Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tieslietu ministrijas sagatavotais un Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais likumprojekts Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums pēc būtības ir nekorekts. To grūti vai neiespējami komentēt. Tajā terminoloģija no vietas ir kļūdaina, pretrunīga, vieni un tie paši jēdzieni tiek saukti atšķirīgos vārdos. Šādā redakcijā un tā nepilnību dēļ šis likumprojekts nevar tikt pieņemts. Bet ne jau pirmā reize, ka tādi likumbrāķi iet savu ceļu bez šķēršļiem.

Likumā nav risināta zemes zem daudzdzīvokļu mājām kadastrālās vērtības pārskatīšana. Ja to nerisina, šis likums nav vajadzīgs, jo nekāda zemes izpirkšana nenotiks - zemes izpirkuma cena būs biedējoša un nepanesama.

Manuprāt, likumprojekta Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums par zemes piespiedu nomas izbeigšanu cienījamā Tieslietu ministrijas (TM) darba grupa, ministriju attiecīgie darbinieki, kuri saskaņoja šo likumprojektu, laikam ir sapratuši, vienojušies, kā viltīgi padarīt šo zemes izpirkuma procesu neiespējamu un nostiprināt zemes piespiedu nomu. Šis likumprojekts atgādina Napoleona laikos teikto, ka, ja tauta grib, uzrakstiet tik sarežģīti un gari, ka neviens neko nesapratīs.

Likuma taisītāji paši jau paredz, ka likums netiks izpildīts, ka zemi, varētu būt, izpirks apmēram 40% dzīvokļu īpašnieku. Nē, arī šos procentus izpirkums nesasniegs, labi, ja 4%. Tad kāda vajadzība šo likumprojektu attiecināt uz visiem vai teikt, ka šis likums ir par dalītā īpašuma izbeigšanu, ja tas neko pamatā neizbeidz, izmest 7-8 miljonus EUR? Bet vai kāds ir modelējis, noskaidrojis, par cik patiesībā mājas un vai dzīvokļu īpašniekiem būs likts izpirkt zemi, cik nevēlēsies pirkt un cik izpirks, kas patiesībā notiks ar tiem, kuri nespēs maksāt. Padzīs no dzīvokļiem vai ieliks par mūžīgiem parādniekiem ar soda procentiem?

Likuma 5.pants nosaka, ka dzīvokļu īpašnieki izpērkamo zemi izpērk par izpirkuma (izpirkuma - lieks vārds) cenu, kuru veido izpērkamajā zemē ietilpstošo zemes vienību vai zemes vienību daļu kadastrālo vērtību summa, kura tiek reizināta ar izpirkuma cenas korekcijas koeficientu 1,18. Katrs dzīvokļa īpašnieks maksā izpirkuma cenas daļu atbilstoši viņa dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram. Izpirkuma cenas aprēķināšanai izmanto zemes vienības vai zemes vienības daļas kadastrālo vērtību uz šā likuma 6. pantā minētā paziņojuma nosūtīšanas dienu. Un šā likuma kārtībā aprēķinātā izpirkuma cena nav apstrīdama.

Jājautā likumdevējam – zemes īpašnieks spekulācijas ceļā ieguva zemi par 10 reizes zemāku cenu, kāda ir noteikta tās kadastrālā vērtība, tad kādēļ pirkuma cena nav tā, par kuru zemes īpašnieks to ieguva, bet kadastrālā? Īpašniekam zaudējumu nebūs! Nu nē, likumu taisītāji vai to priekšnieki arī var būt zemes īpašnieki, tad kādēļ viņiem neiedzīvoties uz tautas rēķina?

Koeficients 1,18 jau pēc šodienas zemes zem mājas kadastrālās vērtības dod iespēju aprēķināt aptuvenu izpērkamās zemes cenu, kaut vēl nav noteikts jaunais – vecais zemes apmērs katrai mājai. Tomēr tas dod pietiekamu priekšstatu – cik augsta būs nelaimes zemes cena šodien, bet nav zināms, cik tā būs paredzamajā 2020. gadā, kad sāks iztirgot zemi. Un cik ilgi vilksies visu iesaistīto pušu darbības laiks? Ļoti cītīgi jāizmodelē viss process, ja grib kaut ko saprast un iegūt vai izteikt protestu, apstrīdēt. Jau šodien var lēst, ka zemes cena nebūs mazāka par 2-5 tūkstoši katram dzīvoklim. 2020.gadā zemes izpirkuma cena var trīskāršoties. Ja likuma radītājiem ir kaut nedaudz sirdsapziņas un izpratnes par dzīvokļu īpašnieku nabadzību, šādu likumu netaisītu. Tas nestrādās.

