Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

27.martā Ogres rajona tiesas tiesnese Zeltīte Kusiņa nolasīja nelabvēlīgu spriedumu Artūram Robežniekam un Egilam Helmanim lietā par 6000 latu (8537.23 EUR) izspiešanu no uzņēmēja Gunāra Kārkliņa. Jāpiebilst, ka ne Robežnieks, ne Helmanis savu vainu viņiem inkriminētajā nodarījumā neatzīst. Arī man kā žurnālistam, kurš piedalījās gandrīz visās šī procesa tiesas sēdēs, pēc tāda sprieduma jautājumu palika vairāk nekā atbilžu.

13.maijā apritēs tieši astoņi gadi kopš dienas, kad Ciemupes kafejnīcā „Dakota” policija aizturēja divus ogrēniešus – Artūru Robežnieku un Egilu Helmani. Aizturēšanas pamats – aizdomas par 6000 latu izspiešanu no Gunāra Kārkliņa, kuram piedraudēts ar viņu kompromitējošas filmas demonstrēšanu Ogres Televīzijā, kuras direktors bija Artūrs Robežnieks. Aizturēšanu veica Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki, kuru ziņā bija arī pēc Gunāra Kārkliņa iesnieguma uzsāktā kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšana. Nevienam no aizturētajiem netika piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis. Pēc diviem gadiem pret Robežnieku un Helmani tika uzsākta kriminālvajāšana, sešus gadus lietu skatīja Ogres rajona tiesā.

Apsūdzība, kas pamatojās uz uzņēmēja un tobrīd arī Ogres novada domes deputāta Gunāra Kārkliņa liecībām, uzskata, ka Helmanis un Robežnieks bija darbojušies kā noziedzīga grupa, kas draudēja cietušajam, ka Ogres televīzijā tiks demonstrēta filma ar viņu kompromitējošiem materiāliem, kas pašvaldību priekšvēlēšanu periodā, kāds tobrīd bija, ievērojami samazinās Kārkliņa izredzes atkārtoti tapt ievēlētam domē. Filma netiktu rādīta, ja Gunārs Kārkliņš samaksātu 6000 latu. Cietušais to arī izdarījis, bet, tā kā viņš par šo faktu bija informējis tiesību aizsardzības iestādi, naudas nodošanas brīdī kafejnīcā „Dakota” Artūrs Robežnieks un Egils Helmanis tika aizturēti.

Ja nemaldos, lietas izskatīšanai Ogres rajona tiesā bija vajadzīgas 25 sēdes. Es kā klausītājs piedalījos vismaz 20 sēdēs, ļoti iespējams, ka tas bija vairāk, nekā apmeklēja cietušais Kārkliņš. Noklausoties gan cietušā, gan tiesājamo, gan daudzo liecinieku liecības, man par lietas apstākļiem radās savs viedoklis, kas pieļauj, ka lieta bija safabricēta.

Vai bija tāda kompromitējoša filma?

Kā izrādās, tādas Gunāru Kārkliņu kompromitējošas filmas nemaz nav un nebija arī toreiz. Viss, kas bija – Ogres žurnālista Jāņa Putniņa ideja, ka varētu samontēt filmu par politiskajām norisēm Ogres novadā. Tiesa, kā apgalvo pats Putniņš, filma tā arī palika tikai idejas līmenī, bet, ja viņš toreiz būtu ķēries pie darba, tad ne jau līdz tuvējām vēlēšanām to būtu pabeidzis. Vēl viens apstāklis, kas mani mulsina – kāpēc tāda pārliecība, ka filmu, ja tāda bija vai būs, var parādīt tikai tieši Ogres televīzijā, nevis jebkurā televīzijā vai, sliktākajā gadījumā, publiskot internetā? Ja jau Kārkliņš tā baidījās no šīs filmas, kāpēc viņš nemeklēja kontaktus tieši ar žurnālistu Putniņu?

Cietušais pats meklē „izspiedējus”, pats izveido no viņiem grupu?

