. g. - Red.) gadā Saeimā pieņemtajā Mežu likumā, kam pakārtojas arī nelaimīgie Ministru Kabineta noteikumi, ir punkts, kas aizliedz cirst tos kokus, kas sasnieguši dižkokiem noteiktos kritērijus. Tas nozīmē, ka īpašnieks savā ārpus meža zemes teritorijā nedrīkst cirst pēc saviem ieskatiem priedes, egles un bērzus, kuru resnums (stumbra apkārtmērs krūšu augstumā) ir sasniedzis vai pārsniedzis 3 metrus.
Tāpat viņš nevar cirst kļavas un melnalkšņus, kuru resnums ir 3,5 m un vairāk, viņš nedrīkst cirst arī liepas, vīksnas, gobas, ošus kuru resnums sasniedzis 4 metrus. Un, visbeidzot, viņš nedrīkst cirst ozolus, kuru resnums sasniedzis 5 m un vairāk. Bet, ja ozolmilzenis ir tikai 4,9 m resns un liepu māmuļas stumbrs sasniedzis 3,95 m resnumu, tad gan dižkokus nesaprotošs saimnieks tos var zāģēt vai spridzināt (nozāģēt būs grūti) pēc saviem ieskatiem.

...Latvijā ļoti resno, veco koku ir apmēram simt reižu vairāk nekā citās Austrumeiropas zemēs...
Šie vājprātīgie Ministru Kabineta noteikumi Nr. 416 atļauj privātajās zemēs un ceļu joslās iznīcināt visus dižkoku kandidātus, tos koku milzeņus, kas auguši divsimt vai trīssimt gadu, bet līdz oficiālam dižkoka standartam atlikuši vēl tikai daži gadi.
Tas nozīmē, ka Latvijas nākotnē mūsu mazbērniem nebūs dižkoku kā dabas pieminekļu, kaut gan šodien Latvija ir dižkoku brīnumzeme. Mūsu tēvzemē no senčiem ir atstāts milzīgs dižkoku mantojums, un Latvijā ļoti resno, veco koku ir apmēram simt reižu vairāk nekā citās Austrumeiropas zemēs.

Šo savu bagātību mēs vēl neesam pratuši pasniegt starptautiskai novērtēšanai. Latvijā dižkoku kritēriji ir nesamērīgi augsti. Igaunijā un Lietuvā mēs dižkoku sarakstos atradīsim ozolus un liepas ar stumbra apkārtmēru, sākot jau ar trīs metriem. Latvijā dižozola kritērijs stumbra resnumam ir milzīgs - 5 metri. Visiem šāda vecuma kokiem jau ir dobums vai stumbra trupe. Ozoli un liepas kā svētie koki spēj augt gadu simteņiem tikai ar stumbra čaulu vien.
Alejās ir milzum malkas un lietaskoksnes
Latvijas zemes raksturīgā ainava ir veci koki ap lauku mājām, sirmi ozoli un liepas uz ežām un tīruma vidū, arī pie avotiem, mežu laucēs, ganībās un krustcelēs.

Zaļās dzīvības alejas Latvijā ieskauj lielus un mazus ceļus un arī vismazākos - ceļus uz lauku viensētām, pat saimniecības ceļus uz ganībām, uz meža pļavām pavada alejas vai sirmo koku rindas, ko stādījuši mūsu vectēvi vai viņu vecvectēvi. Tādas alejas ir kā svētas piemiņas zīmes cauri daudzām paaudzēm - tas ir kultūrvēstures mantojums.
Visu Latviju, līdzīgi asinsvadiem, pārklāj sazarots aleju tīkls. Atsevišķi augoši koki, alejas un koku rindas, vecu koku grupas, kas iezīmē bijušo māju vietas, - tā ir pati būtiskākā latviskās kultūrainavas sastāvdaļa.
Tagad šie koki tiek atdoti privātajam kapitālam - Indrānam, kas izkāpis no zārka pēc simt gadiem, ar modernu tehniku un nāk daudz draudošāks nekā Blaumaņa laikos.