Mājām piesaistāmās zemes lielums tiek taisīts aizmuguriski un nelikumīgi

Lasām likumprojekta 1.panta 3.punktu, kurā teikts kā piespiedu dalītā īpašuma zemes gabals - zeme, uz kuru atjaunotas īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem vai tā iegūta darījuma rezultātā, un īpašuma tiesības uz to ir nostiprinātas zemesgrāmatā, un uz tās atrodas piespiedu dalītā īpašuma ēka vai tā pilnībā vai daļēji sakrīt ar daļu no dzīvojamo māju privatizāciju regulējošajos normatīvajos aktos noteikta dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala.

Re, ko saka arī MK Noteikumu projekts “PRIVATIZĒJAMAI DZĪVOJAMAI MĀJAI FUNKCIONĀLI NEPIECIEŠAMĀ ZEMES GABALA NOTEIKŠANAS KĀRTĪBA”. Izdoti saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 28. panta ceturto daļu.

Redziet, ka jums, mums tiks piespiests aizmuguriski veidots pašvaldībai un/vai valdībai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals, nevis dzīvokļu īpašniekiem nepieciešamais, apejot dzīvokļu īpašnieku intereses. Zemes īpašniekus gan, ja… nevar tikt iekļauta funkcionāli nepieciešamajā zemes gabalā… un to nav iespējams atstāt zemes īpašnieka lietošanā… pašvaldība var lemt par attiecīgās zemes turpmāko izmantošanu, pirms tam noskaidrojot zemes īpašnieka viedokli.

Apbrīnojami, ka visas nepieciešamās darbības tiek risinātas un likumā uzskaitītas ačgārni, no otra gala (sk.19.pantu), kad vispirms būtu jānosaka pienākums pašvaldībām piesaistāmās zemes lieluma noteikšanai pieaicināt zemes īpašnieku un konkrētās mājas aktīvu un kopīgi saskaņot. Ja nevar vienoties, pašvaldība pieņem lēmumu un katrai mājai zemes apmēru nosaka atbilstoši būvnormatīviem. Neraugoties uz to, Valsts zemes dienests (VZD) uz pašvaldības lēmuma pamata veic zemes pārmērīšanu, nosaka piesaistāmās zemes kadastrālo vērtību un zemes izpirkuma cenu. Tālāk varētu notikt dzīvokļu īpašnieku lēmums par zemes izpirkšanu un tiesu izpildītāja darbības.

Vietējā pašvaldība (4.4.pants) izpērkamās zemes reģistrēšanai triju mēnešu laikā no dienas, kad pēdējais lēmums par funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanu vai pārskatīšanu konkrētajā kvartālā ir kļuvis neapstrīdams, iesniedz Valsts zemes dienestam dzīvojamo māju funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu projektus, kas sagatavoti atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajā aktā par privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtību – nu lūk te mēs redzam, ka dzīvokļu īpašniekiem liek samierināties ar „veco, labo” kārtību par zemes lielumu, tātad, bez tiesībām to apstrīdēt, bet gan piemin trīs mēnešu laiku, kad „lēmums … kļuvis neapstrīdams”. Kļuvis neapstrīdams – jauna, moderna terminoloģija, bet bez atšifrējuma, kā un kad tas par tādu kļūst. Kā var apstrīdēt likumā noteikto, ka lēmumu sagatavo uz pastāvošās kārtības, prasību pamata.

No likuma jēgas izriet, ka kādu zemi nu jūs jau lietojat, tāda arī jums tiks piedāvāta izpirkšanai – ar visiem ceļiem un apgrūtinājuma būvēm un liekajiem gabaliem. Kaļiet tikai izpirkuma dālderus.

Pašreiz likumprojekts paredz pašvaldības, Valsts zemes dienesta un tiesu izpildītāja darbības aiz dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku muguras, procesa ieinteresētās personas tiek nostādītas fakta priekšā.  