Iespējams, šis ir vienīgais gadījums kriminālistikas vēsturē, kad nevis izspiedēji sameklēja cietušo, bet gan cietušais pats no sevis meklēja kontaktus ar tā dēvētajiem izspiedējiem. Nezinu, vai kādam ir noslēpums tas, ka Egils Helmanis un Gunārs Kārkliņš savulaik bija ne tikai ļoti labi draugi, bet arī kļuva par krusttēvu viens otra bērnam. Tad, kad arī Helmanis nolēma sākt darboties politikā, abu krusttēvu attiecības tik ļoti sabojājās, ka Kārkliņš pat esot, citiem dzirdot, izteicies, ka savu bijušo draugu iesēdināšot. Tomēr tas neizslēdz situāciju, kuru nenoliedz neviena no pusēm – tieši Gunārs Kārkliņš bija tas, kurš zvanīja Egilam Helmanim, lūdzot savest viņu kopā ar Ogres televīzijas vadītāju Artūru Robežnieku, jo viņš, redz, gribot par apaļu summiņu reklamēties televīzijā, cerot uzvarēt arī šajās vēlēšanās.

Vai Robežnieks un Helmanis izspieda naudu no Kārkliņa?

Nevienā no tiesas sēdēm es nedzirdēju, ka un kā tiesājamie būtu mēģinājuši izspiest naudu no cietušā Kārkliņa. Gluži pretēji – Ogres televīzija bija ieinteresēta pārdot savu raidlaiku deputāta kandidātam Kārkliņam. Speciāli šim gadījumam no kolēģiem Vidzemes televīzijā tika palūgts attiecīga līguma jaunākais paraugs.

Laikam jau uzmanības pievēršana tieši šim iespējamajam Ogres TV izdevīgajam darījumam liedza Robežniekam un Helmanim koncentrēt vajadzīgo uzmanību tam, ka telefonsarunu laikā Kārkliņš arvien biežāk pieminēja kādu kompromitējošu filmu, uzsvērdams, ka reklamēsies tikai tad, ja paralēli netiks rādīta šī kinolente. Kāpēc gan viņam to neapsolīt, ja tādas filmas nemaz nebija, kur nu vēl plāna to demonstrēt?

Interesants fakts atklājās par Kārkliņa un Helmaņa savstarpējām telefonsarunām. Izrādās, ka tajā periodā abi sazvanījušies gandrīz katru dienu, turklāt biežāk tieši Kārkliņš zvanījis Helmanim, nevis otrādi. Tātad – „cietušajam” bija lielāka vēlme kontaktēties ar savu „izspiedēju” nekā tam ar „cietušo”?

Vai bija Kārkliņu kompromitējoši materiāli?

Loģiski, ka jautājums par kompromitējošiem materiāliem, kas varētu celt neslavu un darīt negodu uzņēmējam un deputātam Kārkliņam, tika cilāts arī tiesas sēdēs. Vienīgais, ko varēja izdomāt G.Kārkliņš, bija sižets par zāli, kas vienā no viņa daudzajiem īpašumiem nebija laikus nopļauta. Es gan šaubos, vai ar šo videomateriālu Kārkliņu varētu īpaši sakompromitēt, jo tāds fakts tiešām bija, turklāt šis sižets jau pirms tam bija demonstrēts Ogres televīzijā.

Ja nemaldos, tieši šīs zāles dēļ toreiz amatu zaudēja visādā ziņā cienījamais Ogres novada pašvaldības policijas priekšnieks Māris Preimanis, un tas gan deputātam Kārkliņam godu nedara. Tiesā par to gan neviens pat neieminējās… Kad tiesnese Gunāram Kārkliņam tieši pajautāja, vai eksistē kādi viņu kompromitējoši materiāli, no kuriem varēja samontēt filmu, viņš atbildēja, ka nav gan. Tad no kā bija tā jābaidās?

Tiesājamie – pozitīvi, cietušais – …?

Interesanta šī lieta bija tādā ziņā, ka uz tiesas sēdēm tika aicināti daudzi netiešie liecinieki, kuri par iespējamo naudas izspiešanas faktu zināja tikai tik, cik izlasīja plašsaziņas līdzekļos, bet varēja raksturot apsūdzētos un arī cietušo.

Starp citu, atklājās daudz interesantu faktu. Ja par Helmani un par Robežnieku, kurš politikā ne ar vienu konkurēt negatavojās, krietni vairāk izskanēja labu faktu, tad ar cietušo Gunāru Kārkliņu tā nudien nebija. Visu, kas par viņu tur tika teikts, tagad grūti atcerēties, bet tas gan man palicis prātā, ka Kārkliņš bija specializējies konkurentus nomelnojošu kampaņu realizēšanā. Šim nolūkam viņam bija speciāls žurnālists no citurienes.