Nepietiek, ka drakoniski izlaupa Latvijas mežus; Ministru kabinets ar saviem noteikumiem ir parūpējies, lai varētu izcirst arī alejas un vientuļi stāvošos kokus. Var aptuveni aprēķināt, ka Latvijas aleju un koku rindu kopgarums veido 100 000 km, un tur slēpjas milzum daudz cēlkoksnes - oši, kļavas, ozoli, bērzi, vīksnas, arī lepnās vāczemnieces lapegles. Tas ir milzīgs, ļoti ērti paņemams koksnes apjoms. Nav jādzenas mežā - ceļš turpat klāt.

Padomju laikā lauku meliorācijā strādāja speciāla spridzinātāju brigāde, kuras uzdevums bija milzīgos kokus, ko citādi nevarēja dabūt pie zemes, nogāzt ar spridzināšanu. Tādā veidā katru gadu izspridzināja vairāk nekā tūkstoti dižkoku un aizvilka mežā. 1979. gadā, pret šādu barbarismu saceļoties inteliģencei un visai sabiedrībai, koku spridzināšanu izdevās apturēt.
Diemžēl no pašlaik vaļā palaistā, alkatīgā kapitālistiskā Indrāna man ir daudz vairāk bail nekā no padomjlaika spridzinātājbrigādes.

Ko darīt?

Ir atkal jāmodina inteliģence. Neļausim pilnīgi izpostīt Latvijas ainavu! Pietiks ar kolhoza fermu drupām, ar usnēm un krūmos aizaugušiem tīrumiem, ar aklām dzelzceļa stacijām, ar izķengātiem mežu masīviem. Atdot Latvijas ainavas mozaīku, ko veido alejas un ārpus mežiem augošie koku pušķi, mēs nedrīkstam atļaut!
Šie bezprātā pieņemtie noteikumi Nr. 416 ir steidzīgi jāatceļ vai būtiski jāgroza, kamēr nenotiek citas traģēdijas, līdzīgas Vīcežu dižošu nozāģēšanai.

Ir jāgroza aplam pieņemtie MK noteikumi tā, lai ceļu zemes nodalījumu joslā augošo koku ciršana obligāti būtu jāsaskaņo ar reģionālo vides pārvaldes inspektoru. Tikai tādā veidā var tikt novērsta ceļu alejās augošo dižkoku nociršana, kā tas notika ar Vīcežu ošiem. ..
Maģistrālo šoseju malās, kur ir šaubas par veco koku drošību, ir jāatsaitē šaubīgie zari, jāatbalsta stumbri, jāsaskrūvē stumbru plīsumi, kā to dara Eiropā. Tas ir jāiemācās darīt ceļu daļai. Visos pagastos ir jāveic aleju inventarizācija.

Zemniekiem, šīs zemes sālij, inteliģencei, šīs zemes prātam un sirdsapziņai, studentiem un jaunatnei, šīs zemes nākotnei, jāpieprasa, lai valdība un mūsu ievēlētie tautas kalpi ātrāk grozītu gauži neapdomīgi pieņemto koku ciršanas likumu, jāpanāk, lai dzīvotu mūsu dižkoki, lai saglabātos latviska ainava ar alejām un birztalām!

‘Dabas un vēstures kalendārs' 2002

Atbildēt

Zzs mēsli

23.04.2020. 06:25

Gadiem ir radīta sistēma- koruptīva, kuras mehānisma sviras raustija zzs impotenti brigmaņ, lembeņi, vājoņ, kuru pamatvērtības nebija ne cilvēks, ne daba. Zzs ir korupcijas un zagļu midzenis.

Atbildēt

cyril

23.04.2020. 05:50

Tas pūce ir tikai pa naktīm gudrs......

Atbildēt

Krāpnieciskā “zaļā” partija turpina tēlot pelikānus?

23.04.2020. 05:19

Zaļās partijas valdes locekli - ministru Bergmani apdraudot koki pie ministrijas, tos vajagot iznīcināt
PIETIEK
27.06.2018.