Proti, ir izmantots viens termins attiecībā uz pašvaldības lēmumu pantā 4.4, ka zemes gabala noteikšanai vai pārskatīšanai konkrētajā kvartālā lēmums… ir kļuvis neapstrīdams, tas ir, it kā to var apstrīdēt. Bet likumā aizvien tiek piemērota vecā, patvaļīgi nomenklatūras amatpersonu izdomātā zemes apjoma terminoloģija – funkcionāli nepieciešamais zemes gabals, kuru atkal piespiedu kārtā noteiks un pārmērīs trešās personas, dabīgi, kuras ir ieinteresētas dzīvokļu īpašniekiem „iesmērēt” neatbilstošu zemes platību, lai apliktu ar lielāku nodokli, gūtu lielākus ienākumus vai lai pievienotu starpgabalus, kuri mājai nav vajadzīgi, par kuriem atbildība jāuzņemas valstij un pašvaldībai.

Nav tiesiski apiet dzīvokļu īpašnieku intereses noteikt pašiem zemes gabalu vai ļaut izmantot tādu, kādu nosaka būvnormatīvi. Pašvaldību amatpersonu „apetīte”, kā pierāda daudzu gadu prakse, nav samērojama ar iedzīvotāju vajadzībām un iespējām maksāt izpirkuma cenu un zemes nodokli.

Jā, it kā redzam, likums ieminas, ka pašvaldības lēmums var tikt apstrīdēts, bet šo terminoloģiju neatšifrē.

Kādēļ zemes izpirkumu atliek uz 5 gadiem?

Versijas ir dažādas. Viena – lai turpinātu spekulācijas ar zemi zem mājām un neatgriezeniski nostiprinātu alkatības izpausmes un noteiktu augstāku zemes izpirkuma cenu, kas paredzama 1,18 no kadastrālās vērtības izpirkuma dienu.

Var nojaust, ka šī likumam mērķis nav Civillikuma 968.panta taisnīguma atjaunošana, bet drīzāk lai galīgi un neatgriezeniski nostiprinātu zemes īpašnieku tiesības uz piespiedu nomu un lai 7350 zemes īpašnieki varētu dzīt izmisumā 110 000 dzīvokļu, vai parēķinot, ka ģimenē vidēji ir trīs cilvēki – ar piespiedu nomu ir un tiks turpmāk vēl vairāk spīdzināti ap 300 000 cilvēku, kas ir potenciālie ekonomiskie bēgļi uz citām valstīm, lai tiktu vaļā no šīs verdzības. Tā jau šodien lielai daļai ir verdzība un nepanesama nasta.

Valsts un pašvaldības radīja problēmu, tām arī šī zeme jāizpērk. Valsts izdeva duālu zemes reformas pilsētās likumu ar neierobežotu varu pašvaldībām – piešķirt zemi, izmaksāt kompensāciju vai ierādīt citā vietā un nenoteica, kādos gadījumos kuru variantu piemērot, ar nosacījumu: „Kungu ielas” kungi, dariet, kā jums labāk patīk! Un lūk, rezultāts – „nostrādāja” pašvaldību amatpersonu sirdsapziņa un ne jau bez kukuļiem un atsevišķiem devīgajiem zemes mantiniekiem atdeva zemi zem mājām – dots devējam atdodas. Ir arī lielas šaubas, ka šādu zemi ne vienmēr saņēma tie īstie mantinieki. Un kas pārbaudīja, vai šī zeme laikā uz 1940.gadu bija izpirkta, samaksāta izpirkuma maksa? Zināmi daudzi gadījumi, ka zeme nebija izmaksāta. Tātad daudzi „mantinieki” zemi zem daudzdzīvokļu mājām saņēma dāvanā. Nu, tagad, jūs dzīvokļu īpašnieki maksājiet apdāvinātajiem vai īstajiem mantiniekiem, kā kuro reizi, uzpūsto spekulatīvo zemes tirgus cenu.

Ko tālāk? TM un Valsts zemes dienests (VZD) visus šo gadus ceļ kadastrālo vērtību zemei, atļauj spekulāciju ar zemi, kurai nemainīga vērtība, kaut tā dzīvokļu īpašniekiem nenes augļus.

Un VZD zemi vērtē pēc spekulatīviem parametriem, nu tagad pārdos zemi nabagiem par spekulantu cenu. Zemei zem daudzdzīvokļu mājām nav tirgus vērtības, jo tā neko neražo. Vērtību zemei nosaka pēc ienākumiem no tās trīs gadu laikā, bet šeit nekādu ienākumu nav.

Valsts un pašvaldības radīja problēmu, un tai ir šī problēma jāatrisina, nevis kārtējo reizi spīdzināt tautu un vest to bezizejā un izmisumā.