Kā klasiskāko piemēru var minēt kampaņu pret toreizējo Ogres novada domes deputātu Pēteri Dimantu. Safabricētais videomateriāls par Dimanta viesu māju tika demonstrēts vienā no Latvijas televīzijām, kā arī ievietots internetā. Tiesa, Dimants nav tas, kurš nerīkojas: viņa asās reakcijas dēļ žurnālists – nomelnojošās kampaņas veidotājs – zaudēja darbu televīzijā, turklāt arī Kārkliņš viņam par darbu neesot samaksājis solītos pāris tūkstošus.

Tas pats žurnālists, kurš šajā procesā ir liecinieka statusā, tiesas sēdē pastāstīja par Gunāra Kārkliņa ideju pirms vēlēšanām nakts laikā aplīmēt ogrēniešu automašīnas ar Egila Helmaņa priekšvēlēšanu aģitācijas materiāliem, lai radītu nepatiku pret viņu. Žurnālists to noraidījis, bet tāda akcija pirms astoņiem gadiem tiešām notika, turklāt izmantojot tik spēcīgu līmi, ka policija pēc tam uzsāka kriminālprocesu par svešas mantas tīšu bojāšanu. Vainīgais gan netika notverts, un lieta jau izbeigta…

Noziegums vai nožēlojama provokācija?

Ogres televīzija bija ieinteresēta līguma noslēgšanā ar naudīgu klientu, vēlēšanas tuvojās, tāpēc par vienošanās datumu tika izvēlēts 2009.gada 13.maijs, bet vieta būtu bijusi TV birojs. Artūrs Robežnieks pat bija izdrukājis līguma paraugu, ar ko iepazīstināt topošo klientu. Nelaime tā, ka pēkšņi pēc Kārkliņa iniciatīvas tika mainīta tikšanās vieta, pārceļot to uz Ciemupi, uz kafejnīcu „Dakota”. Robežnieku šis jaunums pārsteidza ceļā, tāpēc viņš līgumu līdz nebija paņēmis. Viņš gan uz Ciemupi devās tikai tāpēc, lai vienotos par līguma detaļām, nevis iekasētu naudu. Kā tagad atklājās, mainīt tikšanās vietu Kārkliņam likuši policijas darbinieki, jo Ogres televīzijas ofisā viņi it kā nevarētu veikt operatīvās darbības.

Kārkliņš „Dakotā” ieradās, bruņojies ar sarunu ierakstīšanas iekārtu. Laikam jau tieši tāpēc viņš sarunas laikā vairāk pievērsās savai jau iemīļotajai tēmai par kompromitējošo filmu, nevis par reklāmu, kuras dēļ vispār notika šī tikšanās. Saņēmis kārtējo apstiprinājumu, ka filma netiks rādīta, Gunārs Kārkliņš pēkšņi piecēlies, nometis uz galda 6000 latu, bet pats izmeties no kafejnīcas. Viņa rīcības apstulbinātie Robežnieks un Helmanis vēl nepaspēja saprast, kas notiek, kad jau bija aizturēti…

Kāpēc tāds sods?

Tiesa Helmani un Robežnieku atzina par vainīgiem viņiem inkriminētajā noziegumā, bet sodīja nevis ar brīvības atņemšanu, bet ar naudas sodu simts valstī noteikto minimālo algu apmērā katru. Pieņemu, ka naudas sods tika piemērots, jo lietas iztiesāšanas termiņi tiešām neliekas saprātīgi. Tajā pašā laikā pārsteidz, ka arī prokurore, kura tiesas sēdes laikā pauda, ka par abu tiesājamo vainu ir pilnīgi pārliecināta, lūdza piemērot tikai brīvības atņemšanu vien uz pusotru gadu un turklāt nosacīti…

Kopumā šī lieta tiešām izskatās tāda, ka noteiktā situācijā jebkuru no mums var notiesāt arī bez vainas. Gan Helmanis, gan Robežnieks ir stingri nolēmuši viņiem nelabvēlīgo spriedumu pārsūdzēt nākamajā instancē. Jāpiebilst, ka tie vēl nebūt nebija visi jautājumi, uz kuriem šī tiesas procesa laikā loģiskas atbildes es tā arī nesagaidīju.

*Pēc lasītāju ierosinājuma pārpublicēts no Ogres Vēstis Visiem

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...