Aizsardzības ministrijas pārziņā esošais Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs vēlas iznīcināt trīs ministrijas ēkas tuvumā augošos kokus, kuri traucējot „teritorijas pārredzamībai pie valsts aizsardzības nozīmes objekta”. Šo situāciju īpaši traģikomisku padara fakts, ka iznīcināt kokus trīsarpus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām vēlas neviens cits kā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, kurš paradoksālā kārtā ieņem arī valdes locekļa amatu Latvijas Zaļajā partijā.
Pašlaik ir oficiāli izsludināta koku ciršanas publiskā apspriešana, norādot, ka vienīgais koku ciršanas iemesls ir – „lai nodrošinātu teritorijas pārredzamību pie valsts aizsardzības nozīmes objekta, nepieciešams nocirst 3 kokus”. Runa ir par vienu tūju, vienu gobu un vienu bērzu, no kuriem pēdējais turklāt „aug pie ēkas pamatiem (bojā tos), apgrūtina plānotos ēkas fasādes atjaunošanas darbus”.
Koki aug Rīgā, Skolas ielā 1, un zemesgabala īpašnieks ir Bergmaņa vadītā Aizsardzības ministrija kopā ar Rīgas pilsētas pašvaldību, bet koku iznīcināšanas ierosinātājs – ministrijas pārziņā esošais Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs. Pret koku ciršanu vēl ir iespējams izteikties līdz 10. jūlijam.
Interesanti, ka Bergmanis nav vienīgā „liekulīgi zaļā” amatpersona, kas saistīta ar Aizsardzības ministriju. Ministrijas parlamentārais sekretārs ir bijušais Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Viesturs Silenieks. Vai arī viņš jūtas trīs ministrijas tuvumā augošo koku apdraudēts, pagaidām nav zināms.

Atbildēt

hmm

22.04.2020. 23:00

Viss pareizi. Bet tas birokrātijas un reģionālo ķeizariņu spiediens ir jāsamazina. Diemžēl, daži saprot tikai tad, kad uguns jau pie pakaļas. Lai veicas.

Atbildēt

arī Mežaparkā tempā tiek izcirsti koki

22.04.2020. 21:03

»

Hm

kāpēc netraucēti cērt kokus Slīteres dabas parkā? Kāpēc vienā mierā izbraukā kāpas ar kvadrackliem, jūras malu ar džipiem? Kāpēc uzceļ māju-kuģi kāpās Pāvilostā? Kāpēc izšauj aizsargājamus dzīvniekus? Kāpēc jāsienas pie kokiem cilvēkiem reģionos, lai neizcērt kailcirtē mūsu mežus? Brakos, Zemgales mežu...


Kas notiek, ko dara "Rīgas meži" Mežaparkā? Kāpēc šajā lietā dabas aizsardzības valsts institūcijai nav vietas? Nekas nav darāms, sakāms?

Jau 2019. gada martā MAB izplatīja informāciju par iecerētajiem darbiem savā Facebook lapā, kā arī informēja par tiem klātienē MAB ikgadējā kopsapulcē aprīlī. Savukārt pēc darbu 1.kārtas pabeigšanas augusta beigās MAB tikās ar darbu veicēju SIA “Rīgas meži” (RM) pārstāvjiem. Šīs tikšanās laikā paši RM pārstāvji atzina, ka sākotnēji izmantotā pieeja ir bijusi pārmērīga un tā tiks mainīta, turpinot darbus 2019. gada rudenī, kas faktiski tika atsākti decembrī. Darbi šogad tiks pabeigti līdz 15. aprīlim un tos atkal plānots atsākt rudenī.