Proti, jāpieņem likums par Civillikuma 968.panta nosacījumu atjaunošanu, jāizbeidz ēku, būvju un zemes zem tām dalītais īpašums, nosakot, ka valsts un pašvaldība ATPĒRK zemi no zemes īpašniekiem par cenu, kādu noteiks, tas ir par kadastrālo vērtību, kāda ir šīs zemes patiesā vērtība vai par cenu, par kādu zemes īpašnieki to iegādājās, ievērojot, ka tā ienākumus nenes un nav vērtējama kā tirgus zeme (skat iniciatīvu ManaBalss.lv „Par piespiedu nomas zemes kadastrālo vērtību”). Zemes īpašnieka summu samaksā un šo zemi nodod lietošanā dzīvokļu īpašniekiem par attiecīgu maksu – nomas maksu vai īpašuma nodokļa maksu, ar izpirkuma tiesībām.

Ja likumu varas turētāji un to taisītāji nevēlētos piesmiet, pazemot tautu, dzīt no valsts ekonomiskā trimdā vēl kādus 150 000, cita varianta nav, kā valstij un pašvaldībai izpirkt zemi.

Jāievēro, ka valsts noteikto zemes zem daudzdzīvokļu mājām kadastrālo vērtību nevarēs apstrīdēt, jo tā attiecas uz nodokļiem un nodevām, tādēļ ir visas iespējas šai zemei noteikt atsevišķu kadastrālo vērtību. Protams, ja valsts noteiktu patieso zemes vērtību, iespējams, dzīvokļu īpašnieki par šādu cenu zemi zem mājas izpirktu paši.

Mūsuprāt, likumprojekta izpilde (neizpilde) līdz 2020.gadam tiek atlikta ar viltu un tīšu nodomu, lai nesatricinātu tautu, vēlētājus uz nākamām vēlēšanām un lai esošo varu nepadzītu politiskajā mēslainē.

Likumprojekta terminoloģija nejēdzīgi samudžināta pēc Napoleona metodikas

Nav zināms vai tā ir likuma rakstītāju nemākulība vai tiešām viņi labi pārzina Napoleona laiku likumdošanas tendences. Šis likums ir pārbagāts ar plaši saraibinātu terminoloģiju, liekvārdību un nekonsekvenci terminu pielietošanā.

Tajā nav atrodams, ka mājai pieskaitāms zemes gabals tik liels, kādu nosaka būvnormatīvi. Nē, būvnormatīvi pašvaldībām neder, tie neļauj manipulēt uz dzīvokļu īpašnieku rēķina, no tiem nokost lielāku kumosu par labu zemes īpašniekiem un/vai pašvaldībai.

Pašvaldību funkcionāri ir izgudrojuši citu mājām nepieciešamās zemes gabala apzīmējumu - funkcionāli nepieciešamais zemes gabals. Bet dzīvokļu īpašniekiem šis funkcionāli nepieciešamais nereti žņaudz nost. Tomēr ar patiku izmanto arī šī likuma autori, iespējams, tas ir izdevīgs savtīgu interešu apmierināšanai.

Nav šaubu, ka šis funkcionāli nepieciešamais jēdziens rada strīdus un neapmierinātību kā no dzīvokļu īpašnieku puses, jo tas tiek palielināts pretēji būvnormatīviem un nav pieņemams zemes īpašniekiem, ja tas par blatu tiek samazināts. Zemes īpašniekiem nav kur likt atlikušo zemi. Kas to izpirks? Šo nastu piespiedīs nomāt dzīvokļu īpašniekiem? Nejēdzība un netaisnība!

Un tā zemes gabala apmēra piesaistīšanu mājām, būvēm privatizācijas gatavošanas laikā to patvaļīgi izgudroja pašvaldību zemes komisijas, bez dzīvokļu īpašnieku ziņas un zemes apjomu noteica pēc vajadzības, ko viltīgi sauc par mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu. Un šis likumprojekts arī nebalstās uz būvnormatīviem, bet gan uz amatpersonu apetīti un tai atbilstošiem nosaukumiem un lielumiem.

Pašvaldības, jo sevišķi Rīgas dome joprojām mētājas ar šiem funkcionālajiem zemes pleķiem, aizvien piesviež jaunus no pašvaldību fonda vai pat no privātīpašniekiem, ja viņiem nav kur likt atlikušo zemi. Cilvēki Rīgas domei mēģina ķepuroties pretī, bet bez panākumiem. Iz gan daži precedenti, ka tiesa samazināja piesaistāmo zemi zem mājas.

