Darbs ārzemēs pirms desmit gadiem pedagoģijas maģistram Ceipem traucējis iegūt amatam atbilstošāku izglītību
PIETIEK14.09.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tā kā tagadējais Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktors Edijs Ceipe 2007. un 2008. gadā ir strādājis par ekspertu Maķedonijā un Melnkalnē, tas izrādījies nepārvarams šķērslis, lai šis pedagoģijas maģistrs nākamajos desmit gados pabeigtu mācības un iegūtu savam amatam atbilstošāku izglītību, - šāda ir Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ilzes Cīrules sniegtās oficiālās atbildes būtība.
Pietiek jau ir informējis: izrādās, ka Finanšu policijas pārvaldi – struktūru, no kuras ir tieši atkarīga valsts spēja cīnīties ar finanšu noziegumiem un rūpēties par valsts nodokļu ienākumiem – vada cilvēks bez speciālas izglītības finanšu vai tiesību zinātņu jomā: pašreizējam Finanšu policijas pārvaldes priekšniekam Edijam Ceipem ir tikai profesionālais maģistra grāds pedagoģijā.
„Saistībā ar Jūsu 2017.gada 5.jūlija vēstulē izteikto lūgumu informējam, ka Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktors Edijs Ceipe ir ieguvis profesionālo maģistra grādu pedagoģijā, ko apliecina Latvijas Universitātes 1994.gadā izsniegtais diploms,” – šāda bija sākotnēji Valsts ieņēmumu dienesta oficiāli sniegtā informācija.
To, ka pedagoģijas maģistrs Ceipe ir studējis arī Latvijas Policijas akadēmijā, taču nezināmu iemeslu dēļ tā arī nav to pabeidzis, VID sākotnēji noklusēja, liekot šai iestādei adresēt jau oficiālu informācijas pieprasījumu ar šādiem jautājumiem:
1) kāda ir E. Ceipes iegūtā izglītība, neskaitot pedagoģijas maģistra grādu, un kādi dokumenti to apliecina?
2) vai minētais E. Ceipe ir studējis Latvijas Policijas akadēmijā?
3) ja jā, no kura laika līdz kuram laikam minētais E. Ceipe ir studējis Latvijas Policijas akadēmijā?
4) kādu iemeslu dēļ minētais E. Ceipe nepabeidza studijas Latvijas Policijas akadēmijā?
5) kādu iemeslu dēļ, likvidējot Policijas akadēmiju, minētais E. Ceipe neizmantoja iespēju tikt automātiski pārceltam uz Latvijas Universitāti, iegūstot attiecīgo diplomu?
No VID ģenerāldirektores Cīrules sniegtajām atbildēm gan netop skaidrs, kas ir traucējis Ceipem izmantot pēdējā jautājumā aprakstīto iespēju - tikt no likvidējamās Policijas akadēmijas automātiski pārceltam uz Latvijas Universitāti un iegūt tās diplomu.
Tā vietā Cīrule apliecina, ka Ceipe Policijas akadēmijā veselus trīsarpus gadus - no 2004.gada 23.augusta līdz 2008.gada 24.janvārim – neklātienē ir studējis profesionālajā studiju programmā “Publiskās tiesības”, taču tad izvēlēts eksperta amatam Maķedonijā un pēc tam 2008. gadā veicis eksperta amata pienākumus Melnkalnē.
„Tādējādi misijā veiktie eksperta darba pienākumi radīja šķēršļus mācību turpināšanai,” informē Cīrule, gan neizskaidrojot, kā 2008. gadā veikti eksperta pienākumi būtu Ceipem traucējuši iegūt savam amatam atbilstošāku izglītību visos nākamajos gados līdz pat šim brīdim.
Kā zināms, Ceipe, par kura neformālām saitēm ar partijas Vienotība pārstāvjiem aizvadītajos gados ir runāts diezgan bieži, plašāku slavu izpelnījās pagājušā gada vasarā, kad Aivars Lembergs uz viņu norādīja kā vienu no iespējamiem kontrabandas plūsmu „piesedzējiem”.
„Katram kontrabandas virzienam ir savs no specdienestiem kurators. Kurators. Krieviski kriša jeb jumts. Nu, piemēram, cigarešu kontrabandas boss ir Jurašs. Tas ir KNAB operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs, kurš nodrošina savu kontroli par sistēmu ļoti vienkāršā veidā. Ja kāds nedara tā, kā vajag viņam, tad viņš aiziet pie tā un saka, ka jums vai tur jūsu vīram, tēvam vai brālim, vai kam ir nopietnas problēmas. Un būs nopietnas problēmas. Nu, un tas cilvēks dara tā, kā viņam saka. Nu klusē, vai kaut ko neredz, kaut ko neizlasa, vai kaut ko neizdara. Un attiecīgi viņam VIDā ir vadošs cilvēks, kas par to lietu atbild, kas tad arī visu to praktiski nodrošina. Pa tiešo. (..)
Tālāk degvielas kontrabanda, jumts – Sparāns tāds. Tas no Satversmes aizsardzības biroja, iekšējā drošības dienesta vadītājs, pakļauts tikai Maizītim. Viņš tātad ir kurators un jumts par degvielas visu kontrabandu. Tā man stāsta, ja. Es neesmu pie rokas pieķēris, protams, es jums stāstu. Un viņam attiecīgi tur pretī cilvēks Valsts ieņēmumu dienestā.
Vienā gadījumā man saka, ka tas esot tāds Boroviks, un citā – tas esot tāds Ceipe. Es nevaru apgalvot, ka tas tā ir, ja. Lūk! Un līdz ar to Valsts ieņēmumu dienesta vadība un ministrijas vadība - viņi ira, nu... Viņi neko tur nekontrolē. Jo, ja viņi tur kaut ko sāktu kustināt, tādā gadījumā viņiem ira izredzes nedabūt pielaidi valsts noslēpumam, ko dod SABs, un viņiem ir iespēja uz lietu no KNAB.”
Pirms kļūt par Finanšu policijas pārvaldes priekšnieku, Ceipe bija VID Muitas kriminālpārvaldes direktors, - šajā amatā viņš sekoja tādiem vīriem kā Vladimiram Vaškevičam un Marjanam Burijam. Vēl pirms tam Ceipe bija Muitas pārvaldes priekšnieka vietnieks, kura pienākumos bija fiziskie uzņēmumu kontroles pasākumi.
Pagājušā gada septembrī parādījās ziņas, ka pedagoģijas maģistrs Ceipe gatavojoties pretendēt uz topošās Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas vadītāja amatu.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