Tomēr, raugoties uz šajā darbu nogrieznī paveikto, rodas pamatoti jautājumi, vai RM rīcība neliecina tieši par pretējo. Tā domāt liek tas, ka atšķirībā no sākotnēji veiktajiem darbiem katrā meža nogabalā tiek izcirsts pilnīgi viss pamežs un visi lapu koki, un pat daļa priežu, līdz ar to neatgriezeniski zaudējot daudzas tās unikālās vērtības, kas Mežaparka florā un faunā uzkrājušās pēdējo apmēram 70 gadu laikā…
No tā izriet šobrīd, iespējams, vislielāko iedzīvotāju satraukumu izraisījušie kopšanas darbi iepriekš ļoti ainaviskajā (īpaši rudeņos) pakalnā pie kuģīšu piestātnes, kur nozāģēts ļoti liels daudzums pieaugušu lapu koku. Šo teritoriju nemaz nebija paredzēts izkopt šogad, līdz ar to notikušais ir liels un nepatīkams pārsteigums arī MAB. Izrādās, ka steiga ir saistīta ar RM vadības līmenī pieņemto un atlaistās Rīgas domes 2019. gada rudenī apstiprināto lēmumu šajā teritorijā izbūvēt vismaz 40 metrus augstu skatu torni ar pastaigu taku atlikušajos kokos (mazliet vairāk informācijas šeit: https://www.riga.lv/…/mezaparka-veidos-skatu-torni-un-kilom… ). Ieceres īstenošanas izmaksas varētu tuvoties 8 000 000 EUR, kuru RM rīcībā gan nav, bet šos līdzekļus esot paredzēts aizņemties bankā… Tāpat šeit aizmirsts, ka tieši blakus t.s. Pāvu ielas dzīvojamajā rajonā pastāvīgi dzīvo cilvēki, kuriem nocirstie koki bija dabisks “žogs” viņu privātuma aizsardzībai.

Atbildēt

Hm

22.04.2020. 20:46

»

Jānis

DAP vispār ir viena loģiska iestāde. VVD vajadzētu piezemēt


kāpēc netraucēti cērt kokus Slīteres dabas parkā? Kāpēc vienā mierā izbraukā kāpas ar kvadrackliem, jūras malu ar džipiem? Kāpēc uzceļ māju-kuģi kāpās Pāvilostā? Kāpēc izšauj aizsargājamus dzīvniekus? Kāpēc jāsienas pie kokiem cilvēkiem reģionos, lai neizcērt kailcirtē mūsu mežus? Brakos, Zemgales mežu Īlē, u.c?

Atbildēt

Jānis

22.04.2020. 20:30

DAP vispār ir viena loģiska iestāde. VVD vajadzētu piezemēt

Atbildēt

Viktors

22.04.2020. 20:17

Kurš pateiks, kāpēc mums ir tik slikta dabas aizsardzības sistēma?

Atbildēt

Gints

22.04.2020. 19:39

»

paardomas

Daba nav jāsargā,jādzīvo pēc dabas likumiem.Cilvēks dabai neko padarīt nevar,bet daba gan var tā transformēties ka cilvēkam tajā vietas vairs nebūs


Nestāsti pasakas. Daba nekādi nevar transformēties tā, ka cilvēkam tajā vairs nebūs vietas. Vienīgais, kas cilvēkam ir sargājams kā acuraugs, šodien ir daba. Visspikgtāk tas redzams tieši šobrīd epidēnijas apstākļos. Mūsu vienīgais glābiņš ir tīra daba.

Atbildēt

m-jā

22.04.2020. 19:34

Pusdzīvas govs māviens

Atbildēt

paardomas

22.04.2020. 19:06

Daba nav jāsargā,jādzīvo pēc dabas likumiem.Cilvēks dabai neko padarīt nevar,bet daba gan var tā transformēties ka cilvēkam tajā vietas vairs nebūs.

Atbildēt

Viena jautra kompānija

22.04.2020. 17:31

Visi DAP ierēdņi tagad laikam smejās, vēderus turēdami, par Latvijas "zaļās" partijas atklāsēmēm. Kas liedza n-tos gadus Tavaram VARAM parlamentārā sekretāra amatā ZZS Kučinska valdīšanas laikā īstenot sapni par Vides ministriju? Gerhards liedza, ko? Dūklavs liedza, ko? A varbūt Šlesers, Šķēle liedza, ko?

Atbildēt

hi hi

22.04.2020. 17:04

pēc naftas vissmakojošākā grupņika smajamgabals

Atbildēt

Lapas:    1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts:

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...