Tieslietu ministrija savulaik pat prātoja – liekos zemes gabalus pieliksim klāt dzīvokļu īpašniekiem un lai viņi par tiem maksā nomu. Šis likums par „liekiem” starpgabaliem neko nesaka, iespējams, pa kluso pieliks kā „funkcionāli nepieciešamo” un tad varēsiet tiesāties bez perspektīvas.

Arī likumprojekta nosaukums dīvains un neatbilst saturam

Likumprojekta nosaukums Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums. Katrs zina, ka dzīvokļi tika privatizēti uz brīvprātības principa, neviens, nevienu nepiespieda. Tāpat īpašuma tiesības atjaunoja uz zemi bez piespiedu elementiem. Terminoloģija piespiedu dalītais īpašums, turklāt daudzdzīvokļu mājās, ir juridiski nekorekts nosaukums, neatbilst likuma saturam, šādas tiesiskās attiecības mājās nav pastāvējušas un nepastāv. Turklāt īpašumam nepiemīt piespiedu raksturs, kā to raksta likuma nosaukumā un tekstā, jo abi īpašumi – zeme un ēkas, būves radās uz brīvprātības principa pamata, atsevišķi kā ēkas, būves, tā zeme, kā jau konstatējām, bez piespiedu elementa. Autori nav laikam sapratuši, ka piespiedu elementi attiecas vienīgi uz zemes nomu.

Likumprojekta nosaukums varēja būt vienkāršs un saprotams: Dalītā īpašuma izbeigšanas likums, bet, ja grib sašaurināt, var definēt šādi: Daudzdzīvokļu māju un zemes zem tās dalītā īpašuma izbeigšanas likums.

Citkārt termins piespiedu dalītais īpašums ir liekvārdība, kas rada plašu likuma teksta piesārņojumu un jucekli. Te vienā vietā lasām piespiedu dalītā īpašuma ēka, te vienkārši īpašums, te piespiedu dalītais īpašums, te dalītā īpašuma ēka vai zeme.

Zemes zem ēkām, būvēm apzīmējumam visos likumos un noteikumos jābūt vienotam standartam visām būvēm, tajā skaitā likumā jādefinē visi zemes apgrūtinājumi, arī koplietošanas ceļi, ko jāizslēdz no mājai pieskaitāmās un izpērkamās zemes. Arī šeit likums viltīgi klusē.

Ja piekristu izpirkt zemi, tad kamdēļ dzīvokļi īpašniekiem jāizpērk koplietošanas ceļi, Gāzes, Lattelecom un Latvenergo būvju zeme, bumbu patvertnes u.c. Viss kas lieks tiek uzkrauts kā nasta dzīvokļu īpašniekiem. Šis likums par apgrūtinājumiem klusē, tātad, var domāt, ka VZD un pašvaldības tos ieskaitīs kā izpērkamus par maksu.

Likumā tiek atrunātas mājas, kurām ir privatizēta zeme. Nav saprotams, kāds sakars šim likumam ar dzīvojamām mājām un zemi, kura privatizēta un zeme sadalīta ideālās daļas dzīvokļu īpašniekiem un to pieminēšana ir lieka un traucējoša likuma piemērošanai.

Terminoloģijas sajaukums sagroza likuma jēgu

Lasām likumā lietotos terminus un redzam, ka visi punkti pilni ar liekvārdību, ar pretstatiem, ar vienu un to pašu jēdzienu samainīšanu ar citiem vārdiem. Tautā teiktu - nevis termini, bet vārdu putra.

1.p. 5.punkts skan - kopības tiesība izpirkt izpērkamo zemi, bet kādēļ nevar iztikt bez vārda izpērkamo? Tāpat 2.2. pants paredz mērķi nodrošināt iespēju izbeigt piespiedu dalītā īpašuma tiesiskās attiecības un izveidot vienotu nekustamo īpašumu Civillikuma 968.panta izpratnē. Kādēļ jānodrošina iespēja izbeigt piespiedu dalītā īpašuma tiesiskās attiecības, kad jāsaka skaidri – izbeigt dalītā īpašuma tiesiskās attiecības … un bez liekvārdības, ko satur vārdu kopa - izveidot vienotu nekustamo īpašumu. Ja dalītās attiecības izbeidz, tas arī jau nozīmē vienotu īpašumu Civillikuma 968.panta izpratnē.

3. pantā vārda daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki vietā jau tiek lietots termins, ēkas dzīvokļu īpašnieki. Vai nav apjukums, uz kādu īpašumu šis pants attiecas, ja zināms, ka deklarēties var jebkurā savā īpašumā, ēkā, izbūvēt tajā dzīvojamās telpas.

Pantā par dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku savstarpējo vienošanos, norādīts, ka ciktāl tas nav pretrunā šā likuma mērķim … un … to izbeigšanai nav piemērojama šajā likumā noteiktā kārtība. Sadaļa lasāma un tulkojama divdomīgi, jo kā tas ir – nevar būt pretrunā un nav piemērojama šajā likumā noteiktā kārība. Tad jājautā – izdomā nu - jāievēro likums vai nav!

4.panta tekstā noteikts, ka, ja izpērkamā zeme pilnībā sakrīt ar piespiedu dalītā īpašuma zemes gabalu …šeit jau pazudis pat tas kritizētais mistiskais izgudrojums - „funkcionāli nepieciešamais zemes gabals”, tālāk tikai izpērkamā zeme, pazuduši vārdi piespiedu dalītā, bet otrā daļā ir dalītais īpašums un klāt vārds zeme, kas ir tas pats, kas īpašums. Teikums krāšņuma pēc? Trūkst vienotas terminoloģijas tendences, teksts jālasa starp rindām, lai saprastu, kura terminoloģija uz ko attiecas.

Lai kaut ko saprastu parastais „mirstīgais”, te ir jāmanipulē un jākalkulē un likumu jālasa no beigām, atpakaļ.

Tātad likumu rakstītāji ir labi apguvuši atpakaļgaitas lasīšanas un rakstīšanas metodiku un ne tikai to - saraksta, ka maz ko var saprast no uzrakstītā likuma un vēl rakstīt noteikumus un nosacījumus deleģē Ministru kabinetam, pašvaldībām pieņemt lēmumus, tad tiesu izpildītāja, Valsts zemes dienesta paziņojumi un pielikumi, sapulces lēmumi – iznāks varens dokumentu sējums.

Un nobeigumā. Iesaistītās personas, valsts uz pašvaldību amatpersonas strādās vaiga sviedros, tērēs miljonus. Mērīs, svērs un apsvērs ko šiem tautas nabagiem atdot, ko atņemt kuram ko pielikt un beigās atrodam – mūsu valsts un pašvaldības gara darbus par zemi, par cenu, iemērīšanu variet ņemt par pilnu un uz pilnu klapi pirkt zemi, variet mūs neņemt vērā un nepirkt, tas nekas, ka miljoni tiks izmesti nevis zemē, bet gaisā.

* Dzīvokļu īpašnieku un īrnieku tiesību biedrības „Ausma” valdes loceklis, jurists

Novērtē šo rakstu:

67
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Vara un izvēle

FotoPamazām atklājas, ka tautai 4.maija Latvijā ar varu nav gandrīz nekāda sakara. Ar to varu, kas izvēlas vadību un pieņem galvenos saimnieciskos lēmumus. Tomēr atbildību par sastrādāto prasa tieši no mums.
Lasīt visu...

21

Agresīvā nelietība pirmsvēlēšanu melu vakcinācijā

FotoKatrām vēlēšanām ir sava morālā specifika. Vēlēšanas ir politiskās cīņas sastāvdaļa. Savukārt politiskā cīņa vienmēr ir politiķu morāles apliecinājums. Tāpēc katru vēlēšanu specifika izpaužas morālajā jomā. Tā tas ir arī sakarā ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām 2017.gada 3.jūnijā. Aizvadītajos mēnešos pirmsvēlēšanu politiskā cīņa apliecināja noteiktu morālo specifiku – būtisku un neatņemamu īpatnību.
Lasīt visu...

12

Beidziet slepkavot bērnus

FotoPatvaļīgi uzzīmēta velojosla Brīvības ielā. Šis attēls labi parāda, ka vietas pietiek visiem – gan gājējiem, gan riteņbraucēju infrastruktūrai, gan sabiedriskajam transportam, gan pārējam autotransportam.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

Garkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā...

Foto

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

Drīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami...

Foto

Fotogrāfe un divas mammas

Sociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja...

Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...